Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kamēr Anitas Krūmiņas (attēlā) vadītā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra mēģina izlocīties no nepieciešamības sniegt konkrētus skaidrojumus saistībā ar tās piesaistītā „eksperta”, par „projektu bendi” dēvētā Kaspara Kalniņa vismaz reizēm īpatnajiem spriedumiem, pats Rīgas Tehniskās universitātes „vadošais pētnieks” pavēsta – viņš pat negatavojoties iepazīties ar iebildumiem, jo „nekas jau īpaši prātīgs tur nebūs”.

„CFLA, pamatojoties uz projektu iesniegumu vērtēšanas komisijas atzinumu, pieņem lēmumus par projektu iesniegumu apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu. Projektu iesniegumus vērtē projektu iesniegumu vērtēšanas komisijas, kuru sastāvā ir CFLA eksperti, kā arī atbildīgās iestādes (ministriju) pārstāvji, attiecīgās nozares pārstāvji un speciālisti, un Finanšu ministrijas pārstāvji. CFLA kopumā ir divas projektu atlases nodaļas, kuru darbinieki specializējas konkrētās jomās - Izglītības, zinātnes un cilvēkresursu attīstības projektu atlases nodaļa un Infrastruktūras projektu atlases nodaļa,” – tas bija viss, ko aģentūras vadība pēc vairāku dienu ilgām pārdomām varēja piebilst Finanšu ministrijai sakarā ar Pietiek aizvadītās nedēļas publikāciju, kurā bija aprakstīti „eksperta” brīžam atklāti dīvainie secinājumi, uz kuru pamata uzņēmumiem tika atteikts ES fondu finansējums.

Taču vēl īpatnāki bija paša CFLA piesaistītā „eksperta” – Rīgas Tehniskās universitātes vadošā pētnieka, inženierzinātņu doktora Kalniņa komentāri. Viņš Pietiek pavēstīja, ka, pirmkārt, ar aprakstītajiem iebildumiem par viņa secinājumiem nemaz neesot iepazinies, taču, otrkārt, arī negatavojoties to darīt, jo „nav arī tā ka īpaši interesējos”. „Godīgi sakot, nekas jau īpaši prātīgs tur nebūs kā tikai norāde, ka LV ir ar īpaši specifisku inovāciju līmeni, ko uztvert var tikai pensijas vecuma ļaudis...” nedaudz noslēpumaini Pietiek pavēstīja „eksperts”.

Pirms CFLA „atbildes” savu komentāru, kā Pietiek jau informējis, ir sniegusi Danas Reiznieces-Ozolas vadītā Finanšu ministrija. Tā cita starpā pavēstīja – ministrijas vadītai neesot šaubu, ka šā „specifiskā atbalsta mērķa pasākuma norisē ir ievērota pareiza un mērķtiecīga Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļu investēšana, vienlaikus CFLA kā sadarbības iestādei ievērojot nacionāli izstrādātos noteikumus un metodikas”.

To, kāpēc viens un tas pats CFLA „eksperts” tiek izmantots visdažādāko projektu izvērtēšanai, Finanšu ministrija skaidroja ar to, ka pēc skaita plašāka ekspertu piesaistīšana no konkrētu tautsaimniecības nozaru asociācijām vai biedrībām radītu paaugstinātu risku par piesaistīto ekspertu objektivitāti

Savukārt „eksperta” Kalniņa objektivitāti Finanšu ministrija pamatoja ar to, ka tā „ir pārbaudījusi CFLA piesaistītā eksperta K.Kalniņa objektivitāti, konstatējot, ka K.Kalniņš ir parakstījis objektivitātes un konfidencialitātes apliecinājumu, kurā viņš apliecina savu objektivitāti konkrēto projektu iesniegumu vērtēšanā, kā arī apliecina neizpaust informāciju trešajām personām”.

Kalniņš, kā norādīja ministrija, arī nemaz neesot personīgi noraidījis vairāk nekā divdesmit projektus, - patiesībā no 21 noraidītā projekta iesnieguma par inovācijas daļas neatbilstību projektā tikai 11 projekti noraidīti, ievērojot K.Kalniņa atzinumā minēto”.

Tiesa, Reiznieces-Ozolas vadītā ministrija nevēlējās sniegt nekādus komentārus saistībā ar Pietiek publikācijā minētajiem faktiem saistībā ar „eksperta” Kalniņa atzinumos izdarītajiem secinājumiem, jo „piesaistītā eksperta atzinums un tajā izdarītie secinājumi ir ierobežotas pieejamības projekta lietas materiāls”.

Pietiek šodien atkārtoti publicē lasītāja rakstu par CFLA „ekspertu” – „projektu bendi” un jau pirmdien „nerunīgajās” valsts iestādēs – Finanšu ministrijā un CFLA vērsīsies ar oficiāliem informācijas pieprasījumiem.

Projektu Bende: mazs "eksperts" ar dīvainiem argumentiem izgāž lielus projektus

Eiropas struktūrfondu apguve Latvijā notiek kā pa celmiem – programmu un projektu ieviešana regulāri buksē, katru gadu bremzējot investīciju ieplūšanu Latvijas ekonomikā simtiem miljonu eiro apmērā. Īpaši klibo ar uzņēmējdarbību saistīto fondu apgūšana, kur projektu atlases birokrātijā parādās jaunas un jaunas “vilku bedres”. Piemēram, inovāciju jomā neproporcionāli lielu ietekmi ieguvuši t.s. neatkarīgie eksperti, kuri rada nopietnas šaubas par savu kompetenci. Viens no tiem jau iemantojis iesauku Projektu Bende.

Gluži kā Žila Verna grāmatās

2014.-2020.g. plānošanas periodā projektu atlasi un vērtēšanu veic Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA). Praksē tas nozīmē to, ka apmēram astoņas CFLA ierēdnes izvērtē neticami plašu projektu spektru. Tā pēc būtības ir projektu vērtēšanas fabrika: gandrīz vieni un tie paši cilvēki vērtē projektus visās iespējamajās jomās, tostarp bezdarbnieku apmācības, dzelzceļa elektrifikācijas, kapu tramvaju, krastu erozijas, kompetenču centru, pēcdoktorantūras studiju projektu, Natura 2000 u.c.

Viss jau būtu jauki, bet šīs ekspertes, iespējams, nekad mūžā nav bijušas nevienā ražotnē. To varbūt varētu atļauties mākslinieki vai rakstnieki: piemēram, rakstnieks Žils Verns savos romānos ļāva vaļu fantāzijai, izsmeļoši stāstot par tobrīd vēl neeksistējošām tehnoloģijām – zemūdenēm un kosmosa kuģiem, kā arī krāšņi aprakstot zemes, kurās nebija spēris savu kāju. Bet projektu atlasē prasītos pēc lielākas kompetences – un tā mēs palēnām tuvojamies stāstam par Projektu Bendi...

Kosmiskie standarti

Raugoties uz ES fondu piedāvājumu no uzņēmēju pozīcijām, viena no praktiski noderīgākajām programmām ir “Jaunu produktu ieviešana ražošanā”. Atbalsts paredzēts tieši jaunu iekārtu ieviešanai, un pretendentam jāspēj pierādīt, ka tiek ieviests kaut kas inovatīvs.

Taču inovācija – tas ir staipāms jēdziens. Lai to pārbaudītu, CFLA ar Ekonomikas ministrijas svētību ir ieviesusi supersarežģītu “kosmisku” metodoloģiju – pārņemtu no Eiropas Kosmosa aģentūras. Tas ir deviņu pakāpju ceļš, kurā jāpierāda ideja, jāpārbauda tā laboratorijas apstākļos, jāizgatavo prototips, jāizmēģina ekspluatācijā u.tml.

Šāda metodoloģija varbūt var lieliski noderēt, piemēram, jaunu digitālu zenītteleskopu ieviešanā, bet tā šķiet mazliet pārspīlēta parastajiem mirstīgajiem ražotājiem. Bet, lai nu kā, latvju inovatīvākie ražotāji atvīstīja piedurknes un izstrādāja projektus saskaņā ar kosmiskajām regulām. Galvenais rūpju objekts ražotājiem nešaubīgi bija inovācijas aspekts, kas projektā ir īpaši jāpierāda.

Vējā darbs un materiāls

Programmā tika plānots sadalīt pieklājīgu summu – 60 miljonus eiro, un visas pazīmes liecināja, ka 41 drosmīgs uzņēmums, kas bija iesniedzis apjomīgos projektus, saņems pieprasīto atbalstu, kas, loģiski, būtu arī pozitīvs iespaids uz Latvijas ekonomiku. Pieprasītā finansējuma summa bija tikai aptuveni 53 miljoni eiro, tātad – ja nu kāds paliktu aiz borta, tad, visticamāk, tad, ja tiktu pieļautas rupjas kļūdas.

Skaidrs, ka uzņēmēji centās pirkt un ieviest ko nebijušu, kas vēl netiek ražots utt. Taču, kā dziedāja Igo, dzīvē viss ir savādāk. CFLA noslēdza projektu vērtēšanu ar negaidīti depresīvu ziņu: atbalstīti mazāk nekā puse no iesniegtajiem projektiem, izdalot tikai trešdaļu (!!!) pieejamās summas. Apstiprināti tikai 17 projekti, savukārt atlikušie 24 uzņēmumu projekti izrādījušies... nepietiekami inovatīvi. Šajā brīdī mēs jau pavisam strauji pietuvojamies stāstam par Projektu Bendi...

Dāmas un kungi, iepazīstieties...

Projektu izstrādātājiem par lielu pārsteigumu, konkursa rezultāti liecina, ka ir pat veselas ekonomikas nozares, kuras – pēc visa spriežot – vispār nevar būt inovatīvas. Smagāko belzienu dabūjis mūsu tautsaimniecības stūrakmens – kokapstrāde, kur 12 no 13 iesniegtajiem projektiem tikuši taisnā ceļā pārmesti pār bortu. Interesanti, ka vienīgais kokrūpnieku projekts, kas paglābies, ražo dārza kastes ar neredzēti inovatīvām eņģēm. Nepietiekami inovatīva izrādījusies arī kūdras nozare, pārtikas rūpniecība, gumijas pārstrāde ar pasaulē vēl nebijušu tehnoloģiju...

Kā tad tā? Un šeit beidzot uz skatuves iznāk Projektu  Bende. Tā kā minētās astoņas CFLA speciālistes tomēr nevar būt vienlīdz kompetentas visos specifiskos ražošanas sektoros, talkā tiek aicināti padomdevēji – neatkarīgi eksperti. Tā kā inovāciju projektos tehnoloģiju gatavības līmenis tiek vērtēts pēc kosmiskiem standartiem, tad par vienu no vadošajiem ekspertiem arī izraudzīts speciālists ar kosmosa projektu pieredzi. Tikai nesaprotamu apsvērumu dēļ viņš viens arī izvērtējis lielāko daļu projektu.

Universālais saprāts?

Kā tas iespējams, ka ar to, ko nevar izvērtēt 8 ekspertes, var tikt galā viena fiziska persona? Vai mums ir darīšana ar ģēniju, cilvēku-orķestri vai universālo saprātu? To mēs tūlīt mēģināsim saprast.

Tātad, dāmas un kungi – šī cilvēka vārds ir Kaspars Kalniņš. Būvinženieris, inženierzinātņu doktors, Rīgas Tehniskās universitātes Materiālu un konstrukciju institūta vadošais pētnieks. Tieši viņa rokās tiek nodota lielākā daļa uzņēmējdarbības atbalsta programmas projektu un no viņa kosmiski objektīvā sprieduma ir atkarīgs katra projekta liktenis.

Kaspars Kalniņš ir tas, kurš šķietami zina – kas ir un kas nav inovatīvs šajā pasaulē. Un tomēr – eiforijai nav pamata, jo tūlīt sapratīsim, ka miljoniem eiro vērto projektu izvērtēšana daudzos gadījumos izrādījusies viena aktiera teātris…

Cer noārdīt riepas ar ozonu...

Kolīdz sākam analizēt visgudrā eksperta vairāk nekā 20 (!) noraidītos projektus, atklājas pavisam interesanti fakti un motīvi. Piemēram, vienā no projektiem paredzēts ar ozona palīdzību efektīvāk pārstrādāt gumiju. Uzņēmums Rubber Tech Latvia vienojies ar Krievijas zinātniekiem – doktoru Jevgēņiju Danščikovu un Jevgēņiju Voroņinu – par viņu izstrādātā patenta īstenošanu dzīvē, solot radīt pasaulē pirmo eksperimentālo ražotni, kur augstas koncentrācijas ozona maisījums kombinācijā ar mehānisku iedarbību ļautu pārstrādāt riepas un citus gumijas izstrādājumus smalkā pulverī.

Tas risinātu Latvijā aktuālu problēmu – nav noslēpums, ka, piemēram, nolietotās riepas bieži tiek vienkārši izmestas vai slepus noraktas mežos. Pasaulē komerciāla prototipa šādai tehnoloģijai vēl nav, tātad grūti iedomāties, kā šo projektu varētu neuzskatīt par inovatīvu.

... bet noārdīts tiek pats projekts

Taču Kaspars Kalniņš šai iecerei ar veiklu rokas kustību ir pārvilcis pāri svītru – tomēr atradis savu uti. Kalniņš nācis klajā ar unikālu atklājumu – izrādās, autoriepu ražotāji pievienojot riepām speciālas piedevas, kas samazina atmosfērā esošā ozona noārdošo ietekmi. Līdz ar to, secina eksperts, šī tehnoloģija nevarot funkcionēt.

Ir tikai viens mazs “bet”, ko Projektu Bende nav ņēmis vērā – SIA Rubber Tech Latvia projekts paredz izmantot aptuveni miljona (!) reižu lielāku ozona koncentrāciju, nekā tas sastopams Zemes atmosfērā – tāpēc faktiski ir vienalga, vai ražotāji riepām kaut kas ir vai nav pievienojuši – šīs koncentrācijas ir faktiski nesalīdzināmas, un projektā paredzētais ozona maisījums ļautu pilnībā samalt pulverī jebkuru gumijas izstrādājumu, lai kādas piedevas tam arī nebūtu pievienotas.

Dēlis un baļķis – tad ta’ starpība!

SIA Jēkabpils Mežrūpniecība projektā, kas saistīts ar zāģmateriālu šķirošanas tehnoloģijām, Kaspara Kalniņa slēdziens liek atkal atsaukt atmiņā Žilu Vernu, precīzāk, viņa romāna “Kapteiņa Granta bērni” ekscentrisko personāžu Paganelu, kurš, pats būdams ģeogrāfs, allaž uzjautrināja publiku, putrojot vietvārdus un pat kontinentus.

Paganels, būdams lāga vīrs, gan savas kļūdas allaž vērsa par labu. Būtu jauki saglabāt līdzīgu jautrību, lasot Kaspara Kalniņa slēdzienus – Jēkabpils Mežrūpniecības projekta gadījumā viņš sajaucis tādas lietas kā “dēlis” un “baļķis”. Sak’ – koka gabals paliek koka gabals.

Eksperts savā noraidošajā vērtējumā ir apskatījis nevis zāģmateriālu (dēļu u.tml.) šķirošanas tehnoloģijas, bet gan zāģbaļķu šķirošanas tehnoloģijas, kas, maigi izsakoties, ir pilnīgi cits industrijas segments. Un tomēr – projekta iesniedzējam ir grūti smaidīt par šo kļūdu, jo projektā ieguldīts diezgan padaudz laika un naudas.

Helikopteru gaidot

Ceļu būvniecības sabiedrība Igate no Projektu Bendes rokas saņēma nokautu pavisam citu iemeslu dēļIgate savā projektā paredzēja lielizmēra presēšanas sistēmas izstrādi lielizmēra koka konstrukciju ražošanai, kur cita starpā bija paredzēts 45 metru garu konstrukciju transportēšana.

Kaspars Kalniņš vienpersoniski nospriedis, ka ražot šādas konstrukcijas nav jēgas, jo vienīgais veids, kā tās varētu transportēt, esot helikopters. Tas jau, protams, tīrais nieks, ka projekta iesniedzējs projektam pievienojis Latvijas Valsts Ceļu 2017. gada 10. janvārī izsniegto atļauju, kur melns uz balta rakstīts – atļautais lielgabarīta transporta līdzekļa garums ir 49 metri, kas ir vairāk par projektā nepieciešamajiem 45 metriem. Bet Projektu Bende paliek pie sava – esot vajadzīgs helikopters.

Koks nav tik apaļš, kā izskatās?

Ne mazāk lielu neizpratni Kaspars Kalniņš izsaucis ar savu atzinumu par kokzāģētavas Latvāņi iesniegto projektu, kur paredzēts ieviest īpašu radiālu koksnes zāģēšanas veidu, iegūstot lielāku daudzumu augstvērtīgu zāģmateriālu.

Projektu Bende projektu noairējis ar galvu reibinošu paziņojumu, kam no formālās loģikas viedokļa gan nav ne mazākā sakara ar tehnoloģiju, par kuru ir runa projektā: “Radiāla koksne dabiski augot sastāda 10-15% no visa apaļkoka”. Ņemot vērā, ka visām Latvijā sastopamajām koku sugām ir radiāla (apļveida) koksne, gribot negribot jāsecina, ka radiāla koksne veido 100% no visa apaļkoka.

Kā tas gadījies, ka Kaspars Kalniņš nonācis pie tik ļoti savdabīga secinājuma? Projekta autoriem tā arī nav izdevies noskaidrot, kas ar šo aforismu īsti ir domāts. Koksni var zāģēt visdažādākajos veidos – tangensiālā, pusradiālā, radiālā utt. “Vai nu puisis nemāk vai nepietiek laika argumentēt, bet nu viņa apgalvojumi ir tādi, ka būtu jāatņem doktora grāds. Apgalvojums “radiāla koksne dabiski augot sastāda 10-15% no visa apaļkoka” ir pilnīgi diletantisks,” tā Kaspara Kalniņa atzinumu komentē neatkarīgs koksnes eksperts.

Ērmotā attieksme pret finieri

Visbeidzot, minēsim arī piemēru ar uzņēmuma ASG 1 iesniegto projektu par kompozītfiniera izgatavošanu. Uzņēmums šo prezentē kā jaunu, eksperimentālu materiālu, kur finiera lobskaidas vietā daļēji tiktu izmantots sintētisks materiāls. Resursu ekonomijas un precizitātes vārdā paredzēts ieviest jaunu līmes uzklāšanas tehnoloģiju, kur dažādas līmes tiek uzklātas ar divām atšķirīgām līmes galvām. Pasaulē šāda tehnoloģija vēl nekur nav ieviesta.

Taču – Kaspars Kalniņš projektu vienpersoniski noraida – ieejot projekta sadarbības partnera Raute mājaslapā, viņam mārketinga materiālos tūlīt esot kļuvis skaidrs, ka Somijā kaut kas līdzīgs jau top: tur arī figurējot līmēšanas iekārtas. Interesanti, ar kādām paranormālām spējām ir apveltīts Kalniņš, lai jau no iekārtu nosaukuma, kas sastāv no pāris vārdiem, viņš jau spētu secināt, ka ASG 1 iesniegtais projekts ir nepietiekami inovatīvs.

Bet varbūt CFLA viņu nolīgusi tieši tāpēc, ka zina – Kasparam piemīt paranormālas spējas? Projekta iesniedzējs gan ir licis galdā minētā Somijas uzņēmuma raute atzinumu, ka ASG 1 izstrādātajai tehnoloģijai tirgū vēl nav izstrādāts neviens prototips. Taču Kaspars Kalniņš, kā vienmēr, zina labāk.

Ir stingums, un ir stingums

Vēl – Kaspars Kalniņš savā negatīvajā atzinumā par ASG 1 projektu drosmīgi apgalvo, ka sintētiskajam materiālam esot “gandrīz identisks stinguma koeficients” bērza saplāksnim.

Kompānija to nosauc par galēji absurdu apgalvojumu, jo sintētiskajam materiālam šis stinguma koeficients saskaņā ar vispārzināmiem datiem ir aptuveni 3-4 (!) reizes lielāks, nekā bērza saplāksnim. Bet ko tu padarīsi – bumba ir eksperta pusē, jo – kas ir visdīvainākais – ekspertam nekas nav jāpierāda.

Gribas sūdzēties? Paraudi zem spilvena!

Visā šajā kontekstā rodas pašsaprotams jautājums: ja reiz tik ērmotos veidos tiek noraidīti projekti un ņemot vērā, ka dzīvojam tiesiskā valstī, būtu taču jābūt veidam, kā šos noraidījumus pārsūdzēt un atkal kļūt laimīgiem? Taču izrādās, ka arī šajā jomā mūs sagaida interesanti pārsteigumi.

Vai varat iedomāties situāciju, ka jūs pārsūdzat CFLA noraidījumu augstākstāvošajā instancē, proti, Finanšu ministrijā? Retorisks jautājums: kurš tad īsti pārskata jūsu pārsūdzību? Tam būs grūti noticēt, taču – FM jūsu sūdzības par Kaspara Kalniņa dīvainībām pārsūtīs... Kasparam Kalniņam. Recepte vienkārša un nevainojama, vai ne tā? Ko šajā situācijā iesāks Kaspars Kalniņš? Tā kā viņš nesirgst ar vēlmi atzīt savas kļūdas, Kaspars nu atrotīs piedurknes un vēl efektīvāk pamatos savu taisnību.

Vai tad nauda ir galvenais?

Tādā, lūk, aizraujošā notikumu pārstāstā mēs atgriežamies pie raksta sākumā izskanējušās tēmas: par Latvijas ekonomikai garām aizplūstošajām summām.

Lai arī cik ļoti dīvainos veidos nebūtu noraidīti mūsu pieminētie inovācijām paredzētā finansējuma pretendenti, lai arī cik ļoti savādi neuzvestos Projektu Bendes titulu iemantojušais Kaspars Kalniņš, skaidrs ir viens – kārtējie vairāki desmiti miljoni eiro tā visa rezultātā gluži vienkārši ir iesprūduši birokrātijas gaiteņos.

Lai arī cik ļoti daudz netiktu runāts par to, ka Eiropas programmas vajadzētu labāk apgūt, izvirzot saprotamākus noteikumus, notiek pretējais – ir mīnu lauks, ir vilku bedres. Un iespēja izlavierēt starp šādiem Projektu Bendēm ir diezgan neliela. Mazs eksperts gāž veselas nozares…

Ministru prezidents Māris Kučinskis pavisam nesen uzsvēra, ka mēs nepildām Nacionālo Attīstības plānu – nekas nenotiekot. Bet kā tad lai notiek, ja Eiropas fondu apguvi piežmiedz birokrāti, ja nacionālie uzņēmumi netiek atbalstīti sīvajā konkurencē ar transnacionālajām korporācijām. Būtu tikai pašsaprotami darīt visu iespējamo, lai eksportējošie uzņēmēji spētu radīt inovatīvus produktus, kam ir lielāka pievienotā vērtība un kas pienestu vairāk naudas Latvijas ekonomikai. Bet šī lielā bilde tiek vienkārši aizmirsta visā pieminētajā birokrātijā. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Dzirkstele

FotoMaz ir to, kuri patiesi spēj novērtēt, kas tikko ir noticis. Jaunievēlētais Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis, uzzinot, ka ir ievēlēts par prezidentu, vēršoties pie žurnālistiem, uzrunāja bijušās Padomju Savienības valstis, sakot - mēs varam! Mēs spējam nostumt malā padomju nomenklatūru un atbrīvoties no viņu virsvadības. Ja mums tas izdevās – arī jūs to spējat!
Lasīt visu...

12

Vēstījums 2019. gada Lieldienās

FotoKristus ir augšāmcēlies! Priecīgas Lieldienas! Jau divtūkstoš gadus mēs cits citu šādi sveicam. Kad kaut ko dara tik ilgi, var iezagties pierastība, taču šoreiz īstuma elpu Lieldienu sveicienam piešķir apņēmība atjaunot kristīgās Eiropas simbolu – Parīzes Dievmātes katedrāli. Piepeši tas ir ļoti svarīgi franču tautai un daudziem cilvēkiem visā pasaulē, arī Latvijā.
Lasīt visu...

21

Latvijā valsts apmaksā par trešdaļu mazāk inovatīvo medikamentu nekā Lietuvā un Igaunijā

FotoLatvijā pacientu nodrošinājums ar valsts kompensētajiem jaunākās paaudzes medikamentiem būtiski atpaliek no pārējām Baltijas valstīm. Turklāt, neskatoties uz būtisko izrāvienu 2018.gadā, Latvijas atpalicība šajā jomā ar katru gadu pieaug, liecina Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) apkopotie dati par inovatīvo zāļu pieejamību Baltijas valstīs 2018.gadā.
Lasīt visu...

21

Nacionālais suicīds

Foto2019.gada 15.aprīlī viena latviešu tautas daļa tika iepriecināta ar šādu ziņu: “Koalīcijas partijas sadarbības sanāksmē vienojušās par kopīgu atbalstu Eiropas Savienības Tiesas tiesnesim Egilam Levitam Valsts prezidenta amatā. Kandidatūra Valsts prezidenta amatam koalīcijai būs jāiesniedz maija sākumā Saeimas prezidijam. Visticamāk, opozīcijas partijas līdz maija sākumam nāks klajā ar savu redzējumu par labākajiem augstā amata kandidātiem. "No koalīcijas partijām ir izvirzīts viens kandidāts, vairāk nav. Es neredzu nevienu iemeslu, kāpēc Levita kungam nevarētu būt Saeimas vairākuma atbalsta," pēc sadarbības sanāksmes paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).”
Lasīt visu...

21

Par mūslaiku šucmanietēm un par Rimšēviču

FotoŠucmaņi – oficiāli sardzes dienests – Otrā pasaules kara laikā bija tāda pretīga kolaboracionistu pasuga, kuras pārstāvjus vācieši sūtīja uz īpaši derdzīgiem darbiņiem, kas pašiem nebija pa prātam.
Lasīt visu...

21

Kad Bordāns vēl uztraucās nevis par bezkompromisa tiesiskumu, bet par to, kurš viņu paņems uz vēlēšanām...

FotoKlausoties, kā tagadējais tieslietu ministrs Jānis Bordāns vietā un nevietā stāsta par to, kā visu mūžu tiecies tikai un vienīgi uz bezkompromisu tiesiskumu, atcerējos ne tik senus laikus, kad Bordāna kungs rakstīja iesniegumus, lai iestātos pavisam citās partijās, un minēja pavisam citus argumentus. Parakņājos epastā – un, lūk, vienu iesniegumu atradu…
Lasīt visu...

21

Palīdzība...

Foto2009. gada marta nogalē ASV ekonomisko palīdzību Centrālamerikas valstīm – Salvadoras Republikai (República de El Salvador), Gvatemalas Republikai (República de Guatemala) un Hondurasai (Honduras). Kāpēc? Tāpēc, ka šodienas Amerikas Savienotās Valstis atšķiras no līdzšinējo prezidentu vadītām. Mainoties valsts prezidentam, ASV lēnām, bet neatlaidīgi un spītīgi maina kursu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Piedāvājums Latvijas prezidenta amatam

Esmu piedāvājis savu kandidatūru Latvijas Valsts prezidenta amatam. Par šo faktu esmu saņēmis apstiprinājumu no Saeimas Pieprasījumu komisijas 2019.gada 11.aprīlī. Savu programmu http://www.societyandnature.org/lpp.pdf esmu...

Foto

Ansis Pūpols: Meroni atzīstams par oligarhu

Beidzot kāds to pateicis skaļi — Ventspils kriminālprocesu «arestētās mantas glabātājs» Rūdolfs Meroni atbilst visām trim klasiskajām oligarhijas pazīmēm: ietekme...

Foto

Jūrmalas opozīcijas deputāts Grūba izmanto skolēnu vecāku sapulci savās politiskajās interesēs

Otrdien, 9. aprīlī, Jūrmalas Valsts ģimnāzijā notika informatīva vecāku sapulce, kurā kā vecāks piedalījās arī...

Foto

Alvis, Žeņa un Vova. Tiem, kas man Pārdaugavā sārtu krāva

Tas nebūs gari. Bet sākumā daži skaidrojumi par manis pieminētajiem tēliem virsrakstā....

Foto

Teikumi aplaužas

Publiskās telpas viedokļos par Egila Levita izredzēm tikt ievēlētam valsts prezidenta amatā teikumi gludi, bet kaut kā neizbēgami aplaužas ar loģiski izrietošiem “bet”....

Foto

Televīzija ir mehānisms, kura darbība atšķiras no pilnīgi visiem citiem uzņēmumiem un to vadīšanas

Ja kādu interesē, man arī ir, ko teikt LTV un NEPLP sakarā....

Foto

PAR izdarīja to, ko nespēja NA: EP priekšvēlēšanu partiju cīņas/veļas mazgāšana ir sākusies

Pēdējo dienu laikā redzams, ka partijas pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām aktivizē savas priekšvēlēšanu...

Foto

Nenosūtīta atklātā vēstule Arkādijam Suharenko

Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētāj Arkādij Suharenko! Rakstu Jums atklātu vēstuli, aicinot darīt visu iespējamo, lai neļautu Levita kungam...

Foto

Vējoņa miesassargi invalīdu stāvvietu neaizņēma

Sadarbībā ar arValsts prezidenta drošības dienestu Valsts prezidenta vizītes dienā  šī gada 5. aprīlī tika organizētas stāvvietas pie Carnikavas novada domes...

Foto

Privatizācijas aģentūra vēlas turpināt bezatbildīgi šķiest nodokļu maksātāju naudu, aicinu Ekonomikas ministriju izvērtēt aģentūras vadības rīcību

Paziņojot par savu ieceri lūgt Augstākās tiesas rīcības sēdē tiesnešu...

Foto

Varbūt pienācis laiks likt izšķērdētājiem maksāt?

To, ka uzņēmējs Kirovs Lipmans sūdzas par valsts iestāžu attieksmi konkrētā lietā, bet valsts iestāde – Privatizācijas aģentūra Ministru kabineta...

Foto

Īsi par jauno valdību un tās stutēm

Kartona Jurašs Saeimā ir JKP sektantu prāta nabadzības apliecinājumus, bet smagos noziegumos apsūdzētais Jurašs - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra...

Foto

Hipotēze par globālas parādības cēloni

Šajā esejā vēlos iepazīstināt ar hipotēzi par globālas parādības cēloni. Virsraksts varēja būt savādāks. Virsrakstā iederas vārdi – “Modernā obsesija jeb...

Foto

Atpakaļ deviņdesmitajos, rindā pēc desas pie „Olainfarm”

Šajā rakstā vēlos paust savu kā mazākuma akcionāru pārstāvja viedokli par notikumiem, kas norisinājās 1. aprīlī pie AS „Olainfarm”...

Foto

Kad politiķi un ierēdņi mēģina sava nesaimnieciskuma dēļ radušos zaudējumus piedzīt no uzņēmējiem

Šodien, 2019. gada 3. aprīlī Rīgas apgabaltiesa pilnībā noraidīja Privatizācijas aģentūras prasību pret...

Foto

Ir nopietnas problēmas ar Laimas slimības novēlotu diagnosticēšanu un nekorektas ārstēšanas vai neārstēšanas sekām

Laimas slimības slimnieku biedrības viedoklis par 2019.gada 27.marta Latvijas Infektologu un Hepatologu...

Foto

Nejaukais metējs Artuss Kaimiņš aizmirsis visas manas veltes un labos darbus

Metējs laikam atkal ir uzkāpis uz korķa, met un cenšas jokot. Laikam metienā būs aizmirsis,...

Foto

Kas vēl ir atkarīgs no Meroni?

1. Valsts drošības dienesti atzīst, ka Meroni ir apdraudējums Latvijas valstij, tādēļ ar Meroni saistītai kompānijai aizliedz iegādāties Radio SWH....

Foto

Kā neapzinīgajām „nepareizajām” influencerēm kļūt „pareizākām” un apzinīgākām - abonējiet pareizo žurnālu un rakstiet par pareizajām lietām

Pirms nedēļas sociālajos tīklos publicēju ierakstu par Latvijas “influenceriem”....

Foto

Par Īvānu un pašiem

Šodien daudz manu sekotāju trako par Daiņa Īvāna rakstu avīzē "Cīņa" pirms gadiem 30, kas piespēlēja sociālismam un PSRS*. Lai būtu....

Foto

Šodiena bieži atklāj pagātni

Gadās, ka nākotne ir nenovēršama, it kā kāda augstāka spēka nolemta. Nav neviena, kas spētu to apturēt. Cilvēki un notikumi virzās līdzīgi...

Foto

Latvijas politikā pārāk ilgi dominē vājoņi

Latvijas politikā pārāk ilgi dominē vājoņi. Cilvēki, kuriem nacionālās pašapziņas un nacionālo interešu jēdziens šķiet kaut kas svešs. Būdami politikā,...

Foto

Mūsu esības antipodi

Latviešu tautas esību tagad nosaka antipodi – divas diametrāli pretējas dzīves izpausmes. Par katru no šīm izpausmēm ir emocionāli vingra atziņa. Par vienu...

Foto

Atklāta vēstule Kariņa valdībai: lūdzam apturēt ekoloģiskās sistēmas iznīcināšanu

Biedrība “Aleju aizsardzība” un dabas draugi Latvijā lūdz Jūs kļūt par pirmo valdību Latvijā, kura izveido ekoloģisko...

Foto

Čekas „stukaču” kartiņu sāga turpinās

Savdabīgi, ka pēdējās nedēļas laikā ir atklājies fakts, ka nav publiskotas visas „čekas” kartītes. Medijos raksta, ka vēl ir aptuveni 447...

Foto

Moceklis Nils veic gājienu ar bandinieku: EP priekšvēlēšanu kampaņa ir sākusies

Līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām atlikuši divi mēneši, un ir interesanti vērot, kā notiek “Saskaņas” līdera...

Foto

Aicinām piketā pie Saeimas piedalīties ikvienu, kuru neapmierina stāvoklis dzīvnieku aizsardzības jomā Latvijā

Aicinām piedalīties piketā pie Saeimas trešdien, 27.martā plkst. 8.30 – 10.30 ikvienu, kuru...

Foto

Prātojums par raibiem laikiem

Prātoju par raibiem laikiem, gluži vai negaidīti uzkritušiem. Jutos pilnībā apradis ap mūsu sabiedrības mierīgo, bet neizbēgamo virzību uz arvien jauniem atklātības...

Foto

Kur tad palika šie „riski nacionālajai drošībai”?

Jau vairākus mēnešus Latvijas sabiedrībai ir pieejams daļējs tā saucamo čekas maisu saturs, un atgādināšu – „kartītes” apskatei ir...

Foto

Jaunās pamatšķiras un to sekmes

Aizvadītais XX gadsimts ir ievērojams ar kardinālu sabiedrības pārveidošanos. Zinātnes valodā sabiedrības pārveidošanos dēvē par sociālo transformāciju. XX gadsimtā būtiski izmainījās...

Foto

No visiem kaktiem lien ārā mošķi, kas vēlas mūsdienu Latviju padarīt par totalitāru zemi

Vai tiešām LTV izlems, kurš drīkst nomāt telpas, vadoties pēc tā, kāds...

Foto

Izglītības ministrija ir ļoti ieinteresēta aprobežotas nācijas radīšanā

Tas, ka katrs cenšas paķert to, kas nav piesiets vai ir slikti piesiets, zināms jau sen. Pēdējā laika...

Foto

Kamēr Jānis Sārts guļ uz NATO lauriem, Kremlis plūc augļus informācijas kaujas laukā

Jau kādu laiku atpakaļ līdztekus tādiem jau zināmiem formulējumiem kā bruņots konflikts un...

Foto

Augsti godātajam Latvijas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim - par pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpildi

Informējam, ka Ministru kabineta (turpmāk - MK) atbalstītajā un Saeimai iesniegtajā...

Foto

Atvērtās sabiedrības nacionālās īpatnības

Atvērtās sabiedrības idejas Latvijā kļuva populāras 80. gadu beigās. Daudzi no mums uzzināja, ka pretstatā atvērtai sabiedrībai pastāv arī slēgtā sabiedrība, kuru...

Foto

Par tikumu, bērnu drošību, fizisko un garīgo veselību: iesniegums Ilgai Šuplinskai, izglītības un zinātnes ministrei

Baudām aizvien lielāku materiālo labklājību. Tomēr vērojumi viena cilvēka mūža garumā...

Foto

Dieva dāvana, svētuma deficīts un algas

Acīmredzot latviešu tautas dzīvē kā Dieva dāvanu nākas uztvert neilgo padomju periodu. XX gs. 70.gados latviešu kultūras attīstībā tika sasniegta...

Foto

Kas mūsdienu politiķiem liek vairīties no leģionāriem?

Arī šogad pie Mātes Latvijas atnāks sirmie leģionāri. Varbūt kādam rokās būs necils ziedu pušķītis, cits iztiks bez tā....

Foto

Nu sajuka vienā katlā jums tie Aivaru Skrindu īpašumi un viņu sievas...

Raksta Jums korumpētākais un mafiozākais Valsts meža dienesta organizētā grupējuma šūniņas – Daugavpils nodaļas...

Foto

Valsts meža dienests: apgalvojumi par „mežziņu mafiju” ir abstrakti, pie mums viss labākajā kārtībā

Anda Krēsliņa (attēlā) vadītā Valsts meža dienesta iekšējās kontroles sistēma strādā lieliski,...

Foto

Vitālijs Reinbahs Augstākajā tiesā atkārtoti uzvar Rīgas mēru Nilu Ušakovu

12. martā juridisko pierādījumu trūkuma dēļ ar Augstākās tiesas lēmumu tika izbeigta tiesvedība saistībā ar Rīgas...

Foto

Zagļiem un teroristiem nav nacionalitātes

Kremlis reiz cerēja, ka ar Imantas betona bloku namu pagalmā uzaugušā naivā Nila palīdzību tam izdosies pārņemt varu un kontroli Rīgā...