Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vēl tikai aizvadītajā ceturtdienā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone paziņoja, ka saistībā ar „iespējams, negodprātīgo” VID darbinieku sarakstu esot slepens pat tajā minēto personu skaits, bet jau šo otrdien pati Pētersone šo skaitu atklāja publiski. Pati Pētersone no jebkādiem skaidrojumiem par šo viņas pieļauto ierobežotās pieejamības statusa pārkāpumu atsakās, savukārt VID oficiālais skaidrojums ir – publicētā informācija esot „nekorekta”.

Kad pagājušajā ceturtdienā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola publiski paziņoja, ka Pētersonei uzdots jau tuvākajā laikā veikt visu svarīgāko VID struktūrvienību vadītāju un viņu vietnieku rotāciju, gan VID ģenerāldirektore, gan finanšu ministre paziņoja, ka „negodprātīgo” VID darbinieku saraksts esot slepens un netikšot publiskots pat tajā esošo darbinieku skaits.

Taču pagāja tikai piecas dienas, un šo otrdien VID ģenerāldirektore Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē jau publiski paziņoja, ka finanšu ministrei iesniegtajā „negodprātīgo” VID darbinieku sarakstā esot iekļauti 29 darbinieki.

Pētersone otrdien nevēlējās atbildēt uz Pietiek jautājumu - uz kādu normatīvo aktu pamata un ar kādu pilnvarojumu viņa pārkāpusi iepriekš noteikto ierobežotas pieejamības statusu šai informācijai, savukārt vienīgais, ko VID varēja atbildēt uz jautājumu, vai tiks sākta dienesta pārbaude, lai sodītu vainīgos šīs ierobežotas pieejamības informācijas izpaušanā, bija – esot tikusi publicēta nekoreka informācija.

Līdz šim Valsts ieņēmumu dienests par ierobežotas pieejamības informāciju regulāri ir pasludinājis jebkādus datus, kas var mest ēnu uz tā vadības pretrunīgajām un bieži neizprotamajām darbībām saistībā ar apsolīto VID „rindu tīrīšanu” un „negodprātīgo darbinieku aiziešanas panākšanu”.

Ar šo pamatojumu Pētersones vadītā iestāde pēdējās dienās ir atteikusies atklāt gan to, pēc pēc kādas tieši metodikas tika atlasīti un noteikti VID „negodprātīgie” darbinieki, gan to, kādā veidā bija iespējams divu nedēļu laikā sagatavot šādu sarakstu, gan to, vai divu nedēļu laikā šādu sarakstu sagatavoja viena pati Pētersone vai arī kādi VID darbinieki un, ja pēdējais variants, tad – kuri tieši darbinieki un kā tieši Pētersone pārliecinājās par šo sastādītāju godprātīgumu.

Lai izvairītos no skaidrības viešanas šajos jautājumos, VID – kura vadītāja pati tagad publiskojusi it kā slepenu, ierobežotas pieejamības informāciju – atsaucās tieši uz visas šīs informācijas ierobežoto pieejamību.

Saskaņā ar VID oficiālo skaidrojumu šī „informācija par nodokļu ieņēmumu risku jomā piemērojamo metodiku, kas tiek izmantota izvērtējot negodprātīgos darbiniekus (nodokļu maksātājus)”, saskaņā ar likuma Par nodokļiem un nodevām 22.panta 21.daļu esot ierobežotas pieejamības informācija, līdz ar to VID to izsniegt neesot tiesiska pamata.

Tāpat saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 6.pantu un Informācijas atklātības likuma 8.pantu ierobežota pieeja esot noteikta informācijai par darbiniekiem, kas veic nodokļu maksātāju izvērtējumu nodokļu ieņēmumu risku jomā.

Interesanti, ka VID divu dienu laikā nav spējis sniegt konkrētas ziņas par šo it kā noteikto ierobežotas pieejamības informāciju – ne VID amatpersonu, kas šai informācijai noteikusi ierobežotu pieejamību, ne datumu, kad tas noteikts, ne attiecīgā dokumenta nosaukumu un lietvedības numuru, ne arī termiņu, uz kuru tam noteikta ierobežota pieejamība. Saskaņā ar likumu visiem šiem datiem ir jābūt publiski pieejamiem.

Tikmēr pēdējās dienās kāds Pietiek lasītājs saistībā ar šo „ierobežotās pieejamības informāciju” ir paudis šādu ieteikumu: „Varbūt derētu pajautāt Pētersonei, kas tad tik ātri sastādīja to darbinieku sarakstu, kuru iesniedza ministrei, - lai norāda to sastādītāju uzvārdus. Uzzinātu sastādītāju uzvārdus - uzreiz tautai būtu priekštats par ticamību. Pati jau Pētersone nemaz nepazīst tos aptuveni 200 darbiniekus, varbūt tos pašus sastādītājus ir nepieciešams kā pirmos iekļaut tajā sarakstā.

Pētersone pati izvēlējās sev vietniekus, kā mēs tagad redzam, neviens nav apzinīgi strādājis, pati izveidoja sev vietnieku amatus, jo tādu labu laiku jau nebija. Tagad izrādās, ka tas viss ir bijis nepareizi, bet Pētersone amatu saglabā. Te derētu pajautāt, kā tad tas izdodas, kad viss tiek sagrauts. Vēl var pajautāt Pētersonei, vai sniegs ir balts, un viņas atbilde būtu - teiksim, ka balts, vai zeme ir apaļa, un atbilde - teiksim, ka apaļa. Lūk, tādas personas vada VID.”

Savukārt cits Pietiek lasītājs minējis šādus apsvērumus: „Ko Pētersone darīja šos gadus, ja pēkšņi divu nedēļu laikā varēja izskatīt visas amatpersonu deklarācijas? Tas nozīmē vienu - šī persona nestrādā, bet tikai saņem algu vairāk par 5000 eiro mēnesī, piepluso prēmijas par it kā izcilu darbu, saņem veselības apdrošināšanu, iegādājas sev un savai ģimenei lētas jaunas mašīnas viņai vien zināmā salonā laikā, kad valstī tika pārbaudīti autoservisi, veic mahinācijas ar īpašumiem (amatpersonas deklarācijā), saņem naudas dāvinājumus no radinieces, kura visa mūža garumā nav redzējusi vairāk par 20 eiro gabalā...”

Pietiek jau arī iepriekš ir aprakstījis, kā, dzenoties pēc plašākas pozitīvas publicitātes, Pētersone ir gatava publiskot informāciju, ko VID iepriekš ir publiski izziņojis kā neizpaužamu: tā bija, piemēram, ar viņas vietnieka Tāļa Kravaļa atlaišanu, - tikai pāris dienas iepriekš VID bija apgalvojis, ka ziņas par atlaistiem darbiniekiem likums tam aizliedzot izpaust.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

12

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

Foto7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Lasīt visu...

21

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

FotoEsat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
Lasīt visu...

21

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

Foto“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...