Četri mazi kaķēni dzīvoklī nav patversme: iecerētie likuma grozījumi liedz glābt dzīvniekus un sabiedrībai piešķirs pasīva novērotāja lomu
31 Latvijas dzīvnieku aizsardzības organizācija*19.09.2023.
Komentāri (25)
Iesaki rakstu: 
Trešdien, 20.septembrī no plkst.8.30 līdz 11.00 pie Saeimas ēkas notiks dzīvnieku aizsardzības biedrības “ZanimalHope” rīkots pikets pret grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā, ar kuriem faktiski tiek liegta palīdzības sniegšana bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušiem dzīvniekiem, pieprasot ikvienam līdzjūtīgam cilvēkam pirms tam reģistrēties kā dzīvnieku patversmei un tādējādi liedzot Latvijas sabiedrībai būt humānai un nevienaldzīgai.
Šobrīd 31 Latvijas dzīvnieku aizsardzības organizācija pauž vienotu nostāju pret šiem Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumiem, kas 20.septembrī tiks skatīti LR Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē, jo paredzētie likuma grozījumi padara dzīvnieku glābēju brīvprātīgo darbu neiespējamu un ir pretrunā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma preambulu, norāda piketa organizatori.
Šie likuma grozījumi ir kā spļāviens sejā dzīvnieku glābējiem arī tāpēc, ka gadiem ilgi atbildīgās institūcijas apzināti izvairās un ignorē nepieciešamību pieņemt normatīvus, kas regulētu dzīvnieku audzētavu un pavairotāju darbību. Dzīvnieku glābēju – biedrību un patversmju darbs ir cīņa ar nerisinātās problēmas sekām – dzīvnieku pārprodukciju, pavairošanas nekontrolēšanu.
Atbildīgā institūcija - Zemkopības ministrija ilgstoši, konsekventi un apzināti samaina vietām cēloņus un sekas. Dzīvnieku glābēju – patversmju darbs MK noteikumos reglamentēts līdz minūtēm un centimetriem, kamēr audzētāju, pavairotāju darbība ir tikai pašu pavairotāju ziņā – noteikumu nav!
Patversmes ir pārpildītas, tāpēc biedrībām kā brīvprātīgo kustībai ir būtiska loma nelaimē nonākušo dzīvnieku aprūpēšanā un jaunu māju atrašanā. Augšminētie likuma grozījumi liegs to likumīgi darīt.
Brīvprātīgais ir cilvēks, kurš paņem mājās mežā atrastus kaķēnus vai slīcināšanai nolemtus kucēnus, izaudzina, ārstē, vakcinē un atrod tiem labus saimniekus. Četri mazi kaķēni dzīvoklī nav patversme! Šis ir stāsts par līdzjūtīgu cilvēku, kurš nespēj paiet garām ciešanām un sāpēm. Mājai vai dzīvoklim, ko brīvprātīgais dala ar pāris kaķēniem vai kucēniem, reģistrācija kā patversmei ir neiespējama un absurda prasība. Tas atņems dzīvniekiem iespēju tikt izglābtiem un padarīs šo brīvprātīgo darbu par nelikumīgu, norāda dzīvnieku aizsardzības organizāciju pārstāvji.
Lielākā daļa dzīvnieku aizsardzības biedrību ir cilvēku grupa, kurai ir kopīga vēlme palīdzēt dzīvniekiem. Ziedojumu apjoms šādām organizācijām ir neliels, uzturēšanas un veterinārie izdevumi gulstas uz pašu brīvprātīgo pleciem, kuri no šīs aktivitātes negūst nekādu peļņu, jo izglābtos dzīvniekus nepārdod, bet iekārto jaunās mājās.
Tā vietā, lai ierobežotu negodprātīgu audzētāju darbību, kuri, pārkāpjot sanitāros un ētikas standartus, kaķus un suņus audzē peļņas nolūkos, Saeima ar vieglu roku var iznīcināt brīvprātīgo kustību un sabiedrības iespēju iesaistīties. DzAO priekšlikumi, kas saknē risinātu problēmu ar bezsaimnieka dzīvniekiem, nav sadzirdēti jau daudzus gadus. Mēs tomēr ceram, ka veselais saprāts ņems virsroku. Ceram, ka starp deputātiem ir arī tādi, kam rūp problēmas patiesie cēloņi.
Ja valsts nevar palīdzēt visiem, lai netraucē tiem, kas to jau dara, uzskata dzīvnieku aizsardzības organizāciju pārstāvji.
* Šobrīd 31 Latvijas dzīvnieku aizsardzības organizācija pauž vienotu nostāju pret šiem Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumiem, kas 20.septembrī tiks skatīti LR Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē:
ZanimalHope
Kaķu palīdzības centrs REMI
Ingato
Biedrība Dzīvnieku palīdzības dienests
Dzīvnieku SOS
Tutti palīdzība dzīvniekiem
Vidzemes ķepas
Liberta
9Dzīvības
Ķepu sargi
Dzīvnieku Tiesību Aizsardzības biedrība “Animal Rights Association B.&T.”
Nepērc-Adoptē
Dzīvnieku Sargi
Kaķu palīdzība “Maks”
Kaķu palīdzības biedrība “Iespēja dzīvot”
Biedrība Gera
Madonas dzīvnieku draugi
Olaines dzīvnieku aizsardzības biedrība
Visas ķepas
Palīdzēsim dzīvniekiem
Minku SOS
Šri Ganeša
Labdarības fonds Sofi
Ulubele
Ar sirdi delnā
Ķepu ķepā
Nodibinājums Dzivniekupolicija.lv
Krāslavas dzīvnieku patversme
Biedrība “Siltā māja”
Biedrība “Murrā”
Jelgavas Kaķi
Seko mums 
Ja vīrietis un sieviete ir divas dažādas lietu dabas, tad ir loģiski, ka tiktāl, cik runa ir par vienas dabas atšķirību no otras, vienu dabu iemiesojošie indivīdi būs savu īpatnējo dabu aprakstošo īpašību ziņā pārāki par indivīdiem, kuri nepieder pie šīs dabas.
Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
