Iesaki rakstu: 
Vainīgos Maxima traģēdijā noskaidros kriminālizmeklēšana. Šajā brīdī svarīgs ir jautājums par atbildību. Rīgas domnieku pienākums tāpēc ir izvērtēt Rīgas pašvaldības iestādes - Rīgas pilsētas būvvaldes atbildību.
Būvniecības likums, MK Vispārējie būvnoteikumi un pašas Rīgas pilsētas būvvaldes nolikums nepārprotami nosaka, ka pašvaldības būvvalde pārrauga un kontrolē būvniecības procesu pilsētā.
Rīgas domes pārraudzībā esošā būvvalde pieļāva, ka Maximas veikalu un tam cieši blakus esošo daudzdzīvokļu ēku var būvēt divās kārtās. Tas nozīmē, ka būvdarbi līdz pat traģiskajam 21.novembrim notika uz jumta un pazemē sabiedriskai ēkai, kurā pilnā sparā rit tirdzniecība un kuru dienā apmeklē simtiem cilvēku. Rīgas būvvalde pieļāva, ka Maximas veikala ēkas jumts tika pārvērsts par būvlaukumu pretēji elementāra saprātam un drošības noteikumiem. Par ķīlniekiem kļuva cilvēki, kas atradās it kā veikalā, bet patiesībā būvlaukumā. Kāpēc būvvalde pieļāva, ka tiek apdraudēta cilvēku drošība un dzīvība? Uz šo jautājumu ir jāsaņem atbilde.
Saskaņā ar Rīgas būvvaldes nolikumu būvvalde veic būvniecības ģeodēzisko kontroli. Vai šāda kontrole tika veikta? Vai atbilstoši saviem pienākumiem būvvalde pārbaudīja, kādu iespaidu uz Maximas ēkas drošību atstāj cieši blakus esošās daudzdzīvokļu ēkas būvniecība? Un nevis projekta stadijā, bet gan tad, kad daudzdzīvokļu ēka tika pilnā sparā būvēta. Vai tika noskaidrots, kādu iespaidu uz Maximas ēkas pamatnes grunts un ģeoloģiskās vides stiprību tā atstājusi? Vai tika noskaidrots, kādu iespaidu uz ēkas drošību atstāj pazemes autostāvvietas izbūve? Šie jautājumi ir jāatbild.
Krīzes vadības padomes sēdē noskaidrojās, ka Rīgas būvvaldes būvinspektors pēdējo reizi ir bijis Priedaines ielas objektā 16.augustā, tas ir pirms tam, kad sākās darbi uz Maximas ēkas jumta. Vai tā ir atbildīga būvniecības procesa kontrole? It īpaši, ja būvniecība norit uz jumta sabiedriskai ēkai. Medijos ir izskanējis Rīgas būvvaldes vadītāja viedoklis, ka ir pārāk maz darbinieku, lai kontrolētu un pārraudzītu būvniecību Rīgā. Rīgas pilsētas būvinspekcijā strādā 20 cilvēki, tai skaitā 14 būvinspektori. Rīgas pilsētas būvvalde ir Rīgas domes priekšsēdētājam tieši pakļauta iestāde. Būvvaldes vadītājam bija jānostiprina šī iestāde, apzinoties, cik nozīmīgs cilvēku drošībai un dzīvībai ir tās darbs. Šobrīd nav pārliecība, ka Rīgas būvvalde spēj atbilstoši likuma prasībām kvalitatīvi pārraudzīt un kontrolēt būvniecības procesu galvaspilsētā.
Ir atstādināti seši būvinspekcijas darbinieki. Tomēr Rīgas būvvaldes vadītāja Ingusa Vircava, kurš šajā amatā ir jau no 2012.gada marta, bet pirms tam ilgstoši ir bijis vadītāja pienākumu izpildītājs un vēl pirms tam - būvvaldes vadītāja vietnieks, ziņojums domes 26.novembra ārkārtas sēdē neradīja pārliecību, ka ir apzinātas kļūdas un tādas neatkārtosies. Tādēļ domes opozīcijas deputāti aicināja I. Vircavu atbrīvot no amata.
Būvniecības likums un Rīgas būvvaldes nolikums skaidri nosaka atbildību. Šī atbildība ir jāsaprot un pilnā apjomā jāuzņemas būvvaldes vadībai. Savukārt par būvvaldes kvalitāti un spēju pilnā apjomā pildīt savus likumā noteiktos pienākumus, atbildība ir jāuzņemas Rīgas domes priekšsēdētājam, kura tiešā pakļautībā Rīgas būvvalde atrodas.
Ja atbildība par notikušo Maximas traģēdiju netiks pilnībā apzināta, nekas mūs nevar pasargāt no līdzīgas traģēdijas nākotnē. Cilvēki, kas katru dienu iepērkas veikalos vai apmeklē citas sabiedriskas celtnes, ir tiesīgi to darīt ar pārliecību, ka no šīm būvēm viņi iznāks dzīvi.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
