Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vēl tikai aizvadītajā ceturtdienā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone paziņoja, ka saistībā ar „iespējams, negodprātīgo” VID darbinieku sarakstu esot slepens pat tajā minēto personu skaits, bet jau šo otrdien pati Pētersone šo skaitu atklāja publiski. Pati Pētersone no jebkādiem skaidrojumiem par šo viņas pieļauto ierobežotās pieejamības statusa pārkāpumu atsakās, savukārt VID oficiālais skaidrojums ir – publicētā informācija esot „nekorekta”.

Kad pagājušajā ceturtdienā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola publiski paziņoja, ka Pētersonei uzdots jau tuvākajā laikā veikt visu svarīgāko VID struktūrvienību vadītāju un viņu vietnieku rotāciju, gan VID ģenerāldirektore, gan finanšu ministre paziņoja, ka „negodprātīgo” VID darbinieku saraksts esot slepens un netikšot publiskots pat tajā esošo darbinieku skaits.

Taču pagāja tikai piecas dienas, un šo otrdien VID ģenerāldirektore Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē jau publiski paziņoja, ka finanšu ministrei iesniegtajā „negodprātīgo” VID darbinieku sarakstā esot iekļauti 29 darbinieki.

Pētersone otrdien nevēlējās atbildēt uz Pietiek jautājumu - uz kādu normatīvo aktu pamata un ar kādu pilnvarojumu viņa pārkāpusi iepriekš noteikto ierobežotas pieejamības statusu šai informācijai, savukārt vienīgais, ko VID varēja atbildēt uz jautājumu, vai tiks sākta dienesta pārbaude, lai sodītu vainīgos šīs ierobežotas pieejamības informācijas izpaušanā, bija – esot tikusi publicēta nekoreka informācija.

Līdz šim Valsts ieņēmumu dienests par ierobežotas pieejamības informāciju regulāri ir pasludinājis jebkādus datus, kas var mest ēnu uz tā vadības pretrunīgajām un bieži neizprotamajām darbībām saistībā ar apsolīto VID „rindu tīrīšanu” un „negodprātīgo darbinieku aiziešanas panākšanu”.

Ar šo pamatojumu Pētersones vadītā iestāde pēdējās dienās ir atteikusies atklāt gan to, pēc pēc kādas tieši metodikas tika atlasīti un noteikti VID „negodprātīgie” darbinieki, gan to, kādā veidā bija iespējams divu nedēļu laikā sagatavot šādu sarakstu, gan to, vai divu nedēļu laikā šādu sarakstu sagatavoja viena pati Pētersone vai arī kādi VID darbinieki un, ja pēdējais variants, tad – kuri tieši darbinieki un kā tieši Pētersone pārliecinājās par šo sastādītāju godprātīgumu.

Lai izvairītos no skaidrības viešanas šajos jautājumos, VID – kura vadītāja pati tagad publiskojusi it kā slepenu, ierobežotas pieejamības informāciju – atsaucās tieši uz visas šīs informācijas ierobežoto pieejamību.

Saskaņā ar VID oficiālo skaidrojumu šī „informācija par nodokļu ieņēmumu risku jomā piemērojamo metodiku, kas tiek izmantota izvērtējot negodprātīgos darbiniekus (nodokļu maksātājus)”, saskaņā ar likuma Par nodokļiem un nodevām 22.panta 21.daļu esot ierobežotas pieejamības informācija, līdz ar to VID to izsniegt neesot tiesiska pamata.

Tāpat saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 6.pantu un Informācijas atklātības likuma 8.pantu ierobežota pieeja esot noteikta informācijai par darbiniekiem, kas veic nodokļu maksātāju izvērtējumu nodokļu ieņēmumu risku jomā.

Interesanti, ka VID divu dienu laikā nav spējis sniegt konkrētas ziņas par šo it kā noteikto ierobežotas pieejamības informāciju – ne VID amatpersonu, kas šai informācijai noteikusi ierobežotu pieejamību, ne datumu, kad tas noteikts, ne attiecīgā dokumenta nosaukumu un lietvedības numuru, ne arī termiņu, uz kuru tam noteikta ierobežota pieejamība. Saskaņā ar likumu visiem šiem datiem ir jābūt publiski pieejamiem.

Tikmēr pēdējās dienās kāds Pietiek lasītājs saistībā ar šo „ierobežotās pieejamības informāciju” ir paudis šādu ieteikumu: „Varbūt derētu pajautāt Pētersonei, kas tad tik ātri sastādīja to darbinieku sarakstu, kuru iesniedza ministrei, - lai norāda to sastādītāju uzvārdus. Uzzinātu sastādītāju uzvārdus - uzreiz tautai būtu priekštats par ticamību. Pati jau Pētersone nemaz nepazīst tos aptuveni 200 darbiniekus, varbūt tos pašus sastādītājus ir nepieciešams kā pirmos iekļaut tajā sarakstā.

Pētersone pati izvēlējās sev vietniekus, kā mēs tagad redzam, neviens nav apzinīgi strādājis, pati izveidoja sev vietnieku amatus, jo tādu labu laiku jau nebija. Tagad izrādās, ka tas viss ir bijis nepareizi, bet Pētersone amatu saglabā. Te derētu pajautāt, kā tad tas izdodas, kad viss tiek sagrauts. Vēl var pajautāt Pētersonei, vai sniegs ir balts, un viņas atbilde būtu - teiksim, ka balts, vai zeme ir apaļa, un atbilde - teiksim, ka apaļa. Lūk, tādas personas vada VID.”

Savukārt cits Pietiek lasītājs minējis šādus apsvērumus: „Ko Pētersone darīja šos gadus, ja pēkšņi divu nedēļu laikā varēja izskatīt visas amatpersonu deklarācijas? Tas nozīmē vienu - šī persona nestrādā, bet tikai saņem algu vairāk par 5000 eiro mēnesī, piepluso prēmijas par it kā izcilu darbu, saņem veselības apdrošināšanu, iegādājas sev un savai ģimenei lētas jaunas mašīnas viņai vien zināmā salonā laikā, kad valstī tika pārbaudīti autoservisi, veic mahinācijas ar īpašumiem (amatpersonas deklarācijā), saņem naudas dāvinājumus no radinieces, kura visa mūža garumā nav redzējusi vairāk par 20 eiro gabalā...”

Pietiek jau arī iepriekš ir aprakstījis, kā, dzenoties pēc plašākas pozitīvas publicitātes, Pētersone ir gatava publiskot informāciju, ko VID iepriekš ir publiski izziņojis kā neizpaužamu: tā bija, piemēram, ar viņas vietnieka Tāļa Kravaļa atlaišanu, - tikai pāris dienas iepriekš VID bija apgalvojis, ka ziņas par atlaistiem darbiniekiem likums tam aizliedzot izpaust.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...