Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Precizitāte projekta izpildē un pastiprinātā uzmanība par konstrukciju drošību, kas bija pārņēmusi būvniekus pēc Zolitūdes traģēdijas, jau pazudusi, novērojis bijušais Valsts būvinspekcijas vadītājs un Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Leonīds Jēkabsons. Turklāt, pēc viņa ieskatiem, pat visperfektākais likums pats par sevi nevar pasargāt no līdzīgām nelaimēm kā Maximas veikala sagrūšana, jo vienmēr paliks cilvēciskais slinkums, paviršība un paļaušanās, ka viss jau būs labi.

Ja pēc Zolitūdes traģēdijas teju visi būvnieki metās savos objektos pārbaudīt konstrukciju drošību un to, vai būvniecībā tiek ievērotas visas projekta detaļas un nianses, tad tagad arvien biežāk sāk pievērt acis uz dažādiem sīkumiem, bet procedūras tiek novienkāršotas, jo baisā traģēdija jau pagaisusi no atmiņas, atzīst Jēkabsons. “Pirmajā gadā pēc traģēdijas bija ļoti liela bijība pret to darbu, ko veic. Pakāpeniski laiks paiet, un attieksme mainās. Piemēram, lai noteiktu betona stiprību, ir jābūt vismaz trīs paraugiem. Parametri var šķirties, tādēļ no trim paraugiem ņem vidējos. Tas ir pēc standartiem. Tagad pēdējā laikā izdomā - kam man taisīt trīs, pietiks ar vienu. To var redzēt pēc pasūtījumiem. Līdz ar to kvalitāte krītas, un tiek pieļautas paviršības,” norāda bijušais Būvinspekcijas vadītājs.

Lai arī jaunajā būvniecības regulējumā, kas jau ir spēkā gandrīz divus gadus, pēc speciālista domām, ir arī trūkumi, tomēr viņš uzsver, ka pat visperfektākais likums pats par sevi nevar pasargāt no līdzīgām traģēdijām. “Ja mēs visi ievērotu visus likumus un noteikumus, nekas tāds nevarētu notikt. Ja visi ievērotu ceļu satiksmes noteikumus, nebūtu nevienas avārijas. Diemžēl tā nav. Ir slinkums, paļaušanās, ka gan jau viss būs labi,” secina Jēkabsons.

Pēc bijušā Būvinspekcijas vadītāja domām, likumā ir iestrādātas arī daudzas muļķības, piemēram, tas, kas attiecas uz būvspeciālistu sertifikāciju. “Visbiežāk šiem speciālistiem ir divi sertifikāti – gan būvdarbu vadītāja, gan būvuzrauga sertifikāts. Vienā vietā viņš ir darbu vadītājs, citā projektā - būvuzraugs. Jaunais likums paredz, ka sertifikātu var pagarināt tikai tad, ja iepriekšējos piecos gados ir bijusi trīs gadu prakse gan vienā, gan otrā specialitātē. Kā var piecos gados ielikt divas reizes pa trim gadiem?” neizpratnē ir Jēkabsons, kurš piedalās arī būvspeciālistu sertifikācijā. Līdz ar to vienu no sertifikātiem nākas anulēt.

Tāpat jaunais regulējums neparedz iespēju būvspeciālistam sašaurināt sfēru, piemēram, agrāk būvdarbu vadītājam, kurš bija būvējis tikai mazstāvu apbūvi, varēja ierakstīt sertifikātā, ka viņam ir tiesības būvēt tikai mazstāvu ēkas. Tagad tiek izsniegts vienots sertifikāts, kas ļauj personai, kas iepriekš būvējusi tikai privātmājas, būvēt gan augstceltnes, gan tiltus, gan citas sarežģītas būves. “Cilvēkam, kurš visu mūžu vadījis kaut kādus krāsošanas darbus, būs tāds pats sertifikāts kā Gaismas pils būvdarbu vadītājam. Mēs redzam, ka pēc iepriekšējas pieredzes viņš nevar būvēt augstceltnes, bet ministrija vienalga pasaka, ka nedrīkstam sašaurināt,” spriež Jēkabsons.

Turklāt sertificēšanas organizācijām faktiski nav iespējams anulēt sertifikātu par kādiem pārkāpumiem bez tiesas sprieduma. “Ja mēs redzam, ka ir pieļautas nopietnas kļūdas, mēs neko nevaram izdarīt. Protams, Zolitūdes lietā apsūdzētajiem sertifikāti ir atņemti, bet citiem, kuri pieļāvuši kļūdas un kur nav tiesas procesa, mēs nevaram sertifikātu atņemt,” norāda viens no būvspeciālistu sertifikācijas komisijas pārstāvjiem.

Viņš arī atgādina, ka sākotnējā ideja jauna būvniecības regulējuma izstrādei bija atvieglot birokrātiskās procedūras, kas ievērojami kavēja būvniecības procesu un lika Latvijai starptautiskajā Doing Business reitingā nokristies līdz 25.vietai. Lai arī Latvija nedaudz uzlabojusi savas pozīcijas šajā reitingā un pērn ieņēma 22.vietu, tomēr ar jauno likumu un to pavadošajiem Ministru kabineta noteikumiem birokrātiskā procedūra faktiski padarīta smagnējāka un sarežģītāka.

Jēkabsons atzinīgi vērtē to, ka jaunais regulējums vairs nepieļauj iespēju, ka jau pēc būvdarbu sākšanas kāds kaimiņš ar sūdzību varēja apturēt jau sāktu būvniecības procesu, jo uzskatīja, ka šāda būvniecība nav vēlama. Taču tagad būvatļaujas iegūšanai nepieciešams ievērojami lielāks papīru blāķis. Turklāt arī pati būvatļauja ir kļuvusi krietni sarežģītāka. “Ja kādreiz būvatļauja bija uz vienas lapas un to varēja objektā piestiprināt pie sienas, lai ikviens, kas atnāk, var redzēt, ka notiek legāla būvniecība un ir būvatļauja, tad tagad tā ir vesela mapīte, kuru droši vien ne vienmēr izdodas atcerēties paņemt līdzi uz objektu,” spriež Jēkabsons.

Pēc Zolitūdes traģēdijas būvvaldes, īpaši Rīgas būvvalde, ļoti baidoties likt savu parakstu uz būvniecības saskaņošanas dokumentiem. Tāpēc tos tiek lūgts caurskatīt vienam, tad otram un pat trešajam juristam. “Bet jurists jau neizprot būvniecības procesu. Viņš var pārbaudīt, vai tur ir visi komati, vai lapas pareizi sanumurētas. Un tad ir bieži gadījumi, kad nepareizas numerācijas dēļ projektu nesaskaņo un liek pārstrādāt,” konstatējis bijušais Būvinspekcijas vadītājs. Tieši tas, ka būvprojekta saskaņošana būvvaldē var krietni vien ievilkties, šodien ir viens no faktoriem, kas atbaida investorus, norāda Jēkabsons. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par pulksteņa grozīšanu

FotoReizi gadā grozīt pulksteni un pāriet uz tā saukto vasaras laiku ir deviņpadsmitā gadsimta ideja, kuru pirmo reizi piedāvāja vīrs, vārdā Džordžs Hudzons, kurš aizrāvās ar vaboļu un insektu kolekcionēšanu. Hudzonam ļoti gribējās, lai pēc darba viņam atliek vairāk dienasgaismas stundu savam hobijam.
Lasīt visu...

3

Es visu izdarīju lieliski, bet tagad atbildība jāuzņemas valdībai kopumā un premjeram kā komandas kapteinim

FotoLai kuram no uzskatiem piekrītat – SARS-CoV-2 vīrusa izplatības spējš pieaugums rudenī visā Eiropā un citur pasaulē ir otrais vilnis vai pirmā viļņa turpinājums, pēc mierīgas vasaras atkal kāpj inficēto un saslimušo skaits, un valstis spiestas atgriezties pie ierobežojumiem. Kumulatīvā 14 dienu incidence uz 100 tūkstošiem iedzīvotājiem Eiropā 25.oktobrī zem rādītāja 100 bija vien 5 valstīs, Latviju ieskaitot. Vidējais ES/EEZ un UK rādītājs – 249,8 (23.10.).
Lasīt visu...

21

Vilks vai lācis? Jeb maskas - sociālā kontrole?

FotoIedomāsimies, ir jauks pavasara rīts, jūs esat pārvācies jaunā dzīvoklī un, mīkstās čībās sēžot jaunajā dīvānā, glaudāt savu kaķi. Pēkšņi aiz sienas sākas neganta bļaušana, trauku sišana, jūs satraukts izskrienat un zvanāt pie durvīm - kas lēcies? Durvis atver kāda samiegojusies seja un norūc - ko jūs te meklējat, esat no policijas? Ar laiku pie šiem trokšņiem jūs pierodat un cenšaties nepievērst uzmanību, jo tur taču dzīvo histēriski kaimiņi.
Lasīt visu...

21

Gudrie mācās no citu kļūdām, „gobzemieši” — no savējām: COVID-19 Krievijā

FotoŠoreiz būs stāsts nevis par sen jau visiem apnikušo Aldi Gobzemu, Ciekura muļķībām, Pļaviņa folijas cepurītēm vai Jeremejeva paranoju, bet gan par COVID-19 nāves izkapti darbībā Krievijas plašajos laukos.
Lasīt visu...

12

Par tomiem lūšiem un citiem alkoholiķiem – baznīcas vajātājiem

FotoNesen zināmās aprindās pazīstamās cehs.lv radošais direktors Toms Lūsis atbilstoši savai „humora” izjūtai „izjokoja” baznīcas darbību ierobežojumu laikā, kas saistīti ar Covid19. Citiem vārdiem sakot, Toms uzsāka nodarboties ar ļoti ienesīgu un šodien ļoti populāru darbību - baznīcas vajāšanu.
Lasīt visu...

21

Maskēt kopējo atbildību

FotoAizvakar Ministru kabinets vienojās, ka par mutes un deguna aizsegu nelietošanu sabiedriskās vietās varēs piemērot sodu līdz 50 eiro apmērā. Lai šīs izmaiņas varētu stāties spēkā, Saeimai jāapstiprina grozījumi COVID-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā. Likumprojekts skatīšanai Saeimā tika virzīts steidzamības kārtā, un par tā nodošanu komisijām nobalsojām šorīt. Līdz šim visi ar pandēmijas ierobežošanu saistītie priekšlikumi Saeimā tika izskatīti patiešām steidzamības kārtā — tajā pašā dienā, apzinoties, ka runa ir par sabiedrības veselību un kavēšanās šeit neder.
Lasīt visu...

21

Kurš pēdējais izslēgs gaismu nelielajās pašvaldībās?

FotoRudens tradicionāli ir laiks, kad zemnieka sētā apcirkņi tiek pildīti ar vasaras sezonā sarūpēto. Ja gads ir bijis labs, tad saimnieks uz gaidāmo ziemu raugās ar zināmu optimismu, ja slikts – savelk jostu ciešāk. Pavisam sliktā jākar zobi vadzī. Savukārt pašvaldībām lapkritis ir laiks, kad jāatsāk ikgadējā cīkstēšanās par tām atvēlēto finansējumu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

“Ganāmpulkam” pieaugot, aug pieprasījums pēc “ganītājiem”

Koronavīruss ir izraisījis ne mazums diskusiju un viedokļu sadursmju gan speciālistu aprindās, gan sabiedrībā. Taču arvien biežāk parādās atsevišķi eksperti...

Foto

Jautājums – kāda ir C19 Pasakas morāle? Kāds ir Lāsts?

Uz kādas vientuļas salas vārdā Pasaule dzīvoja 100 ciltis (Valstis), kuras vadīja Valdnieki, un viens Burvis...

Foto

Signāls

Vai maskas lietošana pēc koloniālās pārvaldes lēmuma ir medicīniski pamatota? Drīzāk nē nekā jā. Kādēļ tad cilvēki liek uz sejas to? Jo viņiem ir bailes....

Foto

Maskai nav nekāda sakara ar valdības gāšanu

Reāli fakti - Covid19 ir lipīgs, paaugstinās temperatūra, pazūd oža, bezspēks utt. Iespējams, daudzi jau ir pārslimojuši bez acīmredzamiem...

Foto

Nevienam nevajadzētu būt tiesībām lemt par cita cilvēka dzīves vērtību

Šogad ir apritējuši 10 gadi, kopš Latvijas Republikā ir stājies spēkā likums “Par Konvenciju par personu...

Foto

Krīzes brīdī pacientus šķiros…

Tātad Latvija tagad ieviesīs praksi, kādu it kā pielieto daudzās pasaules valstīs, kad krīzes apstākļos šķiro pacientus – kurus ir vērts ārstēt,...

Foto

Priekšlikumi Latvijas Republikas Ministru prezidentam K.A. Kariņam: ierosinu pilnībā pārtraukt jaunu klientu ievietošanu valsts sociālās aprūpes centros

Viena no tiesībsarga funkcijām ir veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību...

Foto

Nevis masku nēsāšana, bet gan C19 pneimonija ierobežo tavu brīvību

Vai man ir pazīstamie, kuri slimo vai ir miruši no C19** infekcijas? Vai tas, ka es...

Foto

Covid19 spilgti izgaismojis melnus plankumus Latvijas medicīnā, bet, iespējams, krīze Baltkrievijā pavēra ceļu to lāpīšanai

Kaut arī no 3. jūnija oficiāli ir pieejami visi valsts apmaksātie...

Foto

Krievijas KDLO dienas ir skaitītas: Putina 5. pants nedarbojas

Nav noslēpums, ka Kaukāzs vienmēr ir bijis ne visai sagremojams kumoss ne tikai cara laiku Kremlim, bet...

Foto

Taksometru sektorā ēnu ekonomika zeļ un plaukst

Kurš gan nav pieradis, ka politiķi sola, pēc tam atkal sola un tad jau politiķi mainās – pirmo solītāju...

Foto

Satversmes tiesa lēmusi atcelt iepriekšējo praksi, piedzenot parādus un kompensācijas par bojātiem dabasgāzes skaitītājiem

Jau šī gada martā sabiedrība tika informēta par spriedumu, kurā Satversmes tiesa...