Caurkritušajam deputātam Parādniekam ar premjera padomnieka amatu nepietiek, turpina lobēt cigaretes
Pietiek lasītājs18.10.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Viens no redzamākajiem Nacionālās apvienības pārstāvjiem ir Imants Parādnieks, kuram pagājušajās Saeimas vēlēšanās gan neizdevās iegūt vēlētāju atbalstu, lai iekļūtu Saeimā. Lai arī zaudējums bija sāpīgs, Imants nav tas cilvēks, kurš metīs plinti krūmos – gandrīz vai izjaucot valdību veidošanas sarunas, viņš panāca sev īpašu amatu – premjera padomnieks demogrāfijas jautājumos. Nav šaubu, ka jau pavisam drīz Latviju gaida dzimstības straujš pieaugums, par ko mēs varēsim pateikties tikai un vienīgi Imanta rūpēm.
Turklāt Imants ir daudzpusīgs – daudzu Latvijai nozīmīgu uzņēmumu pārstāvji pazīst viņu kā cilvēku, kam patiesi rūp katra uzņēmuma labklājība, tai skaitā Japan Tobacco International, kurš ir vadošais lētā segmenta cigarešu tirgotājs Latvijā. Pāris gadus atpakaļ Imants palīdzēja “sakārtot” akcīzes jautājumu lēto cigarešu lielākajām konkurentēm cigarellām[1], kā rezultātā tās gandrīz pazuda no Latvijas tirgus.
Tagad Japan Tobacco International ir parādījusies jauna problēma – jaunie bezdūmu produkti (elektroniskās cigaretes, nikotīna spilventiņi un karsējamā tabaka). Pēdējā ir īpaši traucējoša, jo, lai arī nav lētāka par cigaretēm, tiek pirkta arvien vairāk, atņemot vērtīgus klientus – smēķētājus. Risinājums – palielināt, turklāt uzreiz par 160%, akcīzes nodokli karsējamai tabakai. Ja netirgojam mēs, tad lai citi arī netirgo! Tas nav godīgi!
Kā redzams no Finanšu ministrijas sagatavotās tabulas, Imants nav liedzis savu atbalstu un kopā ar šķīstāko tiesiskuma partiju Latvijā - JKP priekšlikumu ir iesniedzis Finanšu ministrijā, un bez šaubām turpinās par to cīnīties arī Saeimā. Jo mērķis taču ir cēls – atbalstīt onkoloģijas pacientus un lēto cigarešu smēķētājus. Kā redzams no tabulas šo mērķi atbalsta arī British American Tobacco, kas acīm redzot arī cieš no šīs problēmas. Atliek cerēt, ka trešās tabakas kompānijas Philip Morris International lobisti nebūs pietiekami spēcīgi, lai sabojātu šo cēlo nacionāli konservatīvo priekšlikumu.
Imanta Parādnieka un JKP priekšlikumi par akcīzes nodokli (AN) karsējamai tabakai:
- Visi trīs priekšlikumi paredz daudz straujāku AN paaugstinājumu, salīdzinot ar FM priekšlikumu;
- Tas var radīt risku, ka attīstīsies gan pārrobežu, gan nelegālā karsējamās tabakas tirdzniecība;
- Strauja likmes paaugstināšana radīs būtisku nodokļu līmeņa atšķirību Baltijas valstīs:
- Lietuvā 2021.gadā tas būtu par 0.19 līdz 0.33 euro zemāks, bet 2023.gadā jau par 0.77 līdz 0.78 euro zemāks;
- Igaunijā - attiecīgi par 0.32 līdz 0,46 euro zemāks 2021.gadā un par 0.91 līdz 0.92 euro zemāks 2023.gadā.
- Ņemot vērā nodokļa sloga atšķirības, pastāv varbūtība, ka daļa Latvijas iedzīvotāju karsējamo tabaku iegādāsies kaimiņvalstīs, kas samazinās vietējo patēriņa apjomu.
MK pieņemtie priekšlikumi par akcīzes nodokli (AN) karsējamai tabakai:
- Priekšlikums paredz salīdzinoši mērenu nodokļa pieaugumu (nodokļu slogs pieaugs par 0.18 euro 2021.gadā, par 0.19 euro 2022.gadā un par 0.11 euro 2023.gadā, kas neradīs ļoti būtiskas atšķirības nodokļu līmenī Baltijas valstu starpā:
- Lietuvā nodokļu līmenis 2021.gadā būtu par 0.11 euro augstāks, bet 2023.gadā – jau par 0.19 euro zemāks;
- Igaunijā nodokļu līmenis būtu par 0.02 eurozemāks 2021.gadā un par 0.32 euro zemāks 2023.gadā.
[1] https://nra.lv/latvija/190347-paradnieks-rosina-noteikt-augstaku-nodokla-likmi-cigarillam.htm
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
