Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

No savas pirmās amata dienas veselības ministre Anda Čakša pieteica sevi kā profesionāli un cilvēku, kas pārzina nozari. Kā svarīgāko trūkumu veselības aprūpē viņa minēja nevis zemo kvalitāti vai slikto nozares menedžmentu, bet tikai naudas trūkumu.

A.Čakša nav pirmā ministre, kas pieprasa papildu finansējumu, taču pirmā, kas spēja satracināt mediķu sabiedrību. Ne velti Satversmes tiesā ir iesniegta prasība par to, cik likumīgs ir "normālais pagarinātais darba laiks" mediķiem, kur virsstundas tiek apmaksātas pēc parastā tarifa. Jau šobrīd bērnu ķirurgi un māsas atsakās strādāt papildu stundas, kas novedis pie tā, ka bērnu uz plānveida operāciju var pierakstīt tikai uz nākamā gada martu.

Šādam pavērsienam A.Čakša nebija gatava, jo Saeimas komisijas sēdē pauda pārsteigumu, ka lietas šādi attīstījušās - mediķi nav pacietušies un nav paklausīgi gaidījuši viņas izcīnīto naudu, lai sveiktu viņu kā uzvarētāju.

Taču koalīcijas partneri vilcinās ar papildu finansējuma piešķiršanu, jo ir pamatotas bažas, ka veselības nozarē nauda plūst kā caurā mucā un nav nekādas pārliecības, ka šobrīd visi piešķirtie līdzekļi tiek izlietoti efektīvi un lietderīgi.

Lai arī A.Čakša publiski ir norādījusi, ka kolēģi ministri un premjers īsti nesaprot, ko nozīmē vārds „prioritāte”, pati ministre nespēj norādīt nevienu jomu pārvaldītajā nozarē, kas būtu pilnībā sakārtota. Pati par prioritāti ir saukusi bērnu un mātes veselību, tad vēlāk ģimenes ārstu medicīnu, tad onkoloģiju... daudz visādu prioritāšu...

To, ka naudas plūsma nav caurspīdīga, to, ka nav skaidri principi tarifu aprēķināšanā, to, ka esošais finansējuma modelis nemotivē mediķus labāk strādāt, jau vairākas reizes ir norādījusi Valsts kontrole! Taču neizskatās, ka tas būtu saistoši VM, jo jaunajā Reformu plānā šie aizrādījumi un priekšlikumi nav ņemti vērā.

VM pārraudzībā ir vairākas valsts kapitālsabiedrības, ar kuru pārvaldību veicas diezgan slikti. Piemēram, Austrumu slimnīcā nelietderīgi tērēti 28 miljoni eiro, kas faktiski ir visu lokālo slimnīcu gada budžets, kopā saskaitot.

Austrumu slimnīcas sastāvā ir Infektoloģijas centrs, kuru pārvalda virsārste B.Rozentāle. Infektoloģijas centrs uztur milzīgu laboratorijas bloku, kur ietilpst savulaik pēc B.Rozentāles iegribas uzceltā īpaši bīstamo infekciju laboratorija, kur ieguldīja vairāk nekā 5 mlj latu. Šobrīd šī laboratorija netiek lietota, bet tikai uzturēta... Jautājums - cik tas bija un ir lietderīgi?

Arī paša centra lietderību var apšaubīt, jo gultu noslogojums ir zems. Bet esošo laboratoriju varētu integrēt Gaiļezera bloka laboratorijā (abas struktūrvienības galu galā ir RAKUS sastāvā). Abas laboratorijas nav pilnīgi noslogotas, precīzāk, tās strādā diennakts režīmā, bet galvenā darba fāze ir tikai rīta stundās, kad tiek atnesti pacientu paraugi no nodaļām. Pārējo dienas gaitu noslogojums ir niecīgs. Arī citi dežūrdienesti nav vienmērīgi un efektīvi noslogoti.

Ne tikai Austrumu slimnīcā, bet arī Stradiņu slimnīcā regulāri uz gada beigām (pagājušogad jau septembrī) tiek paziņots par NVD piešķirto kvoto beigšanos. Taču nekur nav dzirdēts, ka šai laikā, kad kvotu nav, kādi mediķi dotos masveida bezalgas atvaļinājumā vai arī stacionāro pacientu vietā sāktos ambulatoro pacientu konsultēšana, lai būtiski samazinātu rindas. Konsultāciju izmaksas bez manipulācijām nekādus papildu izdevumus slimnīcām taču nenestu, bet būtiski samazinātu stacionēto pacientu skaitu! Par šādu praksi nav dzirdēts.

Arī šobrīd, kad pašu slimnīcu vadības dēļ trūkst medicīnas māsu, tiek ilgtermiņā atliktas operācijas (t.i. pacienti nemaz netiek ārstēti), mediķu atalgojums nemainās, tas ir neatkarīgs no veiktā darba apjoma, tiek maksāts par to, ka "mediķis atrodas darbā"...

Arī pacienti ir pieraduši, ka, esot slimnīcā, ir jāgaida iekšējās rindās uz izmeklējumiem, konsultācijām un manipulācijām. Daudzas dienas pacientam paiet, vienkārši gulšņājot slimnīcas gultās un gaidot savu procedūru, nemaz nerunājot par brīvdienām, kad ārstēšana norit vien intensīvās terapijas nodaļās un vēl uzņemšanas nodaļā.

Universitātes slimnīcas nekautrējoties izmanto topošo ārstu - rezidentu darbaspēku, kas dara pilnīgi visu - apskata pacientus, nozīmē un veic terapiju, pilda dokumentus, dežūrē un izraksta pacientus. Rezidentam būtu jāārstē, mācoties no pieredzējušajiem kolēģiem to tiešā vadībā un uzraudzībā. Bet realitātē šo pieredzējušo kolēģu (kuriem jāmāca rezidenti) nemaz blakus nav. Tie atrodas nodaļā tikai "uz papīra"...

Bieži pacienti tikai mājās izlasa, pie kāda (kā izrādās) pazīstama un slavena ārsta (profesora) ir ārstējušies (kurš tai laikā nemaz Latvijā nav atradies, jo bija zinātniskā konferencē). Bet reāli visus ārstniecības darbus ir veikuši rezidenti. Turklāt vieni paši (kas Ārstniecības likumā tiem nemaz nav atļauts).

Visas uzņemšanas faktiski turas tikai uz rezidentu pleciem, kaut skaitās, ka strādā sertificētu ārstu uzraudzībā. Realitāte ir drūmi cita. Tikai nezin kāpēc par to vāji interesējas Veselības inspekcija. Bet pacienti ir priecīgi, ka vispār tos kāds aprūpē, ārstē (un viņi jau nemaz nezina, kurš ir sertificēts ārsts, kurš ārsts rezidents, vai varbūt pat students)...

Ja šādi norit darbs lielākajās un nozīmīgākajās valsts universitātes slimnīcās, kur, piemēram, Austrumu un Stradiņu budžets kopā ir tuvu pie 200 mlj eiro (gandrīz ceturtā daļa no visiem veselības izdevumiem Latvijā), tad par kādu ārstniecības kvalitāti un efektivitāti var būt runa? Kādu to var sagaidīt nākotnē bez reālām reformām veselības aprūpē? Un vai tad tiešām kaut kas uzlabosies, ja naudas šajās "caurajās mucās" tiks dots vairāk, krietni vairāk, kā to prasa A. Čakša?

Ministre A.Čakša piekrīt apgalvojumam, ka mediķu pāriešanai strādāt uz ambulatorām, pārsvarā privātām iestādēm pamatā ir tas, ka tur ir labs finansējums. Īpaši nepārstrādājot 8 stundas, mediķi var saņemt labu atalgojumu. Kā arī būtiski, ka privātajā sektorā pacienti nav ar tik smagām saslimšanām un neprasa tik daudz piepūles.

Valsts slimnīcās mediķi paziņo, ka dodas strādāt uz privātām iestādēm, un līdz ar to iespējams, ka ar palikušajiem nevarēs nodrošināt plānveida un pat neatliekamo palīdzību.

Stradiņa slimnīca vairāk nekā gadu strādāja bez vadītāja. Bez konkursa ieceltā, bet A.Čakšas izraudzītā valdes priekšsēdētāja I.Kreicberga, stājoties amatā, teica, ka viņai ir redzējums, kā uzlabot slimnīcas darbu un kvalitāti. Bet pašlaik rezultāts ir pretējs - Stradiņu slimnīcas vecmātes nu jau saņem mazāku algu ar vienādiem tarifiem nekā Dzemdību nama vecmātes, trūkst māsu operāciju blokā, un pārējie mediķi draud ar streiku... Vienlaikus ir liels administratīvais bloks un kādu laiku algu izdrukas lapiņas liecina, ka daudzi profesori ārpus algas saņem krietnas piemaksas.

Kā periodisks veselības finansējuma papildu avots ir ES struktūrfondi. Kaut arī pēdējos gados ieguldīti vērā ņemami līdzekļi slimnīcu renovācijā un medicīnas iekārtās (kuras vēlāk netiek nemaz noslogotas), tiek pieprasīti aizvien jauni un jauni līdzekļi. Kas arī tiek piešķirti...

Nekur nav atrodama Stradiņu slimnīcas pilnā būvniecības tāme, taču otrā korpusa būvniecībai nu jau atkal piešķirti 91 miljoni eiro no 174 miljoniem, kas ir vairāk nekā puse no finansējuma visām citām reģionālām slimnīcām kopā!!!

No ES fondiem tiek finansēta arī Veselības veicināšanas programma pašvaldībās, kur atkarībā no iedzīvotāju skaita un struktūras ir aprēķināts pieejamais finansējums bez papildu līdzfinansējuma kopā aptuveni 40 miljoni eiro. Ir dīvaini, ka uz šo naudu un projekta realizāciju ir pieteikušās tikai puse pašvaldību. Kaut arī CFLA bija pagarinājusi projektu iesniegšanas termiņu, VM un SPKC no savas puses neko nedarīja, lai pieteiktos visas pašvaldības.

Kaut vārdos ministre  A.Čakša saka, cik svarīga ir profilakse un preventīvie pasākumi, lai cilvēki nesaslimtu un būtu veseli, darbu nav. A.Čakša pat piešķīra SPKC darbiniekiem goda rakstus par labu darbu!

No slimnīcām šo godu izpelnījās Liepājas reģionālā slimnīca un Piejūras slimnīcas darbinieki, un vēl tikai viens ārsts no Bērnu slimnīcas. Varbūt tā ir tikai sakritība, ka premjers M.Kučinskis un Saeimas sociālo lietu komisijas vadītāja A.Barča pārstāv politisko Liepājas partiju? Vai arī A.Čakšai ir tikai sev zināmi kritēriji, kā novērtēt un atrast labākos darbiniekus ar neesošiem panākumiem...

Kaut veselības aprūpes resursi ir ļoti ierobežoti, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, Latvijā procentuāli ir vislielākais ierēdņu un darbinieku skaits veselības aprūpes administrējošās iestādēs.

Atšķirībā no kaimiņiem Latvijā ir divas medicīnas augstskolas, kur pilnībā par valsts līdzekļiem sagatavo topošos mediķus. Bet izskatās, ka augstskolas darbojas pilnīgi autonomā režīmā - katru gadu ir iespaidīgs studentu skaits, kas saņem par nodokļu maksātāju naudu iegūtos diplomus, bet no VM puses nemitīgi tiek dzirdēts par visa veida mediķu trūkumu. Kur paliek šie mediķi, un vai 27 miljoni eiro šai greznībai RSU nebūtu jāsedz no IZM budžeta ?

Jau iepriekš izskanējis viedoklis, ka A.Čakša savu pirmo gadu ministres amatā nav paveikusi neko vērā ņemamu. Arī jaunais Reformu plāns ir ļoti vispārējs, tas ir pretrunā ar citiem dokumentiem un nesniedz skaidru redzējumu par nozares plānoto attīstību.

Ir grūti teikt, vai ministres amatā neder tieši A.Čakša, bet ir skaidrs, ka nav redzami un jūtami uzlabojumi ne no pacientu, ne mediķu viedokļa. Ministre nav izpildījusi nevienu solījumu premjeram, kuram gan ir visas iespējas lemt par ministra atbilstību jau tuvākajā laikā!

P.S. Pašlaik, kad stāvoklis medicīnā kļūst kritisks, VM A. Čakša atrodas ārzemēs... ir taču jāpārliecinās PVO konferencē, vai Latvijas veselības aprūpes rādītāji ir tikpat stabili kā iepriekš - t.i., vai spējam noturēties ES sliktākajā vērtējumā,visu tabulu pēdējās vietās (esam sliktāki pat par Rumāniju un Bulgāriju)...

P.P.S. Bet RAKUS turpina "uzlabot kvalitāti" savā manierē - ieviešot izcili dārgus, bet nevienam nevajadzīgus un neefektīvus pasākumus: http://medicine.lv/raksti/0d573da2-e3f0-44fe-b2fe-207408f8e6d5
Turpmāk Gaiļezerā tiks precīzi identificēti pacienti! Tiesa, kāda jēga identificēt pacientu, ja viņu neārstē?... Bet līdz tam nav laika aizdomāties, vajag tik vairāk naudas... Vismaz tagad Gaiļezerā precīzi zinās - kurš nav ārstēts, lai, nedod, Dies', to nesajauktu ar kādu citu, kurš arī nav ārstēts!

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Intelektuālā atombumba

FotoCilvēce vēsturiski nesen ieguva atombumbu kā pagaidām efektīvāko līdzekli cilvēku fiziskajai iznīcināšanai. Taču cilvēce vēsturiski vēl nesenāk (no XX gs.70.gadiem) ieguva atombumbu  arī cilvēku garīgajai (apziņas, domāšanas, prāta, uztveres) iznīcināšanai, viņus neiznīcinot fiziski. Arī tas pagaidām ir efektīvākais līdzeklis attiecīgajā jomā. Tik efektīvs līdzeklis garīgajai iznīcināšanai nav ne reliģiskā dogmātika, ne politiski ideoloģiskā dogmātika. Šo līdzekli jāsauc par intelektuālo atombumbu.
Lasīt visu...

21

Mums būtu jāsāk uzvesties kā saprātīgiem vismaz līdz budžeta apstiprināšanai

FotoPēdējās dienās visi jau ir apjukuši no tā ziņu daudzuma, kas ar mediju un sociālo tīklu starpniecību nāk no Rīgas domes gaiteņiem. Izsekot, par ko kārtējo reizi kāds no partneriem ir apvainojies vai izteicis ultimātu, patiešām kļūst grūti, un es atvainojos rīdziniekiem par šo jucekli.
Lasīt visu...

21

2020. No Tuvajiem Austrumiem līdz Baltijai: ģeopolitiskās prognozes ASV un Irānas konflikta kontekstā

FotoĢeopolitiskās prognozes jaunajam gadam no dažādu politologu puses skan neviennozīmīgi un tās atšķiras gan pēc vektora, gan dinamisma - no globāla atomkara briesmām līdz Baltkrievijas iekļaušanai Krievijas iniciētajā “valstu savienībā”. Tomēr vairums ir vienisprātis, ka šis gads solās būt notikumiem bagāts.
Lasīt visu...

21

Pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis top necaurspīdīgi

FotoLatvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosūtījusi vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Latvijas Rektoru padomei, Augstākās izglītības padomei, Latvijas Universitāšu asociācijai, paužot iebildumus par necaurspīdīgo procesu, kādā top pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis. LIZDA sagatavojusi priekšlikumus augstskolu pārvaldības modeļa uzlabošanai. Priekšlikumi un iebildumi ir nosūtīti izvērtēšanai IZM.
Lasīt visu...

21

500 metru aptieku darbības ģeogrāfiskais ierobežojums jāatceļ, lai veicinātu medikamentu pieejamību un normalizētu zāļu cenas Latvijā

FotoNevalstiskā organizācija Impact 2040 vērsusies pie Valsts prezidenta, Saeimas deputātiem un Ministru kabineta ar ierosinājumiem grozījumiem noteikumos, kas regulē aptieku izvietojumu saistībā ar pēdējā laikā aktualizēto medikamentu pieejamības un to dārdzību Latvijā.
Lasīt visu...

21

Atklātā vēstule par ilgtspējīgu un gudru saimniekošanu Latvijas mežos

FotoMežs mūsdienās klāj vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, kas ir pēdējos 250 gados lielākā meža platība. Latvijas meža koku krājas pieaugums, proti, koksne, ko augšanas procesā saražo koki, saskaņā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” veiktajiem pētījumiem veido apmēram 26 miljonus kubikmetru gadā, no tā izmantojam apmēram 16 līdz 17 miljonus kubikmetru, bet vismaz 6 miljoni kubikmetru koksnes atmirst citu faktoru – kukaiņu, slimību, vēja un sniega – dēļ. Tā rezultātā ik gadu koksnes krāja Latvijas mežos palielinās par aptuveni 3 līdz 4 miljoniem kubikmetru.
Lasīt visu...

12

Pašlaik galvaspilsētu vada Mata Hari, kas iepriekšējos 10 gadus veiksmīgi nēsājusi čemodānus aiz vajadzīgajiem cilvēkiem

FotoManiem kolēģiem Rīgas domē, kā man liekas, ir divas iespējas, kā pārvarēt pašreizējo krīzi. Viena - sarežģīta un godīga, otra - ātra un gļēva.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pa Latviju klīst populāra nopūta - “Galvenais, ka šoreiz ir prezidents, par kuru nav kauns”

Tas, ko esmu ievērojis un sen sapratis - cilvēkiem ārpus Latvijas...

Foto

Neredzam nekādu iemeslu, lai kaut ko mainītu partijas darbībā arī pašlaik

Ņemot vērā situāciju, kāda izveidojusies saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC)...

Foto

Kā Kariņa valdība iespēra zem jostas vietas Latvijai kā tiesiskai valstij

9.janvāra Saeimas plenārsēdē tika izskatīts deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam “Par valdības nespēju pamatot...

Foto

Cerību ideoloģija

Uz planētas pašlaik notiek sīva cīņa par pasaules kārtību. Cīņa notiek starp tiem, kuri vēlas dzīvot daudzpolārā pasaulē, kur pasaules kārtību nosaka vairākas spēcīgas...

Foto

IZM izteikti neieklausās profesionāļu viedoklī un nāk klajā ar nepārdomātiem priekšlikumiem

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pēdējā laikā izceļas ar dažādu noteikumu aktīvu ražošanu, bet tas...

Foto

Vai LTV izplata viltus ziņas?

6. janvārī sabiedrība uzzināja par kārtējām vadošo darbinieku iecelšanām Latvijas TV. Zīmīgi, ka pārmaiņas skārušas tieši atbildīgos par saturu. LTV pavēstīja,...

Foto

„Mediju ekspertes” Rudušas piecpadsmitā darbavieta atbilstoši viņas vektoram būs valsts televīzija

No 2020. gada 6. janvāra Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktores pienākumus pilnā apjomā sākusi pildīt...

Foto

Laimīgā dzīve ar “suņa s...iem” un prognozēšanas rutīna

Ar svešvārdu “rutīna” neapzīmē vienīgi šablonisku darbību, kad valda ilgi trenēts un stabils, taču ne visai simpātisks automātisms....

Foto

Iniciatīva: valsts un pašvaldību autotransportu aprīkot ar GSM GPS izsekošanas ierīcēm

Brīdī, kad valstī trūkst naudas mediķiem, demogrāfijas jautājumiem, ir nepieciešams arī palūkoties, kur varētu ietaupīt...

Foto

Daudzi šeit Latvijā savā apziņā vēl nedzīvo kā Eiropā, par kuru sapņojam

Eiropa. Brīvā Eiropa. Padomju Latvijas laikā tā bija katra latvieša sapnis. Nostāsti par turīgajiem...

Foto

Valdībai jāpievērš uzmanība nepilnībām regulējumā par aptieku izvietojumu

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 18.decembrī, izskatot pieteikumu par Zāļu valsts aģentūras izsniegtām atļaujām aptiekas atvēršanai, atcēla...

Foto

Elektriskā dzīve

Pagātne ir ne tikai notikumiem, bet arī idejām. Notikums bez idejas ir ikdiena, bet notikums ar ideju kļūst par vēsturi. Pagājušā gadsimta otrajā gadu...

Foto

Pagātnes fakti tagadnei

Latvijas sabiedrības kādā daļā joprojām saglabājas speciāli iezombētais melīgais priekšstats par “perestroiku/atmodu”. Daudzi turpina slavēt tādus VDK sameistarotos pseidonacionālos mistrojumus kā LTF, LNNK,...

Foto

Lai arī pamazām, tomēr tiesiskā situācija Latvijā uzlabojas

23. decembrī Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošu Satversmei atzinusi normu, kas liedz kriminālvajāšanai izdotam Saeimas deputātam piedalīties Saeimas...

Foto

Datu valsts inspekcijas direktore jaunu izaicinājumu priekšā

Datu valsts inspekcijas vadītāja amatā tiku iecelta 2016.gada 5.aprīlī, neilgi pirms tika pieņemta Vispārīgā datu aizsardzības regula (2016.gada 27.aprīlī)...

Foto

No kā mums lūgt svētību jeb svētība vai lāsts?

Šajos Ziemassvētkos arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs aicina iznīcināt ļaunumu savās dzīvēs. Šai sakarā minēšu kādu piemēru, kur no...

Foto

Objektīvais faktors

Eksistenciālajai traģēdijai, kas latviešu tautā turpinās jau gadus trīsdesmit un izteikti triumfālu pakāpi ir sasniegusi “6.oktobra paaudzē”, ir objektīvs faktors. Tāds faktors patiešām eksistē...

Foto

Notiek sorosītu bezprecedenta uzbrukums Valsts policijai

Pēdējās dienās lielu vairumu Latvijas masu mediju ir pāršalkusi ziņa, ka it kā kāda persona terorizējot un vajājot žurnālistu organizāciju Re:Baltica un...