Centrālcietuma moku kambari ārzemniekiem: „Es domāju, ka nomiršu,” turku uzņēmējs atceras cietumā pavadītos mēnešus
Lato Lapsa08.11.2021.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Dr. Scholasts
08.11.2021. 18:133 mēnešu laikā svars samazinājās no 108 kg uz 86 kg?
Par to taču vajadzētu kājas bučot! Daudzas slimības rada liekais svars!!!
apbrīnojami
08.11.2021. 17:58Ka cilvēks, kuram ir visas slimības, kas sastopamas uz pasaules, braukā apkārt. Neizmainīs turki savu attieksmi pret Latviju viena simulanta un tevis, mērgļa, kas nīst valsti, dēļ.
vins ieradas ka investors
08.11.2021. 17:50»
Ojārs
Ko tas ārzemnieks meklēja, kāpēc ieradās - te taču ir Latvija
tas tacu noziedznieku godman un valda dombrovska arzemju investors ! Bet redz ka aplauzas pret vid babam !https://sputniknewslv.com/20211108/latviesu-mediji-stasta-situaciju-latvija-var-salidzinat-ar-gulaga-nometni-19103914.html
Adams /3biroja2nod Montika pasutijumu galds
08.11.2021. 17:31»
Latvija - neizdevusies valsts
Nu arī NATO dalībvalstī Turcijā zinās, ka ... skat. manu pseidonīmu
Ja Montiks plus Tiesnese Krievinja grupa 2011gada Nepamatoti Iesloga,plus iemetat 2korpusacits ar Recidivistiem.
Tiesnesis Godigs Atcel nelikumigo Tiesas Lemumu. Kriminallietu izbeidz Sadomato pec 2gadi un 6menesi un ta 3 Reizes.
2007gads 2009gads 2011gads Bonusa ari 2013gads.
?
08.11.2021. 17:16Interesanti, kāpēc publikācijas autors pēkšņi tā sācis interesēties par medicīnisko aprūpi Centrālcietumā?
Dzirdēts
08.11.2021. 17:08Nu, par Spures vadīšanu ir dzirdētas atsauksmes - "optimizē" štatus, atlaižot apakšējā līmeņa darba darītājus, tai pašā laikā iekārto savas druškas labi apmaksātos amatos, kuras neko nejēdz sevis pārstāvētajā jomā. Dzirdēts, ka dažs ir vēl palicis tur pagaidām strādāt tikai tāpēc, ka Spuri beidzot izmeta, lai paskatītos, kas mainīsies, jo Spures laiki padara darbu neizturamu. Tāpēc arī nebrīnos, ka normāls medpersonāls nav pieejams.
Latvija - neizdevusies valsts
08.11.2021. 17:00Nu arī NATO dalībvalstī Turcijā zinās, ka ... skat. manu pseidonīmu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
