Cigarešu ēnu biznesu valda bijusī Krievijas muitas amatpersona
Pietiek lasītājs05.04.2023.
Komentāri (55)
Iesaki rakstu: 
Latvijas parlamentā notiekošās diskusijas par nepieciešamību ierobežot elektronisko cigarešu pieejamību uzjundījušas interesi par lielākajiem spēlētājiem elektronisko cigarešu un to sastāvdaļu tirgū. Viens no šī tirgus ēnu spārna pārstāvjiem ir bijušais Krievijas Federālā muitas dienesta darbinieks, tagad Lietuvas pilsonis, 1974. gada 17. februārī dzimušais Aleksands Panešs (Aleksander Panesh). Kriminālajās aprindas viņu pazīst segvārdā “Saša Holandietis”.
Esot zināms, ka šobrīd viņš nodarbojoties ar elektronisko cigarešu un to sastāvdaļu importēšanu no Ķīnas. Preces tiekot atmuitotas Igaunijā un pēc tam izplatītas tirdzniecībai Baltijas un citās Eiropas Savienības valstīs. Kādā no tikšanās brīžiem ar biznesa partneriem lietotā alkohola iespaidā Panešs atzinis, ka pie Lietuvas pilsonības ticis, pateicoties atmiņā uzausušajam stāstam par vectēvu lietuvieti. Zinātāji uzsver, ka šāda vectēva-lietuvieša nav un nekad arī neesot bijis.
Lai arī Panešam pieder daudzas lepnas automašīnas un nekustamie īpašumi dažādās Eiropas valstīs, Eiropas valstu ieņēmumu dienesti līdz šim nav interesējušies par uzņēmējam pieejamo apjomīgo līdzekļu izcelsmi. Pēdējo reizi Paneša vārds publiski pieminēts 2017. gada decembrī saistībā viņa arestu Kopenhāgenas lidostā un strīdu par iespējamu 5 miljonu eiro piesavināšanos.
Panešu Kopenhāgenas starptautiskajā lidostā aizturēja Dānijas likumsargi, reaģējot uz Krievijas pieprasījumu. Panešu Krievijas varas iestādes apsūdzēja krāpšanā un Krievijas Iekšlietu ministrijas amatpersonu piekukuļošanā. Paneša advokāts uzstāja, ka klients aizturēts, pārkāpjot noteikumus, jo Panešs kopš 2015. gada dzīvojot Francijā, kur lūdzis politisko patvērumu. Dānijā klients atradies tikai caurbraucot ceļā uz Baltijas valstīm.
Dānijas mediji vēstīja, ka Panešs bijis spiests slēpties ārzemēs no Krievijas Federālā drošības dienesta savas sadarbības dēļ ar opozīcijas politiķi Alekseju Navaļniju. Šo informāciju ātri vien atspēkoja paši opozicionāri: Navaļnija štāba priekšnieks Leonīds Volkovs paziņoja, ka par Paneša sadarbību ar Navaļniju viņam pirmā dzirdēšana.
2017. gadā Panešs tika apsūdzēts par krāpšanos ar 5 miljoniem eiro, kurus viņš paņēmis no drauga, lai iegādātos nekustamo īpašumu ārzemēs, bet tos neesot neatdevis, un par kukuļa došanu Krievijas policijai, jo Panešs esot samaksājis iekšlietu darbiniekiem, lai tie uzsāktu krimināllietu pret viņa paziņu.
Paneša jeb Sašas Holandieša upuris bijis slavenais džudists Dmitrijs Hodanovičs. 2012. gadā sportists nolēmis iegādāties īpašumu Francijā. Viņš vērsās pēc padoma pie paziņas, banku “Pushkino” un “Kedr” līdzīpašnieka Aleksandra Kabanova. Tas ieteicis Panešu kā "nopietnu uzņēmēju ar sakariem Krievijas tiesībsargājošajās iestādēs, kā arī Eiropas banku aprindās". Hodanovičs un Holandietis satikušies Francijā, slēgtajā elites apmetnē "Royal Golf Club" Mouginsas nomalē - tur bijušajam Federālā muitas dienesta darbiniekam bijusi villa.
Puses noslēgušas vienošanos. Nākamo 6 mēnešu laikā Hodanovičs pārskaitījis Panešam vairāk nekā 5 miljonus eiro. Panešs naudu paņēmis, taču neko nav nopircis. Sportists sadusmojies un pieprasījis paskaidrojumus. Panešs piedāvājis nopirkt no viņa pansionātu par 350 tūkstošiem eiro. Sašutušais Hodanovičs vērsies policijā. Tur uzzinājis, ka policisti viņu gaidījuši jau ilgāku laiku.
Likumsargi iepazīstināja ar vairākiem iepriekš minētā baņķiera Kabanova izteikumiem - ar sūdzībām par draudiem un pat uzbrukumu, pēc kura viņš esot pazaudējis dārgu (5 miljoni rubļu!) Urwerk-103 pulksteni. Pulkstenis tika "atrasts" kratīšanas laikā, ko Hodanoviča dzīvoklī veica Paneša uzpirktie iekšlietu darbinieki. Atradums liecinieku klātbūtnē konfiscēts.
Vēl mazliet, un taisnības meklētājs franču villas vietā būtu devies uz Krievijas cietumiem. Taču džudists Hodanovičs izrādījies attapīgāks. Izrādījās, visās viņa mājas istabās uzstādītas videokameras kuras “soli pa solim” fiksējušas, kā viens no iekšlietu sistēmas darbiniekiem ienāk mājā īsi pirms kratīšanas, izvēlas vietu un novieto pulksteni.
Rezultātā Dmitrija Hodanoviča vietā izmeklētāju rokās nonāca Staņislavs Maksimovs no Krievijas Iekšlietu ministrijas Galvenās Kriminālizmeklēšanas pārvaldes un iekšlietu darbinieki Dmitrijs Alferovs un Sergejs Abrosenko. Izmeklēšanas laikā noskaidrojās, ka ideju, kā tikt galā ar džudistu, bija „pametis” Aleksandrs Panešs. Atlīdzībā figurēja nekustamais īpašums Maskavā, kas tika nodots viena policista radiniekam.
Panešam izdevās aizbēgt uz ārzemēm, un viņš tika iekļauts starptautiskajā meklēšanā. 2019. gadā Panešam izdevies nokārtot Lietuvas pilsonību un turpināt darboties uzņēmēja statusā. Zīmīgi, ka Lietuvas varasiestādes pilsonības piešķiršanas procesā Paneša pagātni un viņa nodarbošanos acīmredzot pilnībā ignorējušas. Pilsonība Panešam bez aizķeršanās piešķirta, pat neraugoties uz to, ka visās Eiropas Savienības dalībvalstīs pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2014. gadā Krievijas pilsoņi, kuriem ir vai ir bijis sakars ar Krievijas varas iestādēm, tiek pētīti padziļināti.
Attēlā: Aleksandrs Panešs (no labās) tiekas ar savu biznesa partneri un izpalīgu lietu kārtošanā, vienu no Vjačeslava Vasiļjeva jeb Slavas Pēterburdzieša (Slava Pitersky) bijušajiem pārstāvjiem un lietu kārtotājiem Latvijā Viktoru Ovsjaņņikovu. Cita starpā Vasiļjevs savulaik palīdzēja Krievijas kriminālajām autoritātēm ierasties Latvijā, organizēja ielūgumus vīzu saņemšanai, risināja jautājumus ar viņu izmitināšanu utt. Viņš Latvijā organizēja vairākas noziedzīgās pasaules pārstāvju sapulces. Tās noritēja veiksmīgi, bez starpgadījumiem un arestiem. Parasti sanāksmes notika Grand Palace Hotel. Pēc neoficiālas informācijas, kriminālās autoritātes sajūsminājās par Latvijas specdienestu maigo un naivo attieksmi pret viņiem.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
