Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ekonomikas ministrija (EM) neuzskata, ka būtu lietderīgi ar valstisku normatīvo regulējumu noteikt būvniecības darbu izpildītāju kvalifikācijas prasības, ko rosina ieviest Latvijas Būvnieku asociācija. Turklāt ministrija norāda, ka šajā jautājumā pašā nozarē nav vienprātības.

Pietiek jau ziņoja, Latvijas Būvnieku asociācija vēlas ar likuma spēku noteikt, ka būvniecībā kā paaugstināta riska nozarē drīkst strādāt tikai kvalificēti darbinieki ar atbilstošām zināšanām un kvalifikāciju: šādu prasību, pēc asociācijas domām, būtu vēlams ieviest kopā ar identifikācijas kartēm būvniecībā. Iesākumā asociācija aicina noteikt, ka sabiedriskās jeb trešās grupas būves būvlaukumā drīkst atrasties tikai kvalificēti strādnieki.

EM skaidro, ka ir izstrādājusi informatīvā ziņojuma projektu par būvniecībā nodarbināto personu elektroniskas identifikācijas sistēmas mērķiem, iespējamiem IT risinājuma administrēšanas un ar elektronisko karšu apriti saistīto procesu apkalpošanas veidiem. “Šie ir jautājumi, par kuriem nozares pārstāvji pauduši atšķirīgu redzējumu, īpaši attiecībā uz nepieciešamību iekļaut ID karšu sistēmā informāciju par profesionālo kvalifikāciju,” norāda ministrija.

Ministrija uzskata, ka ID karšu ieviešana esot svarīgs pasākums ēnu ekonomikas īpatsvara mazināšanai būvniecības nozarē. “Mūsuprāt, svarīgi ID kartēs fiksēt būvniecībā nodarbinātās personas profesiju kategorijas, un nodrošināt to sasaisti ar koplīgumā regulētām darba samaksas likmēm,” savu attieksmi pret būvniecībā nodarbināto kvalifikācijas fiksēšanu ID kartēs pamato EM.

EM norāda, ka Eiropā pastāv dažādas pieejas šim jautājumam, tomēr vairumā valstu kvalifikācijas prasības būvdarbu veicējiem nosaka nozare pati, nevis regulējums. “Ministrija uzskata, ka būvniecības kvalitātei un būvju drošībai jābūt visu būvniecības procesa dalībnieku prioritātei. Diskusijās ar nozares sabiedriskajām organizācijām par stingrāku kvalifikācijas prasību izvirzīšanu būvdarbu izpildē iesaistītajām personām secināts, ka organizāciju vidū viedoklis par šo jautājumu atšķiras,” uzsver EM.

Latvijas Būvinženieru savienības vadītājs Mārtiņš Straume arī uzskata, ka būvniecībā ne tikai inženieriem, bet arī strādniekiem nepieciešama atbilstoša izglītība un kvalifikācija. Pēc viņa ieskatiem, tas būtiski paaugstinātu būvniecības kvalitāti un ēku drošību. “Tas būtu lieliski, ka ar identifikācijas kartēm varētu konstatēt gan strādnieku kustību objektā, gan arī viņu kvalifikāciju,” uzskata Straume.

“Ja strādnieks nav ieguvis akadēmisku izglītību par būvniecību, tad kvalitatīvi izpildīt darbu būs grūti,” ir pārliecināts Būvinženieru savienības vadītājs, piebilstot, ka vienlaikus arī jādomā par būvniecības profesionālās izglītības kvalitāti. Straume domā, ka atalgojuma diferencēšana atkarībā no kvalifikācijas varētu mudināt strādniekus pašus interesēties par profesionālās izglītības iespējām.

Tomēr vienlaikus viņš atgādina, ka būvniecības nozare pašlaik piedzīvo diezgan nopietnu kritumu. “Šā gada deviņos mēnešos kritums ir 22%. Var prognozēt, ka gada beigās apmēram tūkstotis mazo būvuzņēmēju gada beigās būs maksātnespējīgi un vairāk nekā 15 tūkstoši strādnieku būs kļuvuši par bezdarbniekiem. Nākamgad, kad paredzēts, ka sāks apgūt Eiropas Savienības fondus un atsāksies būvniecība, nonāksim pie otra trakuma, ka objekti būs, bet nebūs, kas strādā,” prognozē Straume.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane turpretī uzskata, ka tik sarežģītu sistēmu, kādu piedāvā Būvnieku asociācija, nav nepieciešams ieviest. “Uzskatu, ka izglītība un kvalifikācija būvniecībā nodarbinātajiem ir tēma, kas ir attīstāma. Ir pamats sarunai par to, kā augstskolas un arodskolas sagatavo pēc iespējas kvalificētākus būvniecības speciālistus. Bet risinājums - veidot šo ārkārtīgi sarežģīto identifikācijas karšu sistēmu, ko piedāvā Būvnieku asociācija, nav īsti atbalstāms. Mūsu redzējumā svarīgāk ir cīnīties ar ēnu ekonomiku un aplokšņu algām, lai tie darbinieki, kas ir nodarbināti, būtu motivēti maksimāli ieguldīt izglītībā un varētu justies droši par sociālajām garantijām,” pauž Fromane.

Pēc viņas domām, ne vienmēr dokumenti vien apliecina strādnieka profesionālās prasmes. “Mēs neesam pret, bet jautājums ir par prioritāriem jautājumiem. Un šis tāds nav,” uzskata Fromane.

Diskusijas arī par šo jautājumu vēl turpināsies, taču ministrija vairāk sliecoties atbalstīt viedokli, ka valsts nosaka prasības būvspeciālistiem, bet būvdarbu izpildītāju kvalifikācijas kontrole ir pašu būvdarbu veicēju atbildība.

Kā jau ziņots, pašreiz normatīvie akti nosaka, ka atbilstoša kvalifikācija un sertifikāts ir nepieciešams tikai būvdarbu vadītājam un viņa palīgiem, respektīvi - organizatoriem, bet pārējiem, kas reāli veic būvniecības darbu, var vispār nebūt nekādas izglītības, atgādina Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs, piebilstot, ka arī Zolitūdes traģēdijas ziņojumā norādīts, ka riģipsi skrūvējis teoloģijas students, kurš bija nolēmis piepelnīties no studijām brīvajā laikā, un būvniecība ir viena no nozarēm, kur šāda piepelnīšanās bez atbilstošām zināšanām ir iespējama.

Pēc asociācijas vadītāja domām, būvniecībā kā paaugstināta riska nozarē būtu nepieciešamas līdzīgas prasības pēc kvalifikācijas kā medicīnā, kur gan ārstiem, gan medicīnas māsām tiek prasīta ne tikai atbilstoša izglītība, bet arī regulāra kvalifikācijas paaugstināšana dažādās apmācībās un konferencēs.

Būvnieku asociācija aicina kvalifikācijas jautājumu risināt kompleksi ar identifikācijas karšu ieviešanu būvniecībā. Tomēr valsts pagaidām identifikācijas kartes saista tikai ar darba laika uzskaiti, lai varētu kontrolēt nodokļus. Tomēr Grinbergs ir pārliecināts, ka identifikācijas karšu sistēma nedarbosies, ja ar to tiks mēģināts risināt tikai nodokļu jautājumu.

Ar valdības rīcības plānu EM uzdots ieviest būvniecībā nodarbināto personu elektronisku reģistrēšanu un to kustības uzskaiti būvobjektā līdz 2020.gada 30.decembrim. Savukārt ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumu plāna saskaņošanas ietvaros šā gada sākumā EM diskusijā ar citām institūcijām un nozares pārstāvjiem vienojusies, ka tā līdz 2016. gada nogalei izstrādās informatīvo ziņojumu par iespējām sasniegt ID karšu sistēmai izvirzītos mērķus. Par ID karšu ieviešanu nozare ar atbildīgajām valsts iestādēm vienojusies arī memorandā, kur puses vienojās, ka ID kartes ieviešamas līdz 2019.gada 1.janvārim.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Protestēšanas nosacījumi

Foto2019.gada 31.augustā internetā tika ievietota informācija par socioloģiskās aptaujas rezultātiem. Sociologi noskaidroja tautas velmi protestēt pret politiski sliktiem lēmumiem.
Lasīt visu...

12

Viedoklis un fakti par mūsu labklājību

FotoJautājums: kas notiktu, ja šodien beigtos Eiropas Savienības (ES) fondu nauda? Atbilde: Latvijas ekonomika sabruktu pilnībā, un 2008. gada krīzi mēs atcerētos kā "treknos gadus".
Lasīt visu...

15

Ņemot vērā aizturētā Saeimas deputāta stulbumu, viņam tika sasolīti zelta kalni, kā Juta un Juris viņu izglābs…

FotoKāda pasaka. Pirms aptuveni pusotra gada notika skaļākā Saeimas deputāta aizturēšana valsts vēsturē. Uz Saeimas kāpnēm, ar milzīgām kratīšanām un pasēdēšanu “Septītajās debesīs”. Šīs operatīvās darbības veica tā saucamā Jutas grupa jeb cilvēki, kuri daudzus gadus ir bijuši Jutas un Jura ietekmē.
Lasīt visu...

12

Ko VDK darīja pēc 1986.gada?

FotoŠobrīd masu medijos tiek izplatīts viedoklis, ka "neko". It kā ķerstījuši ārzemju spiegus un vietējos liela mēroga zagļus. Politiskās vajāšanas esot pārtrauktas. Patiesībā tie ir meli. Politiskās vajāšanas turpinājās, tikai jau "smalkākā" manierē - izmantojot psiholoģisko teroru.
Lasīt visu...

21

Pamiers valdošajā koalīcijā

Foto13.septembrī – piektdienā, kad bija vērojams pilnmēness, Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš informēja iedzīvotājus, ka ir panākta vienošanās par nākamā gada budžetu. Pirms nedēļas pēc Jaunās konservatīvās partijas prasības valdība uz nedēļu atlika lemšanu par papildu finansējuma novirzīšanu ministriju prioritārajiem pasākumiem.
Lasīt visu...

21

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

FotoAp Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt kaut kas tāds.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par atkritumu krīzi

Esmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela......

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 5. Absurda tirānija un iegūšana savā īpašumā

Brīdināšana par absurda tirāniju nav analītiskais beztaktiskums vai konspiroloģiska tēma līdzīgi konspiroloģijā iecienītajai “pasaules valdnieku” tēmai. Brīdināšana...

Foto

Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?

Kā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē...

Foto

Karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”

Karteļa pazīmes Latvijas būvniecības tirgū bija redzamas jau sen -...

Foto

Par Timati un viņa putinkrekliņiem „Alfā”: kas ir kas

Ceturtdien tirdzniecības centrā “Alfa” Rīgā, tika atklāts “Black Star Wear” apģērbu veikals.(1) (2) Zīmola īpašnieks un reklāmas...

Foto

Tvaiks

Kad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk....

Foto

Vai tiešām valsts prezidentam bērni jāmudina mācīties, lai ņemtu kredītu?

Laikā, kad Tieslietu ministrija izstrādā Parādu dzēšanas likumu, Valsts prezidents Egils Levits, uzrunājot skolēnus Zinību dienā,...

Foto

Perversā solidaritāte

Pirms deputātu balsojuma Saeimā “nācijas tēvs/pravietis” teica: “Ir trīs virzieni, par kuriem kopējā labuma vārdā es gribu domāt un pārliecināt savas prezidentūras gados. [..] Šie...

Foto

Mēs Latviju pārvaldām koleģiāli: valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saeimas 2019. gada rudens sesijas atklāšanā

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!...

Foto

Atklāta vēstule par notiekošo „Olainmed” un arī „Olainfarm”

2019. gada augusta mēnesī pret mūsu gribu esam ievilkti nesaskaņās starp "Olainfarm" valdi un "Olainmed" bijušo vadību Darju...

Foto

Godīgums kā cilvēkus vienojoša ideja

Klausoties valstsvīru runas par to, kas cilvēkiem būtu jādara, lai dzīve kļūtu labāka, atmiņā visvairāk iespiedušies negatīva rakstura ieteikumi un spriedumi...

Foto

Jaunā konservatīvā partija cīnās par ietekmi valdībā

Visās valdošajās koalīcijās ir bijusi partija, kas darbojas kā iekšējā opozīcija. Daudzās valdībās šo lomu pildījusi Nacionālā apvienība, regulāri...

Foto

Aicinām iedzīvotājus neslēgt līgumus ar AS „Tīrīga”

Rīgas Apkaimju alianse kategoriski iebilst pret atkritumu apsaimniekošanas monopola izveidi Rīgā. Iedzīvotāji aicināti neslēgt līgumus ar AS "Tīrīga"....

Foto

Ikonu nomaiņa - vissāpīgākais process

Cilvēki jau no bērnības ir pieraduši, ka ir autoritātes, kurām jātic un kurām jāklausa – vecāki, skolotāji, jau vēlāk vadītāji un priekšnieki....

Foto

Absurds ap Rimšēviču

Par valstiskās suverenitātes trūkumu un latviešu necienīgo stāvokli savā zemē, kā arī par šī necienīgā stāvokļa izraisītajām nelietībām uzskatāmi liecina absurds ap Ilmāru...

Foto

Bankas, banciņas un droši paredzamais PC: prātojums pēc "Norvik/PNB" aizvēršanās

Neizbēgamajam blīkšķim mūsu banku un banciņu saimniecībā ļoti piemēroti ir LPSR Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša vārdi,...

Foto

Eiroparlamentārieša aicināšana uz inaugurāciju, neievērojot viņa rīcību, kas neatbilst LR Satversmē noteiktajam, ir šādas antikonstitucionālas rīcības faktiska atbalstīšana

Valsts prezidents ir valsts amatpersona, bet inaugurācija ar...

Foto

Sākušies Burova laiki Rīgas domē

19.augustā par “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu kā Rīgas domes mēru nobalsoja 35 no 60 deputātiem. Tas nozīmē, ka vismaz...