Četri mazi kaķēni dzīvoklī nav patversme: iecerētie likuma grozījumi liedz glābt dzīvniekus un sabiedrībai piešķirs pasīva novērotāja lomu
31 Latvijas dzīvnieku aizsardzības organizācija*19.09.2023.
Komentāri (25)
Iesaki rakstu: 
Trešdien, 20.septembrī no plkst.8.30 līdz 11.00 pie Saeimas ēkas notiks dzīvnieku aizsardzības biedrības “ZanimalHope” rīkots pikets pret grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā, ar kuriem faktiski tiek liegta palīdzības sniegšana bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušiem dzīvniekiem, pieprasot ikvienam līdzjūtīgam cilvēkam pirms tam reģistrēties kā dzīvnieku patversmei un tādējādi liedzot Latvijas sabiedrībai būt humānai un nevienaldzīgai.
Šobrīd 31 Latvijas dzīvnieku aizsardzības organizācija pauž vienotu nostāju pret šiem Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumiem, kas 20.septembrī tiks skatīti LR Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē, jo paredzētie likuma grozījumi padara dzīvnieku glābēju brīvprātīgo darbu neiespējamu un ir pretrunā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma preambulu, norāda piketa organizatori.
Šie likuma grozījumi ir kā spļāviens sejā dzīvnieku glābējiem arī tāpēc, ka gadiem ilgi atbildīgās institūcijas apzināti izvairās un ignorē nepieciešamību pieņemt normatīvus, kas regulētu dzīvnieku audzētavu un pavairotāju darbību. Dzīvnieku glābēju – biedrību un patversmju darbs ir cīņa ar nerisinātās problēmas sekām – dzīvnieku pārprodukciju, pavairošanas nekontrolēšanu.
Atbildīgā institūcija - Zemkopības ministrija ilgstoši, konsekventi un apzināti samaina vietām cēloņus un sekas. Dzīvnieku glābēju – patversmju darbs MK noteikumos reglamentēts līdz minūtēm un centimetriem, kamēr audzētāju, pavairotāju darbība ir tikai pašu pavairotāju ziņā – noteikumu nav!
Patversmes ir pārpildītas, tāpēc biedrībām kā brīvprātīgo kustībai ir būtiska loma nelaimē nonākušo dzīvnieku aprūpēšanā un jaunu māju atrašanā. Augšminētie likuma grozījumi liegs to likumīgi darīt.
Brīvprātīgais ir cilvēks, kurš paņem mājās mežā atrastus kaķēnus vai slīcināšanai nolemtus kucēnus, izaudzina, ārstē, vakcinē un atrod tiem labus saimniekus. Četri mazi kaķēni dzīvoklī nav patversme! Šis ir stāsts par līdzjūtīgu cilvēku, kurš nespēj paiet garām ciešanām un sāpēm. Mājai vai dzīvoklim, ko brīvprātīgais dala ar pāris kaķēniem vai kucēniem, reģistrācija kā patversmei ir neiespējama un absurda prasība. Tas atņems dzīvniekiem iespēju tikt izglābtiem un padarīs šo brīvprātīgo darbu par nelikumīgu, norāda dzīvnieku aizsardzības organizāciju pārstāvji.
Lielākā daļa dzīvnieku aizsardzības biedrību ir cilvēku grupa, kurai ir kopīga vēlme palīdzēt dzīvniekiem. Ziedojumu apjoms šādām organizācijām ir neliels, uzturēšanas un veterinārie izdevumi gulstas uz pašu brīvprātīgo pleciem, kuri no šīs aktivitātes negūst nekādu peļņu, jo izglābtos dzīvniekus nepārdod, bet iekārto jaunās mājās.
Tā vietā, lai ierobežotu negodprātīgu audzētāju darbību, kuri, pārkāpjot sanitāros un ētikas standartus, kaķus un suņus audzē peļņas nolūkos, Saeima ar vieglu roku var iznīcināt brīvprātīgo kustību un sabiedrības iespēju iesaistīties. DzAO priekšlikumi, kas saknē risinātu problēmu ar bezsaimnieka dzīvniekiem, nav sadzirdēti jau daudzus gadus. Mēs tomēr ceram, ka veselais saprāts ņems virsroku. Ceram, ka starp deputātiem ir arī tādi, kam rūp problēmas patiesie cēloņi.
Ja valsts nevar palīdzēt visiem, lai netraucē tiem, kas to jau dara, uzskata dzīvnieku aizsardzības organizāciju pārstāvji.
* Šobrīd 31 Latvijas dzīvnieku aizsardzības organizācija pauž vienotu nostāju pret šiem Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumiem, kas 20.septembrī tiks skatīti LR Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē:
ZanimalHope
Kaķu palīdzības centrs REMI
Ingato
Biedrība Dzīvnieku palīdzības dienests
Dzīvnieku SOS
Tutti palīdzība dzīvniekiem
Vidzemes ķepas
Liberta
9Dzīvības
Ķepu sargi
Dzīvnieku Tiesību Aizsardzības biedrība “Animal Rights Association B.&T.”
Nepērc-Adoptē
Dzīvnieku Sargi
Kaķu palīdzība “Maks”
Kaķu palīdzības biedrība “Iespēja dzīvot”
Biedrība Gera
Madonas dzīvnieku draugi
Olaines dzīvnieku aizsardzības biedrība
Visas ķepas
Palīdzēsim dzīvniekiem
Minku SOS
Šri Ganeša
Labdarības fonds Sofi
Ulubele
Ar sirdi delnā
Ķepu ķepā
Nodibinājums Dzivniekupolicija.lv
Krāslavas dzīvnieku patversme
Biedrība “Siltā māja”
Biedrība “Murrā”
Jelgavas Kaķi
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
