Ceļā dodas „Kolaboranta” busiņš, joprojām tiek gaidīta informācija par bijušo padomju tautas tiesnesi Romualdu Vonsoviču
Izdevēji07.11.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šodien tiesu ēkas apmeklētājiem Rīgā, Abrenes ielā pirmajiem bija iespēja aplūkot topošās grāmatas „Kolaborants” reklāmas busiņu, kas tuvākajās nedēļās būs redzams daudzās nozīmīgās galvaspilsētas vietās.
Grāmata „Kolaborants” būs veltīta vienam vienīgam padomju okupācijas varas palīgam un līdzskrējējam – bijušajam padomju tautas tiesnesim, tagadējam advokātam un miljonāram Romualdam Vonsovičam. Taču šī noteikti nebūs pēdējā grāmata sērijā „Čekisti un komunisti”.
Visu šo un arī nākamo nedēļu turpināsies topošās grāmatas reklāmas sludinājumi Latvijas Radio pirmajā programmā, aicinot visus, kuru rīcībā ir informācija par Romualdu Vonsoviču, šīs ziņas sniegt „Kolaboranta” veidotājiem, kuri sola pilnīgu konfidencialitāti.
„Pietiek.com informē: tiek gatavota izdošanai grāmata „Kolaborants” par bijušo padomju tiesnesi, kura vārdu Latvijas Republikas likums šajā sludinājumā aizliedz nosaukt. Plašāka informācija – www.kolaborants.com,” – šāds sagatavošanā esošās grāmatas reklāmas sludinājuma teksts Latvijas Radio izskanēs līdz pat novembra vidum.
Kā jau informēts, pirms tam Latvijas Radio, tikai vienu reizi nolasot sākotnējo sludinājuma variantu, kurā grāmatas „Kolaborants” izdevēji aicina sniegt ziņas par bijušā padomju kolaboranta, tagadējā advokāta un miljonāra Romualda Vonsoviča darbību, aizvadītajā otrdienā bija spiests pārtraukt šo sludinājumu nolasīšanu.
Pēc kolaboranta vai viņa domubiedru spiediena Latvijas Radio aizliegtā sludinājuma teksts bija šāds: „Pietiek.com informē: tiek gatavota izdošanai grāmata „Kolaborants” par bijušo padomju tiesnesi, miljonāru Romualdu Vonsoviču. Ja jūsu rīcībā ir ziņas par kolaboranta darbību, rakstiet uz e-pastu [email protected]. Konfidencialitāti garantējam.”
„Diemžēl Jūsu iesniegto sludinājumu nākas atcelt, jo pēc juristu sniegtās informācijas Radio nedrīkst pārkāpt "Likuma par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" 7. panta 4. daļu, kā arī 4. panta otrā panta 4. punktu, kurā rakstīts, ka reklāmā aizliegts izmantot vai pieminēt fizisku personu, bez šīs personas piekrišanas,” – tā sākotnējā sludinājuma varianta aizliegumu skaidroja Latvijas Radio Reklāmas un pārdošanas daļa.
Par to, pēc kāda kolaboranta spiediena un cik drudžainā steigā bija pieņemts šis lēmums, uzskatāmi liecināja fakts, ka Latvijas Radio minētajā likumā par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem vispār nav šāda „4. panta otrā panta 4. punkta”.
Pēdējo nedēļu laikā šī bija jau otrā pretdarbība sagatavošanā esošās grāmatas reklamēšanai. Pirmoreiz plašāk par jauno grāmatu vēstīja reklāmas plakāts, kas, neraugoties uz Renātes Punkas un Līvas Ostupes vadītās Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas vēlmi no tā atbrīvoties, aizvadītās nedēļas nogalē divas dienas bija aplūkojams visiem Rīgas Grāmatu svētku apmeklētājiem Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkā.
Grāmatas izdevēji pieļauj, ka ar jauno „Kolaboranta” reklāmu busiņa izskatā kolaborantam un viņa izpalīgiem būs grūtāk tikt galā. Taču katram gadījumam busiņš ir apdrošināts un aprīkots ar novērošanas kamerām.
Plašāka informācija par iespējām sniegt informāciju par padomju kolaborantu Romualdu Vonsoviču atrodama interneta vietnēs www.vonsovics.com un www.kolaborants.com.
Seko mums 
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
