Cieš fiasko VID mēģinājums ierobežot auto iegādi ārvalstīs par skaidru naudu
Lato Lapsa28.07.2019.
Komentāri (41)
Iesaki rakstu: 
Ar oficiālu Ģenerālprokuratūras protestu ir beidzies Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mēģinājums aizliegt Latvijas iedzīvotājiem skaidrā naudā iegādāties automašīnas par summu virs 7200 eiro arī ārvalstīs, kur normatīvie akti šādus darījumus atļauj.
Šā gada martā Ievas Jaunzemes vadītais VID nāca klajā ar publisku paziņojumu, ka Latvijas pilsoņiem esot aizliegts iegādāties automašīnas, maksājot skaidrā naudā, ja pirkuma summa ir virs 7200 eiro, turklāt šis aizliegums attiecoties arī uz automašīnu iegādi ārvalstīs.
„Visa līdz šim VID sniegtā informācija par šo jautājumu ir balstīta uz spēkā esošo likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30.panta 8.daļu (spēkā kopš 01.01.2017.),” – tas bija viss, ko šai sakarā šā gada martā vēlējās paust VID, savukārt ģenerāldirektore I. Jaunzeme no skaidrojumiem izvairījās.
Juristi jau uzreiz pēc šo VID paziņojumu izteikšanas norādīja, ka Latvijas iestādei nav nekāda likumīga pamata mēģināt Latvijas normatīvo aktu prasības uztiept citu valstu teritorijā, kur ir spēkā savi likumi un noteikumi, un ka šādi no likuma viedokļa absurdi mēģinājumi nevainagosies panākumiem.
Nu šī I. Jaunzemes vadītā VID iecere ir piedzīvojusi arī oficiālu fiasko: Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departaments ir iesniedzis VID oficiālu protestu saistībā ar vienu konkrētu gadījumu, kad Latvijas iedzīvotājam VID bija noteicis uzrēķinu par ārzemēs veiktu auto iegādes darījumu, un VID šim protestam ir pakļāvies.
„Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departaments, izvērtējot Jūsu 2019. gada 6. jūnija iesniegumu "Par nelikumīga prettiesiska administratīvā akta protestēšanu", Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektorei 2019. gada 21. jūnijā iesniedza protestu par Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes Juridiskās daļas Administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas nodaļas vadītājas 2019. gada 28. februāra lēmumu Nr. NK03666I, ar kuru Jūs saukts pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 159.7 panta trešās daļas,” teikts prokurora Aivara Buliņa vēstulē auto pircējam Valērijam A.
Valērijs A. 2018. gada 22. novembrī par 9000 eiro skaidrā naudā bija iegādājies automašīnu Volvo XC60 no Vācijas uzņēmuma Weis Automobile Inc. Andrej Weis un, reģistrējot automašīnu Ceļu satiksmes drošības direkcijā, godīgi sniedzis visu savā rīcībā esošo informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar automašīnas iegādi Vācijā.
Taču šā gada janvārī Valērijs A. tika uzaicināts ierasties VID administratīvā pārkāpuma protokola noformēšanai, un 4. februārī viņam tika noformēts administratīvā pārkāpuma protokols. Mēnesi vēlāk, paļaujoties uz to, ka iestādes rīcība atbilstoši Administratīvā procesa likumam ir tiesiska, viņš veica soda naudas nomaksu pilnā apmērā, ieskaitot 1350 eiro lēmumā norādītajā Valsts kases kontā.
Taču marta beigās Valērijs A. pilnīgi nejauši uzzinājis, ka identiskos apstākļos VID ģenerāldirektore ir pieņēmusi lēmumu, ar kuru viņu par vainīgu pārkāpumā atzinušajam lēmumam līdzīgs Nodokļu kontroles pārvaldes Juridiskās daļas Administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas nodaļas vadītājas Ivetas Lāces lēmums ir ticis atcelts.
Tad nu Valērijs A. aprīļa vidū vērsās ar sūdzību pie I. Jaunzemes, lūdzot atcelt arī attiecībā uz viņu pieņemto VID darbinieces I. Lāces lēmumu un atmaksāt no viņa iekasēto 1350 eiro soda naudu. Tomēr VID ģenerāldirektores I. Jaunzemes veselu mēnesi tapušajā atbildē uz viņa iesniegumu pēc būtības bija rakstīts – ja reiz jūs soda naudu labprātīgi nomaksājāt un pat nemēģinājāt apstrīdēt VID lēmumu, es tagad netaisos jūsu sūdzību apmierināt.
„Tā kā Jūs esat nokavējis likumā noteikto procesuālo termiņu sūdzības iesniegšanai par pārsūdzēto lēmumu, kā arī iesniegtā sūdzība nesatur motivētu lūgumu atjaunot nokavēto procesuālo termiņu un pārsūdzētais lēmums ir izpildīts pilnībā, Jūsu 2019.gada 23.aprīlī VID iesniegtās sūdzības izskatīšana pēc būtības ir atsakāma,” atbildēja VID ģenerāldirektore, labi zinot, ka līdzīgā situācijā pati ir atcēlusi šādu VID lēmumu.
Pēc šī atteikuma Valērijs A. jau vērsās ar iesniegumu pie LR ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera, norādot, ka jau pēc soda naudas nomaksas uzzinājis, ka „Valsts ieņēmumu dienests ir atzinis ar lēmumu Nr.30.7-22.11/1446, ka automašīnas iegāde CITĀ VALSTĪ, par to norēķinoties ar skaidru naudu, NAV ATZĪSTAMA par administratīvo pārkāpumu, kas izdarīts Latvijas Republikas teritorijā”.
Ģenerālprokuratūra Valērija A. apsvērumus ir atzinusi par pamatotiem un iesniegusi VID oficiālu protestu, kas arī ir ņemts vērā. Pietiek ir zināms, ka 11. jūlijā VID iepriekšējo lēmumu ir atcēlis un 18. jūlijā Valērijam A. ir pārskaitīta viņa samaksātā un nu atceltā soda nauda. VID gan nav ne atvainojies par nepamatoto lēmumu, ne arī izmaksājis likumīgos procentus par, kā izrādījies, vairākus mēnešus no privātpersonas prettiesiski iekasēto soda naudu.
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.
Seko mums 
SIA Pata un SIA Pata Board advokāti ir vērsušies SIA All Media Latvia ar pretenziju, kurā pieprasa atsaukt desmit maldinošas ziņas sižetā, kas tika pieteikts kā "No "Latvijas valsts mežu" koksnes eksporta uz Skandināviju krējumu nosmeļ privāts uzņēmums".
Jānis Kristītājs ir teicis: «Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.» (Mt 3:2) Ar šādiem vārdiem Jānis Kristītājs sāka savu publisko kalpošanu un kļuva par ļoti ievērojamu Dieva Vārda sludinātāju.
Rektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot, ka likuma grozījumus, ko Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi ar mērķi ieviest augstskolās padomes, uzskata par juridisku brāķi. Likumprojekta zemo kvalitāti apliecina fakts, ka dažādu institūciju iebildumi pret to izziņā apkopoti uz 570 lapām. Likumprojekts Saeimā ir būtiski jāuzlabo, un augstskolu pārstāvji aktīvi iesaistīsies šajā procesā.
Ar nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) aicinājusi Latvijas Televīziju "savos redakcionālajos lēmumos neveidot papildus konkurenci komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem". LTV lūgusi Eiropas Raidorganizāciju apvienību (EBU) un Konkurences padomi sniegt savu vērtējumu par radušos situāciju. Latvijas Televīzija uzskata, ka NEPLP aicinājums ir ne vien nekorekts un liek domāt par mēģinājumiem ietekmēt sabiedriskās televīzijas redakcionālo neatkarību, bet arī uzskatāmi demonstrē NEPLP ieienteresētību komercmediju interešu aizstāvībā.
Latvija kā novads, kā zeme gadsimtu gaitā bija dažādu okupācijas jūgu ietekmē. Ne mazums no jūras un sauszemes ieradās dažādi pirātiskie ieklejotāji. Un šo kungu valdīšanas vai ietekmes laikā izveidojās arī atsevišķu Latvijas zemes nostūru reliģiskās, kultūras un valodas tendences, ko tagad apzīmē par kultūrvēsturiskiem novadiem, ko saistībā ar novadu reformu izceļ, šķeļ un sadala Latviju un nu jau virza likumus un normas, lai ierādītu katra šī “novada” administratīvās robežas.
Šajās dienās Ministru kabinets pieņem noteikumus „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”. Nosaukšu tikai lielākās projektā iestrādājamās nejēdzības.
Veselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem.
Kā Varakļānu novada iedzīvotājs un viens no lielākajiem novada uzņēmējiem vēršos pie Jums saistībā ar Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) likumprojekta pieņemšanas gaitā Saeimā izvērsto dezinformācijas kampaņu, kurā esat tikuši aicināti balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Rēzeknes novadā, nevis Madonas novadā.
