Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ņemot vērā, mūsu valsts rūgto pieredzi ar padomju varu, reti kurš vēl šaubās par to, ka mantojumā mums ir atstāti dažāda veida komunistu un čekistu ielikteņi. Būtībā Latvija ir kā tāds zooloģiskais dārzs, kurā mums ir dota iespēja ne tikai no malas apskatīt visvisādus komunistu laiku atstātos zvērus, bet arī izbaudīt viņu izdarības uz savas ādas. Diemžēl, bet vēl šodien mums nākas ņemties un risināt dažādus jautājumus ar visu iespējamo sortimentu. Neskatoties uz ļoti plašo cirka mākslinieku klāstu, šoreiz parunāsim par eksemplāru vārdā Māris Kučinskis, kurš mūsu čekistu un komunistu izveidotajā zoodārzā ir iekārtojies par hameleonu  (pieder pie zvīņrāpuļu kārtas dzimtas un iguānveidīgo apakškārtas).  

Māris Kučinskis ir tiešām perfekts hameleons – spējīgs mainīt krāsas (ideoloģijas) no sarkanās uz oranžo vai zaļo un pielāgoties visām situācijām. Īstens izdzīvotājs, un viņam garšo  arī “mušas”. Pirms dažām dienām mūsu “jaunais” iekšlietu ministrs Kučinskis nāca klajā ar visai šokējošu viedokli, iesakot Saeimai mīkstināt Krievijas pilsoņu uzturēšanās nosacījumus Latvijā un atteikties no 1. septembra termiņa, līdz kuram uzturēšanās atļauju īpašniekiem obligāti jāapliecina latviešu valodas zināšanas, lai saglabātu iespēju turpināt dzīvot Latvijā.

Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju pasaulē un vēl neskaitāmu daudzumu citu argumentu, šis ir vienkārši skandalozs lēmums, kurš neiztur nekādu kritiku. Bet, ja mēs tā kārtīgi pievēršamies Kučinska kunga biogrāfijai un paanalizējam šī kunga draugus/partnerus, tad šoka moments zūd, jo ieraugām skaudro Latvijas realitāti – mūsu priekšā jau atkal stāv komunistu un čekistu atstātais mantojums.  

Paskatīsimies mazliet vērīgāk un noskaidrosim, no kurienes nāk Kučinskis. Māris nāk no Valmieras puses un visu mūžu ir bijis dažādos veidos saistīts ar Valmieru. Starp citu, skolā Māris nebija nekāds izcilnieks, bet totāla viduvējība, un šis zīmogs ir palicis viņam uz visu atlikušo mūžu. Māris pēc vidusskolas beigšanas, ņemot vērā, ka jau no agras jaunības bija izrādījis bezierunu lojalitāti komunistu varai, tika iekārtots darbā Valmieras rajona padomē finanšu nodaļā par ekonomistu.

Tas nekas, ka neko no tā nesaprata, bet kur daudz saprast, kā Maskava teica, tā arī darīja. Kā mēs zinām, padomju vara cilvēku mērīja pēc tā lojalitātes tai, nevis pēc prāta spējām. Formāli ekonomista izglītību Māris ieguva tikai 1988. gadā, bet tas netraucēja būtībā visus astoņdesmitos gadus strādāt par ekonomistu dažādās Valmieras rajona padomes iestādēs (bijis Ugunsdzēšanas iekārtu rūpnīcā par grāmatvedi un Valmieras rajona dzīvokļu komunālās saimniecības ekonomists). Piekritīsiet, ka pat pēc padomju laiku mērauklas nekas īpaši iespaidīgs, bet, ņemot vērā, ka Māris Kučinskis, neskaitot bezierunu paklausību padomju varai, nekādus citus vērā ņemamus talantus nespēja parādīt, tad bija vien jāsamierinās ar to pašu.  

Bet tad atnāca lielais pārmaiņu laiks, un Kučinskis atklāja sevī hameleona spējas. Kučinskis uzvilka prievīti un sāka runāt pareizas frāzes par Latvijas brīvību, jo pat ne īpaši apsviedīgajam biedram tika doti skaidri mājieni – mainīsies valsts iekārta un valsts forma, un Kučinskim tajā būs jāspēj darboties, līdz ar to bija laiks mainīt krāsu.  

Nu jau neatkarīgajā Latvijā Kučinskis mēģināja iesist roku biznesa lietās – darbojās uzņēmumā SIA „Apgāds”, kas nodarbojās ar metālizstrādājumu, krāsu un stikla izstrādājumu mazumtirdzniecību. Šajā darbiņā Kučinskim noderēja vecie kontakti no labi pavadītā laika Ugunsdzēšanas iekārtu rūpnīcā un Valmieras rajona dzīvokļu komunālajā saimniecībā, bet ar visu to bija skaidrs, ka no Kučinska nesanāks nekāds uzņēmējs. Tur tomēr vajag prātu un organizatora spējas, bet nu šīs lietas nebija Māra stiprās puses. Bet nu būtu vērts pievērst uzmanību, kas un kā šo uzņēmumu privatizēja, jo sākotnēji uzņēmums SIA „APGĀDS” piederēja Valmieras rajona padomei, bet tad to privatizēja tipiskā deviņdesmito gadu stilā – savējie par sviestmaizi.   

Ņemot vērā, ka Valmiera vienmēr ir bijusi svarīga vieta vecajiem komunistiem un čekistiem, tad vietējā vara vienmēr ir turēta īsā sarkanā pavadā. Un kā vienmēr dažādu veiksmīgu apstākļu sakritības rezultātā Kučinskis kļuva par Valmieras pilsētas domes priekšsēdētāju. Ekskomunisti un bijuši čekisti Kučinski ielika par domes priekšsēdētāju, jo puisis bija kārtīgi pārbaudīts jau kopš astoņdesmitajiem, bija skaidrs, ka Māris netaisīs ziepes un kārtīgi darīs, ko viņam liks.

Māris nekad nav bijis vērsts uz pašdarbību un improvizāciju. Tas ir tas, kas viņa priekšniekiem bija svarīgi – Valmieru kontrolēja bijušie Latvijas PSR tautsaimnieki ar to pašu jau visiem apnikušo Andri Šķēli priekšgalā. Un kāds pārsteigums – Valmiera kļuva par vienu no Šķēles dibinātās „Tautas partijas” „cietokšņiem”. Daudzi no Valmieras uzņēmējiem stutēja „Tautas partiju” un, kad bija vajadzīgs, arī iesaistījās atklātajā politikā, ieņemot amatus gan Saeimā, gan Ministru kabinetā.  

Pienāca arī Kučinska kārta no Valmieras pārcelties uz Rīgu, jo saimnieks (Andris Šķēle) deva rīkojumu, un uzticamais kareivis turpināja izpildīja pavēles. Sākotnēji Kučinskis noprofilējās kā reģionu „pārstāvis” Rīgā. Vēlāk arī Aigara Kalvīša laikā pastrādājis par reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru. Kučinskis kā vienmēr turējās savā dzīvē pie pārbaudīta principa – nekur nemēģināt pašam kaut ko izdomāt, būt paklausīgam un nerunāt pretī. Un, turoties pie šī principa, Kučinskis 10. Saeimā tika atalgots. Viņam tika ļauts kļūt par Šķēles vadītās „Tautas partijas” Saeimas frakcijas vadītāju ļoti interesanta politbiznesa projekta ar nosaukumu „Par labu Latviju” ietvaros.

Te nav nekādu sakritību, jo tā ir tā pati partiju apvienība, kuras “dzemdības” pieņēma VDK izlūkošanas virsnieks Juris Savickis ar saviem dienesta biedriem. Bet vai tad Kučinskim tas ir arguments? Viņš jau no agras jaunības bija mācīts paklausīt komunistu un čekistu rīkojumiem. Starp citu, šīs Saeimas darbības laikā Kučinskis šad un tad piestaigāja uz viesnīcu „Rīdzene”, kur nācās uzklausīt Šķēles un Šlesera norādījumus. Kučinskis kā vienmēr –  ar nokārtu galvu visu pieņēma un aizgāja. Māris jau nebūs tas, kas sāks runāt pretī, tas nav viņa dabā. 

Kādā intervijā 2009. gadā Kučinskim tika jautāts vai „Tautas partijā” nav lēmumu, kas būtu uzspiesti, uz ko Kučinskis atbildēja: „Kamēr cilvēks nejūtas diskomfortā, tikmēr var strādāt” (https://www.db.lv/zinas/kucinskis-skele-vienkarsi-nevar-aiziet-prom-116408). Kučinskis neizjuta diskomfortu par Šķēles vadības stilu līdz pat „Tautas partijas” likvidēšanai, kas ļoti spilgti raksturo Kučinska darba stilu un vietu Latvijas politikā. Perfekts izpildītājs, kurš vienmēr būs uzticīgs saimniekam. Padomju laikiem tomēr vēl joprojām ir ļoti būtiska ietekme uz Māra psihi.    

Pēc pilnīgas un totālas „Tautas partijas” bankrotēšanas, kā arī VDK dibinātās partiju apvienības „Par labu Latviju” totālas izgāšanās Māris Kučinskis iekļāvās „Tautas partijai” radniecīgā veidojumā „Zaļo un zemnieku savienība” (ZZS). Būtībā abas partijas ir kloni, kuras radīja padomju laika komunisti un čekisti (šie parasti darbojas aizkulisēs), lai jau neatkarīgajā Latvijā turpinātu turēt varu savās rokās. Pie tā saucamajiem „reģionālajiem spēkiem” vēl atgriezīsimies, bet pagaidām vēl parunāsim par mūsu hameleona brīnumainajām pārvērtībām.

11. Saeimas vēlēšanas nebija veiksmīgas Kučinskim, un viņš tika nosūtīts „pārziemot” šo laiku uz siltu vietiņu – uz Latvijas lielo pilsētu asociāciju (LLPA), kur ieņēma dažādus amatus. Uz 12. Saeimas vēlēšanām Kučinskis iestājās ļoti interesantā partijā, kas saucās  „Liepājas partija”. Šī partija ir „Tautas partijas” Liepājas filiāle (kurā jau darbojās tādi uzticamie Šķēles sekotāji kā Uldis Pīlēns un Uldis Sesks). „Tautas partijas” šefs Andris Šķēle šādas tā saucamās „reģionālās partijas” sadibināja uzreiz pēc „Tautas partijas” likvidēšanas, tādā veidā nodrošinot to, ka netiek zaudēta kontrole pār resursiem reģionos.

Protams, ka „Liepājas partija” iekļāvās sev radniecīgā veidojumā ZZS, ar ko kopā startēja vēlēšanās. Tā kā Kučinskis nekādu diskomfortu neizjuta, strādājot zem Šķēles (pat būdams TP Saeimas frakcijas vadītājs), tad, protams, viņam nebija nekāda diskomforta arī iekļauties veidojumā, kuru vada vēl viens prokremlisks Latvijas oligarhs – Lembergs. Padomju skola tomēr dod savu ...  

Izrādījās, ka darbs 12. Saeimā Kučinskim nodrošināja dzīves lielāko pavērsienu – uzticīgais puisis, kurš visu mūžu ir bijis Valmieras rajona dzīvokļu komunālās saimniecības ekonomista līmeņa cilvēciņš, vienā jaukā dienā tika nominēts par Latvijas Republikas premjeru. Ņemot vērā to, ka toreiz cīņa par premjera posteni izvērtās ļoti smaga, nācās izraudzīties tādu, kas der visiem – tāpēc viss sakrita par labu Kučinska kandidatūrai. Un jau atkal veiksmīgu apstākļu sakritības dēļ Kučinskim tika amats, kuru normālos apstākļos viņš neiegūtu, bet Latvijas postsovjetiskajā politiskajā vidē tāpat kā padomju laikos galvenais kritērijs ir uzticība un paklausība saimniekiem, un šis kritērijs atbilst Māra dzīves moto.

Pēkšņi nonācis tik augstā amatā, Māris, protams, bija samulsis, bet platās muguras, kas stāvēja aiz viņa, gādāja, ka iekšpolitiski viss ir mierīgi, līdz ar to Mārim liels stress nebija jāpiedzīvo. Grūtāk gan gāja ar premjera amatam piederīgajām ārpolitiskajām blaknēm – arī Māris ik pa laikam grauza savu garoziņu, piedaloties dažāda formāta Eiropas Savienības līderu samitos. Tur nu Mārītim gāja smagi... Jau tā Kučinskis nekad nebija izcēlies ar īpašu apdāvinātību izteikties, bet runāt vēl starptautiskajā vidē, tas viņam bija kā auksta duša. Kučinskim nācās pārdzīvot pāris diezgan nervozas sanāksmes ES līmenī, pēc kurām viesnīcas numuriņā nācās lietot grādīgos stresa noņēmējus – tas tomēr nebija Kučinska līmenis...

Diezgan lielas veiksmes dēļ Kučinskim nesanāca līdzīgi izgājieni kā bēdīgi slavenajam Atim Slakterim ar „nothing special”, bet nu būtībā Kučinskis bija tāda paša līmeņa politiķis. Par kaut kādu jēdzīgu Latvijas valsts viedokļa paušanu visaugstākajā līmenī Kučinskis varēja aizmirst. Galvenais bija nevērt muti vaļā un stulbi smaidīt. Pēc tam ātri viesnīcas numuriņš, kurā varēja mierīgi turpināt tukšot grādīgās dziras pudeles.  

Kopumā Kučinskis, esot premjera amatā. izdarīja to, ko no viņa gaidīja saimnieki – viņš vienkārši atradās postenī un ļāva procesiem notikt. Kučinskis izlikās, ka vada valdību, bet pārējie izlikās, ka ir padoti premjeram. Protams, Kučinskis neaizmirsa, kas ir viņa īstie saimnieki, un to spilgti raksturoja kāds notikums 2016. gada vasarā. Diezgan savdabīgā “vizītē” Latvijā ieradās Krievijas premjera vietnieks Arkādijs Dvorkovičs, kurš, oficiāli nesaskaņojot savu vizīti, ieradās Latvijā, lai tiktos ar trim ZZS ministriem – Jāni Dūklavu, Danu Reiznieci-Ozolu un Uldi Auguli. Neoficiālā tikšanās arī notika ļoti zīmīgā vietā – zivju pārstrādes rūpnīcā SIA “Karavela” pie labi zināma Krievijas lobija un balamutes Andra Bites, kurš jau no deviņdesmito gadu vidus kalpo prokremliskajam oligarham Andrim Šķēlem.

Ņemot vērā, ka informācija par neformālo tikšanos noplūda publiskajā vidē un tā izskatījās ne visai smuki, nācās sniegt kaut kādus skaidrojumus. Kučinska skaidrojums bija spēcīgs: “Premjers uzskata, ka abām valstīm ir jāsadarbojas, īpaši tāpēc, ka tās ir kaimiņvalstis.” (https://ir.lv/2016/08/15/augulis-ar-medvedeva-vietnieku-runajis-par-tranzitu-un-dzelzcela-parvadajumiem/) Premjera preses sekretārs arī paziņoja, ka ir zinājis par šo neformālo tikšanos un viņam neesot bijuši nekādi iebildumi par šādu tikšanās formātu un pašu tikšanos. Un tas bija Latvijas Republikas premjera viedoklis, ņemot vērā, ka bija pagājuši tikai divi kopš Krievijas uzsāktā kara pret Ukrainu (bija notikusi Krimas okupācija un daļēja Ukrainas austrumu daļa okupācija). Kučinskis parādīja, ka viņš ir tāds mini Šrēders – nožēlojams lupata, kurš kalpo Kremļa bosiem.  

Ņemot vērā nākamo Saeimas salikumu, Kučinska pārstāvētā ZZS netika koalīcijā, bet Kučinskis atkal tika pie ļoti interesanta amata – Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs. Persona, kurš jau no astoņdesmitajiem gadiem uzticīgi kalpoja komunistiskās partijas ideāliem un vēlāk apkalpoja prokremlisku oligarhu partijas ieņemot vajadzīgos amatus, tika norīkota “uzraudzīt” Latvijas valsts drošības iestādes un “gādāt” par Latvijas valsts drošību. Pat neesot koalīcijā, Kučinskim tika piemeklēts piemērots postenis, kur kalpot saviem saimniekiem.

Un jau atkal Kučinskis parādīja, kas ir viņa īstie saimnieki. Tad, kad ASV ielika sankciju sarakstā ZZS bosu Lembergu, Kučinskis, kurš tajā brīdī ieņēma Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja posteni, sāka muldēt, ka Lemberga ietekme esot pārspīlēta un vispār ASV laikam nesaprot, kas te īsti notiek (https://www.tvnet.lv/7185518/runas-par-lemberga-ietekmi-ir-parspiletas-uzskata-kucinskis).

Tā nu Kučinskis četrus gadus atsēdēja Saeimas opozīcijā, bet ar labu posteni, kas ļāva viņam būt informētam par lietām, par kurām Latvijai nelojālām personām nebūtu vispār jāzina ne tik, cik melns aiz naga. Pavisam noteikti šoreiz tikšanās ar kādu no Kremļa vadības, lai nodotu informāciju, tika sarīkota daudz drošākā vietā par Bites šprotu fabriku.   

Pirms pēdējām Saeimas vēlēšanām uz ātru roku tika dzemdināts jauns politbiznesa projekts “Apvienotais Saraksts”. Un te nu mēs atgriežamies pie iepriekš pieminētajām tā saucamajām “reģionālajām partijām”, kas tika sadibinātas pēc “Tautas partijas” (TP) likvidēšanas, bet kuras bija TP reģionālās nodaļas.

Ņemot vērā, ka Lembergs joprojām ir ASV iekļauto sankciju sarakstā, bija nepieciešams svaigs partijas vārds, kas nav saistīts ar Lemberga vārdu, savādāk būtu grūti paskaidrot stratēģiskajiem ārzemju partneriem šādas partijas atrašanos valdībā. Tika ātri samobilizētas tā saucamās “reģionālās partijas” un pieslēgtas Andra Bites un Aigara Rostovska vadītās tā saucamās “uzņēmēju” organizācijas, kurām vajadzēja sagādāt svaigas sejas, ko iesmērēt Latvijas publikai. Tā nu mūsu hameleons ātri tika ieintegrēts jaunajā politiskajā veidojumā, kura vadībā tika nolikts Šķēles  senais kompanjons “krīzes menedžeris” Uldis Pīlēns.

Tā 13. Saeimas vēlēšanu rezultāti kļuva jau stipri patīkamāki, un tauta veiksmīgi norija ideju par “jauno politisko spēku”. Hameleons Kučinskis atkal ir ieguvis ļoti labu lomu, ko spēlēt. Būt par iekšlietu ministru nemaz nebūtu tik slikti, ja vien Kučinskim nevajadzētu ar steigu sākt pildīt saimnieku rīkojumus saistībā ar  piektās kolonnas glābšanu Latvijā.

Acīmredzot Kučinskim ir dots uzdevums sabotēt pasākumus, kas liek uzturēšanās atļauju īpašniekiem līdz 1. septembrim obligāti apliecināt latviešu valodas zināšanas, lai saglabātu iespēju turpināt dzīvot Latvijā. Šobrīd Kučinskis izdomās visādus iemeslus, kāpēc to nav iespējams izdarīt, kāpēc to vajag darīt pakāpeniski un kā to vajag darīt. Kučinskis jau ir pateicis, ka ir gatavs pat runāt ar Šleseru un Rosļikovu, lai šie palīdz nobremzēt šī likuma izpildi.

Tāds nu ir mūsu ilggadējais hameleons Kučinskis, kurš tagad vada ministriju, kas patiesībā visus šos gadus ir bijusi slēpta Latvijas piektās kolonnas atbalstītāja. Jebkurš, kurš kaut nedaudz dzīvē ir saskāries ar iekšlietu sistēmu, kaut vai ar policiju, zina par tur valdošo padomju laiku sentimentu un pat zināmu nostaļģiju pēc padomju laikiem. Latvijas iekšlietu sistēma ir kā sūklis, kurš sevī ir akumulējis dažāda kalibra prokremliski noskaņotos, kuri tur rosās kopš valsts neatkarības atjaunošanas, un kāds tur brīnums, ka tieši Kučinskis ir izvēlēts par šīs ministrijas vadītāju.  

Turklāt Kučinskis ir jau paspējis izdarīt vēl kādu interesantu saimnieku rīkojumu – par Iekšlietu ministrijas parlamentāro sekretāru nozīmējot personu (Igoru Rajevu), kam savulaik tika atņemta pielaide darbam ar valsts noslēpumu. Interesanta izvēle, ko izdarīt personai, kura iepriekš ir bijusi valdības un Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšgalā. Jautājums – kādai ideoloģijai/valstij tad patiesībā Kučinskis kalpo?

Novērtē šo rakstu:

198
79

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

FotoPortālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo portālu. Daži, sauksim tos par “īstiem patriotiem”, kas balso par Vienotību un patiesi tic, ka vara visu dara pareizi un cilvēku labā, sarunā teica - kāpēc ienīsti amerikāņus un ebrejus? Nē, man riebjas ASV un Izraēla, divas terorismu izplatošas organizācijas. Cilvēkus, kuri dzīvo teroristu pārvaldītajās teritorijās, es neienīstu, man viņu žēl. Stokholmas sindroms ir nopietna mentāla problēma.
Lasīt visu...

21

Šprotes nepieņems cūku labturības prasības

FotoJa kādam ir klusas aizdomas, ka mēs te sēdēsim un gaidīsim vēl vienu okupāciju – jums ir jālasa tālāk. Ja kāds domā, ka virsrakstā pieminētais dzīvnieks ir nacionālā naida kurināšana – lasiet, lasiet… Starp citu, likums par cūku labturības prasībām ik pa laikam tiek pilnveidots. Meklējiet rakstos. Kas attiecas uz šprotēm – tās ar cūkām kopā neiet ne pēc dzīvesveida, ne pēc garšas. Un jūs labi saprotat, ko šo rindu autors ar to ir domājis.
Lasīt visu...

6

Ja reiz prezidents dod „mājienu ar mietu”, tad mēs, protams, atvainosimies

FotoLsm.lv 24.februārī Ukrainas kara gadadienā savā komiksu sadaļā publicēja autores Gundegas Evelones "Cūku komiksu" ar nosaukumu "Ukrainai ir jāuzvar". Šie komiksi ir zīmējumi par aktuālo Latvijā un pasaulē. Komiksam ir sava "cūku" izcelsmes leģenda, kas atrodama pie katra jaunākā komiksa. Faktiski cūka komiksā var būt ikviens no mums. 
Lasīt visu...

21

Izglītības reforma kā valsts pārvaldes vājuma spoguļattēls

FotoProblēmas VAS “Pasažieru vilciens” darbībā un neauglīgās diskusijas par skolu reformu kārtējo reizi apliecina valsts izpildu varas ieslīgšanu pamatīgā attīstības krīzē, taču šis fakts netiek īsti pat atzīts. Līdz ar to iztrūkst kritiskas analīzes.
Lasīt visu...

21

Vai birokrāts - mūsu kungs?

FotoDomājams, katram no iedzīvotājiem kādreiz ir iezibsnījusi doma, kāpēc ir jāmaksā nodokļi? Nodokļu maksāšanas jēga būtībā ir savākt resursus tajās nozarēs, kas prasa lielus ieguldījumus. Ne velti nodokļus vispirms sāka maksāt tur, kur bija lieli apūdeņošanas darbi. Piemēram, izveidoja dambi, lai palu laikos neapplūstu lauksaimniecības zemes.
Lasīt visu...

21

Nepieciešamais ļaunums – 2. daļa: derīgie idioti un jātnieki bez galvas

FotoĻenins aktīvākos fanus partijas iekšējās sarunās nekautrējoties mēdza saukt par noderīgajiem idiotiem - poļeznije idioti
Lasīt visu...

21

Karš kibertelpā

FotoKrievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

Patiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un...

Foto

Ak, eglīte...

Pēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās...

Foto

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

Katrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti...

Foto

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

Redzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši...

Foto

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

Bet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas,...

Foto

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

Politiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas...

Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), to...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu "sabiedrisko" mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...