Caur Olšteina šķeltniekiem cenšas panākt iekšlietu un ekonomikas ministra nomaiņu

Pirmdien, kad izgāzās mēģinājums Saeimas spīkera amatā ievēlēt Valdi Zatleru, aktualitāti ir zaudējusi panāktā vienošanās starp un Vienotību un ZRP, ka pēdējai līdz trešdienas rītam jāatrod kopsaucējs ar sešiem no tās aizgājušajiem Saeimas deputātiem. Kompromiss paredzēja, ka seši šķeltnieki kopā ar ZRP uzņemas solidāru atbildību par vienu no ZRP iedalītajām ministrijām. Citiem vārdiem, tas nozīmētu šķeltnieku tiesības noraidīt kādu no ZRP izvirzītajiem ministra kandidātiem.

Šķeltnieku grupas līderis Klāvs Olšteins pirmdien nebija paudis konkrētu priekšlikumu, par kuru no ministrijām varētu būt runa. Tomēr, pēc premjeram Dombrovskim tuvu stāvošu avotu sniegtās informācijas, Olšteins pirmdien izrādījis interesi ietekmēt Iekšlietu ministrijas (IeM) un Ekonomikas ministrijas (EM) nākamo vadību. Runa ir par ZRP iekšlietu ministra kandidāta Riharda Kozlovska nomaiņu, kurš, pēc Pietiek informācijas, neapmierina par ZRP pelēko kardinālu dēvēto apsardzes firmas TM security īpašnieku Mārtiņu Tenbergu. Ekonomikas ministra amatam no ZRP puses izvirzītais Daniels Pavļuts savukārt neapmierinot otru aiz Olšteina sarīkotās šķelšanās, iespējams, stāvošo uzņēmēju, miljonāru Uldi Mierkalnu, kura firmā jaunais politiķis vēl nesen strādājis.

Vairākiem politiķiem Vienotībā un ZRP pirmdien bija radies iespaids, ka Olšteina darbības vada kāds, kas atrodas ārpus Saeimas nama. Kādu politisko konsultāciju viducī Olšteins paziņojis, ka viņam jāapspriežas ar "saviem biedriem", pēc kā deputāts ilgstoši ar kādu runāja pa mobilo tālruni tā vietā, lai apspriestos ar turpat Saeimas namā esošajiem kolēģiem. Kad izgāzās mēģinājums Saeimas spīkera amatā ievēlēt Valdi Zatleru, bija redzams, ka Olšteins manāmi nervozē un intensīvi sazvanās ar kādu pa tālruni. Ja balsojums būtu izdevies, tā būtu iespēja sešiem ZRP šķeltniekiem parādīt, ka viņu balsis var garantēt valdības stabilitāti. Tāpat pirmdien radās iespaids, ka Olšteins nekontrolē visus sešus no ZRP aizgājušos kolēģus un tie, iespējams, nav informēti par viņa plāniem.

Viens no šķeltnieku sešinieka, deputāts Gunārs Rusiņš, kura līdzšinējais pamatdarbs ir bijis Tenberga firmā TM security, Pietiek pirmdien uzsvēra, ka atbalsta Riharda Kozlovska kandidatūru iekšlietu ministra amatam un uzskata viņu par piemērotāko profesionāli. Iebildes par Kozlovski no Tenberga viņš neesot dzirdējis. Tikmēr kāds avots ZRP kodolā, nepiekrītot runāt publiski, Pietiek pirmdien atzina, ka saņēmis īsziņu "no tiem, kas Olšteinu rausta diedziņos", ar jautājumu, kādēļ gan partija nevar piekāpties un nomainīt iekšlietu ministra kandidātu. 

Rusiņš atzina, ka Tenbergu ir informējis par saviem plāniem izstāties no ZRP, bet noliedza, ka uz šo lēmumu būtu pamudināts. "Es Mārtiņam [Tenbergam] pateicu, ko darīšu, un viņš teica: tev pašam sava galva ir uz pleciem," sarunu atceras Rusiņš. Pietiek zināms, ka Tenbergs atbalstījis Olšteinu priekšvēlēšanu kampaņas laikā, viņam sarūpējot konsultantus. Tenbergs no intervijām presei izvairās, vēloties palikt ēnā, ko skaidro ar apsardzes biznesa specifiku, tādēļ viņa oficiālo viedokli nav izdevies iegūt. Tomēr no informētiem avotiem zināms, ka tieši ar Olšteinu un viņa partijai piesaistītajiem cilvēkiem, nevis ZRP grupu, kas Zatleram pievienojusies no kādreizējās prezidenta kancelejas, Tenbergs saistījis savu ietekmi jaunajā politiskajā spēkā. Tenbergs ar Olšteinu mācījies vienā kursā LU Juridiskajā fakultātē, tomēr vairāk kā par paziņām viņi nav kļuvuši. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, abus varētu saistīt kopīgi paziņas uzņēmēju, juristu un politiķu aprindās. 

Kā otru ietekmes centru ārpus ZRP vairāki avoti norādījuši mežizstrādes firmas Pata AB īpašnieku, miljonāru Uldi Mierkalnu. Kā Mierkalna interese neoficiāli tiek minēta kontroles saglabāšana EM, kam traucētu ZRP izvirzītais ekonomikas ministra kandidāts Daniels Pavļuts. Pata AB ir uzvarējusi miljonu vērtos iepirkuma konkursos, ko rīkojis EM pārraudzībā esošais valsts uzņēmums Latvenergo. Premjeram Dombrovskim tuvu stāvoši avoti Vienotībā pirmdien norādīja, ka Olšteins izrādījis interesi ne tikai par Iekšlietu ministrijas vadību, bet arī par EM. 

Olšteins ne tik sen strādājis Mierkalna firmā par juristu, cita starpā atbildot par ofšorkompāniju apkalpošanu. Mierkalns cieši saistīts arī ar Vienotības politiķiem Edgaru Jaunupu, Arti Kamparu, no Jaunā laika savulaik izslēgto Danu Titavu. Vairāki iepriekš minētie bieži redzēti vērojam sporta spēles Mierkalnam piederošajā privātajā ložā Arēnā Rīga. Savstarpēji saistīti ir arī Mierkalns un Tenbergs. Lai gan tas nav afišēts, Pietiek no informētiem avotiem zināms, ka TM security sniedz apsardzes pakalpojumus Mierkalnam, kurš saskāries ar dzīvības draudiem, ņemot vērā biznesa vidi Krievijā, kur Pata AB uzsākusi darbību.

Līdztekus tam kā reālākais valdības koalīcijas variants, ja neizdodas apliecināt Vienotības, ZRP, Nacionālās apvienības un sešu ZRP šķeltnieku koalīcijas rīcībspēju, tiek apspriesta valdība ar Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) līdzdalību. Šādu iespēju pirmdien beidzot publiski atzina arī Dombrovskis. Vienotības politiķi Pietiek norādījuši, ka partija šādam lēmumam vēl nav nobriedusi un tas visticamāk nenāktu viegli. 

Pat, ja trim labējām partijām un sešiem no ZRP aizgājušajiem šķeltniekiem otrdien beidzot izdosies nodemonstrēt vienotību un ievēlēt Saeimas spīkeres amatā Solvitu Āboltiņu, nav skaidrs, vai šādam koalīcijas modelim ar Valdi Dombrovski kā premjeru ir izredzes nonākt līdz uzticības balsojumam Saeimā. Valsts prezidents Andris Bērziņš pirmdien publiski pauda viedokli, ka šāds koalīcijas modelis ir sevi parādījis kā neprognozējamu. Politikas kuluāros izskan versijas, ka līdzšinējai valdībai vēl kādu laiku var nākties turpināt darbu.

ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis Pietiek uzsvēra, ka zaļie zemnieki otrdien nebalsos ne par Vienotības pārstāves Solvitas Āboltiņas, ne Saskaņas centra kandidāta Andreja Klementjeva apstiprināšanu parlamenta priekšsēdētāja amatā. "Tas nav mūsu karš," teica Brigmanis. ZZS neslēpj, ka vienīgā motivācija iesaistīties trīs partiju centienos ievēlēt Saeimas spīkeri viņiem būtu piedāvājums iesaistīties topošajā valdības koalīcijā. Tomēr, kā uzsvēra Brigmanis, Vienotība viņiem pašlaik nekādu piedāvājumu neesot izteikusi.

Lai gan neoficiāli bija izskanējis, ka vismaz divi Vienotības deputāti - Aleksejs Loskutovs un Andrejs Judins - varētu neatbalstīt šādu koalīciju ar ZZS, paši deputāti sarunā ar Pietiek nebija tik kategoriski. Var noprast, ka šāds lēmums par zaļo zemnieku iesaistīšanu valdībā abiem politiķiem būtu grūti pieņemams, bet ir arī šaubas, vai otra 11. Saeimas salikumā iespējamā koalīcija ar Saskaņas centra (SC) piesaisti būtu labāks variants. 

Novērtē šo rakstu: