Čakša atkal raujas pie siles, ignorējot „Jaunās Vienotības” definētos principus
Pietiek lasītājs16.10.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai arī esošais premjers no „Jaunās Vienotības” (JV) Krišjānis Artūrs Kariņš kopā ar savas apvienības biedriem ved uzstājīgas sarunas par četru partneru koalīciju un pašlaik neko dzirdēt negrib par amatu sadalījumu, citi JV biedri vēlēšanu uzvaras reibumā kuluāros jau aktīvi dala ministru krēslus, neaizmirstot sevi iecelt vēlamos amatos. No malas var redzēt, kā pašā JV ir vairāki strāvojumi un spārni - kā „Jaunā laika” pārstāvji, Zatlera reformas partijas bijušie biedri un premjera biroja darbinieki, tā arī nevienam vēl īsti nezināmie jaunie deputāti.
Nav pārsteigums, ka starp aktīvākajiem amatu dalītājiem ir arī Anda Čakša, kas redz sevi faktiski jebkurā ministra amatā, jo domā, ka ir gana pieredzējusi. Uz 13. Saeimas vēlēšanām no ZZS saraksta nekautrējoties dēvēja sevi par “labo darbu čempioni”. Diemžēl vēlētāji laikam nesekoja līdz šim “čempionātam” un uzvaras nemanīja, jo ZZS saraksts Rīgā, kur startēja A. Čakša un Dana Reizniece-Ozola, nesavāca pat 5%, kas faktiski bija diskvalifikācija. Taču mūsu vēlēšana sistēma abām ļāva tikt pie deputātu mandātiem.
A.Čakša par ministri kļuva pēc Gunta Belēviča “mazajiem meliem par nelaimīgo pumpu”. Būtiski, ka ministra amatā G. Belēvičs bija neapmierināts ar A. Čakšas darbu un atcēla viņu no plānotās Bērnu un Stradiņu slimnīcas apvienotās valdes. Taču pēc amata pamešanas, deleģēja A. Čakšu par veselības ministri, kura gan par savu labvēli ātri vien aizmirsa.
Esot nepilnus trīs gadus ministres amatā, Čakša uzrādīja čempiones cienīgu negatīvo sadarbības rekordu atbildības jomā, jo bija izraisījusi konfliktus faktiski ar visām lielākajām veselības aprūpes un mediķu sabiedriskajām organizācijām, kur ģimenes ārsti pat pieteica streiku. Notika izteikts konflikts pat arī ar Veselības ministrijas (VM) tiešās padotības iestādi - Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu. Politiskajā vidē Čakša iekšēji nerespektēja savas koalīcijas partnerus un savu Zaļo partiju, izņemot premjeru Māri Kučinski, kam kameru priekšā LTV „Panorāmā” sniedza mīļus sveicienu skūpstus.
A. Čakšas autoritārisma laikā no Veselības ministrijas tika izēsti un aizgāja vēl pēdējie tur esošie profesionālie kvalificētie mediķi, un padotības iestādēs bez kautrēšanās tika integrēti visdažādākie cilvēki, kuriem līdz tam saskarsmes ar šo jomu nebija nekādas. Kā spilgtākais ir esošās RAKUS valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis, kurš apšaubāmā konkursā no CSDD valdes tika iecelts slimnīcas valdē, turklāt nekautrējās avansā sev pieprasīt milzīgu algu 8000 eiro mēnesī, solot grandiozus rezultātus. Pēc piecu gadu termiņa “izcilajam menedžerim” šis amats ir jāpamet, bet par RAKUS līmeni veselības aprūpē medicīnas profesionāļiem ir daudz kas negatīvs sakāms.
Staigājot pa VM koridoriem, pilnīgi netīšām uz pārrunām bija ieradies arī Dzintars Mozgis, kurš pēc savas slimnīcas menedžmenta lekcijas tika virzīts uz Stradiņu slimnīcas valdi, diemžēl procedūras pārkāpumi bija tik lieli, ka amats gāja secen.
Veselības ministrijā A. Čakšas laikā nomainījās veseli 3 (!) valsts sekretāri, kuri nespēja iekļauties VM galmā un izpildīt dažādās A. Čakšas iegribas.
Īpaši labi A. Čakšai ministrēšanas laikā padevās darbības imitācija, apjomīgas atrakstīšanas un prezentācijas ar dažādām koncepcijām, kas bija skaistā iepakojumā ar skaļiem nosaukumiem, bet bez attiecīga satura un bez jebkāda finanšu seguma. Apskatot rīcības plānu, ko savulaik VM deleģēja Ministru kabinets, katrai ailītei pretī ir „izpildīts”, taču, izņemot datumu, iztrūkst saturiskā daļa, kur tad pieejami darba rezultāti, gandrīz kā komunisma laikos.
Kā nozīmīgs darba sasniegums tika pasniegts Veselības aprūpes finansēšanas likums, kur daļai Latvijas iedzīvotāju tika plānots liegt saņemt veselības aprūpes pakalpojumus, pret ko iebilda pilnīgi visi, izņemot Ministru kabinetu. Pat negribas iedomāties, kas notiktu Covid 19 epidēmijas pīķa laikā, ja šis likums būtu stājies spēkā. Jaunās „A/Par” ministres Ilzes Viņķeles pirmais darbs bija šo likumu atcelt, precīzāk, pārcelt tā spēkā stāšanos termiņu.
I. Viņķele, revidējot VM iepriekš paveikto, atklāja aizdomīgas darbības un finanšu plūsmu par E-veselības ieviešanu, kur A.Čakša, apejot likumus, caur EIS sistēmu bez konkursa piesaistīja sava eksvīra Pūces firmu ar it kā slaveniem ārzemju ekspertiem, samaksājot par dažādām programmām, ekspertu darbu, datu masīviem padsmitiem miljonu. Pateicoties I. Vinķelei, tika ierosināta izmeklēšana par E-veselības ieviešanu, bet nekas nav dzirdēts, ka tā būtu pabeigta.
Un te tad rodas jautājums par pielaidi valsts noslēpumam - vai A.Čakšas darba stils nebūs radījis aizdomas drošības iestādēm par uzticamību, jo, kā zinām, arī par mazākiem pārkāpumiem pielaides nav iedotas. Par to, kāda tad rezultātā ir šī A. Čakšas vārdā nosauktā, padsmit miljonus dārgā un Latvijā ieviestā E-veselība, - laikam tikai retais veselības aprūpē strādājošais to nav lādējis un gānījies, jo tas ir ļoti zemas kvalitātes tehnoloģijās atpalicis izstrādājums (kuram visi moduļi tā arī nav ieviesti), kuru esošais ministrs Daniels Pavļuts nosauca par bezcerīgu uzlabot un kurš ir jānomaina pilnībā.
Bijusī ministre I.Viņķele arī mēģināja apturēt ES finansējuma sadalījumu dažādām apšaubāma pamatojuma dārgām iekārtām, taču tas jau bija apstiprināts Finanšu ministrijas kabinetos un atpakaļceļa atcelt nebija.
Odiozais “labākais rakstnieks starp ārstiem un labākais ārsts starp rakstniekiem” dr. P. Apinis savā TOP sliktāko Latvijas veselības ministru sarakstā A.Čakšai ir piešķīris godpilno otro vietu… Ministre grūtniece – dzemdētāja vien ir čempiones vērts sasniegums. Varam tikai atviegloti nopūsties, ka A. Čakšai neizdevās iznīdēt valsts veselības primārās aprūpes pamatu – ģimenes ārstu medicīnu. Bet ieviest haosu slimnīcu darbības līmeņos un to hospitalizācijas plānā viņai diemžēl izdevās – A. Čakšas darbības negatīvās sekas bija redzamas Covid 19 laikā, kad slimnīcas nespēja sekmīgi tikt galā ar pacientu plūmu.
Ir saprotama A.Čakšas raušanās pēc amatiem, jo viņai šī bezatbildīgās izšķērdīgās ministrēšanas māksla ir apgūta, bet nav saprotama augsto ētikas standartu sludinošās partiju apvienības „Jaunā Vienotība” mazspēja tos akceptēt un ievērot. Viens no argumentiem ir iespēja tikt pie “mīkstā mandāta” Jānim Reiram - kā saka, pa durvīm netika, tad kāps pa logu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
