Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Precizitāte projekta izpildē un pastiprinātā uzmanība par konstrukciju drošību, kas bija pārņēmusi būvniekus pēc Zolitūdes traģēdijas, jau pazudusi, novērojis bijušais Valsts būvinspekcijas vadītājs un Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Leonīds Jēkabsons. Turklāt, pēc viņa ieskatiem, pat visperfektākais likums pats par sevi nevar pasargāt no līdzīgām nelaimēm kā Maximas veikala sagrūšana, jo vienmēr paliks cilvēciskais slinkums, paviršība un paļaušanās, ka viss jau būs labi.

Ja pēc Zolitūdes traģēdijas teju visi būvnieki metās savos objektos pārbaudīt konstrukciju drošību un to, vai būvniecībā tiek ievērotas visas projekta detaļas un nianses, tad tagad arvien biežāk sāk pievērt acis uz dažādiem sīkumiem, bet procedūras tiek novienkāršotas, jo baisā traģēdija jau pagaisusi no atmiņas, atzīst Jēkabsons. “Pirmajā gadā pēc traģēdijas bija ļoti liela bijība pret to darbu, ko veic. Pakāpeniski laiks paiet, un attieksme mainās. Piemēram, lai noteiktu betona stiprību, ir jābūt vismaz trīs paraugiem. Parametri var šķirties, tādēļ no trim paraugiem ņem vidējos. Tas ir pēc standartiem. Tagad pēdējā laikā izdomā - kam man taisīt trīs, pietiks ar vienu. To var redzēt pēc pasūtījumiem. Līdz ar to kvalitāte krītas, un tiek pieļautas paviršības,” norāda bijušais Būvinspekcijas vadītājs.

Lai arī jaunajā būvniecības regulējumā, kas jau ir spēkā gandrīz divus gadus, pēc speciālista domām, ir arī trūkumi, tomēr viņš uzsver, ka pat visperfektākais likums pats par sevi nevar pasargāt no līdzīgām traģēdijām. “Ja mēs visi ievērotu visus likumus un noteikumus, nekas tāds nevarētu notikt. Ja visi ievērotu ceļu satiksmes noteikumus, nebūtu nevienas avārijas. Diemžēl tā nav. Ir slinkums, paļaušanās, ka gan jau viss būs labi,” secina Jēkabsons.

Pēc bijušā Būvinspekcijas vadītāja domām, likumā ir iestrādātas arī daudzas muļķības, piemēram, tas, kas attiecas uz būvspeciālistu sertifikāciju. “Visbiežāk šiem speciālistiem ir divi sertifikāti – gan būvdarbu vadītāja, gan būvuzrauga sertifikāts. Vienā vietā viņš ir darbu vadītājs, citā projektā - būvuzraugs. Jaunais likums paredz, ka sertifikātu var pagarināt tikai tad, ja iepriekšējos piecos gados ir bijusi trīs gadu prakse gan vienā, gan otrā specialitātē. Kā var piecos gados ielikt divas reizes pa trim gadiem?” neizpratnē ir Jēkabsons, kurš piedalās arī būvspeciālistu sertifikācijā. Līdz ar to vienu no sertifikātiem nākas anulēt.

Tāpat jaunais regulējums neparedz iespēju būvspeciālistam sašaurināt sfēru, piemēram, agrāk būvdarbu vadītājam, kurš bija būvējis tikai mazstāvu apbūvi, varēja ierakstīt sertifikātā, ka viņam ir tiesības būvēt tikai mazstāvu ēkas. Tagad tiek izsniegts vienots sertifikāts, kas ļauj personai, kas iepriekš būvējusi tikai privātmājas, būvēt gan augstceltnes, gan tiltus, gan citas sarežģītas būves. “Cilvēkam, kurš visu mūžu vadījis kaut kādus krāsošanas darbus, būs tāds pats sertifikāts kā Gaismas pils būvdarbu vadītājam. Mēs redzam, ka pēc iepriekšējas pieredzes viņš nevar būvēt augstceltnes, bet ministrija vienalga pasaka, ka nedrīkstam sašaurināt,” spriež Jēkabsons.

Turklāt sertificēšanas organizācijām faktiski nav iespējams anulēt sertifikātu par kādiem pārkāpumiem bez tiesas sprieduma. “Ja mēs redzam, ka ir pieļautas nopietnas kļūdas, mēs neko nevaram izdarīt. Protams, Zolitūdes lietā apsūdzētajiem sertifikāti ir atņemti, bet citiem, kuri pieļāvuši kļūdas un kur nav tiesas procesa, mēs nevaram sertifikātu atņemt,” norāda viens no būvspeciālistu sertifikācijas komisijas pārstāvjiem.

Viņš arī atgādina, ka sākotnējā ideja jauna būvniecības regulējuma izstrādei bija atvieglot birokrātiskās procedūras, kas ievērojami kavēja būvniecības procesu un lika Latvijai starptautiskajā Doing Business reitingā nokristies līdz 25.vietai. Lai arī Latvija nedaudz uzlabojusi savas pozīcijas šajā reitingā un pērn ieņēma 22.vietu, tomēr ar jauno likumu un to pavadošajiem Ministru kabineta noteikumiem birokrātiskā procedūra faktiski padarīta smagnējāka un sarežģītāka.

Jēkabsons atzinīgi vērtē to, ka jaunais regulējums vairs nepieļauj iespēju, ka jau pēc būvdarbu sākšanas kāds kaimiņš ar sūdzību varēja apturēt jau sāktu būvniecības procesu, jo uzskatīja, ka šāda būvniecība nav vēlama. Taču tagad būvatļaujas iegūšanai nepieciešams ievērojami lielāks papīru blāķis. Turklāt arī pati būvatļauja ir kļuvusi krietni sarežģītāka. “Ja kādreiz būvatļauja bija uz vienas lapas un to varēja objektā piestiprināt pie sienas, lai ikviens, kas atnāk, var redzēt, ka notiek legāla būvniecība un ir būvatļauja, tad tagad tā ir vesela mapīte, kuru droši vien ne vienmēr izdodas atcerēties paņemt līdzi uz objektu,” spriež Jēkabsons.

Pēc Zolitūdes traģēdijas būvvaldes, īpaši Rīgas būvvalde, ļoti baidoties likt savu parakstu uz būvniecības saskaņošanas dokumentiem. Tāpēc tos tiek lūgts caurskatīt vienam, tad otram un pat trešajam juristam. “Bet jurists jau neizprot būvniecības procesu. Viņš var pārbaudīt, vai tur ir visi komati, vai lapas pareizi sanumurētas. Un tad ir bieži gadījumi, kad nepareizas numerācijas dēļ projektu nesaskaņo un liek pārstrādāt,” konstatējis bijušais Būvinspekcijas vadītājs. Tieši tas, ka būvprojekta saskaņošana būvvaldē var krietni vien ievilkties, šodien ir viens no faktoriem, kas atbaida investorus, norāda Jēkabsons. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Evika Siliņa ir ar pautiem, Jānis Citskovskis – žmogs, bet Krišjānis Kariņš – princese, kas neuzņemas atbildību

FotoĻembasts ap tā saucamajiem bijušā premjera Kariņa lidojumiem vēl tālu no atrisinājuma, lai gan nu jau nepārprotami ir redzama un saprotama šo notikumu gaita, būtība un galveno aktieru lomu sadalījums. Izrādes režisori ir no valdošās partijas, kas pēdējā pusgada laikā centās atrisināt otrā plāna samezglojumu – proti, kurš būs šajā skandālā malējais. Un, lai gan par tādu tagad ir sazīmēts bijušais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis un vēl pāris ierēdņu, nav šaubu, ka, pateicoties ierosinātajam kriminālprocesam, viņam blakus nostāsies arī “Jaunās vienotības” politiķi.
Lasīt visu...

21

Vēstule Rinkēvičam par Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju: ceram uz atklātu un laicīgu komunikāciju par nākotnē pieņemtiem lēmumiem, kuri ietekmēs latviešu valodas mācīšanu un mācīšanos visā pasaulē

FotoEiropas Latviešu apvienība ir iepazinusies ar lēmuma projektu “24-TA-1725 Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju.”
Lasīt visu...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi