Cenšoties panākt savu, „Bonava Latvija” atsaucas uz Rīgas domes pārstāvju aizkulišu solījumiem
Nataļja Dzelme11.07.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šis ir mans pieprasījums Rīgas domes priekšsēdētājam, kurš to labvēlīgi pārsūtīja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam, lai sniedz atbildi - viss iet pa riņķi!
Labdien, cien.M.Staķa kungs! Vēlos pievērst Jūsu uzmanību topošajām Rīgas teritoriala plāna izmaiņām, kas attiecas uz zemes gabalu Tumes ielā 25 un tā apkārtni. Īsi par jautājuma būtību.
Pašreizējā teritorijas plānā mūsu privātmāju kvartālā ir atļauta trīsstāvu apbūve, bet izrādās, ka jau otro gadu notiek esošā plāna grozīšana un līdz 2021.gada beigām tiks pieņemta grozījumu trešā redakcija, kurā atļauta apbūve līdz sešiem stāviem.
Nesagaidot jaunā Rīgas teritoriālā plāna pieņemšanu, būvnieks vēlas mainīt mūsu kvartāla esošo lokālplānojumu un sākt būvēt vairākus sešstāvu (!) daudzdzīvokļu namus Tumes ielā 25. 12.aprīlī notikušajā sabiedriskās apspriešanas sapulcē būvnieka SIA “Bonava Latvija” pārstāvis nevarēja argumentēt savu ieceri, piebilstot vienīgi: “Rīgas Dome mums deva solījumu, kad mēs nopirkam šo zemes gabalu.”
Uzskatu, ka šīs izmaiņas tiek veiktas apšaubāmā veidā un to rezultātā tiks ievērojami pasliktināta mūsu harmoniskā savrupmāju vide.
Argumenti PRET:
- tiks ārkārtīgi pasliktināta rajona savrupmāju iedzīvotāju dzīve,
- ēkas būs 21 (divdesmit vienu) metru attālumā no mūsu īpašumiem, un piegulošo pagalmu teritorija kļūs par jauno iemītnieku novērošanas objektu,
- vairāk par 170 jauno dzīvokļu iemītnieki un tikpat auto trīskārt paaugstinās satiksmes intensitāti, pasliktinās gaisa kvalitāti, radīs papildu troksni un vēl vairāk sabojās ielu segumu,
- sešstāvu ēkas tiks būvētas 20m attālumā no Ziepniekkalna kapiem un 70m attālumā no Brāļu kapiem, kas nav pieņemams ne no morālā un ētiskā viedokļa, ne kā labs pilsētvides risinājums. Rīgā nav nevienas vietas, kur daudzstāvu mājas tik cieši pieguļ kapiem. Turklāt ir zināms par joprojām esošiem apbedījumiem iecerētās būvniecības teritorijā,
- bez īstiem argumentiem, visticamāk, izmantojot kontaktus Rīgas domē, tiek uzspiestas plānojuma izmaiņas, lai konkrēts uzņēmējs gūtu vieglu peļņu, būvējot zemas kvalitātes nožēlojama paskata būves uz mūsu apkārtējās vides un iedzīvotāju labklājības rēķina,
- ir pamats uzskatīt, ka šīs lokālplānojuma izmaiņas būs kā precedents, kas atvieglos līdzīgas izmaiņas un tālāku nepieņemamu apbūvi mūsu privātmāju kvartālā.
Lūdzu noskaidrot un sniegt atbildi uz šādiem jautājumiem:
- kurš un kāpēc Rīgas Domē 2019.gadā atļaujas dot solījumus attīstītājam bez iedzīvotāju viedokļa noskaidrošanas?
- vai iepriekšējās domes prakse kaut ko “sarunāt” par labu “savējiem” vai par naudu, vai par “graudu” turpinās arī esošajā domē un tās atsevišķās struktūrās?
- kādi ir argumenti par labu lokālplānojuma Tumes iela 25 pieņemšanai, kā arī visa privātmāju kvartāla atļautā apbūves augstuma izmaiņām?
No savas puses lūgšu izskatīt jautājumu par domes īpašu labvēlīgumu vienam uzņēmējam arī tiesībsargājošām institūcijām un medijiem.
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
