Čekai ziņoja daudzi tūkstoši pazīstamu cilvēku, bet mums pasviež pāris desmitus...
Skumjais Bruņinieks27.12.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Es zinu kādus 10 simtprocentīgus ziņotājus no bijušajiem Saeimas deputātiem, no Rīgas Domes deputātiem, ministriem,ministru prezidentiem, kas nav maisos un NEBŪS! Nekad…!!!! Daži to nemaz pat nav slēpuši..
Katrs, kas bija daudzmaz veikls un ar labiem politiskajiem sakariem, varēja vai nu izpirkt savu kartiņu (ir konkrēti cilvēki, kuriem to piedāvāja), vai nu atstrādāt politiski (ja esi pazīstama persona).
Un politiskā atstrādāšana arī bija dažāda… kalpošana VDK un KP sistēmai, kas tika nodibināta pēc Atmodas un tās oligarhu mafijai.. Un par klusēšanu daudzi inteliģences ziņotāji dabūja ārā savas kartiņas no maisiem!
"…Vai Pauls ir?" "Nav!". "…Vai Zālīte, Peters ir…?” "Nav.” A kur ir… kāpēc nav…? Vajadzēja taču būt. "A Imka kur…? Tā Maskavas taurē pūta, vajadzēja taču būt… A varbūt tāpēc arī nav, ka Maskavas taurē pūta! Pasakiet, vai Valsts video centra dibinātājs un vadītājs padomju gados varēja nesadarboties ar VDK…?
Dabīgi, ka lielākā daļa aktīvās inteliģences… ar māksliniekiem, LMA rektoriem, augstskolu profesoriem, dekāniem, mūziķiem, zinātniekiem, aktieriem priekšgalā bija saistīti ar VDK... Tie ir daudzi tūkstoši pazīstamu cilvēku… bet mums te tiek pasviesti pāris desmiti…
Piemēram, nevienam nebija noslēpums, ka Zagorskis padomju gados VDK uzdevumā uzpasēja visu savu teātra saimi. Bet tāds pats "uzpasētājs" citā teātrī bija Kubilis. To daudzi aktieri stāstīja… Vai viņš ir…? Un teātros arī viens uz otru stučīja!
Nu, ko…??? Dabūjāt savu taisnību…??? Lielākā daļa ir sveikā izsprukuši cauri un "smejas bārdā"… Daudzi īstie ziņotāji kā smējās par mums padomju laikos, tā smejas arī tagad.
Daudzi ievērojami sabiedriskie darbinieki un politiķi padomju laikos strādāja tādās iestādēs un ieņēma tādus amatus, ka vienkārši nesadarboties ar LPSR VDK nebija iespējams. Tā bija obligātā programma, mīlīši!!
Bet viņu maisos naf!!
Turpiniet vien tālāk žļembāt šos atlikumus, ko čekisti mums pasvieda… uzvelciet šos cauros čekas maisus uz savām stulbajām galvām un sāciet vākt fekālijas, ar ko apmētāt maisos palikušos.
Volands teiktu: „Mīļie latvieši, nekas nav mainījies… kādi bijāt vācu kungu laikā, kādi bijāt krievu kungu laikā, kādi bijāt sarkano kungu laikos, tādi esat palikuši "brīvajā" Latvijā, kur valda tie paši VDK un KP kungi!
Labu apetīti!
Seko mums 
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
