Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ekonomikas ministrija (EM) neuzskata, ka būtu lietderīgi ar valstisku normatīvo regulējumu noteikt būvniecības darbu izpildītāju kvalifikācijas prasības, ko rosina ieviest Latvijas Būvnieku asociācija. Turklāt ministrija norāda, ka šajā jautājumā pašā nozarē nav vienprātības.

Pietiek jau ziņoja, Latvijas Būvnieku asociācija vēlas ar likuma spēku noteikt, ka būvniecībā kā paaugstināta riska nozarē drīkst strādāt tikai kvalificēti darbinieki ar atbilstošām zināšanām un kvalifikāciju: šādu prasību, pēc asociācijas domām, būtu vēlams ieviest kopā ar identifikācijas kartēm būvniecībā. Iesākumā asociācija aicina noteikt, ka sabiedriskās jeb trešās grupas būves būvlaukumā drīkst atrasties tikai kvalificēti strādnieki.

EM skaidro, ka ir izstrādājusi informatīvā ziņojuma projektu par būvniecībā nodarbināto personu elektroniskas identifikācijas sistēmas mērķiem, iespējamiem IT risinājuma administrēšanas un ar elektronisko karšu apriti saistīto procesu apkalpošanas veidiem. “Šie ir jautājumi, par kuriem nozares pārstāvji pauduši atšķirīgu redzējumu, īpaši attiecībā uz nepieciešamību iekļaut ID karšu sistēmā informāciju par profesionālo kvalifikāciju,” norāda ministrija.

Ministrija uzskata, ka ID karšu ieviešana esot svarīgs pasākums ēnu ekonomikas īpatsvara mazināšanai būvniecības nozarē. “Mūsuprāt, svarīgi ID kartēs fiksēt būvniecībā nodarbinātās personas profesiju kategorijas, un nodrošināt to sasaisti ar koplīgumā regulētām darba samaksas likmēm,” savu attieksmi pret būvniecībā nodarbināto kvalifikācijas fiksēšanu ID kartēs pamato EM.

EM norāda, ka Eiropā pastāv dažādas pieejas šim jautājumam, tomēr vairumā valstu kvalifikācijas prasības būvdarbu veicējiem nosaka nozare pati, nevis regulējums. “Ministrija uzskata, ka būvniecības kvalitātei un būvju drošībai jābūt visu būvniecības procesa dalībnieku prioritātei. Diskusijās ar nozares sabiedriskajām organizācijām par stingrāku kvalifikācijas prasību izvirzīšanu būvdarbu izpildē iesaistītajām personām secināts, ka organizāciju vidū viedoklis par šo jautājumu atšķiras,” uzsver EM.

Latvijas Būvinženieru savienības vadītājs Mārtiņš Straume arī uzskata, ka būvniecībā ne tikai inženieriem, bet arī strādniekiem nepieciešama atbilstoša izglītība un kvalifikācija. Pēc viņa ieskatiem, tas būtiski paaugstinātu būvniecības kvalitāti un ēku drošību. “Tas būtu lieliski, ka ar identifikācijas kartēm varētu konstatēt gan strādnieku kustību objektā, gan arī viņu kvalifikāciju,” uzskata Straume.

“Ja strādnieks nav ieguvis akadēmisku izglītību par būvniecību, tad kvalitatīvi izpildīt darbu būs grūti,” ir pārliecināts Būvinženieru savienības vadītājs, piebilstot, ka vienlaikus arī jādomā par būvniecības profesionālās izglītības kvalitāti. Straume domā, ka atalgojuma diferencēšana atkarībā no kvalifikācijas varētu mudināt strādniekus pašus interesēties par profesionālās izglītības iespējām.

Tomēr vienlaikus viņš atgādina, ka būvniecības nozare pašlaik piedzīvo diezgan nopietnu kritumu. “Šā gada deviņos mēnešos kritums ir 22%. Var prognozēt, ka gada beigās apmēram tūkstotis mazo būvuzņēmēju gada beigās būs maksātnespējīgi un vairāk nekā 15 tūkstoši strādnieku būs kļuvuši par bezdarbniekiem. Nākamgad, kad paredzēts, ka sāks apgūt Eiropas Savienības fondus un atsāksies būvniecība, nonāksim pie otra trakuma, ka objekti būs, bet nebūs, kas strādā,” prognozē Straume.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane turpretī uzskata, ka tik sarežģītu sistēmu, kādu piedāvā Būvnieku asociācija, nav nepieciešams ieviest. “Uzskatu, ka izglītība un kvalifikācija būvniecībā nodarbinātajiem ir tēma, kas ir attīstāma. Ir pamats sarunai par to, kā augstskolas un arodskolas sagatavo pēc iespējas kvalificētākus būvniecības speciālistus. Bet risinājums - veidot šo ārkārtīgi sarežģīto identifikācijas karšu sistēmu, ko piedāvā Būvnieku asociācija, nav īsti atbalstāms. Mūsu redzējumā svarīgāk ir cīnīties ar ēnu ekonomiku un aplokšņu algām, lai tie darbinieki, kas ir nodarbināti, būtu motivēti maksimāli ieguldīt izglītībā un varētu justies droši par sociālajām garantijām,” pauž Fromane.

Pēc viņas domām, ne vienmēr dokumenti vien apliecina strādnieka profesionālās prasmes. “Mēs neesam pret, bet jautājums ir par prioritāriem jautājumiem. Un šis tāds nav,” uzskata Fromane.

Diskusijas arī par šo jautājumu vēl turpināsies, taču ministrija vairāk sliecoties atbalstīt viedokli, ka valsts nosaka prasības būvspeciālistiem, bet būvdarbu izpildītāju kvalifikācijas kontrole ir pašu būvdarbu veicēju atbildība.

Kā jau ziņots, pašreiz normatīvie akti nosaka, ka atbilstoša kvalifikācija un sertifikāts ir nepieciešams tikai būvdarbu vadītājam un viņa palīgiem, respektīvi - organizatoriem, bet pārējiem, kas reāli veic būvniecības darbu, var vispār nebūt nekādas izglītības, atgādina Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs, piebilstot, ka arī Zolitūdes traģēdijas ziņojumā norādīts, ka riģipsi skrūvējis teoloģijas students, kurš bija nolēmis piepelnīties no studijām brīvajā laikā, un būvniecība ir viena no nozarēm, kur šāda piepelnīšanās bez atbilstošām zināšanām ir iespējama.

Pēc asociācijas vadītāja domām, būvniecībā kā paaugstināta riska nozarē būtu nepieciešamas līdzīgas prasības pēc kvalifikācijas kā medicīnā, kur gan ārstiem, gan medicīnas māsām tiek prasīta ne tikai atbilstoša izglītība, bet arī regulāra kvalifikācijas paaugstināšana dažādās apmācībās un konferencēs.

Būvnieku asociācija aicina kvalifikācijas jautājumu risināt kompleksi ar identifikācijas karšu ieviešanu būvniecībā. Tomēr valsts pagaidām identifikācijas kartes saista tikai ar darba laika uzskaiti, lai varētu kontrolēt nodokļus. Tomēr Grinbergs ir pārliecināts, ka identifikācijas karšu sistēma nedarbosies, ja ar to tiks mēģināts risināt tikai nodokļu jautājumu.

Ar valdības rīcības plānu EM uzdots ieviest būvniecībā nodarbināto personu elektronisku reģistrēšanu un to kustības uzskaiti būvobjektā līdz 2020.gada 30.decembrim. Savukārt ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumu plāna saskaņošanas ietvaros šā gada sākumā EM diskusijā ar citām institūcijām un nozares pārstāvjiem vienojusies, ka tā līdz 2016. gada nogalei izstrādās informatīvo ziņojumu par iespējām sasniegt ID karšu sistēmai izvirzītos mērķus. Par ID karšu ieviešanu nozare ar atbildīgajām valsts iestādēm vienojusies arī memorandā, kur puses vienojās, ka ID kartes ieviešamas līdz 2019.gada 1.janvārim.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Levitam šobrīd ir arī citas vissvarīgākās prioritātes: Satversmes simtgade dod iespēju plašai diskusijai par demokrātijas stiprināšanu!

Foto18. janvārī valsts prezidents Egils Levits tiešsaistē tikās ar Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes NVO pārstāvjiem. Valsts prezidents sarunā īpašu uzmanību pievērsa nevalstiskā sektora nozīmīgajam darbam un iniciatīvām Satversmes simtgades gadā demokrātijas vērtību stiprināšanā: “Mūsu pilsoniskā sabiedrība ir aktīva, un pilsoniskās sabiedrības iespējas līdzdarboties ir pat augstākas nekā dažā labā senākā demokrātijā. Tas ir ļoti būtiski šajā laikā, kad demokrātija pasaulē piedzīvo pārbaudījumu laikus. Jūsu pienesums šajā gadā, stiprinot demokrātiju un pilsonisko līdzdalību, būs neatsverams.”
Lasīt visu...

8

Situācija ir kritiska, valdības enerģētikas krīzes risinājumi ir lēni un nepietiekami

FotoLatvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) valdības pārstāvjiem pieprasa nekavējošu rīcību enerģētikas krīzes pārvarēšanai, jo līdz šim piedāvātie atbalsta risinājumi ir nepietiekami un situācija energoresursu patērētājiem - gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem - ir kritiska.
Lasīt visu...

20

Varbūt jūs satrauc rēķinu katastrofa, bet prezidents Saeimā iesniegs grozījumus Partiju finansēšanas likumā

Foto17. janvārī valsts prezidents Egils Levits Rīgas pilī tikās ar tieslietu ministru Jāni Bordānu, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāju Juri Jurašu, Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas priekšsēdētāju Inesi Lībiņu-Egneri un Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētāju Andreju Judinu, lai izvērtētu 2021. gadā paveikto un pārrunātu plānotos darbus tieslietu jomā 2022. gadā.
Lasīt visu...

3

Ko gribam, to darām, kad vajadzēs informēt Finanšu ministriju, tad arī informēsim, bet sabiedrībai gar to vispār nav daļas

FotoLai nodrošinātu efektīvu valsts pārvaldes funkciju īstenošanu, pilnveidotu ierēdņu profesionālo kompetenci, valsts pārvaldē ir iedibināta ierēdņu pārcelšana jeb rotācija. Rotācija ir būtisks civildienesta izveides elements, un pārcelšana citā amatā valsts pārvaldē ir izplatīta prakse visā pasaulē, lai efektīvi veiktu valsts uzdevumu izpildi sabiedrības labā, elastīgi izmantojot civildienesta resursus pārvaldes iekšienē.
Lasīt visu...

21

Viedais Anonymous

FotoVispirms pateicos portālam PIETIEK par iespēju paust savu viedokli daudzos aktuālos jautājumos. Katra interneta vietne darbojas pēc saviem ieskatiem. Tā, piemēram, te komentāros ikviens var parakstīt savu tekstiņu ar jebkādu segvārdu. Troļļi izmanto šo iespēju, parakstot savus izteikumus ar populāru personu vārdiem vai literārajiem pseidonīmiem.
Lasīt visu...

21

“Zemcilvēkiem” šopinga nebūs!

FotoVietējie tirāniņi nolēmuši aizliegt tirdzniecības vietām samazināt publiski pieejamo platību darbam “sarkanajā režīmā”. Tirgotāji centās saglabāt peļņu, vienlaikus paliekot cilvēcīgi pret visiem klientiem. Tādējādi kupči pārkāpa valstī iedibināto segregāciju, ļaujot arī “zemcilvēkiem” baudīt šopinga prieciņu.
Lasīt visu...

21

Ar interesi gaidu, kad tad Šlesers beidzot sāks priekšvēlēšanu kampaņu!

FotoPretēji daudziem citiem mana prognoze ir tāda, ka Aināram Šleseram ir izredzes vēlēšanās. Tik tāds sīkums — ja viņš beidzot sāks savu kampaņu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

10 padomi, kā nepārvarēt krīzi

1. Vienmēr paturēt prātā divas sava laika nozīmīgu politiķu sentences: “Naudas ir tik daudz, kā vēl nekad nav bijis” (A.K. Kariņš) Tāpēc - pirkt!...

Foto

Modelēšana – “KO DARĪT?”

Nesen vairāki opozīcijas partiju pārstāvji un aktīvisti tikās, lai koordinētu savu pretdarbību huntai. Bija pārstāvētas partijas “Latvijā pirmā vietā”, “Likums un kārtība”,...

Foto

Atlīdzība par tautas izdeldēšanu

Činavnieki bāž roku tautas kabatā un nebaidās apdedzināties. Kariņa valdība dāsni atalgo sevi par iedzīvotāju spaidu potēšanu un atstāšanu bez darba, par...

Foto

Smēķēšanas lobists Reirs kā viens no Covid-19 nāves veicinātājiem

Brīdī, kad tapa šis raksts, Covid-19 globāli bija prasījis 5,478 miljonus dzīvību. Katru gadu pasaulē smēķēšanas dēļ...

Foto

Daudzlīmeņu segregācija Latvijā

Es uzskatu nepotēto diskrimināciju par segregāciju, jo pēc potes cilvēks atpakaļ izmainīties vairs nevar. Tātad atšķirība starp injicētajiem un neinjicētajiem ir nevis uzskatos...

Foto

Ko pašreizējie „lēmumi” liecina par to pieņēmēju prāta stāvokli?

Saeima kārtējo reizi atbalsta kārtējos pasākumus "ar mērķi apturēt straujo Covid-19 izplatību". Tikmēr PVO prognozē, ka dažu...

Foto

Bezroku antiutopija

Lai novērstu kleptomānijas epidēmiju, Pasaules Veselības organizācija (PVO), izpētot islāma valstu pieredzi, nolemj turpmāk visiem cilvēkiem noteikt obligātu vienas rokas amputāciju. Vietā tiks piedāvātas...

Foto

„Zombo-kaste”, „zombo-internets” un „modrā acs”

Eksistē jēdziens „zombējošā kaste” – daudzi tā sauc televizoru. Ceru, ka nav jāpaskaidro, kāpēc radies šāds nosaukums, jo visi esam ar...

Foto

Zahejs

Garīgās dzīves avots ir Dievs, un tam ir tiešs sakars ar cilvēka dvēseli. Evaņģēlijā ir stāstīts par kādu maza auguma cilvēku, kuru daudzi tolaik ienīda....

Foto

Vara un tauta – kā sadzīvosim jaunajā gadā?

Gadumijas TV uzrunas ir tāds savdabīgs politisks žanrs. Reti kurš cilvēks atceras to saturu (nu, protams, ar dažiem...

Foto

Ārkārtas situācija ir piesegs “izšķērdības ballītei”

Saeimas “Saskaņas” frakcija neatbalsta ārkārtējās situācijas pagarināšanu, kā to plāno noteikt Ministru kabinets, un Saeimas sēdē balsos pret šādu risinājumu....

Foto

Hunta cīnās ar dabu

Pērtiķu sugas “neko neredzu, neko nedzirdu, neko nesaku” bariņš paliek aizvien mazāks. Cilvēki visu redz, dzird un muti ciet netur. Patiesība lien laukā kā...

Foto

Hunta apjāj ganāmpulku

Nepotētos hunta sen uzskata par “zemcilvēkiem”. Vairs netiek slēpts, ka veselie pilsoņi jāiznīdē. Labklājības ministrijas variants – ar ekonomiskām represijām neļaut pārziemot. Ja...

Foto

Par rakstu "Gadumijā deltu mijot pret omikronu"

Labdien, godājamais Māri Uļģi! Es ar interesi izlasīju Jūsu rakstu ”Gadumijā deltu mijot pret omikronu”. Tajā bija interesanti fakti...

Foto

Cik lielisks ir viss, ko mēs darām un nedarām

Godājamie rīdzinieki! Šajā Vecgada vakarā atceros kādu sarunu vienā no Rīgas skolām, kurā biju ieradies, lai sveiktu...

Foto

Ironisks pārskats par Jaungada uzrunām

1. Neatceros, vai klausījos Godmaņa, Birkava, Gaiļa uzrunas, tiesa, toreiz migla izklīda, rozā brilles jau krita nost, taču cerība vēl nebija...

Foto

Pasaule ir tumsā un alkst gaismas

Kad Gaisma atnāca, Pasaule apžilba un novērsās. Tomēr dzīvot tumsā izrādījās labāk un pierastāk. Kopš tiem laikiem Pasaulē valda apjukums...

Foto

Dzīvnieku ferma pašmājās

Orvela “Dzīvnieku ferma” ir klāt. Hunta tautu uzskata pat ne par dzimtcilvēkiem, bet par saviem mājdzīvniekiem, kas jādresē. Sliktie “suņi”, kas izsprukuši gan...