Iesaki rakstu: 
Kā liels esošās valdības sasniegums no premjera Māra Kučinska puses tiek vērtēta vienošanās par finansējuma palielināšanu veselības aprūpei. Šis risinājums gan tika solīts jau sen, un pat noslēgti memorandi un vienošanās, ar vairākkārt atliktiem termiņiem, - nu šī uzvara ir sasniegta.
Grūti gan pateikt, vai to var saukt par uzvaru un vai tas ir ilgtermiņa risinājums nozarei, kur draud slimnīcu slēgšana un streiki. Drīzāk gan ne, jo pēc Veselības ministrijas (VM) plāniem un aplēsēm jau 2023. gadā tiek paredzēts dubultot esošo finansējumu līdz 1 684 000 000 eiro gadā...
Nav apstiprināts arī kopējais nodokļu reformas plāns un ar to saistītie dokumenti, tādēļ grūti izprast VM un Andas Čakšas sparu, ar ko jau tiek izstrādāti atbilstoši likumprojekti, draudēts lielai iedzīvotāju grupai ar turpmākām problēmām saņemt medicīnas pakalpojumus, tai pat laikā neko nesakot par esošās sistēmas efektivitātes un kvalitātes uzlabošanu. Tiek solītas algas mediķiem, kurām sen jau bija jābūt, kā to paredz 2014. gadā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi.
Ir grūti saprast A. Čakšas optimismu un sajūsmu par piešķirto naudu un, arī papildus solot naudu uz budžeta deficīta rēķina, kur skaidri no EK ir pateikts, ka šo naudu var izmantot tikai reformām? Vai, nekonkrēti palielinot pakalpojumu skaitu ambulatorā sadaļā, to var uzskatīt par reformu? Ja arī premjers M. Kučinskis ir ļāvies sevi apvārdot, ka tās ir reformas, tad Eiropas Komisijas lēmums var nebūt tik labvēlīgs, un ar apvārdošanu vis nepietiks. Tad atkal premjeram būs nepatīkams pārsteigums, ka netiks saņemts gaidītais akcepts. Arī plānotā nodokļu reforma paredz budžeta deficītu, vai beigās izšķiršanās būs par labu veselībai vai uzņēmējiem.
Koalīcijas partneriem ir liels pārsteigums, ka A. Čakša jau sāk dalīt valsts iedzīvotājus, kas saņems un kas nesaņem veselības aprūpi, un pazīme ir darbaspēka nodokļu maksāšana, kas nav pamats veselības aprūpes budžetam. Jau šobrīd ir ļoti augsti līdzmaksājumi un zemi veselības rādītāji visās vecuma grupās, 75% iedzīvotāju nav apmierināti ar kvalitāti, un 80% nespēj veikt visus veselības aprūpes maksājumus, tad kam šo papildus slogu uzliks?
Netiek būtiski palielināta nauda nozarei, bet te jau A. Čakša priecīgi paziņo, ka grozs nepienāksies visiem, - kaut jau šobrīd grozs nav pieejams visiem, un izslēgt kādu grupu no pakalpojumu saņemšanas ir pretrunā Satversmes 111. pantam. Var noteikt maksu par papildu ekstrām vai pacientu iegribām, bet pamats ir jānodrošina visiem vienlīdzīgi.
Gan Satversmes tiesa, gan Eiropas Cilvēktiesību tiesa atcels šo normu, un ko tad? Veselības ministrei pilnīgi pretēji būtu jārūpējas, lai pēc iespējas visi saņemtu veselības aprūpes pakalpojumus, jo nevienā Eiropas Savienības valstī nav tik zema minimālā alga kā Latvijā, nekur nav tik dārgas cenas medikamentiem kā šobrīd Latvijā, nekur nav tik negatīva tautas ataudzes bilance un prognoze kā Latvijā. Vai tas ir sava veida genocīds, vai vienkārši Rīgas slimnīcu ārsti neredz parastos cilvēkos savu ienākuma avotu un uzskata, ka tie ar savām ielaistajām kaitēm tikai bojā slimnīcu rādītājus.
VM netiek gala ar savā īpašumā esošām slimnīcām, savu reputāciju ir iedragājusi tik tālu, ka jau kurais konkurss beidzies bez rezultāta, arī uz vislielāko slimnīcu valstī - Austrumu slimnīcu, kur ir gana liela alga, bet arī esošās gadiem nerisinātās problēmas ir pāri galvai, un galvenais atbaidošais faktors ir haotiskais, neprofesionālais pašas Veselības ministrijas un A. Čakšas darbs, ministres dīvainais padomnieku pulks.
Visvairāk pārsteidz nekaunība, ar kādu VM pasniedz lietas, par kurām ir vairāk nekā skaidrs, ka tās nav kārtībā un nedarbojas. Kaut vai E-veselība, kur VARAM atrada vairāk nekā 50 iebildes un līdz galam nevarēja pārliecināties, kā sistēma strādā, arī FM nemitīgi pauž bažas tieši par šo projektu. Tikmēr A. Čakša pārmet ģimenes ārstiem - kā var zināt, ka sistēma nestrādā, ja nav noslēgti līgumi.
Tad ir jautājums - kur un kad tiks uzsākts sistēmas pilotprojekts, kur visi iesaistītie droši varēs pārliecināties, ka sistēma strādā un bez bažām slēgt līgumus, jo šobrīd noslēgtos līgumus nav iespējams lauzt, jo tādu iespēju neparedz. Ārsti sistēmu salīdzina ar gadsimta sākuma mobilajiem telefoniem, protams, tie strādā un nodrošināti ar 2G internetu, bet neviens tos lietot negrib.
Aiz skaistām frāzēm un solījumiem slēpjas tukšums. Esošajai valdībai ir ļoti viegli solīt, ka 2020. gadā viss būs, un sarakstīt un pieņemt dokumentus, jo šī valdība tikai izcilas veiksmes gadījumā nostrādās līdz 2018. gada novembrim, jo tad notiks jaunas parlamenta vēlēšanas, jaunā valdība pieņem jaunus lēmumus, un, kā rāda pieredze, iepriekšējie lēmumi nebūs saistoši.
Neviens ES valsts veselības vai labklājības ministrs nav atļāvies tik ciniski draudēt un centies atņemt ievērojamai iedzīvotāju grupai veselības aprūpi Ar šādu attieksmi ne M. Kučinskim, ne A. Čakšai "nedraud" tautas kalpu darbs nākamajā Saeimā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
