Čekai ziņoja daudzi tūkstoši pazīstamu cilvēku, bet mums pasviež pāris desmitus...
Skumjais Bruņinieks27.12.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Es zinu kādus 10 simtprocentīgus ziņotājus no bijušajiem Saeimas deputātiem, no Rīgas Domes deputātiem, ministriem,ministru prezidentiem, kas nav maisos un NEBŪS! Nekad…!!!! Daži to nemaz pat nav slēpuši..
Katrs, kas bija daudzmaz veikls un ar labiem politiskajiem sakariem, varēja vai nu izpirkt savu kartiņu (ir konkrēti cilvēki, kuriem to piedāvāja), vai nu atstrādāt politiski (ja esi pazīstama persona).
Un politiskā atstrādāšana arī bija dažāda… kalpošana VDK un KP sistēmai, kas tika nodibināta pēc Atmodas un tās oligarhu mafijai.. Un par klusēšanu daudzi inteliģences ziņotāji dabūja ārā savas kartiņas no maisiem!
"…Vai Pauls ir?" "Nav!". "…Vai Zālīte, Peters ir…?” "Nav.” A kur ir… kāpēc nav…? Vajadzēja taču būt. "A Imka kur…? Tā Maskavas taurē pūta, vajadzēja taču būt… A varbūt tāpēc arī nav, ka Maskavas taurē pūta! Pasakiet, vai Valsts video centra dibinātājs un vadītājs padomju gados varēja nesadarboties ar VDK…?
Dabīgi, ka lielākā daļa aktīvās inteliģences… ar māksliniekiem, LMA rektoriem, augstskolu profesoriem, dekāniem, mūziķiem, zinātniekiem, aktieriem priekšgalā bija saistīti ar VDK... Tie ir daudzi tūkstoši pazīstamu cilvēku… bet mums te tiek pasviesti pāris desmiti…
Piemēram, nevienam nebija noslēpums, ka Zagorskis padomju gados VDK uzdevumā uzpasēja visu savu teātra saimi. Bet tāds pats "uzpasētājs" citā teātrī bija Kubilis. To daudzi aktieri stāstīja… Vai viņš ir…? Un teātros arī viens uz otru stučīja!
Nu, ko…??? Dabūjāt savu taisnību…??? Lielākā daļa ir sveikā izsprukuši cauri un "smejas bārdā"… Daudzi īstie ziņotāji kā smējās par mums padomju laikos, tā smejas arī tagad.
Daudzi ievērojami sabiedriskie darbinieki un politiķi padomju laikos strādāja tādās iestādēs un ieņēma tādus amatus, ka vienkārši nesadarboties ar LPSR VDK nebija iespējams. Tā bija obligātā programma, mīlīši!!
Bet viņu maisos naf!!
Turpiniet vien tālāk žļembāt šos atlikumus, ko čekisti mums pasvieda… uzvelciet šos cauros čekas maisus uz savām stulbajām galvām un sāciet vākt fekālijas, ar ko apmētāt maisos palikušos.
Volands teiktu: „Mīļie latvieši, nekas nav mainījies… kādi bijāt vācu kungu laikā, kādi bijāt krievu kungu laikā, kādi bijāt sarkano kungu laikos, tādi esat palikuši "brīvajā" Latvijā, kur valda tie paši VDK un KP kungi!
Labu apetīti!
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
