Centrālcietuma priekšnieks aizliedzis ieslodzītajiem iegādāties medikamentus, kaut arī to lietošana tiek stingri kontrolēta
Pietiek lasītāja26.10.2020.
Komentāri (27)
Iesaki rakstu: 
Vēlos vērst Jūsu uzmanību uz ilgstošu, prettiesisku situāciju Rīgas Centrālcietumā. Kopš šā gada sākuma (līdz ar jauna cietuma priekšnieka atnākšanu) ieslodzītajiem tiek liegta iespēja par saviem līdzekļiem iegādāties medikamentus. Pirms jaunā cietuma priekšnieka ieviestā aizlieguma ieslodzītajiem bija iespēja nepieciešamības gadījumā pašiem parūpēties par savu veselību (ar cietuma medicīnas daļas starpniecību iegādāties nepieciešamos medikamentus).
Jāievēro, ka ieslodzītie kā mazaizsargāta grupa atrodas pilnā valsts apgādībā un līdz ar to aizsardzībā. Tādējādi arī šo personu veselības aizsardzība ir valsts pienākums. Konkrētajā gadījumā Rīgas Centrālcietumā medicīniskā aprūpe tiek nodrošināta apjomā, kuru nevar uzskatīt par minimālo, un tajā pat laikā tiek liegta iespēja ieslodzītajam pašam parūpēties par savu veselību.
Ārstniecības likuma 5. pants noteic: "Ikvienam ir pienākums rūpēties un katrs ir atbildīgs par savu, tautas, savu tuvinieku un apgādībā esošo personu veselību.” No šīs normas izriet ieslodzītās personas pienākums rūpēties par savu veselību, kā arī valsts pienākums rūpēties par ieslodzīto, kā apgādībā esošo personu veselību.
Jānorāda, ka likumdevējs ir paredzējis ieslodzītā tiesības pašam parūpēties par savu veselību - MK noteikumu Nr. 276 "Apcietināto un notiesāto personu veselības aprūpes īstenošanas kārtība" 6. punkts prezumē, ka, ja zāles tiek iegādātas par ieslodzītā personīgajiem finanšu līdzekļiem, tad tās glabā ieslodzījuma vietas medicīnas daļā un tās lieto ieslodzījuma vietas personāla klātbūtnē. Tātad ir paredzēts mehānisms zāļu patvaļīgas lietošanas nepieļaušanai.
Neskatoties uz minēto, Rīgas Centrālcietuma priekšnieks patvaļīgi ir liedzis ieslodzītajiem iespēju iegādāties nepieciešamos medikamentus, un tajā pat laikā cietuma medicīnas daļā iespējams saņemt pamatā tikai vienveidīgas pretsāpju zāles, neskatoties uz veselības problēmu dažādību.
Cilvēka veselības aizsardzība ir cieši saistīta ar cilvēka cieņas kā augstākās cilvēktiesību vērtības aizsardzību. Nepietiekama veselības aprūpe rada ne vien tiesību uz veselību (LR Satversmes 111. pants) pārkāpumu, bet arī spīdzināšanas un necilvēcīgas apiešanās aizlieguma (LR Satversmes 95. pants) pārkāpumu.
Līdz ar to, nenodrošinot tiesības pašam rūpēties par savu veselību (ievērojot valsts ekonomiskās iespējas, valsts nevar nodrošināt pilnvērtīgu un cilvēka cienīgu veselības aprūpi ieslodzījuma vietās), tiek būtiski aizskartas ieslodzīto personu tiesības un radīts apdraudējums dzīvībai.
Acīmredzot cietuma priekšnieks, atliekot malā "neērtās" cilvēktiesības, izvēlējies Via negativa ( latīņu val. nolieguma ceļš). Saskaņā ar šo principu vieglāk ir saprast, ka kaut kas ir slikti, nevis labi. Atņemot var pieļaut mazāk kļūmju nekā pievienojot (atļaujot), jo pievienošanai var būt slēpts un komplicēts atgriezeniskās saites efekts. Līdz ar ko aizliedzot (atņemot) pēc iespējas vairāk pastāv mazāka iespēja kļūdīties un paralēli mazāks darba apjoms.
Tomēr vēlme nekļūdīties un/vai mazāk strādāt, riskējot ar cilvēku (ieslodzītais vismaz uz papīra ir cilvēks) veselību/dzīvību, diez vai ir atbalstāms un pieļaujams darba stils.
Lūdzu iesaistīties šīs situācijas risināšanā un pateicos par veltīto laiku un uzmanību, apzinoties, ka ir arī "asākas" problēmas par šo.
Seko mums 
Latvijas mediji atzinīgi vērtē valdības līdzšinējo pretimnākšanu Latvijas izdevēju nozarei, izstrādājot grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā par pazemināto nodokļa likmi 5% apmērā no 2022.gada 1.janvāra, piemērojot to drukātajām grāmatām un periodiskajiem izdevumiem.
2021. gada 18. oktobrī Krīzes vadības padome (KVP) Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vadībā nolēma atbalstīt virkni Veselības ministrijas sagatavotos ieteikumus Covid19 izplatības ierobežošanā. Šajā sakarā vēlamies paziņot:
Cīņa turpinās un kļūst arvien atklātāka un agresīvāka. Iznīcināt mūsu cilvēcību, iznīcināt vēlmi pēc izglītības, iznīcināt ģimenes, iznīcināt cilvēkos nepieciešamību pēc kultūras, iznīcināt vēlmi dzīvot un iznīcināt cilvēkos viņu labākās īpašības: cilvēcīgumu, labestību, godaprātu, taisnīgumu, līdzjūtību, iejūtību, sirsnību, krietnumu, pašlepnumu, pašcieņu, gādību, rūpes un mīlestību vienam pret otru…. Cilvēki, kuri pretojas vai, pareizāk būtu teikt, rūpējas un cenšas aizsargāt sevi un savas ģimenes, – viņus šodien sauc par antivakseriem.
Pateicībā Latvijas mediķiem par pašaizliedzīgo darbu COVID-19 pandēmijas laikā 2020. gada 16. jūlijā Rīgas pilī izskanēja koncerts “Kopā”, kur uzstājās tenors Aleksandrs Antoņenko un pianists Reinis Zariņš.
Kur un kā, kā arī kāpēc rodas tie, daudzuprāt, nesaprātīgie un neloģiskie likumi, ierobežojumi, stabiņi, saliņas un veloceliņi Rīgā un citi vājprāti, kas izsauc un izraisa mūsu sašutumu? Vai tos kāds apzināti rada, mērķtiecīgi un plānveidīgi izveido, vai tas ir tādas kolektīvās bezatbildības, muļķības, neizpratnes un neprasmes rezultāts kādiem cēloņiem, kurus minēju iepriekš? Varbūt tos pasūta greizo spoguļu valstībā un ir kāda cilvēku kopa, kas īpaši specializējas uz aplamību izdomāšanu un ieviešanu?
Pusotra gada laikā, kopš Latvijā ir Covid-19 krīze, Krišjāņa Kariņa valdība demonstrē pilnīgu nespēju veikt galveno tās uzdevumu - apturēt vīrusa izplatību, glābjot cilvēku veselību un dzīvību.
Valdība liedz nepotētajiem darbu (lasi – iztikas avotu), veselības aprūpi, ieeju veikalos, sociālos atvieglojumus un visādi citādi moka, sirdzēji izdziest, ārstēti pēc protokola, bet premjers ciniski aicina latvzemiešus ciest, saglabājot “vēsu prātu un mieru”. Segregācijas ieviesējam pietiek nekaunības – aicināt uz vienotību. Valdības politikas ķīlniekiem “no augšas” tiek piedāvāts Stokholmas sindroms.
Esam jau pieraduši, ka valdības lēmumi saistībā ar Covid-19 ir novēloti, haotiski, grūti saprotami un bieži vien neizpildāmi. Taču nupat Kariņa valdība iezīmē jaunu robežu – tie kļūst arī nelietīgi un amorāli.
Latvijas valsts pretēji Latvijas Satversmē garantētajām tiesībām pretlikumīgi liedza man, Aivaram Lembergam, piedalīties Ventspils pilsētas domes šī gada 5.jūnija vēlēšanās.
