Cieš fiasko VID mēģinājums ierobežot auto iegādi ārvalstīs par skaidru naudu
Lato Lapsa28.07.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ar oficiālu Ģenerālprokuratūras protestu ir beidzies Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mēģinājums aizliegt Latvijas iedzīvotājiem skaidrā naudā iegādāties automašīnas par summu virs 7200 eiro arī ārvalstīs, kur normatīvie akti šādus darījumus atļauj.
Šā gada martā Ievas Jaunzemes vadītais VID nāca klajā ar publisku paziņojumu, ka Latvijas pilsoņiem esot aizliegts iegādāties automašīnas, maksājot skaidrā naudā, ja pirkuma summa ir virs 7200 eiro, turklāt šis aizliegums attiecoties arī uz automašīnu iegādi ārvalstīs.
„Visa līdz šim VID sniegtā informācija par šo jautājumu ir balstīta uz spēkā esošo likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30.panta 8.daļu (spēkā kopš 01.01.2017.),” – tas bija viss, ko šai sakarā šā gada martā vēlējās paust VID, savukārt ģenerāldirektore I. Jaunzeme no skaidrojumiem izvairījās.
Juristi jau uzreiz pēc šo VID paziņojumu izteikšanas norādīja, ka Latvijas iestādei nav nekāda likumīga pamata mēģināt Latvijas normatīvo aktu prasības uztiept citu valstu teritorijā, kur ir spēkā savi likumi un noteikumi, un ka šādi no likuma viedokļa absurdi mēģinājumi nevainagosies panākumiem.
Nu šī I. Jaunzemes vadītā VID iecere ir piedzīvojusi arī oficiālu fiasko: Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departaments ir iesniedzis VID oficiālu protestu saistībā ar vienu konkrētu gadījumu, kad Latvijas iedzīvotājam VID bija noteicis uzrēķinu par ārzemēs veiktu auto iegādes darījumu, un VID šim protestam ir pakļāvies.
„Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departaments, izvērtējot Jūsu 2019. gada 6. jūnija iesniegumu "Par nelikumīga prettiesiska administratīvā akta protestēšanu", Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektorei 2019. gada 21. jūnijā iesniedza protestu par Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes Juridiskās daļas Administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas nodaļas vadītājas 2019. gada 28. februāra lēmumu Nr. NK03666I, ar kuru Jūs saukts pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 159.7 panta trešās daļas,” teikts prokurora Aivara Buliņa vēstulē auto pircējam Valērijam A.
Valērijs A. 2018. gada 22. novembrī par 9000 eiro skaidrā naudā bija iegādājies automašīnu Volvo XC60 no Vācijas uzņēmuma Weis Automobile Inc. Andrej Weis un, reģistrējot automašīnu Ceļu satiksmes drošības direkcijā, godīgi sniedzis visu savā rīcībā esošo informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar automašīnas iegādi Vācijā.
Taču šā gada janvārī Valērijs A. tika uzaicināts ierasties VID administratīvā pārkāpuma protokola noformēšanai, un 4. februārī viņam tika noformēts administratīvā pārkāpuma protokols. Mēnesi vēlāk, paļaujoties uz to, ka iestādes rīcība atbilstoši Administratīvā procesa likumam ir tiesiska, viņš veica soda naudas nomaksu pilnā apmērā, ieskaitot 1350 eiro lēmumā norādītajā Valsts kases kontā.
Taču marta beigās Valērijs A. pilnīgi nejauši uzzinājis, ka identiskos apstākļos VID ģenerāldirektore ir pieņēmusi lēmumu, ar kuru viņu par vainīgu pārkāpumā atzinušajam lēmumam līdzīgs Nodokļu kontroles pārvaldes Juridiskās daļas Administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas nodaļas vadītājas Ivetas Lāces lēmums ir ticis atcelts.
Tad nu Valērijs A. aprīļa vidū vērsās ar sūdzību pie I. Jaunzemes, lūdzot atcelt arī attiecībā uz viņu pieņemto VID darbinieces I. Lāces lēmumu un atmaksāt no viņa iekasēto 1350 eiro soda naudu. Tomēr VID ģenerāldirektores I. Jaunzemes veselu mēnesi tapušajā atbildē uz viņa iesniegumu pēc būtības bija rakstīts – ja reiz jūs soda naudu labprātīgi nomaksājāt un pat nemēģinājāt apstrīdēt VID lēmumu, es tagad netaisos jūsu sūdzību apmierināt.
„Tā kā Jūs esat nokavējis likumā noteikto procesuālo termiņu sūdzības iesniegšanai par pārsūdzēto lēmumu, kā arī iesniegtā sūdzība nesatur motivētu lūgumu atjaunot nokavēto procesuālo termiņu un pārsūdzētais lēmums ir izpildīts pilnībā, Jūsu 2019.gada 23.aprīlī VID iesniegtās sūdzības izskatīšana pēc būtības ir atsakāma,” atbildēja VID ģenerāldirektore, labi zinot, ka līdzīgā situācijā pati ir atcēlusi šādu VID lēmumu.
Pēc šī atteikuma Valērijs A. jau vērsās ar iesniegumu pie LR ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera, norādot, ka jau pēc soda naudas nomaksas uzzinājis, ka „Valsts ieņēmumu dienests ir atzinis ar lēmumu Nr.30.7-22.11/1446, ka automašīnas iegāde CITĀ VALSTĪ, par to norēķinoties ar skaidru naudu, NAV ATZĪSTAMA par administratīvo pārkāpumu, kas izdarīts Latvijas Republikas teritorijā”.
Ģenerālprokuratūra Valērija A. apsvērumus ir atzinusi par pamatotiem un iesniegusi VID oficiālu protestu, kas arī ir ņemts vērā. Pietiek ir zināms, ka 11. jūlijā VID iepriekšējo lēmumu ir atcēlis un 18. jūlijā Valērijam A. ir pārskaitīta viņa samaksātā un nu atceltā soda nauda. VID gan nav ne atvainojies par nepamatoto lēmumu, ne arī izmaksājis likumīgos procentus par, kā izrādījies, vairākus mēnešus no privātpersonas prettiesiski iekasēto soda naudu.
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.
Seko mums 
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
