„Būvnieku karteļa” kratīšanu kulminācijā Jaunups pusdieno ar Daugavpils Lāčplēsi un „Attīstības” sponsori Pankeviču
PIETIEK08.09.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai gan „lietu kārtotāja” Edgara Jaunupa vārds ir viens no visbiežāk minētajiem saistībā ar „būvnieku karteli” un veiktajām „pārrunām”, tieši kratīšanu kulminācijā viņš Rīgas centrā lietišķi pusdienoja kopā ar bijušo Daugavpils mēru Jāni Lāčplēsi un vienu no šīs pilsētas ietekmīgākajām uzņēmējām Jeļenu Pankeviču.
Pankeviča ir viens no pēdējā laika vērienīgākajiem Jaunupa pārstāvētās partijas Latvijas Attīstībai oficiālajiem finansiālajiem atbalstītājiem, - nepilna gada laikā viņa partijai ir ziedojusi 43 tūkstošus eiro. 21 500 eiro ziedoti pagājušā gada septembra beigās, un šāda pati summa partijai tikusi arī šā gada februārī.
Uzņēmēja ir viena no tiem partijas ziedotājiem, kura šādas summas var atļauties, - caur uzņēmumu Dautkom viņa kontrolē lielāko daļu no Daugavpils masu informācijas līdzekļiem. Tiesa, līdz šim viņas kontakti tieši ar Jaunupu, kuram ir „lietu kārtotāja” slava ne tikai savā partijā vien, nebija fiksēti.
2017. gada pavasarī laikraksts Diena informēja, ka tiesībsargājošās iestādes izvērtējot plašākai sabiedrībai nezināma Daugavpils uzņēmēja Vjačeslava Jevstigņejeva 2016.gada februāra iesniegumu, kurā ziņots par politisko korupciju Latvijā, kurā iesaistītas augsta līmeņa valsts amatpersonas un arī tiesībsargi.
Iesniegumā bija minēta viņa bijusī sieva Pankeviča, kurai pieder no tēva mantotais Daugavpils mediju uzņēmums Dautkom. Ar tā palīdzību Pankeviča esot arī piedalījusies politiskās korupcijas darījumā 2009.gada septembrī, kad vienam no toreizējiem Daugavpils domes deputātiem samaksāti 200 000 latu, lai viņš balsojumā par Daugavpils mēru savu balsi atdotu Latgales partijas pārstāvim Lāčplēsim.
Aizvadītās nedēļas tikšanās gan, visticamākais, nav saistīta ar šādām lietām, bet gan norāda uz to, ka, neraugoties uz skaļajām ziņām par „būvnieku karteli”, par Māra Martinsona kontaktpersonu uzskatītais Jaunups pagrīdē nav aizgājis un turpina rosīties.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
