Iesaki rakstu: 
Tiesiskā valstī indivīda brīvība ir pamatvērtība, un valsts vai pašvaldības iestādēm ir pienākums rīkoties tikai un vienīgi likuma ietvaros. Nesenais gadījums Ādažu novada Carnikavā, kur iedzīvotājs tika sodīts ar naudas sodiem, kas sasniedza 700 eiro, par Latvijas un Ukrainas karogu izkāršanu vienā mastā savā privātīpašumā, ir kļuvis par satraucošu precedentu, kas demonstrē bīstamu administratīvo patvaļu un fundamentālu tiesību principu neievērošanu.
Mūsu birojs ir veicis šī gadījuma juridisko analīzi, un secinājumi ir viennozīmīgi: pašvaldības iestāžu rīcība ir bijusi ne tikai nesamērīga, bet arī juridiski nepamatota, pārkāpjot gan procesuālās, gan materiālās tiesību normas.
Lietas faktiskie apstākļi ir vienkārši. Iedzīvotājs Raimonds savā īpašumā četrus gadus turēja mastā Latvijas valsts karogu, zem tā novietojot Ukrainas karogu kā solidaritātes apliecinājumu. Šī rīcība, kas ilgu laiku netika apšaubīta, pēkšņi kļuva par iemeslu Ādažu novada pašvaldības policijas un Administratīvās komisijas represīvai rīcībai, kas rezultējās ar brīdinājumu un diviem secīgiem naudas sodiem – 200 eiro un 700 eiro apmērā.
Pašvaldības argumentācija balstījās uz apgalvojumu, ka normatīvajos aktos nav tieši paredzēta iespēja izvietot karogus vienu zem otra. Šī pozīcija atklāj fundamentālu juridisku kļūdu, kas ir šīs lietas pamatā.
Latvijas tiesību sistēmā pastāv skaidrs princips, kas attiecas uz privātpersonām: atļauts ir viss, kas nav ar likumu aizliegts. Savukārt uz valsts un pašvaldību iestādēm attiecas pretējs princips: atļauts ir tikai tas, kas ar likumu tieši noteikts.
Ādažu novada Administratīvā komisija, argumentējot, ka "nekur nav noteikts, ka tie karogi var būt viens zem otra", ir kļūdaini piemērojusi publisko tiesību principu privātpersonai. Pareizai juridiskajai pieejai būtu bijis jāmeklē tiesību norma, kas šādu rīcību aizliedz. Latvijas valsts karoga likums un ar to saistītie normatīvie akti nesatur tiešu aizliegumu izvietot karogus vienā mastā vertikālā secībā. To ir apliecinājuši augstākā līmeņa eksperti.
Ārlietu ministrija, atbildot uz iedzīvotāja jautājumu, sniedza skaidru atzinumu: "Ņemot vērā, ka mastā karogi ir izlikti vertikāli un Latvijas karogs ir augšgalā, kā pirmais, tad Karoga likums nav pārkāpts.”
Latvijas valsts karoga likuma autore Sintija Stipre publiski apstiprināja, ka "neviens šobrīd spēkā esošais akts neaizliedz vienā mastā lietot divus, trīs vai piecus karogus" un ka par iespējamu etiķetes pārkāpumu likums sodus neparedz.
Ignorējot šos autoritatīvos skaidrojumus, pašvaldība ir rīkojusies pretēji likuma garam un mērķim, radot tiesību normu no nekā (ex nihilo).
Pat, ja teorētiski pieņemtu, ka pastāv kāds pārkāpums, pašvaldības rīcība ir klajā pretrunā ar Administratīvā procesa likumā nostiprinātiem pamatprincipiem.
Samērīguma princips: sodu eskalācija līdz 700 eiro par rīcību, kas nerada nekādu kaitējumu sabiedrības interesēm un kuras mērķis ir paust patriotismu un solidaritāti, ir acīmredzami nesamērīga. Sankcijai ir jābūt adekvātai pārkāpuma būtībai, nevis jākalpo kā soda instruments par nepakļaušanos iestādes viedoklim.
Tiesiskās paļāvības princips: persona rīkojās labticīgi, paļaujoties uz kompetentas valsts iestādes – Ārlietu ministrijas – sniegto skaidrojumu. Sodot personu par rīcību, kas saskaņā ar ministrijas atzinumu ir tiesiska, pašvaldība ir grāvusi uzticību valsts pārvaldei kopumā un radījusi tiesisko nenoteiktību.
Laba pārvaldības princips: pašvaldības policijas sākotnējā izvairīgā un autoritatīvā komunikācija, atsakoties paskaidrot savas rīcības iemeslus, un vēlākā vēršanās uz sodīšanu, nevis preventīvu skaidrošanu, ir pretrunā ar labas pārvaldības standartiem.
Karoga izmantošana, lai paustu politisku atbalstu un solidaritāti, ir simboliska runa, ko aizsargā Latvijas Republikas Satversmes 100. pants. Jebkurš šīs brīvības ierobežojums ir pieļaujams tikai tad, ja tas ir noteikts ar likumu, tam ir leģitīms mērķis un tas ir samērīgs. Carnikavas gadījumā nav izpildīts neviens no šiem kritērijiem: ierobežojums nav noteikts ar likumu, un tas nav nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā, jo cieņa pret Latvijas karogu netika aizskarta.
Ādažu novada pašvaldības rīcība ir radījusi bīstamu precedentu, kurā iestāde, balstoties uz kļūdainu un formālu likuma interpretāciju, nepamatoti soda iedzīvotāju par savas pilsoniskās pozīcijas paušanu. Šāda rīcība nevis veicina cieņu pret valsts simboliem, bet gan atsvešina pilsoņus un grauj tiesiskumu. Ironiskā kārtā pašvaldības rīcības rezultātā Latvijas karogs no konkrētā īpašuma ir noņemts, un tajā plīvo tikai Ukrainas karogs – rezultāts, kas ir tieši pretējs valsts interesēm.
Mūsu birojs uzskata, ka šādi gadījumi ir jārisina ar vislielāko juridisko precizitāti, aizstāvot indivīda tiesības pret administratīvo patvaļu. Mēs esam gatavi sniegt juridisko palīdzību ikvienam, kurš saskaras ar līdzīgu iestāžu rīcību, lai nodrošinātu, ka tiesiskums un pamattiesības tiek ievērotas ne tikai uz papīra, bet arī ikdienas dzīvē.
Pārpublicēts no klagiss.lv
Seko mums 
Šonedēļ kustība “Bez partijām” aicina dalīties ar saviem “desmit punktiem”, kas aprakstītu to, par ko jūs politiski iestājaties. Šī nav mūsu “programma”, bet tikai mana izejas pozīcija, ar kuru es stājos pretī vai kopā ar pārējiem. Par laimi, ne viss šai pasaulē notiek pēc mana prāta, un nevienam nebūs jāpiedzīvo visu manu vēlmju piepildīšanās, bet ceru, ka šis manifests palīdzēs jums saprast, cik dažādi prāti ir vienojušies kustībā “Bez partijām” ar galveno virsmērķi — atgriezt demokrātisko varu tautai, mainot vēlēšanu kārtību.
Šī nav “Bez partijām” programma (tāda sekos vēlāk), bet mans privāts viedoklis par darbiem, kas būtu darāmi:
Ja vīrietis un sieviete ir divas dažādas lietu dabas, tad ir loģiski, ka tiktāl, cik runa ir par vienas dabas atšķirību no otras, vienu dabu iemiesojošie indivīdi būs savu īpatnējo dabu aprakstošo īpašību ziņā pārāki par indivīdiem, kuri nepieder pie šīs dabas.
Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
