Čārlija Kērka slepkavība

Viņa grāmata argumentē par brīvā tirgus un ierobežotas valdības priekšrocībām, par nepieciešamību pretdarboties kreiso sociālistu ietekmei universitātēs. Tā ir labi sarakstīta, bet arī nav viena no tām “dzīvi mainošajām” grāmatām, kas pasaka kaut ko pavisam unikālu un jaunu. Kērks pārstāvēja visnotaļ pazīstamu un ierastu konservatīvismu. Kērks arī nebija nekāds autoritārists vai īpaši radikālu uzskatu paudējs – viņa politiskā platforma bija balstīta brīvā tirgus, ierobežotas valdības un tradicionālā konservatīvisma vērtībās. Neierasts bija viņa vecums – 31 gads nāves brīdī –, viņa studentu kustībai mēģinot atgriezt ASV universitāšu vidē labējās idejas laikā, kad kreisums šķiet monopolizējis jauniešu auditorijas.

Vēlāk redzēju, kā Čārlijs Kērks nostiprina savu lomu kā viens no Trampa kustības kodola cilvēkiem. Diemžēl bija jāvēro arī tas, ka Kērks, līdzīgi kā citi ASV labējie, karu Ukrainā skata caur ASV kultūrkaru prizmu, kur saistībā ar Džo Baidena dēla biznesu Ukrainā Zelenska administrāciju uztvēra kā “demokrātu nometni”. Arī Kērks pārņēma dažādas Krievijas propagandas tēzes par tās iebrukumu Ukrainā, bet ne vairāk un ne mazāk kā citi līdzīgi konservatīvie aktīvisti ASV. Ģeopolitika un Austrumeiropas situācijas izpratne nekad nav bijušas MAGA nometnes stiprās puses, un par to var izteikt tikai nožēlu. Vienlaikus arī daudzi ukraiņi man privāti ir atzinuši, ka Zelenska biroja cilvēki ir bijuši ārkārtīgi nemākulīgi attiecību veidošanā ar ASV republikāņiem, kaut kādus uzlabojumus redzot vien samērā nesen. Katrā ziņā saukt Kērku par “Kremļa aģentu” nevar – viņš bija tipisks “America First” ASV patriots, kuram Ukrainas jautājums vienkārši nebija prioritāšu lokā.

Par Kērku atkal izdzirdēju pirms pāris dienām. Šī gada 10. septembrī ASV Jūtas ielejas universitātē debašu laikā aptuveni trīs tūkstošu cilvēku acu priekšā konservatīvais aktīvists Čārlijs Kērks tika noslepkavots ar šāvienu kaklā. Latvijas mediji uz viņu atsaucās pamatā kā uz “Trampa sabiedroto”, bet ar to nav pateikts būtiskākais. Čārlijs Kērks bija viens no redzamākajiem jaunās paaudzes konservatīvajiem aktīvistiem ASV, kristīgo nacionālistu spārna pārstāvis un konservatīvo studentu kustības Turning Point USA dibinātājs un vadītājs. Kā šīs kustības līderis Čārlijs Kērks devās tūrēs pa ASV universitātēm, bija gatavs iesaistīties diskusijās ar saviem politiskajiem oponentiem un ticēja, ka pret kreiso ideju nekritisku pieņemšanu ASV augstākās izglītības sistēmā ir iespējams cīnīties ar argumentiem.

Kērka slepkavību vēl izmeklē, taču var droši pieņemt, ka slepkava ir kāds, ar kuru Kērks būtu bijis gatavs diskutēt. Starp visiem labējiem aktīvistiem un influenceriem šis slepkava izvēlējās nogalināt nevis kādu atklātu rasistu, sieviešu nīdēju vai tamlīdzīgu personu (kas gan arī nebūtu attaisnojums, bet jāatzīst, ka tādu netrūkst), bet gan Kērku – labsirdīgu kristieti, ģimenes cilvēku un aktīvistu, kas bija gatavs runāt ar ikvienu. Jā, tikai cilvēku, kurš arī pieļāva kļūdas savos izteikumos par atsevišķām tēmām, bet ne ļaundari. Izsakoties interneta slengā, slepkava nogalināja “normīti” – kādu, kura uzskati ir pieņemami vismaz pusei ASV iedzīvotāju un vēl nesen tiktu uzskatīti par sabiedrības vispārpieņemto uzskatu koncentrātu.

ASV ir Rietumu civilizācijas ietekmīgākā valsts, un tās politiskās un kultūras norises viļņveidīgi nonāk arī citās zemēs. Kērka organizācija saucās “ASV pagrieziena punkts”, bet var izrādīties, ka īstais pagrieziena punkts būs traģēdija, kurā viņš tika noslepkavots. Pagrieziena punkts nebija viņa gatavība diskutēt ar visiem, bet gan fakts, ka tieši viņu nogalināja. Tas ir signāls visiem ASV labējiem, ka labsirdība un atvērtība tiks sodītas. Ka kreisie ienīst nevis radikāļus, bet gan normalitāti – viņi neienīst Irinas Zarutskas melnādaino slepkavu vilcienā, bet gan precētu vīru, tēvu un kristieti, kurš uzskata, ka ar vārda brīvību ir iespējams nonākt pie patiesības. Un nav runa tikai par Kērka slepkavu – drīz pēc viņa nāves sociālos medijus pārpludināja prieks un gandarījums par to, ka šis “nepareizo uzskatu” paudējs ir “dabūjis to, ko pelnījis”. Šos uzskatus pauž tūkstošiem “normālu” kreiso liberāļu, kas vēl piemin arī nākamos, kuriem tagad jāuzmanās ar savu uzskatu paušanu.[1] Ļaunuma banalitāte un empātijas trūkums ir redzams mūsu visu acu priekšā. Arī Eiropas Parlamenta kreisie politiķi izjauca mēģinājumu noturēt klusuma brīdi Kērka piemiņai.[2]

Divu bērnu tēvu Kērku noslepkavoja par viņa vidusmēra amerikāņu konservatīvā uzskatiem, par aicinājumu balsot par vienu no divām lielajām partijām un par gatavību diskutēt. Līdzīgi kā Itālijā fašisma laikā – pagrieziena punkts nebija sociālista Mateoti slepkavība pati par sevi, bet gan režīma atzīšanās: jā, mēs to izdarījām un mēs uzņemamies atbildību. Tas bija brīdis, kurā tiesiska valsts gāja bojā un ārpustiesas terors kļuva par politisko normu. Tagad daudzi kreisie sociālisti “atzīstas”. Daļa no viņiem ļoti labi apzinās, ko dara, – viņi iet savu priekšgājēju komunistu pēdās un tik tiešām grib fiziski iznīcināt savus oponentus. ASV konservatīvajiem nāksies izdarīt secinājumus.

Kreisie Kērkam pārmeta “homofobiju” un “sieviešu tiesību ierobežošanu”, vienlaikus atbalstot “Hamās” teroristus, kuru attieksme pret gejiem un sievietēm komentārus neprasa. Tā ir ideoloģija, kas ienīst visu labo un skaisto, bet atbalsta noziedzību un degradāciju. “Amerika vairs nekad nebūs tāda kā agrāk,” rakstīja Kērks vienā no saviem pēdējiem tvītiem. Tvīts ietvēra ekrānšāviņu no novērošanas kameras ar ukraiņu bēgli Irinu Zarutsku, ko pasažieru vilcienā Šarlotā, Ziemeļkarolīnā, noslepkavoja vairākkārt tiesāts un vairākkārt no ieslodzījuma atbrīvots melnādainais rasists. Pirms dažiem gadiem “Black Lives Matter” kustība dedzināja ASV pilsētas un linčoja cilvēkus ielās par viena noziedznieka nāvi, kurā nebija konstatējamas rasisma pazīmes, Latvijas medijiem piebalsojot par “pamatā miermīlīgajiem protestiem”. Irinas Zarutskas nāvi noklusēja līdz brīdim, kad ziņas par to uzsprāga sociālajos medijos, bet, ja lomas būtu apgrieztas, ja slepkava būtu baltais un upuris – melnādains, ASV pilsētas šobrīd degtu liesmās. Taču tā bija “tikai” ukrainiete, un klusē gan skaļās feministes un popkultūras zvaigznes, gan Latvijas mediji. Pieaugošā noziedzība un iecietība pret deģenerātiem un slepkavām, vienlaikus liedzot tiesības uz drošību godīgajiem pilsoņiem, ir raksturīga ASV Demokrātu partijas pārvaldītajām pilsētām, kur kreisā ideoloģija parāda savu asiņaino realitāti. Šīs realitātes atmaskošana bija pēdējā Čārlija Kērka miermīlīgā cīņa, kas beidzās ar viņa paša slepkavību.

Ja kādam vēl nebija skaidrs kreiso ideoloģijas toksiskums, tad tagad visa ASV un Rietumu pasaule to ir pieredzējusi caur Kērka slepkavību. Kad mērenie tiek noslepkavoti, radikalizācija ir neizbēgama. Kērka grāmatas aprakstā teikts: “Šī ir cerību, nevis izmisuma grāmata – rīcības, nevis līdzjūtības grāmata.” Taču Kērka slepkavība ir atņēmusi cerību miljoniem cilvēku, kuri ticēja, ka ASV politiskās pretrunas iespējams atrisināt sarunu ceļā, tādējādi graujot arī viņa paša politisko mantojumu. Dusmas labējā flangā ir milzīgas, un, lai situācija neeskalētos, Trampa administrācijai būs jārīkojas – sistemātiski jāvēršas pret medijiem, kas veido naida kampaņas pret konservatīvajiem un tādējādi leģitimizē politiskās slepkavības, kā arī jāatlaiž tie, kas sociālajos medijos pauda atbalstu Kērka slepkavībai. Pārāk lielā tolerance pret kreiso ekstrēmismu ir vājinājusi ASV laikā, kad tai būtu jābūt iekšēji vienotai pret Austrumu autoritārajām lielvarām. Pret ekstrēmismu ir jāiestājas apņēmīgāk nekā līdz šim.

[1] https://x.com/MattWalshBlog/status/1966104926251266495

[2] https://x.com/D_Tarczynski/status/1966088787588522442

Novērtē šo rakstu: