Caur zvaigznēm uz ērkšķiem jeb biznesa darījumi pie vircas krastiem
Eduards Vasiļevskis, jūrmalnieks, Pietiek lasītājs10.03.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Grupas 93 izstrādātajā Jūrmalas teritoriālajā plānojumā, kas vērsts uz 12 gadiem nākotnē, katrā teikumā pieminēta saudzējoša attieksme pret vidi – cilvēka līdzāspastāvēšana dabas pamatnēm ar labvēlīgu ietekmi uz vidi, par Natura 2000 neaizskaramību, biotopu nozīmi, par dzelzsbetona ,,draudzīgiem” pieskārieniem kāpām un krastiem. Plānojums ir pieskandināts ar paradīzes skaņām un saldiem risinājumiem. Bet vai tas ir ,,prāta” darbs, ko pasniedz Jūrmalas dome un Grupa 93?
,,Jūrmalas teritoriālā plānojuma pasūtītāja un izpildītāja stratēģija ir skaidri saredzama un norāda uz politisku izvēli, šodienas prioritātēm un stratēģiskiem mērķiem nākotnei. Starptautiski pazīstams, moderns piekrastes kūrorts un populārākā kūrortpilsēta Baltijas jūras reģionā. Austrumu un Rietumu kontaktu veidošanas un tikšanās vieta Baltijas reģionā. Kvalitatīvas dzīves un brīvdienu vieta, kultūras un sporta centrs.”
Šajos cēlajos sapņos ar augstu lidojumu aizmirsts, ka ik pa reizei jāpiezemējas un jāpadomā par māmuļu zemi.
Jauna Jūrmalas teritorijas plāna redakcija paredz simtiem hektāru dabas pamatnes bez to analīzes un izpētes transformēt apbūvējamās teritorijās. Kas notiks ar dabu, ar pieguļošajiem mežiem ar gruntsūdeņiem? Par to nekas netiek teikts! „To izpētīsim vēlāk”, „tagad dosim iespēju attīstīt pilsētu”. Taču tas viss jau ir bijis – šeit pat Jūrmalā, Priedainē, bez domāšanas un izpētes iznīcinot dabas teritorijas. Vai vēsture atkārtojas?
Kā jau izsenis tas pie mums notiek – ka tikai deguns nopūderēts un ģīmis laimīgs.
Sešdesmitajos gados bez sevišķas smadzeņu piepūles tika ,,uzprojektēta” Priedaines izgāztuve. Bijušajos kūdras laukos, dzērvenājā, purvā parādījās pirmās atkritumu kaudzes. Protams, izgāztuve tapa bez jebkādiem aizsargekrāniem – ko tur šķiest naudu. 50 gadu garumā no Jūrmalas un Rīgas, apkārtējiem rajoniem ik dienu tūkstošiem kubikmetru nešķirotu, toksisku, bīstamu atkritumu tika guldīti neaizsargātā zemītē. Tika sabeigta purva ūdeņu dabiskā cirkulācija. Mākslīgie notekgrāvji tika veidoti bez jebkādām filtrācijas sistēmām un ūdenī šķīstošās atkritumu vielas no izgāztuves pa grāvjiem ar gruntsūdeņiem tika novadītas Lielupē.
Kopš PSRS laikiem notekgrāvju tīrīšanas darbiem ir atmests ar roku un tagad šis septiņu hektāru lielais sūdu kalns (schEISEBERG) dreifē savā ,,sulā”. Starp citu, šeit paredzēta ,,biznesa darījumu teritorija”. Desmitiem hektāru Babītes-Priedaines meža tiek mērdēts un slīkst šajā vircā. Izgāztuves rekultivācija un sarkofāga izveide tika veikta bez mālu ieklājuma, drenāžas sistēmas iestrādes ar tālāko šo ūdeņu filtrāciju. Nokrišņiem infiltrējoties atkritumu uzbērumā un caurskalojot to ar gruntsūdeņiem, tie virzās ziemeļrietumu virzienā uz Priedaines ciematu, ietek Lielupē un Rīgas jūras līcī. Vairāk var skatīt šajā TV3 sižetā: http://www.tv3play.lv/play/236772/?autostart=true
Diez vai ,,to” gadu izpildkomitejas personālijas, ar šķērēm rokās pompozi graizot lentītes jaunatklājamos objektos, domāja par videi nodarīto pārestību, nelabojamām sekām uz daudziem gadsimtiem. Galvenais bija saņemt slavas mirkli un roku plekšķināšanu. Pusgadsimts ir par maz domes homo sapiens attīstībai. Tās pašas manieres, tikai ar lielākām ambīcijām, izkoptāku retoriku, ar mūsdienīgāku stratēģiju. Atkal progress tiek virzīts skaistiem nākotnes mērķiem ,,tautas labā”, aizmirstot, ka cēlo mērķu radītie objekti monstri stāv tukši un rēgojas visā Jūrmalā.
Tā pati Priedaine ir bez kanalizācijas, ūdensvada. Jaunatklātais, pa visu valsti izskandinātais bērnudārzs Katrīna ar lozungu uz reklāmas plakāta ,,Eiropas Savienības ieguldījums tavā nākotnē” slīkst kanalizācijas ūdeņos, bet pašvaldībai tādiem darbiem rokas par īsu un maks par plānu. Toties kaldināt Jūrmalai jaunus grandiozus plānus ar stratēģiskām nākotnes vīzijām, līdzekļu pietiek. Skat., http://www.tv3play.lv/play/240775
Vai varas kungu zvaigžņotā utopija kādreiz Jūrmalu nepadarīs par ,,kūrortu” ar ērkšķu mežiem pie vircas krastiem?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
