Ceļā dodas „Kolaboranta” busiņš, joprojām tiek gaidīta informācija par bijušo padomju tautas tiesnesi Romualdu Vonsoviču
Izdevēji07.11.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šodien tiesu ēkas apmeklētājiem Rīgā, Abrenes ielā pirmajiem bija iespēja aplūkot topošās grāmatas „Kolaborants” reklāmas busiņu, kas tuvākajās nedēļās būs redzams daudzās nozīmīgās galvaspilsētas vietās.
Grāmata „Kolaborants” būs veltīta vienam vienīgam padomju okupācijas varas palīgam un līdzskrējējam – bijušajam padomju tautas tiesnesim, tagadējam advokātam un miljonāram Romualdam Vonsovičam. Taču šī noteikti nebūs pēdējā grāmata sērijā „Čekisti un komunisti”.
Visu šo un arī nākamo nedēļu turpināsies topošās grāmatas reklāmas sludinājumi Latvijas Radio pirmajā programmā, aicinot visus, kuru rīcībā ir informācija par Romualdu Vonsoviču, šīs ziņas sniegt „Kolaboranta” veidotājiem, kuri sola pilnīgu konfidencialitāti.
„Pietiek.com informē: tiek gatavota izdošanai grāmata „Kolaborants” par bijušo padomju tiesnesi, kura vārdu Latvijas Republikas likums šajā sludinājumā aizliedz nosaukt. Plašāka informācija – www.kolaborants.com,” – šāds sagatavošanā esošās grāmatas reklāmas sludinājuma teksts Latvijas Radio izskanēs līdz pat novembra vidum.
Kā jau informēts, pirms tam Latvijas Radio, tikai vienu reizi nolasot sākotnējo sludinājuma variantu, kurā grāmatas „Kolaborants” izdevēji aicina sniegt ziņas par bijušā padomju kolaboranta, tagadējā advokāta un miljonāra Romualda Vonsoviča darbību, aizvadītajā otrdienā bija spiests pārtraukt šo sludinājumu nolasīšanu.
Pēc kolaboranta vai viņa domubiedru spiediena Latvijas Radio aizliegtā sludinājuma teksts bija šāds: „Pietiek.com informē: tiek gatavota izdošanai grāmata „Kolaborants” par bijušo padomju tiesnesi, miljonāru Romualdu Vonsoviču. Ja jūsu rīcībā ir ziņas par kolaboranta darbību, rakstiet uz e-pastu [email protected]. Konfidencialitāti garantējam.”
„Diemžēl Jūsu iesniegto sludinājumu nākas atcelt, jo pēc juristu sniegtās informācijas Radio nedrīkst pārkāpt "Likuma par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" 7. panta 4. daļu, kā arī 4. panta otrā panta 4. punktu, kurā rakstīts, ka reklāmā aizliegts izmantot vai pieminēt fizisku personu, bez šīs personas piekrišanas,” – tā sākotnējā sludinājuma varianta aizliegumu skaidroja Latvijas Radio Reklāmas un pārdošanas daļa.
Par to, pēc kāda kolaboranta spiediena un cik drudžainā steigā bija pieņemts šis lēmums, uzskatāmi liecināja fakts, ka Latvijas Radio minētajā likumā par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem vispār nav šāda „4. panta otrā panta 4. punkta”.
Pēdējo nedēļu laikā šī bija jau otrā pretdarbība sagatavošanā esošās grāmatas reklamēšanai. Pirmoreiz plašāk par jauno grāmatu vēstīja reklāmas plakāts, kas, neraugoties uz Renātes Punkas un Līvas Ostupes vadītās Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas vēlmi no tā atbrīvoties, aizvadītās nedēļas nogalē divas dienas bija aplūkojams visiem Rīgas Grāmatu svētku apmeklētājiem Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkā.
Grāmatas izdevēji pieļauj, ka ar jauno „Kolaboranta” reklāmu busiņa izskatā kolaborantam un viņa izpalīgiem būs grūtāk tikt galā. Taču katram gadījumam busiņš ir apdrošināts un aprīkots ar novērošanas kamerām.
Plašāka informācija par iespējām sniegt informāciju par padomju kolaborantu Romualdu Vonsoviču atrodama interneta vietnēs www.vonsovics.com un www.kolaborants.com.
Seko mums 
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.
Pievērsīsimies vienam no pamatjēdzieniem nacionālisma domāšanā. Kad kāds saka, ka latviešu tauta ir nācija, kā to saprast? Vai “tauta” un “nācija” ir dažādi jēdzieni? Vai tie viens otru papildina? Kad tauta ir arī nācija?
