Cēsu pašvaldība atkritumus nosauc par stratēģiski svarīgu nozari un nospļaujas uz iedzīvotājiem
PIETIEK07.04.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Cēsu pašvaldība izcili uzstājīgi vēlas atbalstīt vairākām pašvaldībām piederošu uzņēmumu Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija (ZAAO), nerēķinoties ar to, ka iedzīvotāji par ZAAO nodrošināto atkritumu izvešanu maksā dubultīgi, nereti pat trīskārši. Lai ZAAO monopolu atkritumu biznesā nostiprinātu arī turpmāk un nepieļautu konkurenci, Cēsu dome aizvadītajā nedēļā atradusi, maigi sakot, radošu risinājumu un ar savu lēmumu atkritumu apsaimniekošanas nozari pasludinājusi par stratēģiski svarīgu. Šāds lēmums Cēsu pašvaldībai ļauj apiet likumdošanu un neizsludināt konkursu par atkritumu savākšanu.
Uzņēmumu ZAAO, kas jau ilgstoši savācis atkritumus vairākās Ziemeļvidzemes pilsētās, to vidū arī Cēsīs, bez konkursa izvēlējusies Cēsu pašvaldība. Šo līgumu ar ZAAO Administratīvajā apgabaltiesā apstrīdējis uzņēmums L&T, aicinot tiesu izlemt, vai pašvaldībai ir tiesības bez konkursa uzspiest iedzīvotājiem atkritumu savācēju. Tiesas nolēmums gaidāms 8.aprīlī.
Tikmēr Cēsu dome īsi pirms tiesas nolēmuma pasludināšanas, 4.aprīlī pasludinājusi atkritumu apsaimniekošanu par stratēģiski svarīgu savā novadā, lai gan šādu kārtību, kā apliecina Pietiek aptaujātie juristi, nepieļauj normatīvie akti. Par stratēģiski nozīmīgu nozari var pasludināt tikai visas valsts mērogā, nevis vienas pašvaldības ietvaros, taču šāds apstāklis Cēsu domei lēmuma pieņemšanā nav bijis svarīgs.
Kā liecina Pietiek noskaidrotais, Cēsu pašvaldības vadībai šāda „radoša” risinājuma pieņemšanai pieticis ar Saeimas deputāta Vjačeslava Dombrovska (Reformu partija) repliku. Proti, Saeimas deputātiem apspriežot atkritumu apsaimniekošanas koncepciju, Dombrovskis atzinis, ka, iespējams, varētu ļaut pašvaldībām pašām noteikt, vai atkritumi ir stratēģiski nozīmīga nozare, un tad arī ļaut pašvaldībai izvēlēties, vai rīkot atkritumu apsaimniekošanā konkursu vai nē. Tā kā šī replika protokolēta, Cēsu dome to uztvērusi kā valdības lēmuma sastāvdaļu un jau ķērusies pie tā realizēšanas.
Cēsīs par atkritumu izvešanu jāmaksā vairāk nekā 8 lati par kubikmetru. Līdzīgi bija arī Talsu un Tukuma novados, kamēr tur saimniekoja pašvaldības izvēlēts atkritumu savācējs. Pēc konkursa Talsu un Tukuma novados iedzīvotājiem par atkritumiem jāmaksā 3,90 latu par kubikmetru.
Cēsu pašvaldība Pietiek attaisnojas, ka tās lēmums nerīkot konkursu atkritumu apsaimniekošanai nav nekas unikāls, jo līdzīgi esot rīkojušās arī Valmieras un Limbažu pašvaldības, kas arī izvēlējušās ZAAO.
Tā kā ZAAO esot ieguldīti lieli Eiropas struktūrfondu un pašvaldības līdzekļi, esot jādomā, kā uzņēmumu nodrošināt ar garantētu pasūtīju, Pietiek skaidroja Cēsu domes priekšsēdētājs Gints Šķenders. Viņš teica, ka lēmumu par stratēģiski svarīgām nozarēm liekot pieņemt Ministru kabineta noteikumi, un tas nebūt nenozīmējot, ka atkritumu apsaimniekotājs tiks izraudzīts bez konkursa.
ZAAO dibinātājas ir Cēsu, Limbažu, Valkas un Valmieras rajonu pašvaldības, puse no uzņēmuma pieder Valmierai, bet Cēsīm - aptuveni 15%. Šis uzņēmums, kā liecina tā gada pārskati, nav maksājis dividendes, tātad ar saviem ienākumiem ne Cēsu, ne citu Ziemeļvidzemes pilsētu budžetus nav papildinājis.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
