Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šobrīd ar nebijušu aktivitāti klajā nākuši mediķi, kas praktiski strādā. Nevis galvenie speciālisti, profesori un politikas veidotāji, bet praktiskā darba veicēji medicīnā, jo netaisnīgais atalgojums veselības aprūpē jau ir tik kliedzošs, ka praktiskā darba darītāji ar saviem nieka grašiem vairs negrib samierināties.

Veselības ministre Anda Čakša sola, ka visiem būs algas pēc viņas plāna, piebilstot - ja viņa būs ministre. Tad sanāk, ka citiem šie solījumi un dokumenti jau atkal nebūs saistoši vai arī tā ir Čakšas šantāžā un vēlme par katru cenu saglabāt savu krēslu, kas nu jau sāk šūpoties visvairāk no visa ministru kabineta. Spriežot pēc dzirdētā, lasītā, šis Čakšas plāns ir ārkārtīgi vienkāršs - nav svarīgi, kāda ir esošās veselības aprūpes sistēmas efektivitāte, aizveram uz to acis un ausis, bet tā vietā - nezinu kā un nezinu kurš - dodiet vairāk naudas, daudz vairāk naudas un tik dodiet... Vārdu sakot - metiet tik vairāk Sprīdīša cepurē bez dibena jeb caurajā mucā, varbūt kaut kas atleks arī algām...

Lai parādītu dažādas veselības aprūpes sistēmas problēmas valstī, katrreiz tiek izmantoti savi (pašu pasūtīti) pētījumi un ekspertu slēdzieni. Tagad tiek runāts par medicīnas māsu trūkumu, ārstu un speciālistu trūkumu nozarē. Bet interesanti, kāpēc Valsts kontrole atzīst, ka pie mums pacienti nokļūst pie speciālistiem divas reizes vairāk nekā vidēji Eiropā? Un kāpēc citi dati uzrāda, ka vidēji ārstniecības speciālistu skaits uz iedzīvotāju skaitu Latvijā ir pietiekams tāpat kā medicīnas māsu skaits uz iedzīvotāju skaitu? Kāpēc Veselības ministrijai (VM) vēl līdz šim nav skaidras sapratnes cik tad īsti papildu darbos un kurās vietās (pie)strādā mediķi, ja ģeogrāfiski daudzos Latvijas reģionos to katastrofāli pietrūkst, bet citur (piem., Rīgā) ir pat rindas uz darba vietas gaidīšanu (sk.http://www.vmnvd.gov.lv/lv/503-ligumpartneriem/arstu-gaidisanas-saraksti) )? 

Esošā apmaksas sistēma neliek mediķiem normāli un godīgi nostrādāt pilnu darba slodzi vienā darba vietā un klātienē visu darba dienu. Ārstu algas ambulatorajā aprūpē un ārstu algas slimnīcās pat vienai specialitātei ir krasi atšķirīgas, sākot no pāris simtiem eiro līdz pat desmit tūkstošiem eiro, kaut nav noteikts, par cik lielu darba apjomu (kur nu vēl kvalitāti) ir šī samaksa. Viss tiekot maksāts par slodzes stundām (turklāt neapmaksājot virsstundas, dēvējot tās par normālo pagarināto darba laiku).

Valsts kontrole, skatot VID informāciju, arī atzīmē datus par mediķiem, kas strādā (vai drīzāk formāli skaitās, ka strādā) vairākos darbos vienlaicīgi. Pēc darba uzskaites dokumentiem sanāk, ka ikdienā vairākās darba vietās vienlaicīgi šie mediķi atrodas 24 un vairāk stundas, kas noteikti neatbilst īstenībai. 

Ir specialitātes, kur jau esošie kolēģi nemaz nepiesaka jaunas rezidentūras vietas, lai tur nenonāktu gadījuma rakstura entuziasti, kas pēc tam jau esošajiem sastādīs konkurenci un nebūs iespējams noturēt šādu "strādāšanas" monopolu. Konkurenti netiek pieļauti arī no jau praktizējošiem kolēģiem. 

Iepriekšējie ES izglītībai piešķirtie miljoni tika izšķērdēti dažādos kursos un neakreditētās programmās, lai apmācītu trūkstošajās specialitātēs (neatliekamās medicīniskās palīdzības ārsts un ģimenes ārsts) jau praktizējošos ārstus. Rezultātā reālu labumu guva tikai kursu pasniedzēji un to monopolistiskie organizētāji, jo tie ārsti, kuri apguva šīs tālākizglītības kvalifikācijas neakreditētās programmas, tā arī netika sertificēti, jo, kā pēcāk izrādījās, šī nemaz nebija izglītības programma, tikai formālās izglītības kursi...

Sen nav noslēpums, ka Austrumu slimnīcā operāciju zāles tiek noslogotas labi, ja par 50%, tai pat laikā slimnīcu vadību tas neuztrauc un netiek prasīts no Veselības ministrijas papildu darbs ambulatorā aprūpē, lai noslogotu pie sevis strādājošos pilnas slodzes speciālistus, par ko slimnīca gūtu papildu ienākumus.

Tiek klusi murmināts par neatbilstošiem tarifiem, taču tā arī nav skaidrs, kāds neredzamais ienaidnieks Čakšai nav ļāvis pārrēķināt pakalpojumu cenas saskaņā ar Valdības rīcības plānu līdz 1. oktobrim. Tā pat nav skaļi pieteikta reforma, bet tikai elementāra matemātika, kur jau no 2017. gada visos līgumos varēja būt pareizie cipari un izlīdzināta netaisnība naudas sadalē.

Interesanti, ka, neskatoties uz nepietiekamiem līdzekļiem reālās ārstniecības pakalpojumiem, nesamērīgi lielām algām administrācijai un tiem pietuvinātajiem, visas slimnīcas strādā ar peļņu! Tas liecina, ka visi maksājumi ir nosegti, rēķini samaksāti un algas laikā saņemtas. Tas viss ir, pateicoties šai nepareizo tarifu sistēmai, kur īsti nevar saprast, kas un kā tiek ietverts cenā, kad un par ko tiek maksāts.

Austrumu slimnīcā saņem gandrīz 100 miljonus eiro gadā no Nacionālā veselības dienesta (NVD) kā valsts pasūtījumu, bet tik brīva vadības attieksme pret zemo darba efektivitāti liek domāt, ka viss visus apmierina un kaut kā jau viss tāpat notiek. Gudrākie nodaļu vadītāji ir atraduši veidus, lai motivētu arī medicīnas māsas, tur notiek gan operācijas, gan manipulācijas. Bet ir arī tādi, kam īpaši tas nerūp, jo slimnīcas vadību tas satrauc vismazāk.

 It kā uz pilnu slodzi un pilnu darba laiku esošo ārstu (daudzskaitlī) prombūtni nodaļās veiksmīgi nosedz rezidenti dienas otrā pusē, bet brīvdienās nodaļās nav arī rezidentu, tos var atrast tikai uzņemšanas nodaļās. "Akutizētie" ambulatora profila pacienti pacietīgi guļ slimnīcā nedēļām, gaidot rindu uz nepieciešamajiem izmeklējumiem un manipulācijām, jo ārpus slimnīcas sienām saņemt izmeklējumus par valsts naudu ambulatori faktiski ir neiespējami. 

Vai tad NVD ir paredzējis šādu darba organizāciju? Kas vispār nosaka, kā un kas slimnīcās ir jādara? No valsts puses nav ne nacionālo kvalitātes standartu, ne ārstniecības vadlīniju. Tas viss ir valdes rokās....

Izskatās, ka šī iesīkstējusī feodālā tipa labumu gūšanas sistēma pieder pie "sarkanajām līnijām", kuru nedrīkst pārkāpt. Tas ir tabu, līdzīgi kā neoficiāla paritātes vienošanās - nekādus ambulatoros pakalpojumus nedrīkst nodot slimnīcām vai konsolidēt publiskā sektorā; slimnīcās nedrīkst reāli sekot līdzi, kontrolēt darba izpildi un nodarbināt mediķus pilnas 8 stundas dienā - neatkarīgi no tā, kas un cik ir ierakstīts darba uzskaites tabelē, šajā laikā pavisam brīvi drīkst lasīt lekcijas, mācīt studentus, iet uz privātpraksi vai piestrādāt farmācijas firmās; nedrīkst runāt un apvienot jau esošus specializētus centrus, kaut tie nav pilnībā noslogoti; nedrīkst runāt par augstskolu apvienošanu jeb RSU pievienošanu LU, kas būtu finansiāli pamatoti.

Tāpat nedrīkst runāt par to, ko patiesi nozīmē termins "universitātes slimnīca"; nedrīkst ķerties klāt medikamentu cenām, regulējumam un kompensējamiem medikamentiem. Šeit ir milzīgas iespēju rezerves, jo tieši šeit, caur šo nekontrolēto feodālā tipa labumu gūšanas sistēmu tiek novirzīti vislielākie līdzekļi, kuri iet secen reālā ārstniecības darba apmaksai un reāli nepieciešamajiem ārstniecības pakalpojumiem, to kvalitātei un pieejamībai.

Čakšai ir vieglāk prasīt papildu 150 miljonus (it kā) algām, nevis ķerties klāt iesīkstējušās greizās sistēmas tabu tēmām - jo tad amatu zaudēs ātrāk nekā situācijā, ja nespēs novērst draudošo Dzemdību nama streiku. Ar milzīgo naudu tika aplaimoti visi, tikai ir noslēpums - kā?

Skaļi runājot par līdzekļu trūkumu veselības aprūpei un uzrādot pat aprēķinus par to apjomu gan relatīvajos, gan absolūtajos ciparos, Veselības ministrija izliekas nemanām un nepieskaita saviem izdevumiem arī pašvaldību investīcijas un veselības pabalstus iedzīvotājiem, tāpat kā neierēķina veselības aprūpes līdzekļos to, ka Aizsardzības ministrijai, Iekšlietu ministrijai un Tieslietu ministrijai arī ir savi veselības centri, mediķi un izdevumu pozīcijas, kas sedz pilnu veselības pakalpojuma cenu.

Tāpat nemana un neieskaita to, cik no 76 miljoniem eiro, ko veic brīvprātīgā privātā veselības apdrošināšana, ir valsts un pašvaldības iestādes, uzņēmumi un kapitālsabiedrības, kas sastāda vairāk nekā pusi no visa. Kopā saskaitot, tie jau ir ievērojami līdzekļi, kuri valstī tiek plānoti un ir ieguldīti veselības aprūpē no budžeta.

Izskatās, ka Čakša kā milzīgu atslogu medicīnas finansiālām problēmām redz pašvaldību budžetus. Piesedzoties ar prasību nodrošināt pieejamību veselības aprūpei, varēs pašvaldībām likt maksāt par slimnīcu komunāliem maksājumiem vai arī kā citādi finansiāli atbalstīt ārstniecības iestādes. Protams, veselība iestāžu valdes iestādēs ieceļ pašvaldības, un ne vienmēr tās nodrošina labu menedžmentu un kvalitatīvu iestādes darbu. Bet, tā kā no valsts puses netiek izvirzīti nekādi kvalitātes kritēriji, tad arī nekādas pamatotas pretenzijas par neefektīvu darbu celt nevar.

Veselības iestādes pēc savas struktūras ir komercuzņēmumi, līdz ar to tās atšķiras no skolām, kas ir iestādes. Līdz ar to pašvaldības nedrīkst segt tekošos izdevumus, tās drīkst veikt tikai investīcijas, bet ne komunālos maksājumus. Un maz ticams, ka pašvaldības būs sajūsmā par šo priekšlikumu, jo tieši dažu procentu ienākuma nodokļa novirzīšana Circenes plānotajam modelim, kas mazinātu pašvaldību budžetus, nobloķēja šo "veselības apdrošināšanas" ieceri .

Nav jau brīnums, ka Čakša nesaprot savus dīvainos priekšlikumus, skaidri parādot, ka, strādājot slimnīcu valdēs, nav sapratusi pamatdarbības principus un īstenībā nezina, kas notiek veselības aprūpes uzņēmumos.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Rietumu civilizācijas krīze

FotoIevērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai civilizācijas kontekstā.[1] Tāpēc ikvienam no mums ir būtiski izprast Rietumu civilizācijas būtību, tās vēsturi un šodienu. Manuprāt, Rietumu civilizāciju šodien raksturo viens vārds – krīze. Un tā vistiešākajā veidā attiecas uz mums.
Lasīt visu...

21

Divi vienā

FotoLasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu par visu, kas man šķiet svarīgs.
Lasīt visu...

21

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

Foto1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams arī kolektīvā līmenī kā sociuma kādas daļas (piem., inteliģences) apziņas pazīme. Tā tas ir tajos gadījumos, kad patiesībai ir kolektīvs raksturs. Tādās reizēs patiesība attiecas uz daudziem cilvēkiem, kā arī var attiekties uz visu tautu.
Lasīt visu...

21

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

FotoKādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man – šajās pāris stundās no sirds varēju uz savas ādas izbaudīt to, par ko beidzamajā laikā žēlojas šoferīši – un viņus var labi saprast! – par absolūti sabrukušajām Rīgas ielām.
Lasīt visu...

6

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

FotoIzglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika nostiprināts “uz papīra”, kad Ministru kabinets 2018.gada 15.janvārī izdeva rīkojumu Nr.17 “Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018.gada 1.septembra līdz 2022.gada 31.decembrim” (https://likumi.lv/ta/id/296460-par-pedagogu-darba-samaksas-pieauguma-grafiku-laikposmam-no-2018-gada-1-septembra-lidz-2022-gada-31-decembrim).
Lasīt visu...

18

Kam mēs esam pret

FotoKPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde - to visu Artuss Kaimiņš un Co. ir paveikuši pāris nedēļu laikā:
Lasīt visu...

21

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

FotoOtrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To sola rīkot taksisti un citi pārvadātāji, kam dzīvi apgrūtina nelegāli strādājošie un nodokļus nemaksājošie – vai citām valstīm maksājošie – konkurenti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...

Foto

Precedents

Jau rakstīju par negaidītajiem pavērsieniem Armēnijā, par Roberta Kočarjana un Serža Sargsjana atstumšanu no varas, par Armēnijas «Samta» revolūciju, kā arī par vēlēšanām, kurās Armēnijā...

Foto

Nodrāztais tiesiskums Bordāna stilā: paši beidzām, dosim citiem

Pēdējo gadu laikā par vienu no iemīļotākajiem dažādu partiju pārstāvju vārdiem ir kļuvis vārds “tiesiskums”. Tas tiek locīts...

Foto

Vai tiešām Rozenvalds nesaprot, ka ir kļuvis par noderīgo idiotu Kremļa propagandas ķetnās?

Uzzināju, ka piektdien, 01.02.2019. "masu medija" Sputnik lapā ir intervija ar "Latvijas Universitātes sociālo un...

Foto

Rūpējoties par Baltijas valstu izaugsmi un saviem klientiem, no darba atlaidīsim 800 darbinieku

2019. gada laikā Luminor vienkāršos savu darbības modeli, tostarp samazinot darbinieku skaitu visos...

Foto

Latvistikas politiskā seja un etnopolitoloģija

Šis teksts ir veltīts latviešu tautas mentalitātes vienotībai ar politiku. Mentalitāte, demogrāfija un kultūra ir trīs pīlāri, uz kuriem balstās burtiski...

Foto

Es redzēju sapnī, kā…

“Neviens nav pārāk liels cietumam. Neviena persona vai uzņēmums, kas kaitē ASV ekonomikai, nav ārpus likuma. Tas attiecas arī uz lielajiem uzņēmumiem,”...

Foto

Kailcirte: kaimiņa skatījums

Skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē lielāks vai (cerams) mazāks kailciršu īpatsvars Latvijas mežos ir neizbēgams. Jā, kailcirtēm nav nekāda ekoloģiska attaisnojuma, un sabiedrībai tās...

Foto

Obskurantisma aprobācija

2019.gada 28.janvārī internetā varēja izlasīt: “Līdz ar tiesnešu neatkarības palielināšanos būtiski jāpalielinās arī tiesnešu atbildības apmēram, un par šo divu aspektu samērīgumu iestāsies arī...

Foto

Ir tikai divas izvēles iespējas

Mēs visi vērojam un vērtējam pasauli, kurā dzīvojam. Atbilstoši savam vērtējumam mēs izdarām savu izvēli, un šī izvēle nosaka mūsu praktisko...

Foto

Ja Jurašs ir tik tīrs, ko tad šis tā baidās no tiesas un ko tad “bezkompromisa tiesiskuma” ieviesēji tā raustās no tiesiskuma?

Visticamākais, Juris Jurašs ir...

Foto

Nacionālā apvienība visu laiku pūš Kremļa taurē, tikai neviens to negrib redzēt

Sveicināti, mīlīši, Latvijas nacionālpatriotiski noskaņotie pilsoņi un pilsones, sveiciens arī tev, skaistā Dace Kalniņa,...

Foto

Liberālā agonija jeb ideāli, kas ātri var izzust

Sākšu ar to, ka pats pēc politiskās pārliecības vairāk tiecos būt liberāls dažādos jautājumos, kas būtu kaut vai...

Foto

„Normāla cilvēka” viedoklis un himēriskuma anatomija

Pēc 13.Saeimas vēlēšanām sākās valdības veidošanas šarāde. Tajā figurēja demogrāfiskā aina. Mūsu slavenie “naciķi” neatlaidīgi iesacīja organizēt “demogrāfijas ministriju”. Momentā...

Foto

Ideoloģija un mūsdienas: sabiedrisko organizāciju pilnvaru uzplaukums “čekas maisu” paēnā

Laikraksta “Diena” 15.janvāra numura ievadrakstā tika uzdots retorisks jautājums, proti, kas notika ar personām, kuras savulaik...

Foto

Vara barikādēs

Ikdienišķos notikumos varas attieksme pret sabiedrību ir standartizēta un iepriekš paredzama. Emocionālās piesātinātības brīžos arī dažus varas pārstāvjus pārņem sabiedrībā valdošās noskaņas un viņi...

Foto

Svarīgi, lai katrs uzņēmuma darbinieks ir iesaistīts kvalitatīvā klientu apkalpošanā

Vēlos sniegt informāciju saistībā ar publikāciju „Jauns izdomas līmenis valsts naudas šķērdēšanā: „Valsts nekustamie īpašumi” pasūta...

Foto

Kas gaidāms

2018. gada nogalē bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīcība labvēlīgi ietekmē ASV ekonomiku un radīti vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš...

Foto

Artus, neizdari kļūdu, nepievil un nepamet mani

Artus, piecus gadus, gatavojot informāciju un faktus Tavām Suņu būdām un vēlāk arī Saeimas runām, iepazinu Tevi kā principiālu...

Foto

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

Mūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību,...

Foto

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

Gadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu]...

Foto

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

Nedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau...

Foto

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir...

Foto

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu...

Foto

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja...