Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kaut gan publiski daudzkārt apgalvots, ka plānotās ātrgaitas dzelzceļa līnijas Rail Baltica darbība būšot ekonomiski izdevīga, patiesībā triju Baltijas valstu kopuzņēmumam – Baibas Rubesas jau divus gadus vadītajai akciju sabiedrībai RB Rail AS joprojām nav pat sava ilgtermiņa biznesa plāna. Nule šāds dokuments par vairāk nekā 400 tūkstošiem eiro (ieskaitot PVN) beidzot pasūtīts ārpakalpojuma sniedzējam, taču šī vilcināšanās citu iepirkumu īpatnību kontekstā met nopietnu šaubu ēnu pār uzņēmuma vadības darbības efektivitāti un saimnieciskumu.

Beidzot būs biznesa plāns?

Lai gan B. Rubesa RB Rail AS valdes priekšsēdētāja postenī tika apstiprināta jau 2015. gada 30. oktobrī, uzņēmumam, kā izriet no tā oficiāla paziņojuma, vēl pašlaik, vairāk nekā divus gadus vēlāk joprojām nav ne aktuāla un skaidra projekta pārvaldības modeļa, ne ilgtermiņa stratēģijas un biznesa modeļa, ne pakalpojumu un ieņēmumu analīzes, ne mārketinga politikas un risku un scenāriju analīzes.

Visu iepriekš uzskaitīto šis uzņēmums, kas jau kopš dibināšanas uzsvēris savas vadības un darbinieku profesionālismu un stratēģisko skatījumu, tagad pusgada laikā „Rail Baltica Globālā projekta Biznesa plāna” ietvaros cer saņemt no ārpakalpojuma sniedzēja – 1966. gadā dibinātā Vācijas dzelzceļa kompānijas Deutsche Bahn AG meitasuzņēmuma DB Engineering & Consulting GmbH.

Šis uzņēmums nule ir pasludināts par uzvarētāju iepirkumā – sarunu procedūrā par „Rail Baltica Globālā projekta Ilgtermiņa biznesa plāna izstrādi projekta ieviešanas fāzei un biznesa modeļa izstrādi projekta darbības fāzei”. Biznesa plānu RB Rail AS vadības vajadzībām tas par aptuveni 435 tūkstošiem eiro (ieskaitot PVN) apņēmies izstrādāt līdz „šā gada vasarai” (RB Rail AS nevēlas nosaukt konkrētus termiņus).

Uzņēmuma vadības solījumi nav pildīti

Tiesa, ja ticēt B. Rubesas parakstītajam RB Rail AS 2016. gada pārskata vadības ziņojumam, jau pērn viņa uzņēmuma vadības vārdā bija solījusies „analizēt projekta biznesa un komerciālos aspektus, izstrādājot 10 gadu biznesa plānu, darbības plānu, komercializācijas plānu, veicot projekta infrastruktūras pārvaldības izpēti, piegādātāju tirgus izpēti un telpiskās plānošanas izpēti”.

Vai tas patiešām ir izdarīts? „RB Rail nodrošinās atbilstošu projekta vadību, kas garantēs caurspīdīgu un efektīvu projekta īstenošanu, kā arī labu un efektīvu biznesa praksi,” – tā B. Rubesa savulaik paziņoja, parakstot 442 miljonu eiro Eiropas Savienības līdzfinansējuma saņemšanu Rail Baltica projekta attīstības pirmajam posmam.

Taču nu publiski solītais caurspīdīgums ir piemirsts, un B. Rubesa vairs nevēlas atbildēt uz šo un arī citiem Dienas uzdotiem jautājumiem saistībā ar uzņēmuma solīto veikumu 2017. gadā. Solīts ir bijis tiešām daudz – no projekta izmaksu un ieguvumu analīzes līdz būvprojektēšanas vadlīnijām visai dzelzceļa infrastruktūrai.

Kavēšanās ar šo solījumu izpildi ir galvenais iemesls, kura dēļ šie jautājumi RB Rail AS vadībai nav patīkami, un biznesa plāna neesamība vēl trīs gadus pēc uzņēmuma dibināšanas ir tikai viens piemērs tā vadības saimniekošanai un darbības efektivitātei.

Paši izstrādāt savu biznesa plānu nevēlas

Kad 2015. gada oktobra beigās B. Rubesa tika apstiprināta par RB Rail AS valdes priekšsēdētāju un izpilddirektori, uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Anti Moppels cildināja viņas „ilggadējo pieredzi nozīmīgu starptautisku projektu vadīšanā un profesionālās iemaņas”, kas ļaušot „pacelt gan kopuzņēmuma, gan Rail Baltica projekta attīstību nākamajā kvalitātes līmenī”.

Neilgi pēc apstiprināšanas amatā jaunā uzņēmuma vadītāja solīja, ka saistībā ar Rail Baltica ekonomisko izdevīgumu jau 2016. gadā tikšot veikti dažādi rūpīgi pētījumi un aprēķini. Taču 2016. gada vasaras beigās, desmit mēnešus pēc B. Rubesas stāšanās amatā atklājās, ka RB Rail AS vadībai vēl nav nekādas skaidrības par iespējamo dzelzceļa uzņēmējdarbību.

Tā vietā nepilna gada laikā bija tikai izspriests, kādam vajadzētu būt uzņēmuma biznesa plāna saturam, taču izrādījās, ka labi atalgotā (aptuveni 8000 eiro mēnesī) uzņēmuma vadītāja ar „ilggadējo pieredzi nozīmīgu starptautisku projektu vadīšanā” pati nevēlas nodarboties ar biznesa plāna un stratēģijas radīšanu un izstrādi.

Pastāv dažādi „pārrobežu aspekti”, kuri „prasa izstrādātājam noteiktas zināšanas un prasmes”, un „īpašas ekspertīzes nodrošināšanai” nepieciešama „ārējo konsultantu piesaiste”, - tā uzņēmuma „komunikācijas un sadarbības ar valsts iestādēm vadītāja” Ilze Rassa 2016. gada rudenī skaidroja, kāpēc RB Rail AS vadība nolēmusi atvēlēt aptuveni 300 000 eiro (plus PVN), lai šo biznesa plānu tās vietā izstrādātu kāds ārpakalpojuma sniedzējs.

Iepirkums gandrīz pusotra gada garumā

Pieteikšanās termiņš šajā iepirkumā beidzās jau 2016. gada 31. augustā, taču tikai tagad, gandrīz pusotru gadu vēlāk B. Rubesas vadītais uzņēmums beidzot ir atradis sev ārpakalpojuma sniedzēju, kas tam izstrādās biznesa plānu, turklāt jau par būtiski lielāku summu nekā 2016. gadā lēstā.

„Pēc tam, kad 2016. gada otrajā pusē iepirkumi "Ilgtermiņa biznesa plāna izstrāde" un “Būvprojektēšanas vadlīnijas Rail Baltic/Rail Baltica dzelzceļam" beidzās bez rezultāta, tika nolemts tos atkārtoti izsludināt 2017. gadā,” – tas ir viss, kas par šo jautājumu atklāts RB Rail AS vadības ziņojumā. I. Rassa skaidro, ka neviens no iesniegtajiem pieteikumiem neesot kvalificējies iepirkuma kritērijiem.

Savukārt saistībā ar tagadējo iepirkumu uzņēmums vēloties „jūsu skaidrībai norādīt, ka veiktā iepirkuma priekšmets nav RB Rail AS ilgtermiņa biznesa plāns, bet gan visa Rail Baltica globālā projekta biznesa plāna tā ieviešanas fāzei (8 gadi) un operacionālajai fāzei (10 gadi) izstrāde”.

Tiesa, pēc lūguma precizēt atšķirības RB Rail AS tomēr atzīst, ka „saturiskā ziņā abos iepirkumos uzstādījums bija izstrādāt ilgtermiņa biznesa plānu, modelējot dažādus globālā projekta attīstības scenārijus, t.i., nesen kā noslēgtais iepirkums aizvieto iepriekš pārtraukto iepirkumu”.

Par pusmiljonu pirks „ietekmes grupu” labvēlību

Šis gan ir tikai viens no vairākiem šaubu ēnu radošiem uzņēmuma izsludinātiem iepirkumiem. Vēl viens ir tikko sācies – decembra beigās RB Rail AS bez plašākas izziņošanas ir izsludinājusi vērienīgu komunikācijas stratēģijas izstrādes un sabiedrisko attiecību pakalpojumu sniegšanas iepirkumu.

Kā izrādās, sabiedriskajām attiecībām B. Rubesas vadītā uzņēmuma ieskatā ir nepieciešams atvēlēt iespaidīgāku finansējumu nekā biznesa plāna izstrādei: kamēr līgums par biznesa plāna izstrādi noslēgts pat 359 tūkstošiem eiro (bez PVN), sabiedrisko attiecību vajadzībām trīs gados plānots iztērēt līdz pat 400 tūkstošiem eiro bez PVN (vairāk nekā pusmiljonu eiro ar PVN).

Turklāt iepirkuma nolikums rāda, kā šo naudu prioritāti paredzēts tērēt: RB Rail AS vadību īpaši neuztrauc sabiedrības viedoklis, jo tā ietekmēšanai līdzekļus nav paredzēts tērēt, toties plānots koncentrēties uz vietējiem politiķiem, Eiropas institūcijām, regulējošām iestādēm un citām „ietekmes grupām”.

Tērējot vidēji gandrīz 14 tūkstošus eiro ik mēnesi trīs gadu laikā, RB Rail AS vadība vēlas „gūt atbalstu no viedokļu līderiem un nozares ekspertiem projekta īstenošanas un pārvaldīšanas komandai” un „organizēt komunikāciju veidā, kas samazina negatīvo viedokļu parādīšanos publiskajā telpā”.

Projekts tas pats, bet vajag jaunu stratēģiju

Jau pirms šī iepirkuma, 2017. gada augustā RB Rail AS ir piešķīrusi 64 tūkstošus eiro līdzīgiem mērķiem – mārketinga pakalpojumiem, bet pašlaik ir izsludināts vēl arī iepirkums par „riska vadības rokasgrāmatas” izstrādi.

Turklāt izrādās, ka vēl tikai salīdzinoši nesen - 2016. gada rudenī B. Rubesas vadītais uzņēmums rīkojis iepirkumu faktiski identiskai sabiedrisko attiecību vajadzībai - „lai nodrošinātu pakalpojumus, kas saistīti ar Baltijas mēroga komunikācijas stratēģiju RB Rail AS globālajam projektam Rail Baltic/Rail Baltica un tās īstenošanai Latvijā”.

Kāpēc tagad, gadu un trīs mēnešus vēlāk nepieciešama atkal jauna stratēģija, kaut projekts nav mainījies? Uzņēmums skaidro, ka iepriekšējais dokuments esot bijis domāts 2016.-2019. gadam, savukārt tagadējā iepirkuma ietvaros, triju gadu laikā sabiedriskajām attiecībām plānojot iztērēt astoņreiz lielāku summu, esot nepieciešama arī jauna Rail Baltica sabiedrisko attiecību stratēģija – laika posmam no 2020. līdz 2026. gadam.

Tas, kāpēc nav izmantojama iepriekšējā stratēģija un tam pašam projektam nepieciešams jauns, dārgs dokuments, netiek paskaidrots. Neraugoties uz deklarēto atklātību un caurspīdīgumu, RB Rail AS arī atsakās nodot atklātībai dārgā iepirkuma objektu, jo „komunikācijas stratēģija ir iekšējas lietošanas dokuments, līdz ar to tā publiski nav pieejama”.

Jautājumi, uz kuriem nevēlējās atbildēt RB Rail AS valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa:

1) kā uzņēmuma RB Rail AS valdei Jūsu vadībā 2017. gadā ir veicies ar caurskatāma un resursu ziņā efektīva Rail Baltica projekta īstenošanas procesa izstrādi?

2) vai ir izveidots skaidrs pārvaldības modelis, kas nodrošinātu ar interešu konfliktu iespējamību saistīto risku novēršanu, tajā pašā laikā sasniedzot ar CEF finansējumu saistīto darbību mērķus, lai demonstrētu projekta gatavību un nodrošinātu turpmāko finansējuma saņemšanu? Ja jā, kur un kā var ar šo modeli iepazīties?

3) vai ir izstrādātas līgumu veidnes, kas paredzētas izmantošanai visiem projekta īstenotājiem?

4) vai ir sniegts skaidrs redzējums par Rail Baltica infrastruktūras pārvaldību dzelzceļa ekspluatācijas posmā? Ja jā, kur un kā var ar to iepazīties?

5) vai ir nostiprināts "viena projekta" zīmols visās Baltijas valstīs? Kas par to liecina?

6) vai pagājušā gada pirmajā ceturksnī ir pabeigta projekta izmaksu un ieguvumu analīze? Ja jā, kur un kā var ar to iepazīties?

7) vai ir pabeigtas būvprojektēšanas vadlīnijas visai dzelzceļa infrastruktūrai? Ja jā, kur un kā var ar tām iepazīties?

8) vai ir izstrādāts 10 gadu biznesa plāns, darbības plāns, komercializācijas plāns, veicot projekta infrastruktūras pārvaldības izpēti, piegādātāju tirgus izpēti un telpiskās plānošanas izpēti?

9) ja kāds no pirmajos astoņos jautājumiem minētajiem darbiem nav paveikts, sniedziet skaidrojumu – kādu iemeslu dēļ tas nav izdarīts?

10) kādu iemeslu dēļ Jūsu vadītā profesionālā un labi atalgotā valde (vai kāds no uzņēmuma 51 darbinieka) pati neuzņēmās izstrādāt Rail Baltica globālā projekta biznesa plānu?

11) kādu tieši iemeslu dēļ iepirkums saistībā ar šo plānu tika vilcināts vairāk nekā gadu?

Jautājumos minētās aktivitātes RB Rail AS 2016. gada pārskatā ir uzskaitītas kā 2017. gadā paveicamas. B. Rubesa uz uzdotajiem jautājumiem neatbildēja, savukārt anonīma persona uzņēmuma vārdā Dienai pavēstīja, ka jautājumi ir „saņemti un reģistrēti atbilžu sagatavošanai”.

Rail Baltica pirmsākumi – ne tikai bez biznesa plāna, bet pat bez ticama tehniski ekonomiskā pamatojuma 

Pirms diviem gadiem Saeimas deputāts Ivars Zariņš, izpētījis dokumentu, kas tika uzdots par Rail Baltica tehniski ekonomisko pamatojumu, sāka rakstīt deputāta pieprasījumus dažādām atbildīgajām institūcijām. Viņa secinājumi pēc atbilžu saņemšanas un to analīzes nav iepriecinoši:

„Reāla tehniski ekonomiskā pamatojuma Rail Baltica projektam, to sākot, nemaz nebija. Šis pamatojums vairāk izskatījās kā fikcija, kas bija vajadzīga, lai projektu varētu dzīt tālāk, - man radās sajūta, ka es esmu pirmais, kas ar to ir iepazinies.

Uz maniem jautājumiem par atklātajām neatbilstībām, loģiskajiem absurdiem un vienkārši bezjēdzīgu informāciju, kas nekādi neattiecās uz projektu, bet vienkārši pamatojumā bija iekļauta, lai tas izskatītos pamatīgāks, neviens nespēja atbildēt vai kaut vai paskaidrot, kāpēc šī projekta akceptētājiem neradās šādi jautājumi.

Lai projektam radītu ekonomisko pamatojumu, tika izmantoti neadekvāti izejas dati, monetarizēti visi iespējamie tieši un netiešie labumi no šī projekta – piemēram, par cik tīrāks kļūs gaiss, par cik mazāk būs satiksmes negadījumos cietušo tāpēc, ka brauks mazāk mašīnu. Šādi projekta labumi bija apmēram trešā daļa no visa projekta ekonomiskā pamatojuma.

Lai „uzdzītu” ekonomiskos labumus no Rail Baltica projekta, aprēķinos tika izmantotas neadekvātas demogrāfijas prognozes un reģiona iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozes, izdomājot neesošas korelācijas starp tām un iespējamo kravu/cilvēku apgrozījumu.

Tika ņemti vērā visi iespējamie labumi no projekta, taču tādi būtiski negatīvie iespaidi uz Latvijas ekonomiku kā, piemēram, sagaidāmais autokravu apgrozījuma samazinājums (kurš tika ierēķināts, kā pamatojums dzelzceļa kravu pieaugumam) aprēķinos netika ņemti vērā. Turklāt pamatojums tika taisīts vienam maršrutam, bet izvēlēts pavisam cits - nesaskaņots.

Izskatījās, ka šis projekts ir tīri politisks „dīls”: mūsu bāleliņiem iespēja apgūt kārtējos miljardus, bet lielajām puikām – īstenot savus ģeopolitiskos mērķus, nodrošinot ērtu, lētu, ātru (nosacīti) mūsu darbaspēka aizpumpēšanu vienā virzienā, bēgļu straumes un militārās kravas – otrā.

Kad visus biju iedzinis stūrī, un neviens nespēja jēdzīgi atbildēt uz maniem jautājumiem, izeja tika atrasta: lai es liekoties mierā ar saviem jautājumiem, jo tas ir tikai priekšprojekts, tāpēc nav ko ņemties ap to, reālais ekonomiski tehniskais pamatojums vēl tikai tiekot taisīts, un tur viss būšot OK! Bija arī - projekta izmaksas no 3,6 miljardiem eiro izmainījās uz apmēram 5 miljardiem.

Līdz ar to visa mana aktivitāte ar šo rezultējās ar kārtējo nopelnīto "Kremļa aģenta" birku, kurš ar saviem jautājumiem grauj Latvijas ģeopolitiskās stabilitātes iespējas. Tāpat kā savulaik, pirms gandrīz 10 gadiem, kad sāku runāt neērtas lietas par OIK, dabūju „Gazprom aģenta” birku...”

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

FotoLikumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu” anotācija.
Lasīt visu...

21

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

Foto1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi." Viņi vēlas godīgu, nekorumpētu pilsētas pārvaldi.
Lasīt visu...

12

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

FotoLatvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir salīdzināma ar netiešu līdzatbildību.
Lasīt visu...

21

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

FotoTie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa - garīgās bojāejas klienti. Tautas garīgā bojāeja tiešā veidā neattiecas uz visu tautu, bet attiecas tikai uz tautas zināmu (visticamākais – nelielu) daļu.
Lasīt visu...

21

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

FotoCentieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem un piedāvājot “zelta izpletņus”, ne tikai veido draudīgu precedentu FKTK darbībā, bet norāda uz likumdevēja uzdrīkstēšanos steigā mainīt patstāvīgo iestāžu darbības nosacījumus, kas var skart jebkuru no patstāvīgajām iestādēm.
Lasīt visu...

21

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

FotoFinanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina domāt, ka situācija Latvijas finanšu sektorā pēc FKTK veiktās pārmaiņu vadības kopš 2016. gada, kā arī Latvijā līdz šim finanšu pakalpojumu sniedzēju īstenotā uzraudzības pieeja un tās tiesiskais ietvars it kā būtu šķērslis labam valsts novērtējumam Moneyval procesā.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 3. Sociālā šizofrenizācija

Zinātnē tiek analizēta parādība vārdā sociālā šizofrenizācija jeb sabiedriskās apziņas šizofrenizācija. Šo parādību izraisa sabiedrības dzīves apstākļi. Tādā gadījumā sabiedrībā...

Foto

Kāpēc LRA ar 5,01% derīgu vēlēšanu zīmju palika zem 5% barjeras, un kāpēc ZZS ar vairāk nekā 5,3% balsu nedabūja vietu

Esmu jau skaidrojis, tak savilkšu...

Foto

Ļaunuma banalitāte

Ļaunumā vienmēr ir zināma banalitātes porcija: ļaunums parasti nevar lepoties ar oriģinalitāti. Ļaunums parasti atkārto citu ļaunumu formātu un trajektoriju, un tas notiek banāli...

Foto

Šīs nav pirmās nopietnās aizdomas saistībā ar Latvijas valsts augstākajiem apbalvojumiem

Saistībā ar pēdējās dienās aktualizēto jautājumu par valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanu un „noklīšanu neceļos”, kā...

Foto

Es kā ignorētā Valsts prezidenta amata kandidāta izvirzītājs esmu vērsies tiesā pret LR Saeimu

28. maijā esmu iesniedzis Augstākajā tiesā pieteikumu, vēršoties pret Latvijas Republikas (LR)...

Foto

Zakatistova un Tamuža stāsts nav unikāls. Par ko klusē Tamužs?

Klaji meli, nepatiesi apgalvojumi, safabricēti fakti un intrigas jau vēsturiski ir bijuši iecienīti instrumenti cīņā par...

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 2. daļa

Turpinājums sarunai ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 1. daļa

Saruna ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Vīzija glamūra inteliģencei

2019.gada 16.maijā portāls “nra.lv” publicēja tekstu ar virsrakstu “Valsts prezidenta amata kandidāta Egila Levita vīzija par Latviju”. Tā ir latviešu varas inteliģencei svētā...

Foto

Katoļu baznīcas Bīskapu konferences aicinājums sakarā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas bīskapu konference vēlas atgādināt par katra kristieša līdzatbildību kopējā labumā, kas...

Foto

Daži argumenti (no daudziem), kāpēc Dombrovskis ir nelietīgs divkosis

1. Zināms, ka Dombrovska grāmatas izdošanu latviešu valodā ir finansējusi Kuveitas naftas kompānija, kura bija ieinteresēta no...

Foto

“Bezkompromisa tiesiskums” bez maskas: „Liepājas metalurga” izlaupītāji reiderē „Olainfarm” un stiepj rokas pēc LU īpašumiem

Velmers un Krastiņš kopā ar Prudentia partneri Rungaini izpārdeva Liepājas metalurga īpašumus. Pārdeva pa daļām,...

Foto

Ir puslīdz skaidrs, kurp dodas NEPLP un LTV. Bet... kur tad tas ir?

Atbilde uz Jāņa Rušenieka 17.05.2019. rakstu «Kurp dodies, LTV un NEPLP?» — šis...

Foto

Brīva vieta Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma interpretācijai

Šī gada 13. maijā atbilstoši Valsts prezidenta ievēlēšanas likumam iesniedzu pieteikumu ar prezidenta amata kandidatūru prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijam,...

Foto

Ezotēriķi bez atsaucēm – kā Gundariņš disertāciju rakstīja

2019. gada janvārī pasauli pāršalca ziņa, ko varēja lasīt arī Latvijas ziņu slejās, ka “Indijas zinātnieku kopiena skarbi...

Foto

Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?

Pietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas...

Foto

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

Vai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs...

Foto

Latvija gaida nākamo vadoni

Esošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu,...

Foto

Koncertzāle uz AB dambja: kārtējais "otkats" vai spļāviens sejā Rīgas "plebejiem"?

Rīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa...

Foto

Nacionālā ideja un identitāte

Šo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai...

Foto

Londonas tiesa: "Latvijas dzelzceļa" šefs Bērziņš iepriekšējā darbavietā izkrāpis 5 miljonus

Edvīns Bērziņš caur “Latvijas kuģniecību” ir izkrāpis piecus miljonus dolāru no uzņēmuma “Latmar”. Šāds Londonas...