Cenšoties izdabāt Stukānam, jaunajam ģenerālprokuroram tiek sagatavota papildu „silīte”
Pietiek lasītājs18.11.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ļoti klusiņi, bez „nevajadzīgas ažiotāžas” Tieslietu padome 16. novembrī ir pieņēmusi lēmumu, kas līdz ar papildu „silītes” nodrošināšanu jaunajam ģenerālprokuroram Jurim Stukānam iecirtīs robu jau tā aizvien plānākajos valsts budžeta līdzekļos.
Lēmums ir šāds:
„Atbalsta priekšlikumu ģenerālprokurora algas aprēķinā ņemt vērā tiesneša amata stāžu
Tieslietu padome atzina par pamatotu Saeimas deputātu grupas priekšlikumu novērst diskriminējošo regulējumu, nosakot ģenerālprokuroram atalgojumu atkarībā no tā, vai persona iepriekš bijusi prokurors vai tiesnesis.
Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu gan tiesnesis, gan prokurors, nostrādājot noteiktu laiku, papildu mēnešalgai saņem piemaksu par amatā nostrādāto laiku – par 10 amatā nostrādātiem gadiem piemaksa ir 10%.
Prokuratūras likums paredz iespēju par ģenerālprokuroru kļūt tiesnesim ar tādu darba stāžu, kas dod tiesības saņemt piemaksu, strādājot par tiesnesi. Taču, tiesnesim kļūstot par ģenerālprokuroru, tiesneša amatā nopelnīto piemaksu nemaksā, savukārt, ja par ģenerālprokuroru kļūst prokurors, viņam izdienas piemaksu maksā.
Tieslietu padome piekrita, ka ģenerālprokuroram piemaksa par darba stāžu tiktu ietverta mēnešalgā, līdz ar to nodrošinot vienādu attieksmi, neatkarīgi no tā, vai persona iepriekš bijusi tiesnesis vai prokurors.
Savukārt ģenerālprokurora priekšlikumu par prokurora palīga amata pārcelšanu uz augstāku amatu saimi vienotajā atalgojuma sistēmā Tieslietu padome skatīs pēc plašākas informācijas apkopošanas un analīzes.”
Ko tas nozīmē? Pavisam vienkāršu lietu – paslēpusies „biedru grupa” ir nolēmusi (visticamākais, uz abpusēji izdevīgiem nosacījumiem un, kā parasti saka, pēc iepriekšējas vienošanās) „piebarot” jauno ģenerālprokuroru. Jautājums tikai, kā precīzi tiks noformulēta jaunā norma un vai tā gadījumā neattieksies ne tikai uz ģenerālprokuroru vien. Un kāpēc gan ne – treknie runči, kas par to lemj, dala ne jau savu, bet nodokļu maksātāju naudu, savukārt dividendes gan iekasēs paši.
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
