Cik būtiska ir vārda brīvības aizsardzība, un cik svarīgi ir pretoties valsts varas ļaunprātīgai izmantošanai
Vilors Eihmanis16.02.2025.
Komentāri (37)
Iesaki rakstu: 
„Es nepiekrītu nevienam tavam vārdam, bet es aizstāvēšu tavas tiesības to teikt līdz pat nāvei.”
Šis Voltēram piedēvētais princips spilgti izpaudās pirms 20 gadiem, kad piketā par vārda brīvību Līga Muzikante (tagad Līga Garda) un Ilze Liepa (tagad Ilze Liepa-Balode) tika aizstāvētas pret toreizējās Jāņa Reinika vadītās Drošības policijas, kurā netrūka ne čekistu, ne krievu spiegu, politisko vajāšanu.
Lieta noslēdzās ar abu sieviešu pilnīgu attaisnošanu visās trīs tiesu instancēs. Savukārt apsūdzības uzturētāja prokurore Ieva Garanča pēc šīs lietas pameta prokuratūru un kļuva par zvērināto advokāti, pievienojoties mana bijušā kolēģa Ivara Krauzes komandai.
Šis gadījums spilgti ilustrē, cik būtiska ir vārda brīvības aizsardzība un cik svarīgi ir pretoties valsts varas ļaunprātīgai izmantošanai.
Neskatoties uz politisko spiedienu, tiesiskums galu galā guva virsroku, apliecinot, ka neatkarīga tiesu sistēma spēj aizstāvēt cilvēka pamattiesības.
Tomēr šī lieta arī atgādina par pastāvīgiem draudiem demokrātijai un par to, ka vārda brīvība nav pašsaprotama, – tā ir jāsargā un jāaizstāv ikvienam, kurš tic brīvai un taisnīgai sabiedrībai.
Seko mums 
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
