Cenšoties panākt savu, „Bonava Latvija” atsaucas uz Rīgas domes pārstāvju aizkulišu solījumiem
Nataļja Dzelme11.07.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šis ir mans pieprasījums Rīgas domes priekšsēdētājam, kurš to labvēlīgi pārsūtīja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam, lai sniedz atbildi - viss iet pa riņķi!
Labdien, cien.M.Staķa kungs! Vēlos pievērst Jūsu uzmanību topošajām Rīgas teritoriala plāna izmaiņām, kas attiecas uz zemes gabalu Tumes ielā 25 un tā apkārtni. Īsi par jautājuma būtību.
Pašreizējā teritorijas plānā mūsu privātmāju kvartālā ir atļauta trīsstāvu apbūve, bet izrādās, ka jau otro gadu notiek esošā plāna grozīšana un līdz 2021.gada beigām tiks pieņemta grozījumu trešā redakcija, kurā atļauta apbūve līdz sešiem stāviem.
Nesagaidot jaunā Rīgas teritoriālā plāna pieņemšanu, būvnieks vēlas mainīt mūsu kvartāla esošo lokālplānojumu un sākt būvēt vairākus sešstāvu (!) daudzdzīvokļu namus Tumes ielā 25. 12.aprīlī notikušajā sabiedriskās apspriešanas sapulcē būvnieka SIA “Bonava Latvija” pārstāvis nevarēja argumentēt savu ieceri, piebilstot vienīgi: “Rīgas Dome mums deva solījumu, kad mēs nopirkam šo zemes gabalu.”
Uzskatu, ka šīs izmaiņas tiek veiktas apšaubāmā veidā un to rezultātā tiks ievērojami pasliktināta mūsu harmoniskā savrupmāju vide.
Argumenti PRET:
- tiks ārkārtīgi pasliktināta rajona savrupmāju iedzīvotāju dzīve,
- ēkas būs 21 (divdesmit vienu) metru attālumā no mūsu īpašumiem, un piegulošo pagalmu teritorija kļūs par jauno iemītnieku novērošanas objektu,
- vairāk par 170 jauno dzīvokļu iemītnieki un tikpat auto trīskārt paaugstinās satiksmes intensitāti, pasliktinās gaisa kvalitāti, radīs papildu troksni un vēl vairāk sabojās ielu segumu,
- sešstāvu ēkas tiks būvētas 20m attālumā no Ziepniekkalna kapiem un 70m attālumā no Brāļu kapiem, kas nav pieņemams ne no morālā un ētiskā viedokļa, ne kā labs pilsētvides risinājums. Rīgā nav nevienas vietas, kur daudzstāvu mājas tik cieši pieguļ kapiem. Turklāt ir zināms par joprojām esošiem apbedījumiem iecerētās būvniecības teritorijā,
- bez īstiem argumentiem, visticamāk, izmantojot kontaktus Rīgas domē, tiek uzspiestas plānojuma izmaiņas, lai konkrēts uzņēmējs gūtu vieglu peļņu, būvējot zemas kvalitātes nožēlojama paskata būves uz mūsu apkārtējās vides un iedzīvotāju labklājības rēķina,
- ir pamats uzskatīt, ka šīs lokālplānojuma izmaiņas būs kā precedents, kas atvieglos līdzīgas izmaiņas un tālāku nepieņemamu apbūvi mūsu privātmāju kvartālā.
Lūdzu noskaidrot un sniegt atbildi uz šādiem jautājumiem:
- kurš un kāpēc Rīgas Domē 2019.gadā atļaujas dot solījumus attīstītājam bez iedzīvotāju viedokļa noskaidrošanas?
- vai iepriekšējās domes prakse kaut ko “sarunāt” par labu “savējiem” vai par naudu, vai par “graudu” turpinās arī esošajā domē un tās atsevišķās struktūrās?
- kādi ir argumenti par labu lokālplānojuma Tumes iela 25 pieņemšanai, kā arī visa privātmāju kvartāla atļautā apbūves augstuma izmaiņām?
No savas puses lūgšu izskatīt jautājumu par domes īpašu labvēlīgumu vienam uzņēmējam arī tiesībsargājošām institūcijām un medijiem.
Seko mums 
Katrs ekonomists labi zina: ja pēkšņi būtiski samazinās naudas masas aprite ekonomikā, tas beigsies ļoti slikti. Ne velti ASV Lielā depresija sakrita ar naudas masas apgrozījuma kritumu par kādiem 30%. Demokrātijā līdzīgi ir ar vēlētāju balsīm. Ja izņem pietiekami lielu vēlētāju balsu skaitu no “apgrozības”, tas beidzas slikti, paralizējot demokrātisku lēmumu pieņemšanu par valsts attīstībai svarīgajiem jautājumiem. Pēdējo trīsdesmit gadu laika lielākā daļa Latvijas krievvalodīgo izvēlējās balsot par partijām, kas latviešu vairākumam nebija pieņemamas. Tādējādi vairākās Saeimās vismaz divdesmit deputātu mandāti tika “izņemti no apgrozības”.
Sabiedrībā rezonansi izsaucis Ernesta Rieksta video: “Es ceru, ka Krievijas armija ienāks Latvijā.” “Sprādzienu” izraisīja tieši šis teikums. Pārējo vēstījuma daļu aizņem pašreiz piekoptās politikas kritika un konstatācija, ka Dievzemītē viss pagalam. Delfi gan cenšas Riekstu rečekot, ka citur, t. sk., Krievijā ir vēl sliktāk, taču “reņģēdājiem” no tā vieglāk nepaliek.
Kārtējo reizi kārtējā Saeima ir ievēlējusi jaunu (sic!) valdību. Ko mēs varam sagaidīt no šī piedzimušā brīnumbērna, kurš mums sola piena upes un ķīseļa krastus tuvākajos gados, proti, Eiropas Savienības valstu vidējo dzīves līmeni? Skeptiķi teiktu – blēņas! Cik valdības nav nākušas un gājušas, kas nav solīts, bet, kur bijām, tur esam!
Katrs veselības ministrs nāk ar sev vairāk vai mazāk draudzīgu politiķu uzstādījumiem, kurus tad pirmajās darba dienā pamanās paust tautai, atbildot uz nesagatavotu žurnālistu nesagatavotiem jautājumiem. Ar laiku ministrs saprot spēles noteikumus, sāk solīt mazāk, bet prasīt vairāk.
Saņēmu Jūsu e-pastu ar aicinājumu veikt papildu iemaksas Pensiju fondā! Varbūt Jūs tomēr varat mani nomotivēt to izdarīt, atbildot uz maniem jautājumiem un varbūt sniedzot papildu informāciju!
Kā jau parasti, ja Ogres novadā top kaut kas jauns, vajadzīgs un skaists, no tumšiem stūriem uzrodas personāži, kas izplata dažādus melus un puspatiesības par šīm iecerēm. Slēpjoties aiz skaistām frāzēm par attīstību un novada interesēm, tiek bīdītas politiskās intereses un personīgi motīvi.
No 2000. gada marta līdz 2022. gada maijam Slovēnijā ierosināja ~62 000 lietu par antikovida noteikumu pārkāpumiem, piemērojot naudas sodus vairāk nekā 5,7 miljonu eiro apmērā. Vēlāk Slovēnijas Konstitucionālā tiesa atzina pretkovida pasākumus par antikonstitucionāliem. Iepriekšējiem vadīkļiem šādas negantības maksāja varu.
