Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ātrgaitas dzelzceļa līnijas Rail Baltica potenciālā būvētāja, triju Baltijas valstu kopuzņēmuma AS RB Rail valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa, kas regulāri solījusi pilnīgu caurspīdīgumu uzņēmuma iepirkumos, lai nepieļautu kaut mazāko korupcijas ēnu, otrdien atteicās atklāt pat RB Rail iepirkumu komisijas sastāvu.

RB Rail nodrošinās atbilstošu projekta vadību, kas garantēs caurspīdīgu un efektīvu projekta īstenošanu, kā arī labu un efektīvu biznesa praksi," – tā pagājušā gada rudenī pēc apstiprināšanas amatā solīja Rubesa. Taču vismaz pagaidām labā un efektīvā biznesa prakse nav saskatāma, turklāt, kad par viņas organizēto biznesa praksi tiek uzdoti konkrēti jautājumi, pazūd arī Rubesas solītais caurspīdīgums.

Rubesa ar savas preses pārstāves starpniecību otrdien paziņoja, ka nevēloties atklāt par to, kādas personas iekļautas uzņēmuma iepirkumu komisijā, kura izvērtēs pretendentus uz RB Rail biznesa plāna izstrādi, kura uzņēmumam varētu izmaksāt aptuveni 300 000 eiro.

Ņemot vērā augšās šaubas par RB Rail vadības kapacitāti, Pietiek bija uzdevis jautājumu par uzņēmuma iepirkumu komisijas sastāvu, par katru tās locekli lūdzot minēt vārdu, uzvārdu, ieņemamo amatu uzņēmumā un profesionālās kvalifikācijas, kas apliecinātu attiecīgās personas zināšanas konkrētajā jomā un attiecīgi spējas izvērtēt iesniegtos piedāvājumus.

Taču Rubesa atteicās nosaukt ne tikai šos profesionāļus, bet pat to, cik pieteikumi šajā iepirkumā, kura termiņš bija augusta beigas, ir saņemti. Gan pieteikumu skaits, gan iepirkuma komisijas locekļi varot tikt atklāt tikai pēc iepirkuma noslēguma, kuram „mēs paredzam vairāk kā mēnesi”.

Uz jautājumu, ar kādu pamatojumu viņas "caurspīdīgi" vadītais uzņēmums slēpj savas iepirkuma komisijas sastāvu, ne Rubesa, ne viņas preses pārstāve otrdien atbildēt nespēja.

Pietiek jau ir aprakstījis īpatno situāciju - kaut gan publiski daudzkārt apgalvots, ka ātrgaitas dzelzceļa līnijas Rail Baltica darbība būšot ekonomiski izdevīga, patiesībā, kā izrādās, Rubesas vadītajam triju Baltijas valstu kopuzņēmumam AS RB Rail sava biznesa plāna vēl nemaz nav un nebūs līdz pat nākamā gada beigām. Turklāt, neraugoties uz labo atalgojumu, kura precīzie apmēri gan netiek atklāti, uzņēmuma vadība nemaz pati negatavojas šo biznesa plānu radīt.

Kad Rubesa pagājušā gada oktobrī tika apstiprināta par RB Rail valdes priekšsēdētāju un izpilddirektori, uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Anti Moppels cildināja viņas „ilggadējo pieredzi nozīmīgu starptautisku projektu vadīšanā un profesionālās iemaņas”, kas ļaušot „pacelt gan kopuzņēmuma, gan Rail Baltica projekta attīstību nākamajā kvalitātes līmenī”.

Savukārt šā gada martā Rubesa medijiem apgalvoja, ka Rail Baltica ekonomisko izdevīgumu apliecinot pirms pieciem gadiem veiktais kompānijas AECOM veiktais pētījums, turklāt šogad un nākamgad vēl tikšot veikti dažādi rūpīgi pētījumi un aprēķini.

Taču pašlaik, kad kopš Rubesas apstiprināšanas amatā pagājuši jau vairāk nekā desmit mēneši, ne tikai nav publiskoti jelkādi citi jaunās dzelzceļa līnijas iespējamā ekonomiskā izdevīguma vai neizdevīguma aprēķinu dati, bet ir arī atklājies, ka kopuzņēmuma vadībai ar Rubesu priekšgalā nav nekādas skaidrības par iespējamo dzelzceļa uzņēmējdarbību un attiecīgi „plusiem” vai „mīnusiem”.

Ir gan izlemts, kādam jābūt uzņēmuma biznesa plāna saturam: „Biznesa plāna mērķis ir definēt AS RB Rail darbības ietvaru, tajā paredzot tirgus pārskatu, uzņēmuma stratēģiju, biznesa modeli, finanšu plānu, mārketinga plānu, galvenos darbības rādītājus, risku analīzi u.c.. Tajā ir jāiekļauj uzņēmuma ienākumu, izdevumu, finanšu plūsmu aprēķini, ņemot vērā CEF finansējuma plūsmu laika posmā no 2016. līdz 2031. gadam.”

Taču uzņēmuma valdes priekšsēdētāja un izpilddirektore ar „ilggadējo pieredzi nozīmīgu starptautisku projektu vadīšanā” pati nevēlas nopūlēties ar biznesa plāna un stratēģijas radīšanu un izstrādi. Tā vietā uzņēmuma vadība ir gatava atvēlēt aptuveni 300 000 eiro (plus PVN), lai šo biznesa plānu tās vietā izstrādātu kāds ārpakalpojuma sniedzējs.

31. augustā beidzas pieteikšanās termiņš RB Rail iepirkuma konkursam par kopuzņēmuma biznesa plāna sagatavošanu, kurā šāda summa tiek minēta kā orientējošais iepirkuma apjoms.

Pati Rubesa nevēlas atbildēt uz Pietiek jautājumu – ja reiz pašlaik uzņēmumam biznesa plāna vispār nav, kādi tad ir tie uzņēmuma plāni, uz kuru pamata viņa kā uzņēmuma vadītāja ir publiski nākusi klajā ar dažādiem paziņojumiem par Rail Baltica darbības sākumu un citiem nozīmīgiem jautājumiem.

Uz šo jautājumu neatbild arī Ilze Rassa, kas uzņēmumā ieņem amatu ar nosaukumu „komunikācijas un sadarbības ar valsts iestādēm vadītāja”, taču viņa netieši atzīst – pašreizējai RB Rail vadībai šāda biznesa plāna izstrādei gluži vienkārši trūkstot zināšanu un kompetences. Pastāv dažādi „pārrobežu aspekti”, kuri „prasa izstrādātājam noteiktas zināšanas un prasmes”, skaidro Rassa.

RB Rail vadība atsaucas uz finansējuma atbalsta līgumu, kas parakstīts ar Eiropas Savienības Inovāciju un tīklu izpildes aģentūru, kurā noteikts, ka desmit gadu biznesa plāns ir jāsagatavo līdz nākamā gada beigām, bet nav teikts – kam tieši šis plāns jāizstrādā.

Līdz ar to uzņēmuma vadības viedoklis ir – šādas „īpašas ekspertīzes nodrošināšanai” esot nepieciešama „ārējo konsultantu piesaiste”, kas došot „iespēju atrast izcilākos ekspertus plašākā tirgū”, un par to tad arī no uzņēmuma un piesaistītajiem līdzekļiem tiks maksāti aptuveni 300 000 eiro (plus PVN).

Vai RB Rail vadītājas iepriekšējās darba vietās uzņēmumi (piemēram, Statoil) arī sava biznesa plāna – viena no vissvarīgākajiem kompānijas darbības dokumentiem, ja ne vissvarīgākā - izstrādi uzdeva veikt trešajām personām, bet, ja ne, kāpēc tā nolemts rīkoties attiecībā uz RB Rail? Sniegt tiešu atbildi uz šo jautājumu nevēlas ne Rubesa, ne uzņēmuma „komunikācijas un sadarbības ar valsts iestādēm vadītāja”.

Tikpat izvairīga par to, ka šādu nozīmīgu dokumentu pati uzņēmuma vadība ir izrādījusies nespējīga izstrādāt, ir arī Ulda Auguļa vadītā Satiksmes ministrija, kas ir pastarpināta RB Rail kapitāldaļu turētāja atbildes uz šādiem jautājumiem. Tā neatbild ne uz Pietiek jautājumu, vai atbalsta uzņēmuma vadības viedokli, ka biznesa plāns jāsagatavo nevis labi atalgotajai uzņēmuma vadībai, bet gan ārpakalpojuma sniedzējam, ne uz jautājumu, vai tā atbalsta šādu rīcību arī attiecībā uz citiem uzņēmumiem, kuros ministrija ir valsts kapitāldaļu turētāja.

Tā vietā Auguļa preses pārstāvis Aivis Freidenfelds skaidro, ka „kapitālsabiedrības darbības rezultāti un efektivitāte tiek vērtēta atbilstoši stratēģijā plānotajam un faktiski sasniegtajam”, līdz ar ko „ministrijas interesēs ir, lai kapitālsabiedrības darbības stratēģija tiek izstrādāta ar vislielāko rūpību un kā gādīgam un rūpīgam saimniekam”.

„Ja kapitālsabiedrības vadība uzskata, ka tai pašu spēkiem nepietiek, lai nodrošinātu tās darbības stratēģijas izstrādi, tad tas tiek veikts piesaistot ārpakalpojumu, protams, izvērtējot kapitālsabiedrībai pieejamos finanšu līdzekļus,” piebilst satiksmes ministra pārstāvis.

Lietuvas Transporta un komunikāciju ministrijas pārstāve Dalja Peredniene Pietiek apliecina, ka ministrija pašlaik nevēloties komentēt šo „uzņēmuma iekšējo lietu”, savukārt Igaunijas Ekonomikas lietu un komunikāciju ministrijas pārstāvis Mihkels Loide Pietiek apliecina, ka ārpakalpojumu sniedzēju piesaistīšanas princips ir akceptēts RB Rail padomē, taču vienlaikus aizrāda uz nepieciešamību Rubesai pildīt savus pienākumus: „Kompānijas izpilddirektorei ir jābūt vadošajai lomai biznesa plāna attīstīšanā.”

Pazīstamais uzņēmējs Normunds Bergs šo situāciju komentē šādi: „Es tagad ar savu atbildi sapostīšu dzīvi kādam liela uzņēmuma vadītājam un virknei konsultantu. Man personīgi ir ļoti negribīga attieksme pret jebkura veida konsultantiem, jo jebkura veida konsultanta visbiežākais pielietojums ir atbildības novelšana. Gan lielos uzņēmumos, gan valsts iestādēs, lai nebūtu jāuzņemas atbildība, labāk ir samaksāt konsultantam. Patiesībā, ja uzņēmuma vadība nav spējīga izstrādāt uzņēmuma stratēģiju vai plānu, tad tā nav kompetenta. Tas pats ir valsts iestādēs. Ja cilvēki to nevar, tad ir jāatlaiž. Var būt izņēmumi kādās ārkārtīgi šaurās, specifiskās nozarēs, piemēram, ISO ieviešana. Savā garajā dzīvē mēs esam reizi pa reizei konsultantus ņēmuši, nekad nekas labs nav sanācis.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Protestēšanas nosacījumi

Foto2019.gada 31.augustā internetā tika ievietota informācija par socioloģiskās aptaujas rezultātiem. Sociologi noskaidroja tautas velmi protestēt pret politiski sliktiem lēmumiem.
Lasīt visu...

12

Viedoklis un fakti par mūsu labklājību

FotoJautājums: kas notiktu, ja šodien beigtos Eiropas Savienības (ES) fondu nauda? Atbilde: Latvijas ekonomika sabruktu pilnībā, un 2008. gada krīzi mēs atcerētos kā "treknos gadus".
Lasīt visu...

15

Ņemot vērā aizturētā Saeimas deputāta stulbumu, viņam tika sasolīti zelta kalni, kā Juta un Juris viņu izglābs…

FotoKāda pasaka. Pirms aptuveni pusotra gada notika skaļākā Saeimas deputāta aizturēšana valsts vēsturē. Uz Saeimas kāpnēm, ar milzīgām kratīšanām un pasēdēšanu “Septītajās debesīs”. Šīs operatīvās darbības veica tā saucamā Jutas grupa jeb cilvēki, kuri daudzus gadus ir bijuši Jutas un Jura ietekmē.
Lasīt visu...

12

Ko VDK darīja pēc 1986.gada?

FotoŠobrīd masu medijos tiek izplatīts viedoklis, ka "neko". It kā ķerstījuši ārzemju spiegus un vietējos liela mēroga zagļus. Politiskās vajāšanas esot pārtrauktas. Patiesībā tie ir meli. Politiskās vajāšanas turpinājās, tikai jau "smalkākā" manierē - izmantojot psiholoģisko teroru.
Lasīt visu...

21

Pamiers valdošajā koalīcijā

Foto13.septembrī – piektdienā, kad bija vērojams pilnmēness, Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš informēja iedzīvotājus, ka ir panākta vienošanās par nākamā gada budžetu. Pirms nedēļas pēc Jaunās konservatīvās partijas prasības valdība uz nedēļu atlika lemšanu par papildu finansējuma novirzīšanu ministriju prioritārajiem pasākumiem.
Lasīt visu...

21

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

FotoAp Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt kaut kas tāds.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par atkritumu krīzi

Esmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela......

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 5. Absurda tirānija un iegūšana savā īpašumā

Brīdināšana par absurda tirāniju nav analītiskais beztaktiskums vai konspiroloģiska tēma līdzīgi konspiroloģijā iecienītajai “pasaules valdnieku” tēmai. Brīdināšana...

Foto

Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?

Kā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē...

Foto

Karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”

Karteļa pazīmes Latvijas būvniecības tirgū bija redzamas jau sen -...

Foto

Par Timati un viņa putinkrekliņiem „Alfā”: kas ir kas

Ceturtdien tirdzniecības centrā “Alfa” Rīgā, tika atklāts “Black Star Wear” apģērbu veikals.(1) (2) Zīmola īpašnieks un reklāmas...

Foto

Tvaiks

Kad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk....

Foto

Vai tiešām valsts prezidentam bērni jāmudina mācīties, lai ņemtu kredītu?

Laikā, kad Tieslietu ministrija izstrādā Parādu dzēšanas likumu, Valsts prezidents Egils Levits, uzrunājot skolēnus Zinību dienā,...

Foto

Perversā solidaritāte

Pirms deputātu balsojuma Saeimā “nācijas tēvs/pravietis” teica: “Ir trīs virzieni, par kuriem kopējā labuma vārdā es gribu domāt un pārliecināt savas prezidentūras gados. [..] Šie...

Foto

Mēs Latviju pārvaldām koleģiāli: valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saeimas 2019. gada rudens sesijas atklāšanā

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!...

Foto

Atklāta vēstule par notiekošo „Olainmed” un arī „Olainfarm”

2019. gada augusta mēnesī pret mūsu gribu esam ievilkti nesaskaņās starp "Olainfarm" valdi un "Olainmed" bijušo vadību Darju...

Foto

Godīgums kā cilvēkus vienojoša ideja

Klausoties valstsvīru runas par to, kas cilvēkiem būtu jādara, lai dzīve kļūtu labāka, atmiņā visvairāk iespiedušies negatīva rakstura ieteikumi un spriedumi...

Foto

Jaunā konservatīvā partija cīnās par ietekmi valdībā

Visās valdošajās koalīcijās ir bijusi partija, kas darbojas kā iekšējā opozīcija. Daudzās valdībās šo lomu pildījusi Nacionālā apvienība, regulāri...

Foto

Aicinām iedzīvotājus neslēgt līgumus ar AS „Tīrīga”

Rīgas Apkaimju alianse kategoriski iebilst pret atkritumu apsaimniekošanas monopola izveidi Rīgā. Iedzīvotāji aicināti neslēgt līgumus ar AS "Tīrīga"....

Foto

Ikonu nomaiņa - vissāpīgākais process

Cilvēki jau no bērnības ir pieraduši, ka ir autoritātes, kurām jātic un kurām jāklausa – vecāki, skolotāji, jau vēlāk vadītāji un priekšnieki....

Foto

Absurds ap Rimšēviču

Par valstiskās suverenitātes trūkumu un latviešu necienīgo stāvokli savā zemē, kā arī par šī necienīgā stāvokļa izraisītajām nelietībām uzskatāmi liecina absurds ap Ilmāru...

Foto

Bankas, banciņas un droši paredzamais PC: prātojums pēc "Norvik/PNB" aizvēršanās

Neizbēgamajam blīkšķim mūsu banku un banciņu saimniecībā ļoti piemēroti ir LPSR Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša vārdi,...

Foto

Eiroparlamentārieša aicināšana uz inaugurāciju, neievērojot viņa rīcību, kas neatbilst LR Satversmē noteiktajam, ir šādas antikonstitucionālas rīcības faktiska atbalstīšana

Valsts prezidents ir valsts amatpersona, bet inaugurācija ar...

Foto

Sākušies Burova laiki Rīgas domē

19.augustā par “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu kā Rīgas domes mēru nobalsoja 35 no 60 deputātiem. Tas nozīmē, ka vismaz...