Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Ceļš uz nekurieni

Leonards Inkins
24.06.2021.
Komentāri (14)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Daudzi brīnās, arī es, par to, ka cilvēkus nav iespējams pārliecināt, viņiem ir grūti izskaidrot, un viņi bieži nespēj saprast pat vienkāršas un elementāras lietas. Rodas loģisks jautājums, kāpēc tā ir? Iespējams, lai to saprastu, ir jāielūkojas šai līdzībā.

Cilvēka dzīvi var salīdzināt ar vilcienu. Cilvēks ir kā vilciens, uzlikts uz sliedēm. Uz kādām sliedēm uzlikts, pa tādām arī brauc vai pat ir spiests braukt.

Lai cilvēks nokļūtu uz citām sliedēm, tās, pa kurām viņš brauc, ir jāizjauc vai jāsabojā. Tad ir risks «noiet no sliedēm». Ja izdodas izmantot kādu sliežu pārmiju, tad ir iespējams izvairīties no «noiešanas no sliedēm».

Nokļuvis uz citām sliedēm, tas atkal ir spējīgs braukt tikai pa tām. Cilvēks nespēj ik pa brīdim mainīt sliedes, pa kurām brauc atbilstoši vēlmēm, vajadzībām un apstākļiem.

Kamēr sliedes kāds neizjauc vai ar pārmijas palīdzību kāds ārējs spēks vai cilvēks pats nenovirza vilcienu uz citām sliedēm, gribi vai negribi, ātrāk vai lēnāk, bet nākas vien braukt pa tām sliedēm, uz kurām esi. Tā braucot, iespējams iebraukt arī strupceļā. Viss atkarīgs, no kurienes un uz kurieni ved konkrētās sliedes. Tas attiecas ne tikai uz privātpersonām, bet arī uz valstīm, reģioniem, politiskajām partijām, uzņēmējiem un citiem veidojumiem.

Citā vilcienā

Pirms kāda laika esmu dažādos locījumos šo vilciena būšanu aplūkojis no nedaudz citiem aspektiem, kur līdzībā rakstīju, ka mēs atrodamies it kā vilcienā. Tai vilcienā, kurā esam, ir dažāda komforta līmeņa vagoni. Braucot cīnāmies par vietu labākā vagonā, grūstoties ar elkoņiem un liekot cits citam priekšā kāju plēšamies par guļvietu vai sēdvietu pie loga.

Bet, neatkarīgi no tā, kādā vietā mums izdosies iekārtoties, galapunktā visi būsim vienādi, un daudziem vilciena galapunkts ir Maskavā.

Iespējams, ka pa šiem gadiem, kopš rakstīju par vilcienu, vairums no mums ir pamanījies pārsēsties citā vilcienā, kuram galapunkts ir Brisele, bet skaidras ziņas, kurp patiesībā dodamies, man nav. No kurienes braucam ir zināms, bet kurp – neņemos apgalvot. Iespējams, ka tas būs kāds strupceļš kaut vai minētajā Briselē. Iespējams, ka zem mums riteņi klaudz uz nekurieni.

Pat, ja apzinies, ka tavas sliedes ir tev nevēlamas, pat, ja esi pārliecināts, ka nevēlies pa tām vairs braukt, bez speciālas piepūles nav iespējams pārsēsties uz citām.

Ir gana daudz gadījumu, kad mūs varmācīgi pārsēdina, bet šeit es runāju par mūsu brīvprātīgajiem lēmumiem un to risinājumiem, ne par to, kā ar mums manipulē, kā mēs pieļaujam, ka ar mums manipulē, un kā mūs pat vardarbīgi iesēdina kādā vagonā.

Kolektīvs

Var jau papūlēties uzmeistarot kādu sliežu pārmiju un pārbraukt uz citām sliedēm, bet tās vienalga būs sliedes. Tā nebūs pastaiga brīvā dabā bez noteikta virziena. Tās būs sliedes. Kaut arī citas, bet tomēr sliedes. Tāda ir mūsu dzīve. Dažreiz maldīgi domājam, ka kādi ir brīvi no sliedēm. Nē, viņi vienkārši pamanās biežāk izmantot un paši radīt dažādas sliežu pārmijas un tam paredzētas apgriešanās vietas.

Pat, ja cilvēks apzinās, ir pamanījis un saprot, ka viņš vairs negrib pa šīm sliedēm braukt, ka viņš grib dzīvot citādāk, arī tad viņš bez speciālas piepūles nevar pārsēsties, jo viņu pie šīm sliedēm tur radi, draugi, ģimene, kredīti, parādi, reliģiskā piederība, ieradumi, tradīcijas un citi cēloņi un sekas, kas neļauj cilvēkam, piemēram, atmest smēķēšanu vai pārstāt lietot alkoholu. Jo, ja viņš strādā kolektīvā, kur regulāri svin jubilejas, es ceru, ka man nav jāskaidro, ko saprotu ar «svin», un ja viņš nevēlas atrauties no kolektīva, lai kolektīvs pēc tam «neatrautu» viņu, radot emocionālu saspīlējumu savstarpējās darba attiecībās, tad cilvēks ir spiests dzīvot kolektīvā, kurš piekopj to, no kā viņš vēlas atbrīvoties. Viņam ir jāsamierinās, ka nebūs brīvs no dzeršanas. Kroga muzikantam ir tikai viens veids, kā pārstāt dzert, tas ir – nespēlēt krogā.

Pārmijas cilvēks meklē, panāk un uzbūvē, lai mainītu vidi, lai mainītu sliedes. Mainot sliedes, viņš nekļūst neatkarīgs, bieži nekļūst pat labāks, tomēr tās ir citas sliedes ar citu pasaules skatījumu un citām uzvedības un domāšanas normām. Un šīm citām sliedēm galapunkts, kurp tās ved un no kurienes tās nāk, ir citur nekā tām, pa kurām viņš brauca līdz šim un pēc inerces būtu varējis braukt vēl ilgi.

Taktiskās aplamības

Ja runā par to, kā pārsēsties no vienām sliedēm uz citām, tad tur ir vēl tādas nianses, kuras ar sliežu līdzību nevar ilustrēt, bet tās ir saprotamas arī bez sliežu un vagonu līdzības. Nav vēlams un taktiski ir aplami no viena vagona ielēkt citā, kurš virzās pa blakus sliedēm kādā stacijā vai dzelzceļa mezglu punktā.

Izdarīt to var, un arī tās būs izmaiņas, bet, ja vien tas ir praktiski iespējams, gudrāk ir kādu brīdi iepauzēt un, nokāpjot no vienām sliedēm, nesteigt tūlīt uzkāpt citām.

Visi esam redzējuši, kā putni lec no viena zara uz citu. Cilvēkam tas nav nedz labākais risinājums, nedz pareizākais. Šai procesā ir nepieciešama pauze. No viena zara ir jāatraujas, bet nedrīkst steigties piezemēties uz cita.

Piemēram, ja kāda sieviete aiziet no kāda vīrieša vai otrādi, tad nav prātīgi lēkt no viena zara uz citu, no vienas gultas citā. No viena vīrieša pie cita, vai vīrietim no vienas sievietes pie citas. Ir svarīgi padzīvot kādu brīdi vienam vai vienai, lai objektīvāk un patiesāk novērtētu situāciju, lai tas nākamais zars nekļūst par tādu, no kura atkal būs jālec uz citu zaru.

Nedrīkst ignorēt un izlaist no uzmanības loka parastas cilvēciskas riebeklības. Uz to ir spējīgi vairums cilvēku, un nestāstiet, ka jūs tādi neesat!

Es reiz pazinu kādu cilvēku, pazinu arī viņa sievu. Man ar viņiem bija lietišķas attiecības. Es no viņiem esmu nopircis uzņēmumu, un tad, lūk, brīdī, kad viņš no vienām sliedēm pārkāpa uz citām un iekārtojās citā vagonā, viņa bijusī sūtīja dēlu ar āmuru dezertējušā vīra mašīnai izsist lukturus. (Neviļus nāk prātā kāda pašmāju dziesminieka rindas «Mēs mīlam pieprasīt tāpēc, ka mīlam par maz...».)

Riebeklības mīt visos cilvēkos, ļaujiet tām tikai vaļu, radiet tām labvēlīgus apstākļus, uztaustiet tik otra Ahilleja papēdi, un jūs par to pārliecināsities. Par to ir ne tikai jāzina, bet ar to ir arī jārēķinās. Labāk ir, ja jūs neesat pārlēkuši no viena zara uz citu, bet vēl atrodaties gaisā, kad jūs sasniedz minētās izdarības. Jo citādi tās skars ne tikai jūs, bet arī to zaru, uz kura nu esat.

Runa nav tikai par izjukušām ģimenēm, tas ir tikai piemērs vai līdzība. Šis attiecas arī uz tiem, kuri uzdrošinās mainīt politisko piederību, kuri izglītošanās rezultātā maina savu pasaules skatījumu, uz tiem, kuri maina reliģisko piederību vai vispār to sāk noliegt. Pat uz tiem, kuri no viena hokeja vai futbola fanu līdzjutēju un atbalstītāju pulka pievienojas citiem, t.i. nostājas konfliktējošo pušu citā pusē.

Britiem parlamenta zāle ir iekārtota tā, ka vienā pusē sēž pozīcija, bet otrā opozīcija, un, mainot politisko piederību, nākas pārsēsties zāles pretējā pusē. Tagad uz tevi lūkojas tie, kas vēl vakar bija tavi domubiedri, un blakus tev ir tie, kas vēl vakar bija tavi pretinieki.

Kāds slavens pasaules politiķis vairākkārt mainīja puses parlamentā. Vai zini, kurš tas ir?

Nolemtība

Kā cilvēks nokļūst uz kādām no sliedēm? Daļēji viņu uz tām uzsēdina vecāki. Katrs no mums kopš agras bērnības cenšas pārsēsties citur, tur, kur mēs jutīsimies labāk (vai vismaz domājam, ka tur jau nu gan būs labāk). Arī sabiedrība – tas ir, skola, darba vieta, valsts piedāvā kādas sliedes.

Mēs ne vienmēr piekrītam vecāku izvēlētajām sliedēm un jo īpaši tam, uz kurieni tās ved un kur tām galapunkts. Mums mēdz būt citādi mērķi, bet bieži ir tā – kur nolikts, tur arī paliek. Ir pat tādi mājdzīvnieki, kurus – kā noliec, tā tie arī guļ.

Tas tomēr nav nolemtības jautājums, mēs spējam mainīt sliedes. Vienīgais, ko nespējam, ir būt bez sliedēm. Lai arī kādas tās būtu, tās tomēr mums visiem ir, un visus mūs vienādi ietekmē cēloņu un seku likumsakarība. Ir daudz veidu, kā pārsēsties uz citām sliedēm, arī likteni varam mainīt, mainot savu raksturu un uzvedības normas, atsakoties no ierastās vides, no tāda draugu un paziņu loka, kurā degradējamies paši.

To visu mainīt kaut teorētiski var, bet nav mehānisma, kā mainīt virzienu no kurienes un uz kurieni dodamies. Visi mēs dodamies pretī ķermeņa nāvei. Mēs dodamies pretī vecumam, pretī nogurumam, pretī slimībām un intelekta ziņā pretī bērnībai.

Neatkarīgi no tā, kāda komforta vagonā nonāksim gala stacijā, tur visi būsim vienādi. Paņemt līdzi spēsim tikai to, ko dzīves laikā esam devuši citiem, bet nabagāki tai brīdī būsim tieši par tik, cik citiem būsim atņēmuši un lieguši. Ne velti Rainis kādā savā dzejolī teicis: «Cik esi izdevi(e)s, tik esi vērts.» Un, ceru, mans 21. gadsimta lasītājs saprot, ka runa nav par to, cik dzeramnaudas esi atstājis piektdienas vakarā kārtējajā ūķī ar latviski neizrunājamu nosaukumu...

Labi sportisti pamanās aiziet laikus, nevis gaida, kad tos padzīs.

https://www.youtube.com/watch?v=L-UWU57c3A0&t=1312s

Novērtē šo rakstu:

14
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Brīdis, kad Saeimas deputāts vairs nespēj atšķirt vēlamo no īstā

FotoSaeimas deputāts no Nacionālās apvienības Aleksnadrs Kiršteins kārtējo reizi acīmredzot aizmirsa iedzert zāles un rezultātā uzrakstīja tekstu, kas atgādina nelīdzsvarotas politikas zinātnes studentes panikas lēkmi. Teksts ir uzrakstīts Kiršteinam raksturīgā stilā, un autors diemžēl nekādus negaidītus pārsteigumus mums nesagādā. Bet pievērst nelielu uzmanību interesantākajiem teksta fragmentiem joprojām gribētos.
Lasīt visu...

21

Krievijas armija iznīcināja Mariupoli ne tikai patoloģiskā naida pret „Azov” kareivjiem dēļ

FotoNežēlīgās kaujas par Mariupoli nebija tikai tādēļ, ka Putins tāpat kā mūsu pašu radikālā liberalitāte patoloģiski neieredzēja “Азов” karavīrus. Mērķis, pirmkārt, bija modernizētais metalurģiskais kombināts “Азовсталь”, kas ražoja četrdesmit veidu tēraudu.
Lasīt visu...

20

Ministra Pleša paziņojumi par pieminekļu demontāžu ir priekšvēlēšanu izrādīšanās

FotoDaugavpils mērs Andrejs Elksniņš vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam uzsver, ka likuma prasības par pašvaldības teritorijā esošo pieminekļu, kas iekļauti Ministru kabineta izstrādātajā sarakstā, demontēšana ir jāveic līdz 15.novembrim.
Lasīt visu...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem...

Foto

Labklājība

Dzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs...

Foto

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

Straujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību...

Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...