Iesaki rakstu: 
Karš ir sācies, un, lai ko šodien un turpmākajās dienās par mūsu drošību bubinātu leviti, kariņi, pabriki un rinkēviči, es nevienam neieteiktu mēģināt iežūžot sevi ilūzijās, ka krievi drusciņ pakaros ar ukraiņiem, būs viena Putina izziņotā "speciālā militārā operācija" un viss. Šis diemžēl ir tikai pats kara sākums, šis karš ietekmēs ikvienu un visus, un mums ārkārtīgi paveiksies, ja tas skars tikai mūsu labklājību.
Man ir ļoti, ļoti, ļoti nepatīkami, ka tik precīzi ir piepildījušās mana pēdējā laika „dīvāna prognozes” par kara sākumu. Vēl nepatīkamāk ir tas, ka, balstoties uz savām nelielajām vēstures un cilvēku zināšanām, man ir jāizsaka vēl viena slikta prognoze: ja Krievijas vēsture neatkārtosies un vienu pusjukušu caru nepiežmiegs viņa paša tuvākās apkārtnes ļaudis, kāda kodolsēne kaut kur Eiropā šogad ir absolūti iespējama. Kur – to nepateiks neviens.
Es pats nekad neesmu piedalījies nevienā karadarbībā un neesmu bijis ne tuvumā nevienai aktuālai frontes līnijai. Taču es esmu daudz ko lasījis un pārdomājis, bijis daudzviet pasaulē tieši tajās vietās, kur ir notikuši ilgstoši un milzīgi slaktiņi, un tā nu ir sagadījies, ka tieši pašlaik es rakstu grāmatu par Kongo, kur – kā tas gandrīz nevienam normālam cilvēkam nav zināms – vēl joprojām nav īsti beidzies divdesmit pirmā gadsimta asiņainākais karš, kurā gājuši bojā jau vismaz pieci miljoni cilvēku.
Uz šī pamata es atļaušos izteikt dažus nebūt ne obligātus, taču manā ieskatā tīri prātīgus padomus.
Ir lietas, ko mēs varam ietekmēt, un ir lietas, kuras galīgi nevaram. Tam, kas šorīt nu jau pa īstam notiek Ukrainā, var būt visdažādākā mēroga sekas – līdz pat visaptverošam Trešajam pasaules karam ieskaitot. Šajā vissliktākajā gadījumā mūs neglābs ne laivas uz Gotlandi, ne tvaikoņi uz Vāciju, ne katamarāni uz Austrāliju. Neglābs patiesībā nekas. Šādam gadījumam man nekādu padomu nav, ja nu vienīgi – nestresot par lietām, kas nav ietekmējamas.
Taču tas, kā minēts, ir vissliktākais gadījums. Mani ieteikumi ir domāti mazāk sliktiem scenārijiem.
Pirmais – ceriet uz labāko, bet rēķinieties ar sliktāko. Nepieļaujiet vislielāko kļūdu, kas visos laikos ir maksājusi dzīvību simtiem, tūkstošiem un miljoniem cilvēku visur un vienmēr – no „Titānika” līdz Kongo džungļiem. Nerēķinieties, ka kāds par jums parūpēsies, pateiks priekšā, ko darīt, un izsniegs pareizo rīcības instrukciju. Uz to var cerēt, bet ar to nedrīkst rēķināties.
Tie, kas rēķinājās, ka gan jau tie, kas visu zina labāk, viņus nostādīs pareizajā rindā pie glābšanas laivām, aizgāja pa burbuli ar visu „Titāniku”. Tas nav ne labi, ne slikti, - tā tas vienkārši ir. Ja mūsu valstī pienāks īsti dramatiskais brīdis, no visiem levitiem un kariņiem šeit būs palicis labi, ja katrs desmitais, - pārējie jau laikus būs ar airbaltika glābšanas laivām aizplivinājušies relatīvā drošībā, lai par jūsu naudu jau no turienes turpinātu „rūpēties par jūsu drošību”.
Otrais, kas automātiski izriet no pirmā. Domājiet paši. Vērtējiet paši. Lemiet paši. Neko nedariet tāpēc, ka pūlis tā dara. Jums katram ir sava dzīves pieredze, savi panākumi, savi aplauzieni, savas vilšanās un savas veiksmes. Ņemiet to visu vērā, jo pašlaik, ļoti iespējams, ir tas laiks, kad no jūsu pašu konkrētajiem lēmumiem būs atkarīga ne tikai jūsu pašu, bet arī jūsu ģimeņu, jūsu tuvinieku dzīvība. Tieši tik vienkārši.
Trešais – par praktisko pusi. Jau atkal – ņemiet vērā visu savu līdzšinējo dzīves pieredzi. Nav nekādas jēgas jau nez kuro reizi izpirkt griķus un konservus, bet ir jēga parūpēties, lai jūsu un jūsu ģimeņu dzīvei nelabojamu ļaunumu nenodarītu īslaicīga vai ne tik īslaicīga krīze jebkurā vitāli svarīgā jomā. Pastāvīgi pilna automašīnas – ja tāda ir – benzīnbāka ir pašsaprotama lieta, pietiekams skaidrās naudas krājums – arī.
Ceturtais – par cilvēkiem. Tas jau atkal ir ļoti, ļoti slikti, bet visa mana dzīves pieredze – no Kongo līdz Kambodžai, no bijušās Dienvidslāvijas līdz Centrālamerikai un no Ruandas līdz Sudānai – apliecina vienu: tumši laiki atmodina tumsu cilvēku sirdīs. Tas nav nekāds muļķīgs poētisms – vienkārši esiet gatavi aizsargāt sevi un savu ģimeni. Protams, ceriet uz labāko – proti, ka neko tādu nevajadzēs, bet vienalga rēķinieties ar sliktāko.
Seko mums 
Ražotājiem ir nepieciešama finansiāla motivācija samazināt iepakojumu un izmantot pārstrādājamu iepakojumu. Ir jāveicina pārstrādātu materiālu izmantošana un jāpadara neizdevīga atkritumu apglabāšana. Šķiet pašsaprotami, vai ne? Diemžēl pašlaik valdība nesaprotamu iemeslu dēļ bremzē jau ar visām iesaistītajām pusēm apspriestu likumprojektu un dod priekšroku no iedzīvotāju kabatām katru gadu maksāt ES 15 miljonus par nepārstrādātu plastmasas iepakojumu.
2022. gada maijā Liepājas ielās ir konstatēti AS “Liepājas autobusu parks” piederoši autobusi, uz kuriem izvietota politiska un neviennozīmīgi vērtējama reklāma, par kuru esam saņēmuši iedzīvotāju pretenzijas. Uz vienas no autobusu reklāmām ir attēloti pieci dažāda vecuma bērni, sieviete un vīrietis, kā arī uzraksti “Latvija pirmā! Par dabisku ģimeni!”. Bet otra veida reklāma uz autobusiem ievietotā reklāma ietver politiskās partijas “Latvija pirmā” biedru kopbildi, kā arī uzrakstus “Latvija pirmā! Par dabisku ģimeni! Apvienosim Latvijas tautu!”.
1. Krievu spēkiem ir vietēja mēroga panākumi, pārraujot frontes līniju Donbasa frontē pie Popasnas pilsētas. Tas ir izdevies, sakoncentrējot spējīgākās vienības, tajā skaitā “Vāgnera” grupu. Ir arī citi nelieli izrāvieni.
Aizvadītājā nedēļā valdība lielākoties bija aizņemta ar savu kārtējo krīzīti. Tomēr arī par tautu domāja. Vismaz tā varētu likties, pārlūkojot mediju publikāciju virsrakstus
Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka atklāj, ka līdzšinējā NATO stratēģija paredz agresijas gadījumā vispirms pamest Baltijas valstis un pēc tam tās atkal atkarot. Bērboka uzskata, ka nepieciešama jauna NATO stratēģija, kas ļautu nekavējoties un vispusīgi atvairīt Krievijas uzbrukumu. Baltijas valstu aizsardzība tad vairāk gultos uz Vāciju. Tā ka, iespējams, drīzumā Dievzemītē atkal būs pa pilnam vācu puišu, meiču un, velns viņu zin’, kas tur vēl dienē.
Enerģētiskā
Attiecībā uz padomju pieminekļiem ir viens aspekts, par ko jābūt skaidram priekšstatam - visā Eiropā šie pieminekļi ir vietējo krievvalodīgo identitātes konsolidācijas punkti. Un sociologiem ir daudzmaz skaidrs, kāpēc tas tā. Tie nav gluži piederības atraktori. Par tiem kalpo tā pati māju izjūta, un par to cits stāsts (cik plaši ietver mājas, sēta vai reģions Pribaltika).
Tagad jau piemirsies, bet 2018. gadā bija briesmīgs skandāls – KNAB darbinieki aizturēja Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu Saeimas telpās. Nākamajā rītā deputāts tika palaists brīvībā. Kaimiņam kā aktierim izdevās izcila performance – samulsums, bailes, pēc tam varonīga apņēmība, kas atspoguļojās viņa sejā dažādos veidos. Tolaik Kaimiņam un viņa partijai vēl bija daudz fanu, kuri gaidīja elka iznākšanu no cietuma. Tā gan tagad ir tāla pagātne.
