Iesaki rakstu: 
Man Latvija ir viena. Viena vienīgā. Taču laiku pa laikam man nākas saprast, ka uztveru, principu, pārliecību, vērtību ziņā Latvijas ir vairākas. Un dikti sāp tad, ja kāda cita (it kā) latvieša valsts ne tikai nav manas draugs, kaimiņš vai vismaz sabiedrotais, bet ir acīmredzams tās ienaidnieks. Par to esmu spiests atkal aizdomāties tagad, kad ar Satversmes tiesas (ST) 12.novembra spriedumu man tā nopietni saļodzīta zeme zem kājām.
Atgādinu, par ko ir runa. Viena lesbiete vērsās ST, pieprasīdama, lai tā atzīst, ka saistībā ar bijušā mācītāja Māra Santa pielaulātās viņas dzīvesbiedrenes mākslīgās apaugļošanas ceļā iegūto bērnu viņai ir tiesības uz Darba likuma 155.panta pirmajā daļā paredzēto t.s. “tēva atvaļinājumu”.
ST šajā spriedumā ne tikai atzina, ka šī tiesību norma, uz kuras pamata tas liegts, neatbilstot Satversmes 110.pantam, bet arī norādīja, ka likumdevējam (Saeimai) jānosaka “viendzimuma partneru ģimenes attiecību tiesiskais regulējums un sociālās un ekonomiskās aizsardzības un atbalsta pasākumi ar atbilstošu formu un saturu”…
Līdz ar šo ST spriedumu es piepeši atjēdzos citā valstī, jo ST ar vienu spalvas vilcienu pilnībā nomainīja Latvijas valsts identitāti. Mana Valsts – līdzīgi kā krievu okupācijas sākumā – nogāja pagrīdē.
Ir ļoti svarīgi saprast, ka aiz tās lesbietes brēkas par cilvēktiesību pārkāpumiem slēpjas mūsdienu “kreisā” ideoloģija. Kreisos ne velti dēvējam par liberastiem – šis apzīmējums ir visnotaļ trāpīgs saliktenis no vārdiem “liberāls” un … (paši sapratāt).
Atskatoties redzu, ka kreisā ideoloģija lienoši ienāca Manā Valstī jau uzreiz pēc tās neatkarības atjaunošanas. Ar visādu Rietumu ekspertu, Sorosa finansēto fondu utt. ievazāto ideoloģiju nu jau pāris jaunākajām paaudzēm tiek mērķtiecīgi skalotas smadzenes. Liberasti ne tikai izturas iecietīgi pret viendzimuma kopdzīves un tamlīdzīgu parādību pieļaujamību – nē, viņi vēlas, lai to atzīšanu valsts aktīvi uzspiestu visiem sabiedrības locekļiem ar likumiem, draudiem un sodiem.
Tie, kuri nule jūtas panākuši “jaunās pasaules kārtības” triumfa Latvijā pirmo fāzi, jau spēruši nākamo soli – prasa, lai likumdevējs ar Krimināllikumu apkaro t.s. naida runu. Proti, viņi (īsteni komunistu reinkarnācijas būdami) vēlas, lai tos, kuri domā, runā un raksta citādi, liek cietumā. Labi zināms ir arī viņu izgudrotais un ieviestais vārds “homofobija”. Ar birku “homofobs” aplīmējot sev nevēlamos, viņi cenšas aizbāzt mutes – pārtraukt vai pat neuzsākt nekādas diskusijas par cilvēkus un sabiedrību uztraucošiem svarīgiem jautājumiem.
Par šī jaunā laika (Gunāra Astras vārdiem izsakoties – “ļaunā murga”) “izgaišanu” ir jācīnās. Jā, PAR to, kas ne simtiem, bet tūkstošiem gadu ir cilvēkiem normāls, dabisks un pašsaprotams bijis, tagad ir jācīnās! Kā pret ļaunu vīrusu, kurš pārņēmis valsts organismu. ST spriedums apliecina – ar vienu tabletīti katru rītu, tukšā dūšā vairs nepietiks, lai Mana (Tava, Mūsu) Valsts atlabtu.
Lāčplēša dienā un valsts svētkos pieminam mūsu tautas varoņus, kuri daudz neprātoja, lieki nevāvuļoja, nemeklēja pašlabumu, nemurgoja, ka gāzmasku lietošana pārkāpj cilvēktiesības, ka savas ģimenes un savas zemes aizstāvēšana liecina par ksenofobiju un ka šaušana neveicina iekļaujošas, tolerantas sabiedrības veidošanos, bet cēlās cīņā par Savu un Mūsu Latviju. Ceru, ka viņu gēni mūsu tautā vēl dzīvi!
Seko mums 
Katrs ekonomists labi zina: ja pēkšņi būtiski samazinās naudas masas aprite ekonomikā, tas beigsies ļoti slikti. Ne velti ASV Lielā depresija sakrita ar naudas masas apgrozījuma kritumu par kādiem 30%. Demokrātijā līdzīgi ir ar vēlētāju balsīm. Ja izņem pietiekami lielu vēlētāju balsu skaitu no “apgrozības”, tas beidzas slikti, paralizējot demokrātisku lēmumu pieņemšanu par valsts attīstībai svarīgajiem jautājumiem. Pēdējo trīsdesmit gadu laika lielākā daļa Latvijas krievvalodīgo izvēlējās balsot par partijām, kas latviešu vairākumam nebija pieņemamas. Tādējādi vairākās Saeimās vismaz divdesmit deputātu mandāti tika “izņemti no apgrozības”.
Sabiedrībā rezonansi izsaucis Ernesta Rieksta video: “Es ceru, ka Krievijas armija ienāks Latvijā.” “Sprādzienu” izraisīja tieši šis teikums. Pārējo vēstījuma daļu aizņem pašreiz piekoptās politikas kritika un konstatācija, ka Dievzemītē viss pagalam. Delfi gan cenšas Riekstu rečekot, ka citur, t. sk., Krievijā ir vēl sliktāk, taču “reņģēdājiem” no tā vieglāk nepaliek.
Kārtējo reizi kārtējā Saeima ir ievēlējusi jaunu (sic!) valdību. Ko mēs varam sagaidīt no šī piedzimušā brīnumbērna, kurš mums sola piena upes un ķīseļa krastus tuvākajos gados, proti, Eiropas Savienības valstu vidējo dzīves līmeni? Skeptiķi teiktu – blēņas! Cik valdības nav nākušas un gājušas, kas nav solīts, bet, kur bijām, tur esam!
Katrs veselības ministrs nāk ar sev vairāk vai mazāk draudzīgu politiķu uzstādījumiem, kurus tad pirmajās darba dienā pamanās paust tautai, atbildot uz nesagatavotu žurnālistu nesagatavotiem jautājumiem. Ar laiku ministrs saprot spēles noteikumus, sāk solīt mazāk, bet prasīt vairāk.
Saņēmu Jūsu e-pastu ar aicinājumu veikt papildu iemaksas Pensiju fondā! Varbūt Jūs tomēr varat mani nomotivēt to izdarīt, atbildot uz maniem jautājumiem un varbūt sniedzot papildu informāciju!
Kā jau parasti, ja Ogres novadā top kaut kas jauns, vajadzīgs un skaists, no tumšiem stūriem uzrodas personāži, kas izplata dažādus melus un puspatiesības par šīm iecerēm. Slēpjoties aiz skaistām frāzēm par attīstību un novada interesēm, tiek bīdītas politiskās intereses un personīgi motīvi.
No 2000. gada marta līdz 2022. gada maijam Slovēnijā ierosināja ~62 000 lietu par antikovida noteikumu pārkāpumiem, piemērojot naudas sodus vairāk nekā 5,7 miljonu eiro apmērā. Vēlāk Slovēnijas Konstitucionālā tiesa atzina pretkovida pasākumus par antikonstitucionāliem. Iepriekšējiem vadīkļiem šādas negantības maksāja varu.
