Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ņemot vērā lasītāju interesi un šī fakta sabiedrisko nozīmīgumu, Pietiek publicē Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa šodien izsludināto „čekas maisu atvēršanas likumu”, kas formāli saucas „Grozījumi likumā "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu"”.

Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu"

Izdarīt likumā "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 12. nr.; 1996, 1. nr.; 2004, 12. nr.; 2009, 2. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2014, 98. nr.) šādus grozījumus:

1. 1. pantā:

papildināt pantu ar 1.1 punktu šādā redakcijā:

"11) radīt iespēju informēt sabiedrību par Latvijas okupācijas periodā valdījušo totalitāro režīmu, totālo sabiedrības kontroli, šā režīma darbības mehānismu un instrumentiem, kā arī veicināt sabiedrības spēju atpazīt šā režīma sekas, tās pārvarēt un turpināt Latvijas kā demokrātiskas valsts attīstīšanu, nodot Latvijas valsts rīcībā esošos VDK dokumentus atklātībā sabiedrībai;";

papildināt pantu ar 7. punktu šādā redakcijā:

"7) nodrošināt VDK dokumentu publisku pieejamību un iespēju personām tos izmantot savām vajadzībām, ievērojot šā likuma noteikumus."

2. 2. pantā:

papildināt ievaddaļu pēc vārdiem "uzglabāšanas veida" ar vārdiem "un vietas";

papildināt pantu ar 5., 6., 7. un 8. punktu šādā redakcijā:

"5) tie ir pavēles, direktīvas un citi dokumenti, kuru kopīgs adresāts vai sūtītājs bija LPSR ministrija, LPSR iestāde vai LPSR drošības iestāde;

6) tie ir LPSR Iekšlietu ministrijas un iekšlietu iestāžu darbinieku personas lietas, kas veidotas periodā, kad šīs iestādes bija apvienotas ar LPSR drošības iestādi;

7) tie pieder pie VDK izdotās un uzkrātās literatūras, tostarp VDK bibliotēkas krājuma;

8) tie satur citu informāciju, kas ir saistīta ar VDK darbību, vai arī tie ir ar VDK darbību netieši saistīti dokumenti (bijušās Latvijas Komunistiskās partijas un okupācijas perioda PSRS valsts institūciju dokumenti, kuri attiecas uz VDK darbību vai kuros minēta VDK)."

3. 3. pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

"3. pants. VDK darbinieki, informatori un ar VDK darbību saistītās amatpersonas";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ar VDK darbību saistītās amatpersonas šā likuma izpratnē ir Padomju Savienības Komunistiskās partijas, Latvijas Komunistiskās partijas, PSRS, LPSR valsts un padomju institūciju amatpersonas, kuras savu amata pienākumu ietvaros kontrolēja, pārraudzīja un nodrošināja VDK darbību, deva pavēles, uzdevumus, rīkojumus VDK, orientēja to uz konkrētu darbību veikšanu vai kuras minētas netieši ar VDK darbību saistītos dokumentos."

4. 5. pantā:

aizstāt vārdus un skaitli "šā likuma 1. pantā norādīto mērķu realizācija" ar vārdiem un skaitļiem "šā likuma 1. panta 3., 4. un 5. punktā norādīto mērķu īstenošana";

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs digitalizē visus tajā glabātos VDK dokumentus un savu funkciju veikšanai glabā to digitālās kopijas.";

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

5. Izslēgt 6. pantu.

6. Izteikt 7. pantu šādā redakcijā:

"7. pants. VDK dokumentu nodošanas kārtība

(1) Katrai valsts institūcijai vai iestādei, kuras rīcībā nonākuši VDK dokumenti vai to apstiprinātas kopijas, ir pienākums tos nodot Latvijas Nacionālajam arhīvam, tos iznīcināt ir aizliegts. Privātpersonas, kuru rīcībā nonākuši VDK dokumenti vai to apstiprinātas kopijas, par tiem paziņo Latvijas Nacionālajam arhīvam.

(2) Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs apzina citās valsts institūcijās esošos VDK dokumentus.

(3) Totalitārisma seku dokumentēšanas centra glabāšanā esošie VDK dokumenti pēc to digitalizēšanas tiek nodoti Latvijas Nacionālajam arhīvam, ievērojot šajā likumā un Arhīvu likumā noteikto kārtību. Vienlaikus ar VDK dokumentiem Latvijas Nacionālajam arhīvam tiek nodotas arī šo dokumentu digitālās kopijas, tajā skaitā digitalizētā automatizētā LPSR VDK Informācijas analīzes daļas pretizlūkošanas nodrošinājuma informācijas sistēma "Delta Latvija" neanonimizētā veidā.

(4) VDK dokumentu digitalizāciju un nodošanu Latvijas Nacionālajam arhīvam finansē no valsts budžeta līdzekļiem."

7. Papildināt likumu ar 7.1 un 7.2 pantu šādā redakcijā:

"7.1 pants. VDK dokumentu glabāšana Latvijas Nacionālajā arhīvā un to izmantošana

(1) Totalitārisma seku dokumentēšanas centra nodotie VDK dokumenti tiek pievienoti Latvijas Nacionālajā arhīvā esošajiem VDK dokumentiem un glabājami Latvijas Nacionālajā arhīvā kā nedalāms dokumentu kopums. Visi Latvijas Nacionālajā arhīvā esošie VDK dokumenti ir pastāvīgi glabājami dokumenti, t. i., dokumenti, kas saskaņā ar likumu glabājami mūžīgi. Uz šiem dokumentiem neattiecas Arhīvu likuma 14. panta trešās daļas 3. un 4. punkta noteikumi.

(2) Latvijas Nacionālā arhīva uzdevums ir īstenot šā likuma 1. panta 1. un 7. punktā norādītos mērķus.

(3) Latvijas Nacionālais arhīvs nodrošina VDK dokumentu glabāšanu, publisku pieejamību un izmantošanu saskaņā ar Arhīvu likuma un šā likuma noteikumiem.

(4) Latvijas Nacionālajā arhīvā bez ierobežojumiem ir publiski pieejami šādi dokumenti: LPSR VDK ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēka, LPSR VDK aģentūras alfabētiskā kartotēka, LPSR VDK aģentūras statistiskā kartotēka, LPSR VDK aģentūras personas un darba lietu reģistrācijas žurnāli, no aģentūras aparāta izslēgto valsts drošības orgānu aģentu un rezidentu darba un arhīva lietu, nenotikušo vervēšanu materiālu reģistrācijas žurnāls un citi LPSR VDK dokumenti, kā arī netieši ar VDK saistīti dokumenti, jo tie nesatur informāciju par cietušajiem vai trešām personām. Trešā persona šā likuma izpratnē ir persona, kura nav VDK darbinieks vai informators, vai ar VDK darbību saistīta amatpersona, kā arī nav cietušais.

(5) LPSR VDK dokumenti un netieši ar VDK saistīti dokumenti, kuri satur informāciju par cietušajiem vai trešām personām, ir ierobežotas pieejamības dokumenti. Šos dokumentus atļauts izmantot zinātniskās, vēstures vai juridiskās pētniecības nolūkos, akadēmiskās, mākslinieciskās vai literārās izpausmes, kā arī žurnālistikas vajadzībām. Ievērojot Fizisko personu datu apstrādes likuma 31. un 32. pantu, personai ir brīvi pieejami visi dokumentos minētie personas dati.

(6) Persona, kura pieprasa un iegūst informāciju no Latvijas Nacionālā arhīva dokumentiem, ir atbildīga par šīs informācijas, tostarp personas datu, izmantošanu.

7.2 pants. Publicējamie VDK dokumenti, to publicēšanas kārtība un termiņi

(1) Latvijas Nacionālais arhīvs savā tīmekļvietnē publicē šādus digitalizētus VDK dokumentus un netieši ar VDK saistītus dokumentus:

1) LPSR VDK darbinieku telefongrāmatas;

2) LPSR VDK ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēku;

3) LPSR VDK aģentūras alfabētisko kartotēku;

4) LPSR VDK aģentūras statistisko kartotēku;

5) Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīva fonda PA-101 "Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā Komiteja" aprakstus pilnā apjomā;

6) LPSR VDK aģentūras personas lietu un darba lietu reģistrācijas žurnālus;

7) no aģentūras aparāta izslēgto valsts drošības orgānu aģentu un rezidentu darba un arhīva lietu, nenotikušo vervēšanu materiālu reģistrācijas žurnālu;

8) LPSR VDK operatīvās lietas un operatīvo lietu materiālus, kartotēkas un citus VDK dokumentus;

9) LPSR VDK un tās priekšteču (Iekšlietu tautas komisariāta, Valsts drošības tautas komisariāta, Valsts drošības ministrijas un Iekšlietu ministrijas) saraksti ar Latvijas Komunistiskās partijas Centrālo komiteju un LPSR Ministru padomi;

10) Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas nomenklatūrā ietilpstošo VDK un tās priekšteču darbinieku personas lietas un personas dokumentus;

11) Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas nomenklatūrā ietilpstošo ar VDK saistīto Padomju Savienības Komunistiskās partijas, Latvijas Komunistiskās partijas, PSRS, LPSR valsts un padomju institūciju amatpersonu personas lietas, kā arī Latvijas Ļeņina Komunistiskās jaunatnes savienības Centrālās komitejas amatpersonu personas lietas;

12) LPSR VDK un tās priekšteču iznīcinātāju bataljonu darbību atspoguļojošos nozīmīgākos dokumentus;

13) Latvijas un ārzemju draudzības un kultūras sakaru biedrības, Latvijas Komitejas sakariem ar tautiešiem ārzemēs, Latvijas Miera aizstāvēšanas komitejas, LPSR Jaunatnes organizāciju komitejas, PSRS Valsts ārzemju tūrisma komitejas Rīgas apvienības dokumentus un ar šīm organizācijām saistītās lietas.

(2) Šā likuma 3. pantā minēto personu personas dati, kas ietverti VDK dokumentā, tajā skaitā personas dati, kas norāda uz etnisko izcelsmi, piederību pie politiskās organizācijas, arodbiedrības un reliģisko pārliecību, ir publicējami pilnībā.

(3) Latvijas Nacionālais arhīvs veic šajā pantā minēto VDK dokumentu izpēti, atlasi publicēšanai, apstrādi, tajā skaitā nepublicējamo personas datu aizklāšanu, publicēšanu speciāli izveidotā tīmekļvietnē un dokumentu publikāciju papildināšanu ar zinātniskiem komentāriem, skaidrojumiem un lietās par sadarbības fakta konstatēšanu taisīto tiesas spriedumu rezolutīvajām daļām.

(4) Publicējot dokumentus, kuros minētas šā likuma 3. pantā norādītās personas, Latvijas Nacionālais arhīvs zinātniskajos komentāros un skaidrojumos sniedz savā rīcībā esošu papildu informāciju par personas notiesāšanu vai attaisnojošu spriedumu, vai apsūdzību lietās par noziegumiem pret cilvēci, genocīdu, kara noziegumiem, noziegumiem pret valsti.

(5) Latvijas Nacionālā arhīva publicētās ziņas ir informatīva rakstura ziņas un nerada juridiskas sekas bez atbilstoša fakta konstatējuma tiesas nolēmumā.

(6) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nodrošināma piekļuve Latvijas Nacionālā arhīva tīmekļvietnē publicētajiem datiem, paredzot, ka šā likuma 3. pantā minēto personu personas datu publicēšanai netiek piemērotas Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 15., 16., 18., 19. un 21. pantā noteiktās datu subjekta tiesības, ciktāl tās var nepieļaut vai būtiski traucēt šā likuma mērķu sasniegšanu.

(7) Šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4. un 5. punktā minētos dokumentus publicē 2018. gadā elektroniskā formā (PDF formātā). Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs tos pārvērš elektroniskā formā (PDF formātā) un attiecīgi pārvērstos dokumentus līdz 2018. gada 3. decembrim nodod Latvijas Nacionālajam arhīvam. Latvijas Nacionālais arhīvs tam nodotos dokumentus publicē savā tīmekļvietnē līdz 2018. gada 31. decembrim. Uz šo dokumentu publicēšanu neattiecas šā panta trešās daļas noteikumi."

8. Izslēgt 9., 10. un 11. pantu.

9. 12. pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus "Latvijas Nacionālajā arhīvā vai citās valsts glabātavās";

izslēgt piekto daļu.

10. 15. pantā:

izteikt devīto daļu šādā redakcijā:

"(9) Desmit darbdienu laikā pēc sprieduma stāšanās spēkā tiesa nosūta tā norakstu Latvijas Nacionālajam arhīvam pievienošanai tajā esošajiem VDK dokumentiem un Totalitārisma seku dokumentēšanas centram.";

izslēgt desmito daļu.

11. Izslēgt 18. pantu.

12. Izslēgt 19. panta pirmo teikumu.

13. Papildināt pārejas noteikumus ar 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 17. un 18. punktu šādā redakcijā:

"10. Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs apzina citās valsts institūcijās esošos VDK dokumentus līdz 2018. gada 30. novembrim.

11. Institūcijas vai iestādes to glabāšanā esošos VDK dokumentus un to apstiprinātas kopijas nodod Latvijas Nacionālajam arhīvam līdz 2018. gada 31. decembrim.

12. Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs digitalizē LPSR VDK darbinieku 1988. gada telefongrāmatu, LPSR VDK ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēku, LPSR VDK aģentūras alfabētisko kartotēku un statistisko kartotēku līdz 2018. gada 27. decembrim. Pārējos savā rīcībā esošos dokumentus Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs digitalizē līdz 2019. gada 30. aprīlim.

13. Totalitārisma seku dokumentēšanas centra glabāšanā esošo VDK dokumentu un to digitālo kopiju nodošana Latvijas Nacionālajam arhīvam uzsākama ne vēlāk kā 2018. gada 28. decembrī un tiek pabeigta 2019. gada 30. aprīlī.

14. Latvijas Nacionālais arhīvs nodrošina tā glabāšanā nodoto digitalizēto VDK dokumentu un netieši ar VDK saistīto dokumentu publisku pieejamību, publicēšanu un izmantošanu, sākot ar 2019. gada 1. maiju.

15. Tiesas līdz 2018. gada 31. decembrim nosūta Latvijas Nacionālajam arhīvam pievienošanai tajā esošajiem VDK dokumentiem lietās, kuru nodošanai pastāvīgā valsts glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā noteiktais termiņš iestājas pēc 2018. gada 31. decembra, taisīto spēkā stājušos spriedumu norakstus vai apliecinātas kopijas par sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu.

16. Šā likuma 7.2 panta septītā daļa ir spēkā līdz 2018. gada 31. decembrim.

17. Grozījumi šajā likumā, ar kuriem tiek izslēgts 10. pants un 12. panta piektā daļa, stājas spēkā 2019. gada 1. maijā.

18. Šā likuma 18. panta nosaukums un pirmā daļa ir spēkā līdz 2019. gada 30. aprīlim."

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 2018. gada 4. oktobrī.

Valsts prezidents R. Vējonis

Rīgā 2018. gada 16. oktobrī

Novērtē šo rakstu:

28
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Evika Siliņa ir ar pautiem, Jānis Citskovskis – žmogs, bet Krišjānis Kariņš – princese, kas neuzņemas atbildību

FotoĻembasts ap tā saucamajiem bijušā premjera Kariņa lidojumiem vēl tālu no atrisinājuma, lai gan nu jau nepārprotami ir redzama un saprotama šo notikumu gaita, būtība un galveno aktieru lomu sadalījums. Izrādes režisori ir no valdošās partijas, kas pēdējā pusgada laikā centās atrisināt otrā plāna samezglojumu – proti, kurš būs šajā skandālā malējais. Un, lai gan par tādu tagad ir sazīmēts bijušais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis un vēl pāris ierēdņu, nav šaubu, ka, pateicoties ierosinātajam kriminālprocesam, viņam blakus nostāsies arī “Jaunās vienotības” politiķi.
Lasīt visu...

21

Vēstule Rinkēvičam par Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju: ceram uz atklātu un laicīgu komunikāciju par nākotnē pieņemtiem lēmumiem, kuri ietekmēs latviešu valodas mācīšanu un mācīšanos visā pasaulē

FotoEiropas Latviešu apvienība ir iepazinusies ar lēmuma projektu “24-TA-1725 Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju.”
Lasīt visu...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi