Cenšoties nepieļaut, lai sabiedrība uzzina viņas paskaidrojumu saturu VID pasūtījumu lietā, Jaunzeme tos noslepenojusi
PIETIEK26.02.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Deviņas dienas pēc laikraksta Diena publikācijas „Kas un kā „pasūtīja” Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku” finanšu ministrs Arvils Ašeradens (Jaunā Vienotība) ir ticis tiktāl, ka „iepazīstas” ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes paskaidrojumiem. Taču, cenšoties nepieļaut, lai sabiedrība uzzinātu šo paskaidrojumu saturu, I. Jaunzeme tos ir noslepenojusi.
„Iepazīties ar paskaidrojumu nebūs iespējams, jo tas no VID puses ir klasificēts kā “ierobežotas pieejamības” informācija,” pēc divu dienu pārdomām paskaidrojusi finanšu ministra padomniece Kristīne Mennika. Saskaņā ar viņas skaidrojumu, ministrs „paskaidrojumu šobrīd izvērtē”.
Pietiek.com jau informēja, ka finanšu ministrs A. Ašeradens, kurš pēc „lūguma” no valsts prezidenta Egila Levita kancelejas pārstāvjiem atjaunoja amatā sava priekšgājēja Jāņa Reira atstādināto Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori I. Jaunzemi, pašlaik dara visu iespējamo, lai paglābtu viņu no jaunā skandāla sekām, kurš sākās līdz ar aizvadītās piektdienas laikraksta Diena publikāciju „Kas un kā „pasūtīja” Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku”.
Šīm darbībām ir viens izskaidrojums – pašlaik gan Finanšu ministrijā, gan Valsts ieņēmumu dienestā, gan tiesībsargāšanas iestādēs un Valsts prezidenta kancelejā notiek drudžaina rosība, lai saprastu, kuras „figūras” iespējams upurēt un kādas versijas ir lietderīgi pasūtīt „sabiedriskajiem” medijiem, lai apslāpētu skandāla tālāku attīstību un neturpinātos virzība uz Dienas intervijā aprakstītā pasūtījuma veicēju, atbalstītāju un organizētāju noskaidrošanu.
Pašlaik VID jau ir nosūtīts oficiāls iesniegums, pieprasot nodrošināt iepazīšanos ar VID ģenerāldirektores noslepenotajiem paskaidrojumiem. Likums paredz šādu iespēju, ja pieprasījums ir pienācīgi pamatots. Šajā Lato Lapsas iesniegumā ir minēts šāds pamatojums:
„Es kā žurnālists, Latvijas Žurnālistu savienības biedrs plānoju veidot mediju publikācijas par pašreizējās Jūsu iestādes vadības, iespējams, prettiesisku, labai pārvaldībai neatbilstošu, noziedzīgu rīcību, kā arī saistībā ar manis noskaidrotiem un apkopotiem faktiem vērsties ar iesniegumiem tiesībsargāšanas iestādēs.
Šai sakarā vēlos iepazīties ar šiem paskaidrojumiem – nosūtiet man tos vai nodrošiniet iespēju iepazīties ar tiem klātienē.
Ja šiem paskaidrojumiem noteikts ierobežotas pieejamības statuss, daru zināmu, ka es kā žurnālists, Latvijas Žurnālistu savienības biedrs plānoju veidot mediju publikācijas par pašreizējās Jūsu iestādes vadības, iespējams, prettiesisku, labai pārvaldībai neatbilstošu, noziedzīgu rīcību, kā arī saistībā ar manis noskaidrotiem un apkopotiem faktiem vērsties ar iesniegumiem tiesībsargāšanas iestādēs.
Tā kā minētie paskaidrojumi var sniegt sabiedrībai būtisku informāciju par Jūsu iestādes amatpersonu un citu personu, iespējams, prettiesisku, labai pārvaldībai neatbilstošu, noziedzīgu rīcību, vēlos ar tiem iepazīties, lai ar tajos esošo informāciju iepazīstinātu sabiedrību un saistībā ar tajos minētajiem faktiem vērstos tiesībsargāšanas iestādēs, jo no Jūsu iestādes vadības un finanšu ministra rīcības man radies iespaids, ka tā vērsta uz iespējamo noziedzīgo nodarījumu slēpšanu.”
Seko mums 
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
