Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ņemot vērā lasītāju interesi un šī fakta sabiedrisko nozīmīgumu, Pietiek publicē Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa šodien izsludināto „čekas maisu atvēršanas likumu”, kas formāli saucas „Grozījumi likumā "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu"”.

Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu"

Izdarīt likumā "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 12. nr.; 1996, 1. nr.; 2004, 12. nr.; 2009, 2. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2014, 98. nr.) šādus grozījumus:

1. 1. pantā:

papildināt pantu ar 1.1 punktu šādā redakcijā:

"11) radīt iespēju informēt sabiedrību par Latvijas okupācijas periodā valdījušo totalitāro režīmu, totālo sabiedrības kontroli, šā režīma darbības mehānismu un instrumentiem, kā arī veicināt sabiedrības spēju atpazīt šā režīma sekas, tās pārvarēt un turpināt Latvijas kā demokrātiskas valsts attīstīšanu, nodot Latvijas valsts rīcībā esošos VDK dokumentus atklātībā sabiedrībai;";

papildināt pantu ar 7. punktu šādā redakcijā:

"7) nodrošināt VDK dokumentu publisku pieejamību un iespēju personām tos izmantot savām vajadzībām, ievērojot šā likuma noteikumus."

2. 2. pantā:

papildināt ievaddaļu pēc vārdiem "uzglabāšanas veida" ar vārdiem "un vietas";

papildināt pantu ar 5., 6., 7. un 8. punktu šādā redakcijā:

"5) tie ir pavēles, direktīvas un citi dokumenti, kuru kopīgs adresāts vai sūtītājs bija LPSR ministrija, LPSR iestāde vai LPSR drošības iestāde;

6) tie ir LPSR Iekšlietu ministrijas un iekšlietu iestāžu darbinieku personas lietas, kas veidotas periodā, kad šīs iestādes bija apvienotas ar LPSR drošības iestādi;

7) tie pieder pie VDK izdotās un uzkrātās literatūras, tostarp VDK bibliotēkas krājuma;

8) tie satur citu informāciju, kas ir saistīta ar VDK darbību, vai arī tie ir ar VDK darbību netieši saistīti dokumenti (bijušās Latvijas Komunistiskās partijas un okupācijas perioda PSRS valsts institūciju dokumenti, kuri attiecas uz VDK darbību vai kuros minēta VDK)."

3. 3. pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

"3. pants. VDK darbinieki, informatori un ar VDK darbību saistītās amatpersonas";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ar VDK darbību saistītās amatpersonas šā likuma izpratnē ir Padomju Savienības Komunistiskās partijas, Latvijas Komunistiskās partijas, PSRS, LPSR valsts un padomju institūciju amatpersonas, kuras savu amata pienākumu ietvaros kontrolēja, pārraudzīja un nodrošināja VDK darbību, deva pavēles, uzdevumus, rīkojumus VDK, orientēja to uz konkrētu darbību veikšanu vai kuras minētas netieši ar VDK darbību saistītos dokumentos."

4. 5. pantā:

aizstāt vārdus un skaitli "šā likuma 1. pantā norādīto mērķu realizācija" ar vārdiem un skaitļiem "šā likuma 1. panta 3., 4. un 5. punktā norādīto mērķu īstenošana";

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs digitalizē visus tajā glabātos VDK dokumentus un savu funkciju veikšanai glabā to digitālās kopijas.";

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

5. Izslēgt 6. pantu.

6. Izteikt 7. pantu šādā redakcijā:

"7. pants. VDK dokumentu nodošanas kārtība

(1) Katrai valsts institūcijai vai iestādei, kuras rīcībā nonākuši VDK dokumenti vai to apstiprinātas kopijas, ir pienākums tos nodot Latvijas Nacionālajam arhīvam, tos iznīcināt ir aizliegts. Privātpersonas, kuru rīcībā nonākuši VDK dokumenti vai to apstiprinātas kopijas, par tiem paziņo Latvijas Nacionālajam arhīvam.

(2) Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs apzina citās valsts institūcijās esošos VDK dokumentus.

(3) Totalitārisma seku dokumentēšanas centra glabāšanā esošie VDK dokumenti pēc to digitalizēšanas tiek nodoti Latvijas Nacionālajam arhīvam, ievērojot šajā likumā un Arhīvu likumā noteikto kārtību. Vienlaikus ar VDK dokumentiem Latvijas Nacionālajam arhīvam tiek nodotas arī šo dokumentu digitālās kopijas, tajā skaitā digitalizētā automatizētā LPSR VDK Informācijas analīzes daļas pretizlūkošanas nodrošinājuma informācijas sistēma "Delta Latvija" neanonimizētā veidā.

(4) VDK dokumentu digitalizāciju un nodošanu Latvijas Nacionālajam arhīvam finansē no valsts budžeta līdzekļiem."

7. Papildināt likumu ar 7.1 un 7.2 pantu šādā redakcijā:

"7.1 pants. VDK dokumentu glabāšana Latvijas Nacionālajā arhīvā un to izmantošana

(1) Totalitārisma seku dokumentēšanas centra nodotie VDK dokumenti tiek pievienoti Latvijas Nacionālajā arhīvā esošajiem VDK dokumentiem un glabājami Latvijas Nacionālajā arhīvā kā nedalāms dokumentu kopums. Visi Latvijas Nacionālajā arhīvā esošie VDK dokumenti ir pastāvīgi glabājami dokumenti, t. i., dokumenti, kas saskaņā ar likumu glabājami mūžīgi. Uz šiem dokumentiem neattiecas Arhīvu likuma 14. panta trešās daļas 3. un 4. punkta noteikumi.

(2) Latvijas Nacionālā arhīva uzdevums ir īstenot šā likuma 1. panta 1. un 7. punktā norādītos mērķus.

(3) Latvijas Nacionālais arhīvs nodrošina VDK dokumentu glabāšanu, publisku pieejamību un izmantošanu saskaņā ar Arhīvu likuma un šā likuma noteikumiem.

(4) Latvijas Nacionālajā arhīvā bez ierobežojumiem ir publiski pieejami šādi dokumenti: LPSR VDK ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēka, LPSR VDK aģentūras alfabētiskā kartotēka, LPSR VDK aģentūras statistiskā kartotēka, LPSR VDK aģentūras personas un darba lietu reģistrācijas žurnāli, no aģentūras aparāta izslēgto valsts drošības orgānu aģentu un rezidentu darba un arhīva lietu, nenotikušo vervēšanu materiālu reģistrācijas žurnāls un citi LPSR VDK dokumenti, kā arī netieši ar VDK saistīti dokumenti, jo tie nesatur informāciju par cietušajiem vai trešām personām. Trešā persona šā likuma izpratnē ir persona, kura nav VDK darbinieks vai informators, vai ar VDK darbību saistīta amatpersona, kā arī nav cietušais.

(5) LPSR VDK dokumenti un netieši ar VDK saistīti dokumenti, kuri satur informāciju par cietušajiem vai trešām personām, ir ierobežotas pieejamības dokumenti. Šos dokumentus atļauts izmantot zinātniskās, vēstures vai juridiskās pētniecības nolūkos, akadēmiskās, mākslinieciskās vai literārās izpausmes, kā arī žurnālistikas vajadzībām. Ievērojot Fizisko personu datu apstrādes likuma 31. un 32. pantu, personai ir brīvi pieejami visi dokumentos minētie personas dati.

(6) Persona, kura pieprasa un iegūst informāciju no Latvijas Nacionālā arhīva dokumentiem, ir atbildīga par šīs informācijas, tostarp personas datu, izmantošanu.

7.2 pants. Publicējamie VDK dokumenti, to publicēšanas kārtība un termiņi

(1) Latvijas Nacionālais arhīvs savā tīmekļvietnē publicē šādus digitalizētus VDK dokumentus un netieši ar VDK saistītus dokumentus:

1) LPSR VDK darbinieku telefongrāmatas;

2) LPSR VDK ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēku;

3) LPSR VDK aģentūras alfabētisko kartotēku;

4) LPSR VDK aģentūras statistisko kartotēku;

5) Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīva fonda PA-101 "Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā Komiteja" aprakstus pilnā apjomā;

6) LPSR VDK aģentūras personas lietu un darba lietu reģistrācijas žurnālus;

7) no aģentūras aparāta izslēgto valsts drošības orgānu aģentu un rezidentu darba un arhīva lietu, nenotikušo vervēšanu materiālu reģistrācijas žurnālu;

8) LPSR VDK operatīvās lietas un operatīvo lietu materiālus, kartotēkas un citus VDK dokumentus;

9) LPSR VDK un tās priekšteču (Iekšlietu tautas komisariāta, Valsts drošības tautas komisariāta, Valsts drošības ministrijas un Iekšlietu ministrijas) saraksti ar Latvijas Komunistiskās partijas Centrālo komiteju un LPSR Ministru padomi;

10) Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas nomenklatūrā ietilpstošo VDK un tās priekšteču darbinieku personas lietas un personas dokumentus;

11) Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas nomenklatūrā ietilpstošo ar VDK saistīto Padomju Savienības Komunistiskās partijas, Latvijas Komunistiskās partijas, PSRS, LPSR valsts un padomju institūciju amatpersonu personas lietas, kā arī Latvijas Ļeņina Komunistiskās jaunatnes savienības Centrālās komitejas amatpersonu personas lietas;

12) LPSR VDK un tās priekšteču iznīcinātāju bataljonu darbību atspoguļojošos nozīmīgākos dokumentus;

13) Latvijas un ārzemju draudzības un kultūras sakaru biedrības, Latvijas Komitejas sakariem ar tautiešiem ārzemēs, Latvijas Miera aizstāvēšanas komitejas, LPSR Jaunatnes organizāciju komitejas, PSRS Valsts ārzemju tūrisma komitejas Rīgas apvienības dokumentus un ar šīm organizācijām saistītās lietas.

(2) Šā likuma 3. pantā minēto personu personas dati, kas ietverti VDK dokumentā, tajā skaitā personas dati, kas norāda uz etnisko izcelsmi, piederību pie politiskās organizācijas, arodbiedrības un reliģisko pārliecību, ir publicējami pilnībā.

(3) Latvijas Nacionālais arhīvs veic šajā pantā minēto VDK dokumentu izpēti, atlasi publicēšanai, apstrādi, tajā skaitā nepublicējamo personas datu aizklāšanu, publicēšanu speciāli izveidotā tīmekļvietnē un dokumentu publikāciju papildināšanu ar zinātniskiem komentāriem, skaidrojumiem un lietās par sadarbības fakta konstatēšanu taisīto tiesas spriedumu rezolutīvajām daļām.

(4) Publicējot dokumentus, kuros minētas šā likuma 3. pantā norādītās personas, Latvijas Nacionālais arhīvs zinātniskajos komentāros un skaidrojumos sniedz savā rīcībā esošu papildu informāciju par personas notiesāšanu vai attaisnojošu spriedumu, vai apsūdzību lietās par noziegumiem pret cilvēci, genocīdu, kara noziegumiem, noziegumiem pret valsti.

(5) Latvijas Nacionālā arhīva publicētās ziņas ir informatīva rakstura ziņas un nerada juridiskas sekas bez atbilstoša fakta konstatējuma tiesas nolēmumā.

(6) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nodrošināma piekļuve Latvijas Nacionālā arhīva tīmekļvietnē publicētajiem datiem, paredzot, ka šā likuma 3. pantā minēto personu personas datu publicēšanai netiek piemērotas Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 15., 16., 18., 19. un 21. pantā noteiktās datu subjekta tiesības, ciktāl tās var nepieļaut vai būtiski traucēt šā likuma mērķu sasniegšanu.

(7) Šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4. un 5. punktā minētos dokumentus publicē 2018. gadā elektroniskā formā (PDF formātā). Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs tos pārvērš elektroniskā formā (PDF formātā) un attiecīgi pārvērstos dokumentus līdz 2018. gada 3. decembrim nodod Latvijas Nacionālajam arhīvam. Latvijas Nacionālais arhīvs tam nodotos dokumentus publicē savā tīmekļvietnē līdz 2018. gada 31. decembrim. Uz šo dokumentu publicēšanu neattiecas šā panta trešās daļas noteikumi."

8. Izslēgt 9., 10. un 11. pantu.

9. 12. pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus "Latvijas Nacionālajā arhīvā vai citās valsts glabātavās";

izslēgt piekto daļu.

10. 15. pantā:

izteikt devīto daļu šādā redakcijā:

"(9) Desmit darbdienu laikā pēc sprieduma stāšanās spēkā tiesa nosūta tā norakstu Latvijas Nacionālajam arhīvam pievienošanai tajā esošajiem VDK dokumentiem un Totalitārisma seku dokumentēšanas centram.";

izslēgt desmito daļu.

11. Izslēgt 18. pantu.

12. Izslēgt 19. panta pirmo teikumu.

13. Papildināt pārejas noteikumus ar 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 17. un 18. punktu šādā redakcijā:

"10. Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs apzina citās valsts institūcijās esošos VDK dokumentus līdz 2018. gada 30. novembrim.

11. Institūcijas vai iestādes to glabāšanā esošos VDK dokumentus un to apstiprinātas kopijas nodod Latvijas Nacionālajam arhīvam līdz 2018. gada 31. decembrim.

12. Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs digitalizē LPSR VDK darbinieku 1988. gada telefongrāmatu, LPSR VDK ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēku, LPSR VDK aģentūras alfabētisko kartotēku un statistisko kartotēku līdz 2018. gada 27. decembrim. Pārējos savā rīcībā esošos dokumentus Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs digitalizē līdz 2019. gada 30. aprīlim.

13. Totalitārisma seku dokumentēšanas centra glabāšanā esošo VDK dokumentu un to digitālo kopiju nodošana Latvijas Nacionālajam arhīvam uzsākama ne vēlāk kā 2018. gada 28. decembrī un tiek pabeigta 2019. gada 30. aprīlī.

14. Latvijas Nacionālais arhīvs nodrošina tā glabāšanā nodoto digitalizēto VDK dokumentu un netieši ar VDK saistīto dokumentu publisku pieejamību, publicēšanu un izmantošanu, sākot ar 2019. gada 1. maiju.

15. Tiesas līdz 2018. gada 31. decembrim nosūta Latvijas Nacionālajam arhīvam pievienošanai tajā esošajiem VDK dokumentiem lietās, kuru nodošanai pastāvīgā valsts glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā noteiktais termiņš iestājas pēc 2018. gada 31. decembra, taisīto spēkā stājušos spriedumu norakstus vai apliecinātas kopijas par sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu.

16. Šā likuma 7.2 panta septītā daļa ir spēkā līdz 2018. gada 31. decembrim.

17. Grozījumi šajā likumā, ar kuriem tiek izslēgts 10. pants un 12. panta piektā daļa, stājas spēkā 2019. gada 1. maijā.

18. Šā likuma 18. panta nosaukums un pirmā daļa ir spēkā līdz 2019. gada 30. aprīlim."

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 2018. gada 4. oktobrī.

Valsts prezidents R. Vējonis

Rīgā 2018. gada 16. oktobrī

Novērtē šo rakstu:

28
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...