Iesaki rakstu: 
Man Latvija ir viena. Viena vienīgā. Taču laiku pa laikam man nākas saprast, ka uztveru, principu, pārliecību, vērtību ziņā Latvijas ir vairākas. Un dikti sāp tad, ja kāda cita (it kā) latvieša valsts ne tikai nav manas draugs, kaimiņš vai vismaz sabiedrotais, bet ir acīmredzams tās ienaidnieks. Par to esmu spiests atkal aizdomāties tagad, kad ar Satversmes tiesas (ST) 12.novembra spriedumu man tā nopietni saļodzīta zeme zem kājām.
Atgādinu, par ko ir runa. Viena lesbiete vērsās ST, pieprasīdama, lai tā atzīst, ka saistībā ar bijušā mācītāja Māra Santa pielaulātās viņas dzīvesbiedrenes mākslīgās apaugļošanas ceļā iegūto bērnu viņai ir tiesības uz Darba likuma 155.panta pirmajā daļā paredzēto t.s. “tēva atvaļinājumu”.
ST šajā spriedumā ne tikai atzina, ka šī tiesību norma, uz kuras pamata tas liegts, neatbilstot Satversmes 110.pantam, bet arī norādīja, ka likumdevējam (Saeimai) jānosaka “viendzimuma partneru ģimenes attiecību tiesiskais regulējums un sociālās un ekonomiskās aizsardzības un atbalsta pasākumi ar atbilstošu formu un saturu”…
Līdz ar šo ST spriedumu es piepeši atjēdzos citā valstī, jo ST ar vienu spalvas vilcienu pilnībā nomainīja Latvijas valsts identitāti. Mana Valsts – līdzīgi kā krievu okupācijas sākumā – nogāja pagrīdē.
Ir ļoti svarīgi saprast, ka aiz tās lesbietes brēkas par cilvēktiesību pārkāpumiem slēpjas mūsdienu “kreisā” ideoloģija. Kreisos ne velti dēvējam par liberastiem – šis apzīmējums ir visnotaļ trāpīgs saliktenis no vārdiem “liberāls” un … (paši sapratāt).
Atskatoties redzu, ka kreisā ideoloģija lienoši ienāca Manā Valstī jau uzreiz pēc tās neatkarības atjaunošanas. Ar visādu Rietumu ekspertu, Sorosa finansēto fondu utt. ievazāto ideoloģiju nu jau pāris jaunākajām paaudzēm tiek mērķtiecīgi skalotas smadzenes. Liberasti ne tikai izturas iecietīgi pret viendzimuma kopdzīves un tamlīdzīgu parādību pieļaujamību – nē, viņi vēlas, lai to atzīšanu valsts aktīvi uzspiestu visiem sabiedrības locekļiem ar likumiem, draudiem un sodiem.
Tie, kuri nule jūtas panākuši “jaunās pasaules kārtības” triumfa Latvijā pirmo fāzi, jau spēruši nākamo soli – prasa, lai likumdevējs ar Krimināllikumu apkaro t.s. naida runu. Proti, viņi (īsteni komunistu reinkarnācijas būdami) vēlas, lai tos, kuri domā, runā un raksta citādi, liek cietumā. Labi zināms ir arī viņu izgudrotais un ieviestais vārds “homofobija”. Ar birku “homofobs” aplīmējot sev nevēlamos, viņi cenšas aizbāzt mutes – pārtraukt vai pat neuzsākt nekādas diskusijas par cilvēkus un sabiedrību uztraucošiem svarīgiem jautājumiem.
Par šī jaunā laika (Gunāra Astras vārdiem izsakoties – “ļaunā murga”) “izgaišanu” ir jācīnās. Jā, PAR to, kas ne simtiem, bet tūkstošiem gadu ir cilvēkiem normāls, dabisks un pašsaprotams bijis, tagad ir jācīnās! Kā pret ļaunu vīrusu, kurš pārņēmis valsts organismu. ST spriedums apliecina – ar vienu tabletīti katru rītu, tukšā dūšā vairs nepietiks, lai Mana (Tava, Mūsu) Valsts atlabtu.
Lāčplēša dienā un valsts svētkos pieminam mūsu tautas varoņus, kuri daudz neprātoja, lieki nevāvuļoja, nemeklēja pašlabumu, nemurgoja, ka gāzmasku lietošana pārkāpj cilvēktiesības, ka savas ģimenes un savas zemes aizstāvēšana liecina par ksenofobiju un ka šaušana neveicina iekļaujošas, tolerantas sabiedrības veidošanos, bet cēlās cīņā par Savu un Mūsu Latviju. Ceru, ka viņu gēni mūsu tautā vēl dzīvi!
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
