Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kaut gan publiski daudzkārt apgalvots, ka plānotās ātrgaitas dzelzceļa līnijas Rail Baltica darbība būšot ekonomiski izdevīga, patiesībā triju Baltijas valstu kopuzņēmumam – Baibas Rubesas jau divus gadus vadītajai akciju sabiedrībai RB Rail AS joprojām nav pat sava ilgtermiņa biznesa plāna. Nule šāds dokuments par vairāk nekā 400 tūkstošiem eiro (ieskaitot PVN) beidzot pasūtīts ārpakalpojuma sniedzējam, taču šī vilcināšanās citu iepirkumu īpatnību kontekstā met nopietnu šaubu ēnu pār uzņēmuma vadības darbības efektivitāti un saimnieciskumu.

Beidzot būs biznesa plāns?

Lai gan B. Rubesa RB Rail AS valdes priekšsēdētāja postenī tika apstiprināta jau 2015. gada 30. oktobrī, uzņēmumam, kā izriet no tā oficiāla paziņojuma, vēl pašlaik, vairāk nekā divus gadus vēlāk joprojām nav ne aktuāla un skaidra projekta pārvaldības modeļa, ne ilgtermiņa stratēģijas un biznesa modeļa, ne pakalpojumu un ieņēmumu analīzes, ne mārketinga politikas un risku un scenāriju analīzes.

Visu iepriekš uzskaitīto šis uzņēmums, kas jau kopš dibināšanas uzsvēris savas vadības un darbinieku profesionālismu un stratēģisko skatījumu, tagad pusgada laikā „Rail Baltica Globālā projekta Biznesa plāna” ietvaros cer saņemt no ārpakalpojuma sniedzēja – 1966. gadā dibinātā Vācijas dzelzceļa kompānijas Deutsche Bahn AG meitasuzņēmuma DB Engineering & Consulting GmbH.

Šis uzņēmums nule ir pasludināts par uzvarētāju iepirkumā – sarunu procedūrā par „Rail Baltica Globālā projekta Ilgtermiņa biznesa plāna izstrādi projekta ieviešanas fāzei un biznesa modeļa izstrādi projekta darbības fāzei”. Biznesa plānu RB Rail AS vadības vajadzībām tas par aptuveni 435 tūkstošiem eiro (ieskaitot PVN) apņēmies izstrādāt līdz „šā gada vasarai” (RB Rail AS nevēlas nosaukt konkrētus termiņus).

Uzņēmuma vadības solījumi nav pildīti

Tiesa, ja ticēt B. Rubesas parakstītajam RB Rail AS 2016. gada pārskata vadības ziņojumam, jau pērn viņa uzņēmuma vadības vārdā bija solījusies „analizēt projekta biznesa un komerciālos aspektus, izstrādājot 10 gadu biznesa plānu, darbības plānu, komercializācijas plānu, veicot projekta infrastruktūras pārvaldības izpēti, piegādātāju tirgus izpēti un telpiskās plānošanas izpēti”.

Vai tas patiešām ir izdarīts? „RB Rail nodrošinās atbilstošu projekta vadību, kas garantēs caurspīdīgu un efektīvu projekta īstenošanu, kā arī labu un efektīvu biznesa praksi,” – tā B. Rubesa savulaik paziņoja, parakstot 442 miljonu eiro Eiropas Savienības līdzfinansējuma saņemšanu Rail Baltica projekta attīstības pirmajam posmam.

Taču nu publiski solītais caurspīdīgums ir piemirsts, un B. Rubesa vairs nevēlas atbildēt uz šo un arī citiem Dienas uzdotiem jautājumiem saistībā ar uzņēmuma solīto veikumu 2017. gadā. Solīts ir bijis tiešām daudz – no projekta izmaksu un ieguvumu analīzes līdz būvprojektēšanas vadlīnijām visai dzelzceļa infrastruktūrai.

Kavēšanās ar šo solījumu izpildi ir galvenais iemesls, kura dēļ šie jautājumi RB Rail AS vadībai nav patīkami, un biznesa plāna neesamība vēl trīs gadus pēc uzņēmuma dibināšanas ir tikai viens piemērs tā vadības saimniekošanai un darbības efektivitātei.

Paši izstrādāt savu biznesa plānu nevēlas

Kad 2015. gada oktobra beigās B. Rubesa tika apstiprināta par RB Rail AS valdes priekšsēdētāju un izpilddirektori, uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Anti Moppels cildināja viņas „ilggadējo pieredzi nozīmīgu starptautisku projektu vadīšanā un profesionālās iemaņas”, kas ļaušot „pacelt gan kopuzņēmuma, gan Rail Baltica projekta attīstību nākamajā kvalitātes līmenī”.

Neilgi pēc apstiprināšanas amatā jaunā uzņēmuma vadītāja solīja, ka saistībā ar Rail Baltica ekonomisko izdevīgumu jau 2016. gadā tikšot veikti dažādi rūpīgi pētījumi un aprēķini. Taču 2016. gada vasaras beigās, desmit mēnešus pēc B. Rubesas stāšanās amatā atklājās, ka RB Rail AS vadībai vēl nav nekādas skaidrības par iespējamo dzelzceļa uzņēmējdarbību.

Tā vietā nepilna gada laikā bija tikai izspriests, kādam vajadzētu būt uzņēmuma biznesa plāna saturam, taču izrādījās, ka labi atalgotā (aptuveni 8000 eiro mēnesī) uzņēmuma vadītāja ar „ilggadējo pieredzi nozīmīgu starptautisku projektu vadīšanā” pati nevēlas nodarboties ar biznesa plāna un stratēģijas radīšanu un izstrādi.

Pastāv dažādi „pārrobežu aspekti”, kuri „prasa izstrādātājam noteiktas zināšanas un prasmes”, un „īpašas ekspertīzes nodrošināšanai” nepieciešama „ārējo konsultantu piesaiste”, - tā uzņēmuma „komunikācijas un sadarbības ar valsts iestādēm vadītāja” Ilze Rassa 2016. gada rudenī skaidroja, kāpēc RB Rail AS vadība nolēmusi atvēlēt aptuveni 300 000 eiro (plus PVN), lai šo biznesa plānu tās vietā izstrādātu kāds ārpakalpojuma sniedzējs.

Iepirkums gandrīz pusotra gada garumā

Pieteikšanās termiņš šajā iepirkumā beidzās jau 2016. gada 31. augustā, taču tikai tagad, gandrīz pusotru gadu vēlāk B. Rubesas vadītais uzņēmums beidzot ir atradis sev ārpakalpojuma sniedzēju, kas tam izstrādās biznesa plānu, turklāt jau par būtiski lielāku summu nekā 2016. gadā lēstā.

„Pēc tam, kad 2016. gada otrajā pusē iepirkumi "Ilgtermiņa biznesa plāna izstrāde" un “Būvprojektēšanas vadlīnijas Rail Baltic/Rail Baltica dzelzceļam" beidzās bez rezultāta, tika nolemts tos atkārtoti izsludināt 2017. gadā,” – tas ir viss, kas par šo jautājumu atklāts RB Rail AS vadības ziņojumā. I. Rassa skaidro, ka neviens no iesniegtajiem pieteikumiem neesot kvalificējies iepirkuma kritērijiem.

Savukārt saistībā ar tagadējo iepirkumu uzņēmums vēloties „jūsu skaidrībai norādīt, ka veiktā iepirkuma priekšmets nav RB Rail AS ilgtermiņa biznesa plāns, bet gan visa Rail Baltica globālā projekta biznesa plāna tā ieviešanas fāzei (8 gadi) un operacionālajai fāzei (10 gadi) izstrāde”.

Tiesa, pēc lūguma precizēt atšķirības RB Rail AS tomēr atzīst, ka „saturiskā ziņā abos iepirkumos uzstādījums bija izstrādāt ilgtermiņa biznesa plānu, modelējot dažādus globālā projekta attīstības scenārijus, t.i., nesen kā noslēgtais iepirkums aizvieto iepriekš pārtraukto iepirkumu”.

Par pusmiljonu pirks „ietekmes grupu” labvēlību

Šis gan ir tikai viens no vairākiem šaubu ēnu radošiem uzņēmuma izsludinātiem iepirkumiem. Vēl viens ir tikko sācies – decembra beigās RB Rail AS bez plašākas izziņošanas ir izsludinājusi vērienīgu komunikācijas stratēģijas izstrādes un sabiedrisko attiecību pakalpojumu sniegšanas iepirkumu.

Kā izrādās, sabiedriskajām attiecībām B. Rubesas vadītā uzņēmuma ieskatā ir nepieciešams atvēlēt iespaidīgāku finansējumu nekā biznesa plāna izstrādei: kamēr līgums par biznesa plāna izstrādi noslēgts pat 359 tūkstošiem eiro (bez PVN), sabiedrisko attiecību vajadzībām trīs gados plānots iztērēt līdz pat 400 tūkstošiem eiro bez PVN (vairāk nekā pusmiljonu eiro ar PVN).

Turklāt iepirkuma nolikums rāda, kā šo naudu prioritāti paredzēts tērēt: RB Rail AS vadību īpaši neuztrauc sabiedrības viedoklis, jo tā ietekmēšanai līdzekļus nav paredzēts tērēt, toties plānots koncentrēties uz vietējiem politiķiem, Eiropas institūcijām, regulējošām iestādēm un citām „ietekmes grupām”.

Tērējot vidēji gandrīz 14 tūkstošus eiro ik mēnesi trīs gadu laikā, RB Rail AS vadība vēlas „gūt atbalstu no viedokļu līderiem un nozares ekspertiem projekta īstenošanas un pārvaldīšanas komandai” un „organizēt komunikāciju veidā, kas samazina negatīvo viedokļu parādīšanos publiskajā telpā”.

Projekts tas pats, bet vajag jaunu stratēģiju

Jau pirms šī iepirkuma, 2017. gada augustā RB Rail AS ir piešķīrusi 64 tūkstošus eiro līdzīgiem mērķiem – mārketinga pakalpojumiem, bet pašlaik ir izsludināts vēl arī iepirkums par „riska vadības rokasgrāmatas” izstrādi.

Turklāt izrādās, ka vēl tikai salīdzinoši nesen - 2016. gada rudenī B. Rubesas vadītais uzņēmums rīkojis iepirkumu faktiski identiskai sabiedrisko attiecību vajadzībai - „lai nodrošinātu pakalpojumus, kas saistīti ar Baltijas mēroga komunikācijas stratēģiju RB Rail AS globālajam projektam Rail Baltic/Rail Baltica un tās īstenošanai Latvijā”.

Kāpēc tagad, gadu un trīs mēnešus vēlāk nepieciešama atkal jauna stratēģija, kaut projekts nav mainījies? Uzņēmums skaidro, ka iepriekšējais dokuments esot bijis domāts 2016.-2019. gadam, savukārt tagadējā iepirkuma ietvaros, triju gadu laikā sabiedriskajām attiecībām plānojot iztērēt astoņreiz lielāku summu, esot nepieciešama arī jauna Rail Baltica sabiedrisko attiecību stratēģija – laika posmam no 2020. līdz 2026. gadam.

Tas, kāpēc nav izmantojama iepriekšējā stratēģija un tam pašam projektam nepieciešams jauns, dārgs dokuments, netiek paskaidrots. Neraugoties uz deklarēto atklātību un caurspīdīgumu, RB Rail AS arī atsakās nodot atklātībai dārgā iepirkuma objektu, jo „komunikācijas stratēģija ir iekšējas lietošanas dokuments, līdz ar to tā publiski nav pieejama”.

Jautājumi, uz kuriem nevēlējās atbildēt RB Rail AS valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa:

1) kā uzņēmuma RB Rail AS valdei Jūsu vadībā 2017. gadā ir veicies ar caurskatāma un resursu ziņā efektīva Rail Baltica projekta īstenošanas procesa izstrādi?

2) vai ir izveidots skaidrs pārvaldības modelis, kas nodrošinātu ar interešu konfliktu iespējamību saistīto risku novēršanu, tajā pašā laikā sasniedzot ar CEF finansējumu saistīto darbību mērķus, lai demonstrētu projekta gatavību un nodrošinātu turpmāko finansējuma saņemšanu? Ja jā, kur un kā var ar šo modeli iepazīties?

3) vai ir izstrādātas līgumu veidnes, kas paredzētas izmantošanai visiem projekta īstenotājiem?

4) vai ir sniegts skaidrs redzējums par Rail Baltica infrastruktūras pārvaldību dzelzceļa ekspluatācijas posmā? Ja jā, kur un kā var ar to iepazīties?

5) vai ir nostiprināts "viena projekta" zīmols visās Baltijas valstīs? Kas par to liecina?

6) vai pagājušā gada pirmajā ceturksnī ir pabeigta projekta izmaksu un ieguvumu analīze? Ja jā, kur un kā var ar to iepazīties?

7) vai ir pabeigtas būvprojektēšanas vadlīnijas visai dzelzceļa infrastruktūrai? Ja jā, kur un kā var ar tām iepazīties?

8) vai ir izstrādāts 10 gadu biznesa plāns, darbības plāns, komercializācijas plāns, veicot projekta infrastruktūras pārvaldības izpēti, piegādātāju tirgus izpēti un telpiskās plānošanas izpēti?

9) ja kāds no pirmajos astoņos jautājumiem minētajiem darbiem nav paveikts, sniedziet skaidrojumu – kādu iemeslu dēļ tas nav izdarīts?

10) kādu iemeslu dēļ Jūsu vadītā profesionālā un labi atalgotā valde (vai kāds no uzņēmuma 51 darbinieka) pati neuzņēmās izstrādāt Rail Baltica globālā projekta biznesa plānu?

11) kādu tieši iemeslu dēļ iepirkums saistībā ar šo plānu tika vilcināts vairāk nekā gadu?

Jautājumos minētās aktivitātes RB Rail AS 2016. gada pārskatā ir uzskaitītas kā 2017. gadā paveicamas. B. Rubesa uz uzdotajiem jautājumiem neatbildēja, savukārt anonīma persona uzņēmuma vārdā Dienai pavēstīja, ka jautājumi ir „saņemti un reģistrēti atbilžu sagatavošanai”.

Rail Baltica pirmsākumi – ne tikai bez biznesa plāna, bet pat bez ticama tehniski ekonomiskā pamatojuma 

Pirms diviem gadiem Saeimas deputāts Ivars Zariņš, izpētījis dokumentu, kas tika uzdots par Rail Baltica tehniski ekonomisko pamatojumu, sāka rakstīt deputāta pieprasījumus dažādām atbildīgajām institūcijām. Viņa secinājumi pēc atbilžu saņemšanas un to analīzes nav iepriecinoši:

„Reāla tehniski ekonomiskā pamatojuma Rail Baltica projektam, to sākot, nemaz nebija. Šis pamatojums vairāk izskatījās kā fikcija, kas bija vajadzīga, lai projektu varētu dzīt tālāk, - man radās sajūta, ka es esmu pirmais, kas ar to ir iepazinies.

Uz maniem jautājumiem par atklātajām neatbilstībām, loģiskajiem absurdiem un vienkārši bezjēdzīgu informāciju, kas nekādi neattiecās uz projektu, bet vienkārši pamatojumā bija iekļauta, lai tas izskatītos pamatīgāks, neviens nespēja atbildēt vai kaut vai paskaidrot, kāpēc šī projekta akceptētājiem neradās šādi jautājumi.

Lai projektam radītu ekonomisko pamatojumu, tika izmantoti neadekvāti izejas dati, monetarizēti visi iespējamie tieši un netiešie labumi no šī projekta – piemēram, par cik tīrāks kļūs gaiss, par cik mazāk būs satiksmes negadījumos cietušo tāpēc, ka brauks mazāk mašīnu. Šādi projekta labumi bija apmēram trešā daļa no visa projekta ekonomiskā pamatojuma.

Lai „uzdzītu” ekonomiskos labumus no Rail Baltica projekta, aprēķinos tika izmantotas neadekvātas demogrāfijas prognozes un reģiona iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozes, izdomājot neesošas korelācijas starp tām un iespējamo kravu/cilvēku apgrozījumu.

Tika ņemti vērā visi iespējamie labumi no projekta, taču tādi būtiski negatīvie iespaidi uz Latvijas ekonomiku kā, piemēram, sagaidāmais autokravu apgrozījuma samazinājums (kurš tika ierēķināts, kā pamatojums dzelzceļa kravu pieaugumam) aprēķinos netika ņemti vērā. Turklāt pamatojums tika taisīts vienam maršrutam, bet izvēlēts pavisam cits - nesaskaņots.

Izskatījās, ka šis projekts ir tīri politisks „dīls”: mūsu bāleliņiem iespēja apgūt kārtējos miljardus, bet lielajām puikām – īstenot savus ģeopolitiskos mērķus, nodrošinot ērtu, lētu, ātru (nosacīti) mūsu darbaspēka aizpumpēšanu vienā virzienā, bēgļu straumes un militārās kravas – otrā.

Kad visus biju iedzinis stūrī, un neviens nespēja jēdzīgi atbildēt uz maniem jautājumiem, izeja tika atrasta: lai es liekoties mierā ar saviem jautājumiem, jo tas ir tikai priekšprojekts, tāpēc nav ko ņemties ap to, reālais ekonomiski tehniskais pamatojums vēl tikai tiekot taisīts, un tur viss būšot OK! Bija arī - projekta izmaksas no 3,6 miljardiem eiro izmainījās uz apmēram 5 miljardiem.

Līdz ar to visa mana aktivitāte ar šo rezultējās ar kārtējo nopelnīto "Kremļa aģenta" birku, kurš ar saviem jautājumiem grauj Latvijas ģeopolitiskās stabilitātes iespējas. Tāpat kā savulaik, pirms gandrīz 10 gadiem, kad sāku runāt neērtas lietas par OIK, dabūju „Gazprom aģenta” birku...”

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

Foto1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams arī kolektīvā līmenī kā sociuma kādas daļas (piem., inteliģences) apziņas pazīme. Tā tas ir tajos gadījumos, kad patiesībai ir kolektīvs raksturs. Tādās reizēs patiesība attiecas uz daudziem cilvēkiem, kā arī var attiekties uz visu tautu.
Lasīt visu...

21

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

FotoKādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man – šajās pāris stundās no sirds varēju uz savas ādas izbaudīt to, par ko beidzamajā laikā žēlojas šoferīši – un viņus var labi saprast! – par absolūti sabrukušajām Rīgas ielām.
Lasīt visu...

6

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

FotoIzglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika nostiprināts “uz papīra”, kad Ministru kabinets 2018.gada 15.janvārī izdeva rīkojumu Nr.17 “Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018.gada 1.septembra līdz 2022.gada 31.decembrim” (https://likumi.lv/ta/id/296460-par-pedagogu-darba-samaksas-pieauguma-grafiku-laikposmam-no-2018-gada-1-septembra-lidz-2022-gada-31-decembrim).
Lasīt visu...

18

Kam mēs esam pret

FotoKPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde - to visu Artuss Kaimiņš un Co. ir paveikuši pāris nedēļu laikā:
Lasīt visu...

21

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

FotoOtrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To sola rīkot taksisti un citi pārvadātāji, kam dzīvi apgrūtina nelegāli strādājošie un nodokļus nemaksājošie – vai citām valstīm maksājošie – konkurenti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...

Foto

Precedents

Jau rakstīju par negaidītajiem pavērsieniem Armēnijā, par Roberta Kočarjana un Serža Sargsjana atstumšanu no varas, par Armēnijas «Samta» revolūciju, kā arī par vēlēšanām, kurās Armēnijā...

Foto

Nodrāztais tiesiskums Bordāna stilā: paši beidzām, dosim citiem

Pēdējo gadu laikā par vienu no iemīļotākajiem dažādu partiju pārstāvju vārdiem ir kļuvis vārds “tiesiskums”. Tas tiek locīts...

Foto

Vai tiešām Rozenvalds nesaprot, ka ir kļuvis par noderīgo idiotu Kremļa propagandas ķetnās?

Uzzināju, ka piektdien, 01.02.2019. "masu medija" Sputnik lapā ir intervija ar "Latvijas Universitātes sociālo un...

Foto

Rūpējoties par Baltijas valstu izaugsmi un saviem klientiem, no darba atlaidīsim 800 darbinieku

2019. gada laikā Luminor vienkāršos savu darbības modeli, tostarp samazinot darbinieku skaitu visos...

Foto

Latvistikas politiskā seja un etnopolitoloģija

Šis teksts ir veltīts latviešu tautas mentalitātes vienotībai ar politiku. Mentalitāte, demogrāfija un kultūra ir trīs pīlāri, uz kuriem balstās burtiski...

Foto

Es redzēju sapnī, kā…

“Neviens nav pārāk liels cietumam. Neviena persona vai uzņēmums, kas kaitē ASV ekonomikai, nav ārpus likuma. Tas attiecas arī uz lielajiem uzņēmumiem,”...

Foto

Kailcirte: kaimiņa skatījums

Skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē lielāks vai (cerams) mazāks kailciršu īpatsvars Latvijas mežos ir neizbēgams. Jā, kailcirtēm nav nekāda ekoloģiska attaisnojuma, un sabiedrībai tās...

Foto

Obskurantisma aprobācija

2019.gada 28.janvārī internetā varēja izlasīt: “Līdz ar tiesnešu neatkarības palielināšanos būtiski jāpalielinās arī tiesnešu atbildības apmēram, un par šo divu aspektu samērīgumu iestāsies arī...

Foto

Ir tikai divas izvēles iespējas

Mēs visi vērojam un vērtējam pasauli, kurā dzīvojam. Atbilstoši savam vērtējumam mēs izdarām savu izvēli, un šī izvēle nosaka mūsu praktisko...

Foto

Ja Jurašs ir tik tīrs, ko tad šis tā baidās no tiesas un ko tad “bezkompromisa tiesiskuma” ieviesēji tā raustās no tiesiskuma?

Visticamākais, Juris Jurašs ir...

Foto

Nacionālā apvienība visu laiku pūš Kremļa taurē, tikai neviens to negrib redzēt

Sveicināti, mīlīši, Latvijas nacionālpatriotiski noskaņotie pilsoņi un pilsones, sveiciens arī tev, skaistā Dace Kalniņa,...

Foto

Liberālā agonija jeb ideāli, kas ātri var izzust

Sākšu ar to, ka pats pēc politiskās pārliecības vairāk tiecos būt liberāls dažādos jautājumos, kas būtu kaut vai...

Foto

„Normāla cilvēka” viedoklis un himēriskuma anatomija

Pēc 13.Saeimas vēlēšanām sākās valdības veidošanas šarāde. Tajā figurēja demogrāfiskā aina. Mūsu slavenie “naciķi” neatlaidīgi iesacīja organizēt “demogrāfijas ministriju”. Momentā...

Foto

Ideoloģija un mūsdienas: sabiedrisko organizāciju pilnvaru uzplaukums “čekas maisu” paēnā

Laikraksta “Diena” 15.janvāra numura ievadrakstā tika uzdots retorisks jautājums, proti, kas notika ar personām, kuras savulaik...

Foto

Vara barikādēs

Ikdienišķos notikumos varas attieksme pret sabiedrību ir standartizēta un iepriekš paredzama. Emocionālās piesātinātības brīžos arī dažus varas pārstāvjus pārņem sabiedrībā valdošās noskaņas un viņi...

Foto

Svarīgi, lai katrs uzņēmuma darbinieks ir iesaistīts kvalitatīvā klientu apkalpošanā

Vēlos sniegt informāciju saistībā ar publikāciju „Jauns izdomas līmenis valsts naudas šķērdēšanā: „Valsts nekustamie īpašumi” pasūta...

Foto

Kas gaidāms

2018. gada nogalē bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīcība labvēlīgi ietekmē ASV ekonomiku un radīti vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš...

Foto

Artus, neizdari kļūdu, nepievil un nepamet mani

Artus, piecus gadus, gatavojot informāciju un faktus Tavām Suņu būdām un vēlāk arī Saeimas runām, iepazinu Tevi kā principiālu...

Foto

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

Mūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību,...

Foto

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

Gadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu]...

Foto

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

Nedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau...

Foto

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir...

Foto

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu...

Foto

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja...