Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ražotājiem ir nepieciešama finansiāla motivācija samazināt iepakojumu un izmantot pārstrādājamu iepakojumu. Ir jāveicina pārstrādātu materiālu izmantošana un jāpadara neizdevīga atkritumu apglabāšana. Šķiet pašsaprotami, vai ne? Diemžēl pašlaik valdība nesaprotamu iemeslu dēļ bremzē jau ar visām iesaistītajām pusēm apspriestu likumprojektu un dod priekšroku no iedzīvotāju kabatām katru gadu maksāt ES 15 miljonus par nepārstrādātu plastmasas iepakojumu.

Lai cik konteinerus atkritumu dalītai vākšanai mēs izvietotu Rīgā, ar papildu šķirošanas iespējām vien mēs plastmasas iepakojuma problēmu neatrisināsim.

Atkritumu samazināšanas un pārstrādes ķēdē ir citi posmi, kur ir steidzami nepieciešami uzlabojumi. Viens no labākajiem rīkiem valdības rokās ir Dabas resursu nodoklis (DRN). Šā nodokļa mērķis piesārņojošākas darbības padarīt ekonomiski neizdevīgas – preces ietekmi uz vidi iekļaut tās cenā, tā vietā, lai to ignorētu un noveltu uz kādu citu. Tātad, piemēram, piemērojot lielākas nodokļa likmes nepārstrādājamam iepakojumam, mēs veicinām pārstrādājama iepakojuma izmantošanu, kas savukārt samazina to nepārstrādājamo atkritumu apjomu, kas nonāk atkritumu poligonos.

Pirms vairāk nekā pusgada Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rīkoja ievērojamu DRN likuma grozījumu apspriešanu. Visi piekrita: piedāvātie grozījumi būtu liels solis atkritumu sistēmas uzlabošanā un veicinātu loģiskākas sistēmas izveidi – sistēmu, kurā viss plastmasas iepakojums netiek uzskatīts par līdzvērtīgu un ražotāji tiek motivēti izmantot iepakojumu atbildīgi un izmantot pārstrādājamu iepakojumu.

Tad nāca pārsteigums: likumprojekta jaunajā versijā, ko VARAM publicēja šā gada martā, no 14 sākotnējām lappusēm palikušas piecas – lielākoties tehniski grozījumi. Pamatojums, kāpēc ir izņemtas jau apspriestas izmaiņas, kas ir saņēmušas piekrišanu gan no vides organizācijām, gan no nozares pārstāvjiem, netika sniegts. Vēlos uzsvērt tikai četras labas lietas, kas ir pazudušas, atstājot ārpusē arī tādus svarīgus jautājumus kā, piemēram, tekstilatkritumus.

Par nepārstrādātu plastmasu 15 miljonus joprojām maksāsim visi

No 2021. gada ES valstīm ir jāveic maksājumi ES budžetā par nepārstrādātu plastmasas iepakojumu – 0,80 EUR par katru kilogramu, Latvijas gadījumā šī summa sastāda vairāk nekā 20 miljonus eiro. ES pagaidām Latvijai ir piešķīrusi atlaidi, līdz ar to gadā maksājam tikai 15 miljonus eiro.

Būtu tikai loģiski šīs izmaksas uzlikt uz to ražotāju pleciem, kuru izmantotais iepakojums netiek pārstrādāts. Lai gan DRN likuma grozījumos bija paredzēts šo noteikt maksu – 0,90 eiro par katru kilogramu plastmasas iepakojuma, kas nonāk atkritumu poligonos, valdība ir izvēlējusies citu ceļu un acīmredzot joprojām vēlas šo summu maksāt no kopējā valsts budžeta.

Vēlos saprast – kāds ir pamatojums šādai izvēlei? Kāpēc šādi izdevumi būtu jāsedz no valsts budžeta? Ražotājiem ir zemāka motivācijas domāt par iepakojuma uzlabošanu, bet valsts budžetā ir par 15 miljoniem mazāk. Ja šādi līdzekļi – 15 miljoni gadā – tiktu ieguldīti pārstrādājamībā, pārstrādē un iedzīvotāju izglītošanā, mūsu atkritumu statistika būtu krietni labāka.

Atbrīvojums no DRN joprojām varēs tikt piemērots visam iepakojumam

Sākotnējā grozījumu versijā tika noteikts, ka atbrīvojumu no nodokļa samaksas nepiemēros iepakojumam no plastmasas un kompozīta materiāliem, kura materiāla īpašības neļauj to pārstrādāt vai kas nesatur pārstrādātu plastmasu vismaz 25% apmērā. Šis punkts padarītu ekonomiski neizdevīgāku nepārstrādājamu plastmasas iepakojumu.

Šobrīd arī nepārstrādājams iepakojums tiek iekļauts ražotāja paplašinātās atbildības sistēmās, tādējādi ievērojami samazinot izmaksas ražotājam, bet apgrūtinot pārstrādes mērķu sasniegšanu. Ražotājam ir vienalga, vai viņa iepakojums ir pārstrādājams – izmaksas no tā nemainās. Liela daļa ražotāju pat nespētu pateikt, kas ar viņu iepakojumu notiek pēc iemešanas konteinerā. Lai gan Latvijā joprojām nepastāv pārstrādājama iepakojuma definīcija, šāds punkts DRN likumā varētu tikt iekļauts jau tagad.

Nepietiek iepakojumu sašķirot. Mums ir jāveido tirgus pārstrādātai plastmasai. Iepakojums, kas satur pārstrādātu plastmasu, lielākoties ir dārgāks nekā iepakojums no jaunas plastmasas. Tagad uzņēmumu motivācija izmantot pārstrādātu plastmasu saturošu iepakojumu balstās lielākoties uz labu gribu un iespēju izcelties tirgū. Pārstrādātas plastmasas izmantošana būtu jāveicina pat vēl vairāk, bet pašlaik DRN likumā iepakojums, kas satur pārstrādātu plastmasu, tiek uzskatīts par absolūti līdzvērtīgu iepakojumam no jaunas plastmasas.

Dzērienu un ēdiena kartona iepakojuma no kompozīta kartona izejmateriāliem (tetrapakas) pārstrāde ir kļuvusi tikai nedaudz izdevīgāka

Rīgā šo iepakojuma tipu var šķirot. Par iespējām to šķirot citās Latvijas vietās jautā savam atkritumu apsaimniekotājam. Šādu iepakojumu pārstrāde turas mata galā. Tā balansē uz neizdevīguma robežas: daļa apsaimniekotāju nevar savākt pietiekamus apjomus, un pietiek pat ar nelielām izmaiņām cenās, lai to pārstrādei vairs nebūtu ekonomiskas jēgas.

Visi mūsu kvadrātveida dzērienu un ēdienu iepakojumi sastāv no vairākiem materiāliem, lielākoties kartona, plastmasas un alumīnija. Kā lai šim iepakojumam piemēro DRN? Līdz šim tas tika darīts, balstoties uz lielāko iepakojuma daļu – visbiežāk kartonu. Tātad, lai gan šie iepakojumi satur apmēram 20% – 30% plastmasas, no DRN likuma skata punkta tie bija līdzvērtīgi papīra kastītei.

Septembrī piedāvātajā versijā tika piedāvāts izveidot atsevišķu likmi dzērienu un ēdienu multislāņu iepakojumam, nosakot to līdzvērtīgu plastmasas iepakojuma DRN likmei. Tas ļautu atviegloti uzelpot un pateikt, ka šo iepakojumu pārstrādāt ir jēga. Šobrīd piedāvātajā versijā tiek atstāts vidusceļš – DRN tiek aprēķināts katram slānim atsevišķi. DRN likme konkrētajam iepakojumam būs atkarīga no tā sastāva.

Kopējais ir lielāks nekā daļu summa. No pārstrādes viedokļa kopā salīmēts kartons, plastmasa un metāls ir krietni sarežģītāk apstrādājams materiāls nekā no viena materiāla izgatavots iepakojums. Arī Zero Waste Europe un Eunomia pētījums liecina, ka šobrīd tiek pārstrādāta tikai šo iepakojumu kartona komponente.

Nav skaidra DRN likme par atkritumu apglabāšanu nākotnē

Ja septembrī apspriestajā versijā tika noteikta DRN likme atkritumu apglabāšanai 2024. gadā, šobrīd tā no likumprojekta ir izņemta. Ņemot vērā, cik lēna un smaga ir DRN likuma grozīšana, šis ir ļoti pārsteidzošs lēmums. Tātad apglabāšanas izmaksu nākotne ir nezināma un nevar tikt izmantota biznesa lēmumu pieņemšanai.

Viena no lietām, ko esmu dzirdējusi praktiski katrā sarunā ar uzņēmumiem, ir vēlme pēc skaidras nākotnes vīzijas iepakojuma un atkritumu jautājumos, taču nav skaidrs pat tāds sistēmas pamats kā atkritumu apglabāšanas likme.

Aicinu atbildīgo ministriju un pēc tam arī Saeimas deputātus sadzirdēt manu un citu iesaistīto pušu aicinājumus un komisiju sēdēs iekļaut atkārtoti vismaz šos punktus:

Iemaksas ES budžetā par nepārstrādāto plastmasas iepakojumu nedrīkst tikt segtas no valsts budžeta. Tās ir jāsedz ražotājiem.

DRN likumā jāierobežo iepakojumi, kas var iegūt atbrīvojumu no DRN. Ja iepakojums netiek pieņemts pārstrādei, par to ir jāmaksā pilnā DRN summa.

Kompozīta kartona iepakojuma DRN jāveicina šī iepakojuma dalīta vākšana un pārstrāde

DRN likme atkritumu apglabāšanai 2024. gadā ir jāizsludina laikus.

No jau apspriestā likumprojekta izņemtās normas ir pretrunā ar ES noteikto mērķu sasniegšanu un paralizē progresu atkritumu apsaimniekošanā. Nepieņemt šīs normas ir īstermiņa domāšana, kas pasliktina ne tikai apkārtējās vides stāvokli, bet arī Latvijas budžeta situāciju.

Novērtē šo rakstu:

26
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...