Būvprojektētāji: jaunais būvniecības regulējums paver iespēju subjektīviem būvvalžu lēmumiem
PIETIEK24.07.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc Zolitūdes traģēdijas veiktās izmaiņas ar būvniecību saistītajos normatīvajos aktos ievērojami palielinājušas būvvalžu subjektīvu lēmumu iespējas, interpretējot Būvniecības likumu un citus normatīvus, kā arī padarījušas būvvalžu darbu krietni lēnāku, liecina Pietiek veiktā vairāk nekā 20 vadošo būvprojektēšanas uzņēmumu aptauja ar mērķi noskaidrot, kā projektētāji vērtē jaunā būvniecības regulējuma kvalitāti. Turklāt būvvaldes savus pienākumus, pēc projektētāju domām, veic arvien sliktāk.
Pēc Zolitūdes traģēdijas, kad iebruka veikala Maxima jumts, paņemot 54 cilvēku dzīvības, tika strauji virzīts gan jaunais Būvniecības likums, gan izmaiņas citos normatīvajos aktos, lai panāktu, ka šādas traģēdijas vairs neatkārtojas. Jaunais regulējums gan krietni palielināja administratīvo slogu, un uzreiz tika paustas bažas, vai birokrātiskās puses paplašināšana nenovedīs pie otras galējības, kad būvprojektu saskaņošana kļūs arvien sarežģītāka un laikietilpīgāka. Kā izrādās, tā arī ir noticis.
Arhitekts Juris Poga uzsver, ka pēc jaunā likuma stāšanās spēkā būvvaldēm ir uzlikts papildu slogs, proti, tai vietā, lai raudzītos, vai projekts ievēro saistošo noteikumu regulējumus, papildus ir jāveic būvprojektu ekspertīze, neskatoties uz to, ka būvprojekts būvvaldei akceptēšanai tiek iesniegts jau ekspertēts. “Ir nepareizi domāt, ka šī papildu ekspertīze pasargās sabiedrību no iespējamām traģiskām kļūdām nākotnē, jo pārbaudes notiek pēc formālām pazīmēm un ne pēc būtības. Šī papildu ekspertēšanas funkcija tikai pagarina būvprojekta izskatīšanas laiku, rada pārslodzi būvvaldēs,” uzskata arhitekts.
To, ka būvvaldes pēc jaunā regulējuma stāšanās spēkā sākušas darboties sliktāk, norāda 84% aptaujas dalībnieku. Tikai 10% uzskata, ka būvvaldes darbojas tāpat kā pirms tam, bet 6% ir pārliecināti, ka tās darbojas ievērojami sliktāk.
Viskritiskākās ir projektētāju domas par Rīgas būvvaldi, uz kuras neapmierinošo darbu norādīja 56% aptaujas dalībnieku. Tikai 3% uzskata, ka tā strādā tāpat kā agrāk. Turklāt 67% aptaujāto norāda, ka Rīgas būvvalde arvien biežāk gluži vienkārši neievēro būvprojektu saskaņošanas termiņus.
Gandrīz visi aptaujātie (94%) uzskata, ka jaunais būvniecības regulējums palielina būvvalžu subjektīvos lēmumus, interpretējot Būvniecības likumu, Ēku būvnoteikumus un citus normatīvus. Tikpat liels skaits respondentu norāda, ka jaunais būvniecības regulējums palielina projektētāju administratīvo slogu.
Kāds respondents, kurš vēlējās palikt anonīms, uzsvēra, ka pēc jaunā regulējuma katra būvvalde normatīvus traktē pēc saviem ieskatiem, tādēļ nekad nevarot zināt, kādus dokumentus papildu pieprasīs būvvalde, pret kādiem aprēķiniem vai dokumentiem tai būs iebildes, līdz ar to būvprojekta saskaņošana esot kļuvusi gluži kā melna kaķa meklēšana tumšā istabā.
“Ja es atbildētu uz anketas jautājumiem, tad rezultātā sanāktu, ka visi būvvalžu rādītāju ir palikuši sliktāki. Manuprāt, būvvaldes ir jāatslogo no liekām darbībām, lai tās varētu sekmīgi veikt savus tiešos pienākumus. Manuprāt, ir pienācis laiks atteikties no morāli novecojušās saskaņošanas formas - ierēdņa paraksts uz izdrukām,” pauž arhitekts Poga.
Būvniecības projektētāju aptauju Pietiek veica jūlija sākumā, vairāk nekā 20 projektēšanas uzņēmumiem lūdzot atbildēt uz sešiem anketas jautājumiem.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
