Cigarešu ēnu biznesu valda bijusī Krievijas muitas amatpersona
Pietiek lasītājs05.04.2023.
Komentāri (55)
Iesaki rakstu: 
Latvijas parlamentā notiekošās diskusijas par nepieciešamību ierobežot elektronisko cigarešu pieejamību uzjundījušas interesi par lielākajiem spēlētājiem elektronisko cigarešu un to sastāvdaļu tirgū. Viens no šī tirgus ēnu spārna pārstāvjiem ir bijušais Krievijas Federālā muitas dienesta darbinieks, tagad Lietuvas pilsonis, 1974. gada 17. februārī dzimušais Aleksands Panešs (Aleksander Panesh). Kriminālajās aprindas viņu pazīst segvārdā “Saša Holandietis”.
Esot zināms, ka šobrīd viņš nodarbojoties ar elektronisko cigarešu un to sastāvdaļu importēšanu no Ķīnas. Preces tiekot atmuitotas Igaunijā un pēc tam izplatītas tirdzniecībai Baltijas un citās Eiropas Savienības valstīs. Kādā no tikšanās brīžiem ar biznesa partneriem lietotā alkohola iespaidā Panešs atzinis, ka pie Lietuvas pilsonības ticis, pateicoties atmiņā uzausušajam stāstam par vectēvu lietuvieti. Zinātāji uzsver, ka šāda vectēva-lietuvieša nav un nekad arī neesot bijis.
Lai arī Panešam pieder daudzas lepnas automašīnas un nekustamie īpašumi dažādās Eiropas valstīs, Eiropas valstu ieņēmumu dienesti līdz šim nav interesējušies par uzņēmējam pieejamo apjomīgo līdzekļu izcelsmi. Pēdējo reizi Paneša vārds publiski pieminēts 2017. gada decembrī saistībā viņa arestu Kopenhāgenas lidostā un strīdu par iespējamu 5 miljonu eiro piesavināšanos.
Panešu Kopenhāgenas starptautiskajā lidostā aizturēja Dānijas likumsargi, reaģējot uz Krievijas pieprasījumu. Panešu Krievijas varas iestādes apsūdzēja krāpšanā un Krievijas Iekšlietu ministrijas amatpersonu piekukuļošanā. Paneša advokāts uzstāja, ka klients aizturēts, pārkāpjot noteikumus, jo Panešs kopš 2015. gada dzīvojot Francijā, kur lūdzis politisko patvērumu. Dānijā klients atradies tikai caurbraucot ceļā uz Baltijas valstīm.
Dānijas mediji vēstīja, ka Panešs bijis spiests slēpties ārzemēs no Krievijas Federālā drošības dienesta savas sadarbības dēļ ar opozīcijas politiķi Alekseju Navaļniju. Šo informāciju ātri vien atspēkoja paši opozicionāri: Navaļnija štāba priekšnieks Leonīds Volkovs paziņoja, ka par Paneša sadarbību ar Navaļniju viņam pirmā dzirdēšana.
2017. gadā Panešs tika apsūdzēts par krāpšanos ar 5 miljoniem eiro, kurus viņš paņēmis no drauga, lai iegādātos nekustamo īpašumu ārzemēs, bet tos neesot neatdevis, un par kukuļa došanu Krievijas policijai, jo Panešs esot samaksājis iekšlietu darbiniekiem, lai tie uzsāktu krimināllietu pret viņa paziņu.
Paneša jeb Sašas Holandieša upuris bijis slavenais džudists Dmitrijs Hodanovičs. 2012. gadā sportists nolēmis iegādāties īpašumu Francijā. Viņš vērsās pēc padoma pie paziņas, banku “Pushkino” un “Kedr” līdzīpašnieka Aleksandra Kabanova. Tas ieteicis Panešu kā "nopietnu uzņēmēju ar sakariem Krievijas tiesībsargājošajās iestādēs, kā arī Eiropas banku aprindās". Hodanovičs un Holandietis satikušies Francijā, slēgtajā elites apmetnē "Royal Golf Club" Mouginsas nomalē - tur bijušajam Federālā muitas dienesta darbiniekam bijusi villa.
Puses noslēgušas vienošanos. Nākamo 6 mēnešu laikā Hodanovičs pārskaitījis Panešam vairāk nekā 5 miljonus eiro. Panešs naudu paņēmis, taču neko nav nopircis. Sportists sadusmojies un pieprasījis paskaidrojumus. Panešs piedāvājis nopirkt no viņa pansionātu par 350 tūkstošiem eiro. Sašutušais Hodanovičs vērsies policijā. Tur uzzinājis, ka policisti viņu gaidījuši jau ilgāku laiku.
Likumsargi iepazīstināja ar vairākiem iepriekš minētā baņķiera Kabanova izteikumiem - ar sūdzībām par draudiem un pat uzbrukumu, pēc kura viņš esot pazaudējis dārgu (5 miljoni rubļu!) Urwerk-103 pulksteni. Pulkstenis tika "atrasts" kratīšanas laikā, ko Hodanoviča dzīvoklī veica Paneša uzpirktie iekšlietu darbinieki. Atradums liecinieku klātbūtnē konfiscēts.
Vēl mazliet, un taisnības meklētājs franču villas vietā būtu devies uz Krievijas cietumiem. Taču džudists Hodanovičs izrādījies attapīgāks. Izrādījās, visās viņa mājas istabās uzstādītas videokameras kuras “soli pa solim” fiksējušas, kā viens no iekšlietu sistēmas darbiniekiem ienāk mājā īsi pirms kratīšanas, izvēlas vietu un novieto pulksteni.
Rezultātā Dmitrija Hodanoviča vietā izmeklētāju rokās nonāca Staņislavs Maksimovs no Krievijas Iekšlietu ministrijas Galvenās Kriminālizmeklēšanas pārvaldes un iekšlietu darbinieki Dmitrijs Alferovs un Sergejs Abrosenko. Izmeklēšanas laikā noskaidrojās, ka ideju, kā tikt galā ar džudistu, bija „pametis” Aleksandrs Panešs. Atlīdzībā figurēja nekustamais īpašums Maskavā, kas tika nodots viena policista radiniekam.
Panešam izdevās aizbēgt uz ārzemēm, un viņš tika iekļauts starptautiskajā meklēšanā. 2019. gadā Panešam izdevies nokārtot Lietuvas pilsonību un turpināt darboties uzņēmēja statusā. Zīmīgi, ka Lietuvas varasiestādes pilsonības piešķiršanas procesā Paneša pagātni un viņa nodarbošanos acīmredzot pilnībā ignorējušas. Pilsonība Panešam bez aizķeršanās piešķirta, pat neraugoties uz to, ka visās Eiropas Savienības dalībvalstīs pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2014. gadā Krievijas pilsoņi, kuriem ir vai ir bijis sakars ar Krievijas varas iestādēm, tiek pētīti padziļināti.
Attēlā: Aleksandrs Panešs (no labās) tiekas ar savu biznesa partneri un izpalīgu lietu kārtošanā, vienu no Vjačeslava Vasiļjeva jeb Slavas Pēterburdzieša (Slava Pitersky) bijušajiem pārstāvjiem un lietu kārtotājiem Latvijā Viktoru Ovsjaņņikovu. Cita starpā Vasiļjevs savulaik palīdzēja Krievijas kriminālajām autoritātēm ierasties Latvijā, organizēja ielūgumus vīzu saņemšanai, risināja jautājumus ar viņu izmitināšanu utt. Viņš Latvijā organizēja vairākas noziedzīgās pasaules pārstāvju sapulces. Tās noritēja veiksmīgi, bez starpgadījumiem un arestiem. Parasti sanāksmes notika Grand Palace Hotel. Pēc neoficiālas informācijas, kriminālās autoritātes sajūsminājās par Latvijas specdienestu maigo un naivo attieksmi pret viņiem.
Seko mums 
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
