Cik ilgi Ģenerālprokuratūras Rusiņš Lauris Guļāns mocīs mazu meitenīti?

Īss ieskats iepriekšējos notikumos

2025.gada aprīli un jūlijā portālā Pietiek.com publicētajos rakstos «Prokuratūra un Jelgavas novada bāriņtiesa pieprasa izjaukt ģimeni - vai tiešām bērna interesēs?» un «Stukāna prokurors Guļāns pieprasa bērnam atņemt ģimeni - kā pasūtījumu viņš pilda?» lasītāji varēja uzzināt par šokējošiem notikumiem divās tiesvedībās.

Īsumā vēlreiz atgādinām iepriekšējos notikumus. 2024.gadā Ģenerālprokuratūras prokurors Lauris Guļāns un Jelgavas novada bāriņtiesa iesniedza pieteikumus Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot tai atcelt Ropažu novada bāriņtiesas lēmumu, ar kuru bija noteikts, ka konkrēta bērna adopcija kādā ģimenē (sauksim viņus par Kalniņiem) ir bērna interesēs, un attiecīgi pagarināts bērna pirmsadopcijas aprūpes termiņš līdz adopcijas apstiprināšanai tiesā. Administratīvā rajona tiesa 2025.gada pavasarī pieņēma spriedumu, ar kuru pieteikumus noraidīja, bet Ģenerālprokuratūra un Jelgavas novada bāriņtiesa šo spriedumu pārsūdzēja.

Pietiek.com lasītāji tika informēti ari par to, ka paralēli norit tiesvedība civillietā par adopcijas apstiprināšanu, kurā prokurors Lauris Guļāns agresīvi izpaudās, atkārtojot tos pašus administratīvajā lietā paustos absurdos argumentus, kāpēc, viņaprāt, adopcija nav bērna interesēs (šie argumenti aprakstīti publikācijā «Prokuratūra un Jelgavas novada bāriņtiesa pieprasa izjaukt ģimeni - vai tiešām bērna interesēs?»). Atgādinām, ka pēdējā tiesas sēdē civillietā Jelgavas novada bāriņtiesa pēkšņi mainīja viedokli un lūdza adopciju apstiprināt.

Patlaban abās lietās notikuši jauni pavērsieni

Civillietā pēc trīsarpus mēnešiem no pēdējās tiesas sēdes un pēc vairāk nekā gada kopš pieteikuma iesniegšanas tiesā 2025.gada rudenī ir pasludināts spriedums. Ar šo spriedumu tiesa apmierināja pieteicēju lūgumu un apstiprināja adopciju. Spriedumā tiesa vairākkārt tieši un nepārprotami norāda uz to, ka prokurora L.Guļāna paustie argumenti pret adopcijas apstiprināšanu nav balstīti uz pierādījumiem, bet gan tikai uz pieņēmumiem un ieinteresētu personu sniegtām apšaubāmas ticamības ziņām. Pēc būtības identiski secinājumi iepriekš izdarīti Administratīvās rajona tiesas spriedumā.

Kā lasāms spriedumā civillietā, Rīgas rajona tiesa vairākkārt tiešā tekstā norāda, ka prokurora apgalvojumiem nav pierādījumu. Tiesas skaidrojums aprakstīts tik vienkāršiem vārdiem (gluži vai vieglajā valodā), ka vajadzētu saprast pat prokuroram, taču tas diemžēl nav noticis. Prokurors L.Guļāns, pamatojoties uz tiem pašiem argumentiem, Rīgas rajona tiesas spriedumu ir pārsūdzējis, tātad tiesvedība ievilksies vēl vismaz uz pusgadu.

Prokurora Guļāna galvenais mērķis nepārprotami ir par katru cenu izjaukt šo adopcijas procesu vai vismaz maksimāli novilcināt adopcijas apstiprināšanu. Neaizmirsīsim, ka ir vēl arī kasācijas instances tiesa, kurā prokurors visticamāk vērsīsies, un visu šo laiku kādai mazai meitenītei nebūs juridiski nostiprinātas ģimenes. Ja vien valsts institūcijas un amatpersonas beidzot nesāks pildīt savus patiesos pienākumus bērnu aizsargāt, nevis mocīt vai vienaldzīgi noskatīties, kā to dara prokurors L.Guļāns.

Administratīvā apgabaltiesa, uzzinājusi par Rīgas rajona tiesas spriedumu, ar kuru apstiprināta adopcija, lūdza lietas dalībniekiem izteikt viedokli par tiesvedības izbeigšanu. Visi lietas dalībnieki pauda viedokli, ka tiesvedība administratīvajā lietā izbeidzama, tikai prokurors L.Guļāns pieprasīja tiesvedību administratīvajā lietā turpināt, jo viņš ir pārsūdzējis Rīgas rajona tiesas spriedumu par adopcijas apstiprināšanu. Šādos apstākļos Administratīvā apgabaltiesa nolēma skatīt lietu pēc būtības, un tātad paralēli vēl vismaz pusgadu turpināsies divas tiesvedības (kasācijas instances tiesa ir ne vien civillietās, bet arī administratīvajās lietās), liedzot mazai meitenītei iegūt juridiski nostiprinātu ģimeni, lai gan faktiska ģimene viņai ir jau pusotru gadu.

Pēc būtības prokurors L.Guļāns tiesai pieprasa taisīt spriedumu, uz kura pamata tiktu leģitimizēta un veikta mazas meitenītes mocīšana, izraujot viņu no faktiski izveidojušās ģimenes un ierastās vides, atņemot viņai mammu un tēti, bērnudārzā iegūtos draugus, visu viņas dzīvi, nodarot meitenītei ciešanas un radot smagu, neatgriezenisku traumu. Meitenītes straujā attīstība visās jomās nepārprotami pierāda, ka Kalniņu ģimenē viņai nodrošināti labvēlīgi apstākļi. Pēc izraušanas no ģimenes meitenīte nonāks audžuģimenē un gaidīs, kad viņu izvēlēsies citi adoptētāji. Respektīvi, prokurors L.Guļāns vēlas panākt, ka meitenīte atkal tiks mētāta no vienas aprūpes personas pie citas, lai gan viņai ir mamma un tētis, sava māja, draugi, rotaļlietas, ierastās ikdienas gaitas.

Kā būtu, ja prokuroru L.Guļānu pēkšņi ar varu aizvestu un ievietotu svešā vietā pie nepazīstamiem cilvēkiem, piemēram, cietumā? Piemēram, tāpēc, ka kaut kāda pusplānprātīga darja ļudojeda būtu 100% pārliecināta un visiem apgalvotu, ka L.Guļāns viņu izvarojis. Tas prokuroram būtu godam nopelnīts likteņa pavērsies, jo viņš taču arī pieprasa atņemt bērniņam ģimeni, pamatojoties tikai uz Darjas un Vasīlija Ļudojedu apmelojumiem, bet neņemot vērā visus lietā atrodamos pierādījumus, kas apliecina, ka meitenītes adopcija Kalniņu ģimenē ir bērna interesēs. Cerams, ka šie vārdi izrādīsies pravietiski, tāpat kā viens teikums Administratīvās rajona tiesas spriedumā.

Prokurora L.Guļāna izdarību dēļ tiek šķērdēti nodokļu maksātāju līdzekļi. Pirmkārt, nodokļu maksātāju nauda tiek izšķērdēta, turpinot bezjēdzīgas tiesvedības. Otrkārt, nodokļu maksātāju nauda tiek nelietderīgi tērēta saistībā ar to, ka līdz adopcijas apstiprināšanai tiesā valsts un pašvaldība Kalniņiem maksā pabalstus par meitenītes uzturēšanu ganrīz trīs reizes vairāk, nekā maksās pēc adopcijas apstiprināšanas. Pēc galīgā tiesas nolēmuma spēkā stāšanās Kalniņi aicinās Jelgavas novada pašvaldību piedzīt no valsts tai nodarītos zaudējumus, savukārt valsti - zaudējumus piedzīt no prokurora Guļāna, jo viņa agresīvā darbošanās, lai izjauktu konkrēto adopcijas procesu, nav uzskatāma par prokurora profesionālo darbību, bet par prettiesisku rīcību, kas kvalificējama pēc visu apstākļu noskaidrošanas.

Ne mazā meitenīte, ne Kalniņi nevienu neinteresē

Valstī, kurā gadā piedzimst tikai 10000 bērnu un iedzīvotāju skaits pavisam drīz nesasniegs pat miljonu, trīs cilvēki nav svarīgi.

Daudzi Kalniņiem pārmet: kāpēc jūs ar savu šokējošo stāstu nevēršaties pie plašsaziņas līdzekļiem? Atbilde arīdzan ir šokējoša: Kalniņi ilgā laika posmā ir vērsušies pie ļoti daudzu plašsaziņas līdzekļu žurnālistiem, liela daļa viņus ignorēja, citi atteica, jo gadījums esot nebūtisks un nevienu lasītāju neinteresēs. Mazās meitenītes un Kalniņu stāsts spēja ieinteresēt tikai portālu Pietiek.com un žurnālistu Lato Lapsu, kā arī žurnālisti Inesi Supi. Tas arī viss. Pavisam nesen interesi izrādījusi vēl viena žurnāliste, bet, vai tas rezultēsies ar publikāciju, rādīs laiks.

Ievērību noteikti pelnījis Bērnu tiesību aizsardzības centrs (turpmāk - Centrs). Kā liecina institūcijas nosaukums, Centrs radīts, lai aizsargātu bērnus. Lūgts iesaistīties mazās meitenītes aizstāvībā, Centrs atteicās, jo tā neesot viņu kompetence, tagad visu izlemšot tiesa. Tam nevar piekrist. Kaut arī lietu izskatīšana tik tiešām ir vienīgi tiesas kompetencē, tas neliedz Centram vērsties tiesībsargājošajās institūcijās ar lūgumu izvērtēt prokurora L.Guļāna rīcību.

Katrā ziņā 2024.gada 18.oktobrī Centrs rīkojās pavisam citādi. Centrs iesniedza tiesai Sigitas Karaļukas sagatavotu un Valentīnas Gorbunovas parakstītu vēstuli uz 6 lapām, kurā pēc būtības pieprasīja adopciju neapstiprināt un atņemt meitenītei ģimeni. Centra argumenti pamatoti vienīgi ar Ļudojedu sniegtajām nepatiesajām ziņām un prokurora Guļāna viedokli, kas arī ir pamatots tikai ar Ļudojedu apmelojumiem. Tajā gadījumā Centrs neuzskatīja, ka adopcijas apstiprināšana ir tiesas kompetencē, bet aktīvi iesaistījās, lai bērniņam atņemtu ģimeni. Svarīgi piebilst, ka tiesa Centram nekādu viedokli neprasīja, Centrs no tiesiskā viedokļa apšaubāmā ceļā bija ieguvis informāciju, ka Kalniņi iesnieguši tiesā pieteikumu par adopcijas apstiprināšanu, un pats pēc savas iniciatīvas metās tiesu pārliecināt, lai tiesa pieteikumu noraida un atņem bērnam faktiski izveidojušos ģimeni.

Prokurora Guļāna rīcība pielīdzināma Rusiņa aktivitātēm

Vai šis stāsts neatgādina kaut ko ļoti pazīstamu? Piemēram, stāstu par to, kā viena nabaga sieviete visur izmisīgi vērsās pēc palīdzības, kad viņu vajāja Rusiņš, bet ne no viena nekādu atbalstu nesaņēma, tādēļ Rusiņš viņu noslepkavoja. Prokurora Guļāna rīcība pret mazo meitenīti un viņas vecākiem Kalniņiem, bez nekādiem pierādījumiem pret viņiem iniciējot vairākas nepamatotas tiesvedības, apsaukājot viņus par noziedzniekiem, par antisociāliem elementiem un salīdzinot viņus ar pedofiliem un slepkavām, ir pielīdzināma Rusiņa aktivitātēm.

Kāds var būt mērķis līdz pēdējai instancei pārsūdzēt tiesu nolēmumus abās lietās, darīt visu maksimāli iespējamo, lai novilcinātu abu lietu izskatīšanu un adopcijas apstiprināšanu? Tikai un vienīgi nodarīt maksimālu kaitējumu Kalniņiem, piemēram, novest viņus līdz pašnāvībai, nervu sabrukumam vai kam tamlīdzīgam, nospļaujoties par to, kas tādā gadījumā notiks ar meitenīti! Turklāt šis Ģenerālprokuratūras Rusiņš savu necilvēcīgo pasūtījumu izpilda par nodokļu maksātāju naudu darba laikā, turpretī Kalniņi daudzās tiesas sēdes apmeklē, procesuālos dokumentus gatavo un pierādījumus vāc savā brīvajā laikā, ko viņi labprātāk veltītu meitiņai. Un labi, ka Kalniņi spēj bērniņu aizstāvēt paši, jo pretējā gadījumā advokāta pakalpojumu samaksai viņi būtu iztērējuši nu jau vismaz 10000 eiro. Diemžēl gandrīz visi vienaldzīgi noskatās uz to, kā Kalniņi nu jau vairāk nekā gadu izmisīgi cīnās ar acīmredzamu pārspēku.

Lai lasītāji paši savām acīm pārliecinātos, ka iepriekš aprakstītais nav izdomājums, publicējam anonimizētu un saīsinātu (dzēšot detaļas par personu privāto dzīvi, kas nav nepieciešamas lietas būtības izpratnei) Rīgas rajona tiesas spriedumu.

Rīgas rajona tiesa

SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā Rīgā 2025.gada [..]

Tiesa šādā sastāvā: tiesnese Renāte Vernuša,

tiesas sēžu sekretāre Annija Brahmane,

piedaloties pieteicējiem [Līgai Kalniņai] un [Jānim Kalniņam], Ropažu novada bāriņtiesas pārstāvēm Lailai Bredavai un Renātei Grišānei, Jelgavas novada bāriņtiesas pārstāvei Lienei Pipurei, Ģenerālprokuratūras prokuroram Laurim Guļānam,

slēgtā tiesas sēdē klātienē un videokonferences režīmā izskatīja civillietu [Līgas Kalniņas] un [Jāņa Kalniņa] pieteikumā par adopcijas apstiprināšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicēji 2024.gada [...].augustā iesnieguši tiesā pieteikumu par adopcijas apstiprināšanu, kurā, pamatojoties uz Civillikuma 151.panta pirmo daļu, 171.panta otro daļu, 172.panta trešo daļu, lūdz tiesu apstiprināt bērna [Meitenītes] adopciju [Līgas Kalniņas] un [Jāņa Kalniņa] ģimenē [..].

Pieteikums pamatots ar šādiem argumentiem.

[1.1] [..] gada [..] noslēgta [Līgas] un [Jāņa Kalniņu] laulība.

[Līga] un [Jānis Kalniņi] atzīti par adoptētājiem vairākkārt. Ar Ropažu novada bāriņtiesas 2023.gada [...] lēmumu Nr.[...] lietā Nr.[...] pieteicēji atzīti par adoptētājiem vienam bērnam no dzimšanas līdz sešu gadu vecumam.

[1.2] Ar 2024.gada [...] iesniegumu Labklājības ministrijai un Ropažu novada bāriņtiesai pieteicēji informējuši, ka vēlas ņemt pirmsadopcijas aprūpē [Meitenīti], dzimušu [..].

[..]

Ar Ropažu novada bāriņtiesas 2024.gada [...] lēmumu Nr.[...] lietā Nr.[...] nolemts nodot [Meitenīti] pieteicēju pirmsadopcij as aprūpē un uzraudzībā no 2024.gada [...] līdz 2024.gada [...].

Kopš 2024.gada [...] Ropažu novada bāriņtiesa pieteicēju ģimeni dzīvesvietā apmeklējusi vairāk nekā trīs reizes ([..]), savukārt Jelgavas novada bāriņtiesa (kopā ar Ropažu novada bāriņtiesu) - vienu reizi - 2024.gada [...].

Ar Ropažu novada bāriņtiesas 2024.gada [...] lēmumu Nr.[...] lietā Nr.[...] atzīts, ka [Meitenītes] adopcija [Līgas Kalniņas] un [Jāņa Kalniņa] ģimenē atbilst [Meitenītes] interesēm.

[Meitenīti] vēlas adoptēt tādēļ, ka sešu mēnešu pirmsadopcijas aprūpes laikā starp [Meitenīti] un pieteicējiem ir izveidojušās patiesas, abpusējas, mīlestības pilnas bērna un vecāku attiecības, [Meitenīte] pieteicējus ātri sākusi uztvert kā savu mammu un tēti. Savukārt pieteicēji [Meitenīti] uztver kā savu bērnu (savu meitu), šķiet, ka viņa ir bijusi kopā ar pieteicējiem jau no savas dzimšanas. Pieteicēji sniedz [Meitenītei] savu mīlestību, sirsnību, nedalītu uzmanību, rūpējas par bērnu, palīdz un atbalsta viņu, nodrošina bērnam visus nepieciešamos nemantiskos un mantiskos resursus pilnvērtīgai attīstībai. Pieteicēji ikdienas gaitas ir pakārtojuši bērna vajadzībām, un savu dzīvi bez [Meitenītes] vairs nespēj iedomāties. Arī tuvākie radinieki un citi tuvinieki [Meitenīti] ir pieņēmuši ģimenē un uzskata par savējo.

Attiecībā uz pieteicējiem nepastāv Civillikuma 163.panta ceturtajā daļā noteiktie ierobežojumi, kas personai liedz būt par adoptētāju.

[13] [..].

[2] Jelgavas novada bāriņtiesa [...] sniegusi tiesai viedokli, kurā norāda, ka bērna [Meitenītes] adopcija [Kalniņu] ģimenē neatbilst bērna interesēm. Bāriņtiesa ir pārsūdzējusi Ropažu novada bāriņtiesas 2024.gada [...] lēmumu Nr.[...], un Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā ierosināta administratīvā lieta Nr.[...].

[2.1] Bāriņtiesas lietā ir psiholoģes [Aijas Bērziņas] 2023.gada [..] atzinums Nr.[..] par [Līgu Kalniņu] un [Jāni Kalniņu]. Psihologa secinājumi ir identiski 2019.gada [...] atzinumā konstatētajam.

No materiāliem izriet, ka Ropažu novada bāriņtiesa pēc [Kalniņu] atzīšanas par adoptētājiem ([...]., lēmums Nr.[...]) nosūtījusi viņus pie psihologa ([...]., Nr.[...]), lai saņemtu atzinumu par viņu piemērotību adopcijai, lai gan Adopcijas kārtība (Ministru kabineta 2018.gada 30.oktobra noteikumi Nr.667 “Adopcijas kārtība”, turpmāk - Adopcijas kārtība) paredz, ka personai jāsaņem psihologa atzinums pirms bāriņtiesa lemj par adoptētāja statusa piešķiršanu.

Bāriņtiesas lietā ir Psihologu sertifikācijas padomes 2024.gada [...] vēstule, kurā padome sniedz pauž uzskatu, ka psiholoģes [Aijas Bērziņas] 2023. gada [...] atzinums Nr.[...] nav uzskatāms par drošticamu.

Iepriekš minētais liek domāt, ka Ropažu novada bāriņtiesa nav piegriezusi nepieciešamo vērību potenciālo adoptētāju psiholoģiskā stāvokļa izpētei.

[2.2] Bāriņtiesas lietā ir psiholoģes [Annas Krūmiņas] 2024. gada [...] atzinums Nr.[...] par psiholoģiskās izpētes rezultātiem. Atzinumā norādīta [Kalniņu] motivācija mazgadīga bērna uzņemšanai savā ģimenē - “lai bērniņš ilgāk augtu ar mums kopā un mēs priecātos”.

[2.3] [Kalniņu] iesniegumā Ropažu novada bāriņtiesai par motivāciju adoptēt bērnu lasāms: “Padomājiet, kurš no jums būs spējīgs izraut no vecāku rokām raudošu bērnu, kas izmisīgi kliedz “mamma, teta, mamma, teta”, un pēc tam dzīvot visu atlikušo mūžu ar apziņu, ka esat izpostījuši mazas meitenītes dzīvi, arī mūsējo, protams, bet šajā

2 no 17

gadījumā tas ir otršķirīgi. Apzinieties, ka jums ar to būs jādzīvo visu atlikušo mūžu. Mēs katrā ziņā darīsim visu, lai mums un mūsu meitiņai nekas tāds nebūtu jāpiedzīvo.”

Potenciālo adoptētāju rakstītajā saskatāmas valsts amatpersonu ietekmēšanas un draudu pazīmes, iesniegums iesniegts pirms Ropažu novada bāriņtiesas sēdes, kurā skatīts jautājums par adopcijas atbilstību bērna interesēm.

Ropažu novada bāriņtiesas lēmumā norādīts, ka [Līgai] un [Jānim Kalniņam] ir uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 132.¹ panta - vajāšana (Noziedzīgi nodarījumi pret personas veselību). Lēmumā nav izvērtēta šī apstākļa ietekme uz iespējamā bērna aprūpes nodrošināšanu kopsakarā ar Civillikuma 163.panta ceturtās daļas pirmajā punktā noteikto.

Lietā ir prokurora 2024.gada [...] iesniegums Prokuratūras likuma 20.panta kārtībā Ropažu novada bāriņtiesai.

Lietā ir informācija, ka 2024.gada [...] [Līga Kalniņa] un [Jānis Kalniņš] saukti pie kriminālatbildības par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 132.¹ panta pirmajā daļā, inkriminējot [Līgai Kalniņai] kaimiņu 138 vajāšanas epizodes, tajā skaitā 76 vajāšanas epizodes izdarītas personu grupā [Līga Kalniņa ar Jāni Kalniņu]). Kriminālprocess pēc pirmstiesas izmeklēšanas pabeigšanas nosūtīts uz Rīgas rajona tiesu.

Ropažu novada bāriņtiesa nav veikusi atkārtotu adoptētāju izvērtēšanu (saskaņā ar Adopcijas kārtības 26.punktu), lai gan kopš 2023.gada [..] lēmuma pieņemšanas saņemti divi psihologu atzinumi, Ģenerālprokuratūras informācija par celto apsūdzību iespējamiem bērna adoptētājiem.

[2.4] Šobrīd bērna vecums ir nepilni divi gadi. Bērnam sasniedzot pilngadību, [Līgai Kalniņai] būs [..] gadi, [Jānim Kalniņam] [..] gadi.

Saistībā ar šo bāriņtiesas pausto apstākli [Kalniņi] ir vērsušies Tiesībsarga birojā, izsakot pieļāvumu, ka bāriņtiesa diskriminē adoptētājus vecuma dēļ. Bāriņtiesā saņemts Tiesībsarga pieprasījums sniegt skaidrojumu par iesniegumā izteiktajiem apgalvojumiem, uz ko bāriņtiesa 2024.gada [...] sniegusi atbildi Tiesībsargam. Tiesībsargs bāriņtiesas darbībā pārkāpumus nav saskatījis.

Bērnu aizsardzības centra izstrādātajos metodiskajos norādījumos “Rokasgrāmata bāriņtiesām - 2.sējums” 119.lappusē lasāms, ka saistībā ar spējām izaudzināt bērnu vērtējams gan personu bioloģiskais vecums attiecībā pret plānoto adoptējamā bērna vecumu, gan personu veselības stāvoklis, gan emocionālais briedums kopumā.

Bāriņtiesa neapstrīd, ka [Meitenītei] ir piesaiste saviem aprūpētājiem, kas ir dabiski, ņemot vērā bērna vecumu, un to, ka bērni šajā vecumā ir atkarīgi no aprūpētājiem, līdz ar to ātri veidojas piesaiste, ja vien pieaugušajam piemīt zināšanas un prasmes to izveidot.

Sākotnējā saskarsme adoptētājiem ar bērnu bijusi nesekmīga, pieteicēji bijuši statiski, mazaktīvi, ar bērnu nav spēlējušies. Bāriņtiesa to novēroja viņu ceturtajā tikšanās reizē ar bērnu. Lielu ieguldījumu sniedzis atbalsta centrs (psiholoģes [Aijas Bērziņas] konsultācijas, praktiskās nodarbības adoptētājiem sākotnējās saskarsmes laikā, adoptētāju apmācības dzīvesvietā). Bāriņtiesas ieskatā adoptētāju apmācībām bija janotiek pirms bērna nodošanas pirmsadopcijas aprūpē, nevis pēc.

No iepriekš minētā bāriņtiesa secina, ka Ropažu novada bāriņtiesa ir veikusi formālas darbības, lai pieteicēju ģimenē būtu bērns, un [Meitenītes] adopcija pieteicēju ģimenē neatbilst bērna labākajām interesēm.

[3] Tiesas sēdē pieteicēji pieteikumu uzturēja uz tajā norādītajiem argumentiem. Paskaidroja, ka [Meitenīte] ģimenē ir iejutusies, pieteicējus sauc par mammu un tēti, uztver kā vecākus. Bāriņtiesu pārstāvjiem, kas vairākkārt apsekojuši ģimeni, nav radušās šaubas par [Meitenītes] un pieteicēju savstarpējo pieķeršanos un ģimeniskajām attiecībām. Nešaubās par spēju nodrošināt bērnam visu nepieciešamo. Uzsvēra, ka ierosinātā krimināllieta nav pamatota, vienīgais pierādījums ir kaimiņu liecības. Apsūdzība vairākos punktos ir par to, ka pieteicēji likumā noteiktā kārtībā aizsargājuši savas tiesības, savukārt vairākos punktos apsūdzībā norādītās darbības pieteicēji nav veikuši. Turklāt vairākos apsūdzības punktos iekļauti notikumi, kuri jau izskatīti administratīvā procesā un tiesvedības izbeigtas, nekonstatējot pieteicēju pārkāpumus. Ir jāievēro nevainīguma prezumpcija. Nenoliedza, ka starp pieteicējiem un kaimiņiem ir ilgstošs konflikts, kura ietvaros gan pieteicējiem, gan kaimiņiem uzrādītas apsūdzības noziedzīgos nodarījumos. Lai nodrošinātu [Meitenītes] drošus un labvēlīgus dzīves apstākļus, sev piederošajā nekustamajā īpašumā nedzīvo, šobrīd nevar pateikt, vai atgriezīsies tajā dzīvot.

Ropažu novada bāriņtiesas pārstāve tiesas sēdē norādīja, ka adopcija ir bērna interesēs. Apmeklējot pieteicējus dzīvesvietā, konstatēts, ka bērns pieteicēju ģimenē jūtas drošībā, pieteicējiem ar bērnu ir labas, ģimeniskas attiecības. Pieteicēju ģimene ir rūpīgi pārbaudīta, izvērtēti visi apstākļi, arī ziņas par kriminālprocesu un celtajām apsūdzībām.

Jelgavas novada bāriņtiesas pārstāve tiesas sēdē sākotnēji norādīja, ka adopcija pieteicēju ģimenē nav bērna interesēs, Ropažu novada bāriņtiesa pieļāvusi vairākus pārkāpumus adopcijas kārtībā, līdz ar to nav rūpīgi izvērtēta adopcijas atbilstība bērna vislabākajām interesēm. Tiesu debatēs bāriņtiesas pārstāve norādīja, ka, pēc lietas izskatīšanas pēc būtības, šobrīd nav pamata bažām, ka pieteicēji nespējas bērnu pienācīgi aprūpēt, Ropažu novada bāriņtiesa ir vairākkārt apsekojusi pieteicējus, tāpēc adopcija būtu apstiprināma.

Prokurors tiesas sēdē norādīja, ka adopcija nav bērna interesēs un pieteikums par adopcijas apstiprināšanu ir noraidāms. Krimināllietā pieteicējiem celtās apsūdzības nav savienojamas ar adopciju, kaut arī pieteicēji nav atzīti par vainīgiem celtajās apsūdzībās, adopcijas procesā svarīgi ir vērtēt pieteicēju reputāciju un šādas valsts amatpersonas izteiktās aizdomas par pieteicēju veiktajām darbībām nav savienojamas ar adopciju.

Motīvu daļa

[4] Pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, un noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus tiesas sēdē, tiesa atzīst, ka pieteikums ir pamatots un apmierināms.

[5] Civillikuma 164.pantā ir noteikts, ka laulātie bērnu adoptē kopīgi [..].

No dzimšanas apliecības [..] kopijas redzams, ka [Meitenīte] ir dzimusi [...].gada [...], par ko [..] dzimtsarakstu nodaļas reģistrā [...].gada [...] izdarīts ieraksts Nr.[...]. [..].

No laulības apliecības [..] kopijas izriet, ka [Jānis Kalniņš]un [Līga Kalniņa] (pirms laulībām [Lejiņa]) noslēguši laulību [...].gada [...].

Ar [..].gada [...] lēmumu [Līga Kalniņa] un [Jānis Kalniņš] atzīti par adoptētājiem vienam bērnam no dzimšanas līdz 5 gadu vecumam. Analogu lēmumu pieņēmusi Ropažu novada bāriņtiesa [..].gada [...]. Savukārt 2023.gada [...] Ropažu novada bāriņtiesa atzinusi pieteicējus par adoptētājiem vienam bērnam no dzimšanas līdz sešu gadu vecumam.

Pieteicēji 2024.gada [...] iesnieguši Ropažu novada bāriņtiesā lūgumu atļaut adoptēt [Meitenīti], kura ar Ropažu novada bāriņtiesas 2024.gada [...] lēmumu ir nodota pieteicēju pirmsadopcijas aprūpē.

Ar Ropažu novada bāriņtiesas 2024.gada [...] lēmumu [Meitenīte] nodota adoptētāju pirmsadopcijas aprūpē un uzraudzībā no 2024.gada [...] līdz 2024.gada [...] (..).

Līdz ar to atzīstams, ka pieteicēji kā laulātie vēlas adoptēt bērnu kopīgi.

[6] Saskaņā ar Civillikuma 163.panta pirmo daļu adoptētājam jābūt vismaz divdesmit piecus gadus vecam un vismaz astoņpadsmit gadus vecākam par adoptējamo.

Pieteicējs [Jānis Kalniņš] ir dzimis [..].gada [...], pieteicēja [Līga Kalniņa] - [...].gada [...], savukārt [Meitenīte] ir dzimusi [...].gada [..]. Tādējādi adoptētāji ir vecāki par divdesmit pieciem gadiem, turklāt adoptētāju un bērna vecuma starpība ir vairāk kā 18 gadi.

Civillikuma 163.panta ceturtajā daļā noteikts, ka par adoptētāju nedrīkst būt persona: 1) kura sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas; 2) kura sodīta par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību, — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas; 3) kura atcelta no aizbildņa pienākumu pildīšanas to nekārtīgas pildīšanas dēļ; 4) kurai atņemts audžuģimenes vai viesģimenes statuss, jo tā nav pildījusi attiecīgos pienākumus atbilstoši bērna interesēm; 5) kurai ar tiesas spriedumu atņemtas aizgādības tiesības; 6) kurai tiesa ir piemērojusi Krimināllikumā noteiktos medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus par nepieskaitāmības stāvoklī izdarītu Krimināllikumā paredzētu noziedzīgu nodarījumu.

Kā izriet no Ropažu novada bāriņtiesas 2024.gada [...] lēmuma Nr.[...], lietas materiāliem un Tiesu informatīvās sistēmas Sodu reģistrā esošās informācijas pieteicēji nav krimināli sodīti un nav saukti pie administratīvās atbildības par pārkāpumiem, kas saistīti ar bērnu tiesību pārkāpumiem, pieteicēju rīcībspēja nav ierobežota, kā arī nav konstatēti citi Civillikuma 163.panta ceturtajā daļā noteiktie ierobežojumi, kas liegtu pieteicējiem kļūt par adoptētājiem.

Lietā konstatēts un par to nav strīda, ka 2019.gada [...] ierosināta krimināllieta Nr.[...] pēc Krimināllikuma 132.¹panta pirmās daļas par vairākkārtēju vai ilgstošu citas personas izsekošanu, novērošanu, draudu izteikšanu šai personai vai nevēlamu saziņu ar šo personu, ja tai ir bijis pamats baidīties par savu vai savu tuvinieku drošību. Lieta atrodas iztiesāšanā Rīgas rajona tiesā.

Latvijas Republikas Satversmes 92.panta otrais teikums noteic, ka ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu.

No minētā Civillikuma 163.panta ceturtās daļas nepārprotami izriet, ka par adoptētāju nedrīkst būt persona, kas ir sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu (..).

Nav šaubu, ka pieteicēji likumā noteiktā kārtībā nav atzīti par vainīgiem noziedzīgā nodarījumā. Līdz ar to tiesa atzīst, ka šobrīd, uz lietas izskatīšanas brīdi, likumā noteiktais aizliegums būt par adoptētāju uz pieteicējiem nav attiecināms.

Pieteicēji [..].gadā ir apguvuši adoptētāju mācību programmu un [..]., [..].gadā arī adoptētāju sākotnējo mācību programmu “Kompetents emocionāli traumētu bērnu aprūpētājs” 40 akadēmisko stundu apjomā.

Psihologa atzinumā ir norādīts, ka pieteicēji ir piemēroti adoptētāju statusam, viņiem raksturīga stresa noturība, pozitīvs skatījums gan uz sevi, gan citiem, ir emocionāli un sociāli nobriedušas personības, ar augsti attīstītiem morāliem spriedumiem, apzinās iespējamās bērna audzināšanas grūtības un ir gatavi meklēt palīdzību, ja rastos tāda nepieciešamība.

Pieteicēju ģimenes ārsts un narkologs-psihiatrs atzinuši, ka pieteicēju veselības stāvoklis atbilst bērna adopcijai, kontrindikāciju adopcijai nav.

Līdz ar to nav saskatāmi Civillikuma 163.pantā noteiktie šķēršļi adopcijas apstiprināšanai.

[7] Civillikuma 169.panta pirmajā daļā noteikts, ka ir nepieciešams, lai adopcijai dod savu piekrišanu visi tās dalībnieki: adoptētājs; adoptējamais, ja viņš ir sasniedzis divpadsmit gadu vecumu; adoptējamā vecāki, ja viņiem nav atņemtas aizgādības tiesības; aizbildnis.

Savukārt minētā panta piektā daļa noteic, ka bērna adopcijai ir nepieciešams bāriņtiesas lēmums, ka adopcija ir bērna interesēs.

[7.1] [..].

[..]. Līdz ar to Civillikuma 169.panta pirmās daļas noteikumi uzskatāmi par izpildītiem.

[7.2] Atbilstoši Adopcijas kārtības 45.-49.punktam Ropažu novada bāriņtiesa ar 2024.gada [..] lēmumu atzinusi, ka [Meitenītes] adopcija pieteicēju ģimenē atbilst bērna interesēm un pagarinājusi [Meitenītes] pirmsadopcijas aprūpes termiņu pieteicēju ģimenē uz laiku līdz adopcijas apstiprināšanai tiesā.

Atbilstoši Bāriņtiesu likuma 49.panta pirmajai daļai lēmums ir stājies spēkā un kļuvis izpildāms nekavējoties.

Minētā likuma panta otrā daļa noteic, ka bāriņtiesas lēmumu (..) ieinteresētā persona var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur lēmuma darbību.

No lietas materiāliem izriet, ka minēto Ropažu novada bāriņtiesas lēmumu Jelgavas novada bāriņtiesa un prokurors nepilngadīgās [Meitenītes] interesēs ir pārsūdzējuši Administratīvā rajona tiesā.

Ar Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nama 2025.gada [...] spriedumu Jelgavas novada bāriņtiesas un prokurora nepilngadīgās interesēs iesniegtie pieteikumi par Ropažu novada bāriņtiesas 2024.gada [...] lēmuma atcelšanu noraidīti.

Kā izriet no lietas materiāliem un Tiesu informatīvās sistēmas datiem pirmās instances tiesas spriedums nav stājies spēkā, jo pieteicēji [pieteicēji administratīvajā lietā - Jelgavas novada bāriņtiesa un prokurors Lauris Guļāns] ir iesnieguši apelācijas sūdzības.

Tiesa atzīst, ka minētais apstāklis nevar būt par pamatu ne tiesvedības apturēšanai lietā, ne arī pieteikuma par adopcijas apstiprināšanu noraidīšanai.

Kā minēts jau iepriekš Ropažu novada bāriņtiesas lēmums ir spēkā, lēmums ir izpildāms. Turklāt, pamatojoties uz šo lēmumu, turpinās pirmsadopcijas aprūpe un [Meitenīte] kopš 2024.gada [...] atrodas pieteicēju ģimenē.

ANO Konvencija par bērna tiesībām 3.pantā paredz, ka visās darbībās attiecībā uz bērniem, uzmanība pirmām kārtām tiek veltīta tam, lai vislabāk nodrošinātu bērna intereses.

Arī Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6.panta pirmā daļa nosaka, ka tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, bērna tiesības un intereses ir prioritāras. Jebkurš lēmums, kas attiecas uz bērnu, jāpieņem tādā veidā, lai, cik vien tas iespējams, tiktu ievērotas bērna intereses un nodrošinātas viņa tiesības. Tās tiek skartas ne tikai tad, kad lēmums jāpieņem tieši attiecībā uz bērnu, bet arī tad, kad lēmums var būt tikai attiecināms uz bērnu vai var tieši neskart bērnu. Arī tad, ja bērns nav lēmuma objekts, minētais prioritātes princips ir jāievēro, ja vien šis lēmums bērnu var skart. Jebkuras citas prioritātes atzīšana bez nopietna iemesla un attaisnojumu nav pieļaujama (sk. Satversmes tiesas 2005.gada 22.decembra spriedums lietā Nr.2005-19-01, 11.punkts).

Minētā likuma 7.¹pants noteic katra bērna neatņemamas tiesības uz ģimeni.

Nav apšaubāms apstāklis, ka bērna interesēs ir tiesiskā un faktiskā noteiktība, kas attiecas arī uz tiesībām iegūt ģimeni, tajā dzīvot, augt un attīstīties.

No lietas materiāliem izriet, ka [Meitenīte] dzīvo pieteicēju ģimenē no 2024.gada [...], ģimenē ir iejutusies, pieteicējus uzskata par saviem vecākiem, attiecīgi sauc par mammu un tēti. Apstākli, ka [Meitenītei] ir radusies piesaiste pieteicējiem tiesas sēdē un tiesai sniegtajā viedoklī neapstrīdēja arī Jelgavas novada bāriņtiesa (sk. lietas 1.sējuma 233.lapa).

Tiesa atzīst, ka [Meitenītes] interesēs ir pieteikuma par adopcijas apstiprināšanu izskatīšana saprātīgā laika posmā, ņemot vērā pastāvošo tiesisko un faktisko situāciju. Lietas apturēšana, ko tiesas sēdē vairākkārt lūdza prokurors, kamēr stājas spēkā galīgais nolēmums administratīvajā lietā par Ropažu novada bāriņtiesas 2024.gada [...] lēmuma atcelšanu un krimināllietā, radītu ilgstošu tiesisko nenoteiktību attiecībā uz [Meitenītes] tiesisko statusu, kas nav bērna interesēs. Turklāt arī no adopcijas kārtības tiesiskā regulējuma izriet likumdevēja mērķis adopcijas procesu nevajadzīgi un nelietderīgi nepaildzināt, paredzot adoptētājiem pienākumu iesniegt tiesā pieteikumu par adopcijas apstiprināšanu trīs mēnešu laikā pēc bāriņtiesas lēmuma, ar kuru adopcija atzīta par bērna interesēm atbilstošu, pieņemšanas (sk. Adopcijas kārtības 51.punktu). Arī Civillikuma 163.panta piektajā daļā noteikts termiņš adoptētāju ģimenes izpētei ne ilgāk kā sešus mēnešus.

[7.3] Kā izriet no lietas materiāliem, Jelgavas novada bāriņtiesas un prokurora ieskatā pieteicēju izvērtēšana nav notikusi atbilstoši Adopcijas kārtības prasībām, proti, nav izvērtēta informācija par ierosināto kriminālprocesu, pieteicēji nosūtīti pie psihologa, lai saņemtu atzinumu par viņu piemērotību adopcijai pēc tam, kad pieņemts lēmums par pieteicēju atzīšanu par adoptētājiem, lai gan Adopcijas kārtība paredz, ka personai jāsaņem psihologa atzinums pirms bāriņtiesa lemj par adoptētāju statusa piešķiršanu. Bāriņtiesa nav veikusi atkārtotu adoptētāju izvērtēšanu, lai gan kopš lēmuma, ar kuru pieteicēji atzīti par adoptētājiem, saņemta informācija par celto apsūdzību pieteicējiem un saņemti divi psihologu atzinumi. Atzīstot, ka adopcija ir bērna interesēs, bāriņtiesa nav ņēmusi vērā pieteicējiem celtās apsūdzības, nav izvērtēta pieteicēju spēja izaudzināt bērnu, ņemot vērā pieteicēju vecumu.

Tiesa konstatē, ka ar Ropažu novada bāriņtiesas 2023.gada [..] lēmumu pieteicēji atzīti par adoptētājiem vienam bērnam no dzimšanas līdz sešu gadu vecumam. No minētā lēmuma redzams, ka bāriņtiesas rīcībā bijusi informācija par ierosināto kriminālprocesu. Lēmumā bāriņtiesa atsaukusies uz lietā 2019.gada [...] saņemto psihologa atzinumu par atbilstību adoptētāju statusam.

Lēmums ir stājies spēkā un nav likumā noteiktā kārtībā apstrīdēts.

No lietas materiāliem izriet, ka nav apstrīdēts arī Ropažu novada bāriņtiesas 2024.gada [...] lēmums par [Meitenītes] nodošanu pieteicēju pirmsadopcijas aprūpē, lai gan Jelgavas novada bāriņtiesa bija informēta par lēmumu, tās pārstāvis piedalījās jautājuma par [Meitenītes] nodošanu pirmsadopcijas aprūpē izskatīšanā.

Saskaņā ar Eiropas Konvencijas par bērnu adopciju 9.panta pirmo daļu kompetentā iestāde nedrīkst nodibināt adopciju pirms pienācīgas informācijas ievākšanas par adoptētāju, bērnu un viņa ģimeni.

Atbilstoši Civillikuma 163.panta piektajai daļai, lai konstatētu piemērotību adopcijai, bāriņtiesa atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai adopcijas kārtībai ne ilgāk kā sešus mēnešus veic adoptētāja ģimenes izpēti.

Bāriņtiesa, kas atbilst adoptētāja dzīvesvietai, pēc adoptējamā bērna nodošanas pirmsadopcijas aprūpē veic ģimenes izpēti, ja nepieciešams, piesaistot citus speciālistus un apmeklējot to vismaz trīs reizes pirmsadopcijas aprūpes laikā, lai konstatētu, vai ir pamats uzskatīt, ka pēc adopcijas starp adoptētāju un adoptējamo bērnu izveidosies patiesas vecāku un bērna attiecības (Adopcijas kārtības 45.punkts). Bāriņtiesa, pirmsadopcijas aprūpes laikā veicot ģimenes izpēti, cita starpā izvērtē adoptētāja un bērna personības iezīmes, saderību un savstarpējās attiecības, adoptējamā bērna attiecības ar citām nedalītā saimniecībā dzīvojošām personām, adoptētāja mājokļa un saimniecības īpatnības, adoptētāja spēju izaudzināt adoptējamo bērnu, adoptētāja un adoptējamā savstarpējo piemērotību (46.punkts). Bāriņtiesa pirmsadopcijas aprūpes termiņa beigās apkopo ģimenes izpētes rezultātus, un izvērtē, vai adopcija šajā ģimenē ir adoptējamā bērna interesēs, un pieņem atbilstošu lēmumu, kā arī 10 darbdienu laikā pēc tā pieņemšanas nosūta ministrijai lēmuma norakstu (noteikumu 49.punkts).

No lietas materiāliem izriet, ka pirmsadopcijas aprūpes laikā Ropažu novada bāriņtiesa nosūtījusi pieteicējus uz psiholoģisko izpēti. Klīniskās un veselības psihologa [Annas Krūmiņas] 2024.gada [...] atzinumā secināts, ka pieteicēju domāšanas un personību izpētes rezultāti atspoguļo atbilstošas spējas un prasmes veikt bērna ikdienas aprūpi, izprast un apmierināt bērna vajadzības, efektīvi līdzdarboties problēmu risināšanā, kā arī meklēt un pieņemt palīdzību, kad tā ir nepieciešama. Pieteicējiem piemīt atbilstošas zināšanas, spējas un prasmes, lai veiktu [Meitenītes] ikdienas aizgādību atbilstoši vecumposmam, individuālajām īpatnībām un emocionālām vajadzībām. Pieteicēji spēj plānot, paredzēt, izvērtēt situācijas, pielāgoties apstākļiem, izvēlēties atbilstošus rīcības modeļus, ņemot vērā rīcību-seku likumsakarības. Kopumā izpētes rezultāti atspoguļo, ka meitene identificē [Līgu] un [Jāni] kā savus vecākus, kuriem ir izveidojusies emocionāli pozitīva un droša piesaiste.

No lietas materiāliem izriet, ka Ropažu novada bāriņtiesa pieteicējus pirms 2023.gada [...] lēmuma par atzīšanu par adoptētājiem atkārtoti nav nosūtījusi uz psiholoģisko izpēti, lēmumā atsaucoties uz iepriekš taisīto psihologa atzinumu. Atkārtotā psiholoģiskā izpēte pabeigta 2023.gada [...], kurā psiholoģe [Aija Bērziņa] secinājusi, ka ārēji nav redzami sociālie iemesli, kas varētu liegt adopciju. (..). Kopumā psiholoģiskās izpētes dati liecina, ka abi ir sociāli aktīvi, spēj uzņemties atbildību, nobriedušas personības. Ir izpratne par bērna emocionālajām un fiziskajām vajadzībām, kā arī vecumposma īpatnībām.

Kā izriet no Ropažu novada bāriņtiesas 2024.gada [...] lēmuma Psihologu sertifikācijas padome 2024.gada [...] vēstulē informējusi Jelgavas novada bāriņtiesu, ka atzinumā ir saskatāmi trūkumi, tāpēc tas nav atzīstams par drošticamu. Kaut arī Bērnu aizsardzības centra Sertifikācijas padome sniegusi skaidrojumu, ka minētais ir padomes viedoklis un normatīvie akti neparedz tiesības atcelt psihologa atzinumu, adoptētāji atkārtoti nosūtīti pie cita psihologa atzinuma saņemšanai. 2024.gada [...] taisīts lietā esošais atzinums par adoptētāju psiholoģiskās izpētes rezultātiem.

Tiesa atzīst, ka formāli bāriņtiesai pieteicējus uz psiholoģisko izpēti bija jānosūta pirms pieņemt lēmumu par pieteicēju atzīšanu par adoptētājiem pieņemšanas. Taču konkrētajā gadījumā šī nepilnība ir novērsta ar vēlāk veiktu psiholoģisko novērtēšanu, turklāt vērā ņemams apstāklis, ka pieteicēju ģimene vērtēta vairākkārt un vairākkārt pieņemti lēmumi par viņu atzīšanu par adoptētājiem.

Adopcijas kārtības 26.punkts noteic, ka bāriņtiesas lēmums par adoptētāja atzīšanu ir spēkā attiecībā uz vienu adopcijas procesu. Ja bāriņtiesa konstatē būtiskas izmaiņas, kas var būt par šķērsli bērna adopcijai, tā atkārtoti izvērtē adoptētāju, pieprasot ziņas no citām valsts vai pašvaldību iestādēm vai lūdzot attiecīga speciālista atzinumu (..).

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst par nepamatotu Jelgavas bāriņtiesas norādīto, ka Ropažu novada bāriņtiesai bija jāveic atkārtota pieteicēju novērtēšana. Šāda atkārtota novērtēšana būtu veicama, kad tiktu konstatētas būtiskas izmaiņas. Bāriņtiesai bija zināms par ierosināto kriminālprocesu jau lemjot jautājumu par pieteicēju atzīšanu par adoptētājiem, savukārt saņemtajā psihologa atzinumā nav ietvertas ziņas, kas varētu būt par šķērsli bērna adopcijai.

Tiesa ņem vērā, ka ne Jelgavas novada bāriņtiesa, ne prokurors, apstrīdot Ropažu novada bāriņtiesas lēmumu, nav lūguši tiesai piemērot pagaidu aizsardzību lietā. Tiesas ieskatā minētais liecina, ka attiecīgās institūcijas neapšauba, ka [Meitenītes] intereses netiek aizskartas [..].

Pirmsadopcijas aprūpes laikā Ropažu novada bāriņtiesa, veicot pirmsadopcijas uzraudzību, vairākkārt apsekojusi [Meitenīti] un pieteicējus. 2024.gada [...] konstatēts, ka bērns jūtas labi, smaida, ir omulīga un dzīvespriecīga, prasās uz rokām abiem vecākiem. [Meitenīte] spēlējas, rāpo, mēģina spert soļus pieturoties. Bērns apģērbts atbilstoši vecumam un laika apstākļiem.

2024.gada [...], apsekojot pieteicējus un [Meitenīti], konstatēts, ka [Meitenīte] ir smaidīga, aktīva, stabili stāv kājās, sper dažus soļus patstāvīgi, rokā notur pildspalvu, aktīvi rāpo. (..) [Meitenīte] aktīvi komunicē ar skaņām, norādot kā jūtas un ko vēlas, ir droša saskarsmē. [Meitenītei] ir ģimeniska vide, veidojas savstarpējas ģimeniskas attiecības.

2024.gada [...], apsekojot pieteicēju ģimeni, konstatēts, ka [Meitenīte] smaida, stabili stāv kājās, staigā patstāvīgi, paņem rokās mantu vai bilžu grāmatu un piedāvā to apskatīties, prasās [Jānim] rokās un ar žestiem rāda, kurā virzienā doties. Pienāk pie [Līgas] un rāda savas mantas. [Meitenīte] ir droša. Kad vecāki ierobežo un neatļauj paņemt, piemēram, mobilo telefonu, [Meitenīte] skaļi protestē ar spiegšanu un raudāšanu. Vecāki piedāvā citu alternatīvu, patur bērnu klēpī un cenšas nomierināt, kas izdodas. Dzīves apstākļi atbilst adoptējamā bērna pilnvērtīgai aprūpei un audzināšanai.

2024.gada [...] dzīves apstākļu pārbaudē konstatēts, ka [Meitenīte] ir smaidīga, omulīga. [Jāni] sauc par “tete”, [Līgu] par “mammu”. [Meitenīte] prasās mammai rokās, apķer ap kaklu. Pieteicēji apmeklē psihologa konsultācijas gan kopā ar [Meitenīti], gan atsevišķi, apmeklē arī atbalsta centrs “[..]” psiholoģi, kas vēro [Meitenītes] attīstību un sniedz padomus bērna audzināšanā. Dzīves apstākļi atbilst adoptējamā bērna pilnvērtīgai aprūpei un uzraudzībai.

2024.gada [...] pieteicēju ģimeni apsekojušas gan Ropažu novada bāriņtiesas, gan Jelgavas novada bāriņtiesas pārstāves. Jelgavas novada bāriņtiesas psiholoģe novērojusi, ka [Meitenīte] ir dzīvespriecīga, aktīva, spontāna un droši reaģē uz svešām pieaugušām personām, kas liecina par drošu piesaisti. [Meitenīte] ar prieku meklē [Līgas] un [Jāņa] acu kontaktu, arī ķermenisku kontaktu - klātbūtni, pieskārienus un glāstus, uz ko pieteicēji reaģē atsaucīgi - apskauj meiteni, samīļo, paņem uz rokām, pietupstas un pieskaņojas bērna acu līmenim.

Ropažu novada bāriņtiesas pārstāves apsekojot pieteicēju ģimeni 2024.gada [..] viņu mājvietā, uz kuru ģimene pārcēlusies, konstatēts, ka [Meitenīte] jūtas labi, ir omulīga un smaidīga, runā, zina daudz jaunus vārdus, to nozīmi. Dzīvesvieta ir kārtīga, tīra un gaiša, bērnam nodrošināta atbilstoša aprūpe un uzraudzība.

Ģimeņu atbalsta centrs “[..]” 2024.gada [...] (lietas 1.sējuma 84.lapa) sniedzis informāciju Ropažu novada bāriņtiesai, ka pieteicēji ir uzsākuši sadarbību ar atbalsta centru [..]. Uz tikšanām ar psihologu ierodas laicīgi. Sesiju laikā vērojams, ka [Meitenīte] brīvi veido attiecības ar [Jāni] un [Līgu] (..). Vērojams, ka abi adoptētāji izjūt empātiju un spēj nomierināt mazuli, adekvāti spēj atpazīt [Meitenītes] emocijas un atspoguļot tās. Abi adoptētāji ņem vērā bērna pašsajūtu un emocijas. (..) [Līga] un [Jānis] ir jutīgi pret bērna vajadzībām un reaģē sirsnīgi, audzinoši un liek bērnam justies droši. Vērojams, ka [Meitenīte] abus uztver kā drošu atbalsta punktu pasaules izzināšanai un patvērumu grūtos brīžos. Šāda pieķeršanās rada drošību un komfortu [Meitenītei]. Novērojumi sesijās norāda, ka starp [Līgu Kalniņu], [Jāni Kalniņu] un [Meitenīti] ir izveidojusies emocionāla piesaiste un bērna interesēs ir tikt adoptētam.

Ropažu novada bāriņtiesai 2024.gada [...] ir notikusi saruna ar Ģimeņu atbalsta centra “[..]” sociālo darbinieci [Ievu Liepiņu] par 2024.gada [...] nometnē novēroto. Sarunas protokolā norādīts, ka [Līgai] un [Jānim] gāja ļoti labi. Visi ļoti ātri iejutās, piedalījās aktivitātēs. [Meitenīte] bija atvērta un droša pret citiem. [Līga] [Meitenīti] sauca par meitiņu, [Meitenīte] [Līgu] sauc par mammu. [Meitenīte] gāja gan pie viena, gan otra no vecākiem. Starp [Līgu] un [Jāni] ir pastāvīga mijiedarbība, kad viens, piemēram, ēda, otrs pieskatīja [Meitenīti] un otrādi. [Līga] un [Jānis] komunicēja ar citiem nometnes dalībniekiem. Bija uzdots ģimenei kopīgi izveidot ģimenes ģerboni un to prezentēt, ko visi trīs uz skatuves prezentēja. [Līga] bija smaidīga un atvērta. [Ieva] uzskata, ka [Līga] ir ļoti mainījusies, kļuvusi atvērtāka un maigāka, uzskata, ka ir izveidojusies ģimeniskā saite. [Meitenīte] [Jāni] sauca par tēti. Uz citu fona šī ģimene neizcēlās, ar visu tika galā.

Ropažu novada bāriņtiesā 2024.gada [...] no valsts SIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” saņemtās informācijas izriet, ka [Meitenīte] ir apmeklējusi [..] 2 reizes. Pirmo reizi [..] vecumā bērns bijis kopā ar abiem adoptētājiem. Meitenes [..] atbildusi bērna vecumam, Meitenes apskates laikā bijusi priecīga, labs kontakts ar adoptētājiem.

No ģimenes ārstes saņemtajā informācijā norādīts, ka visi ārsta norādījumi laikā, kopš bērns reģistrēts ārsta praksē ([..]) tiek ievēroti.

Ropažu novada bāriņtiesā no Ģimeņu atbalsta centrs “[..]” 2024.gada [...] saņemts atbalsta centra viedoklis, kurā norādīts, ka centrs sadarbību ar pieteicējiem ir uzsācis [...]. Sadarbības laikā novērots, ka ģimene ir piesardzīga, tomēr, izveidojot sadarbību, ir atvērta un labprāt dalās nepieciešamajās vajadzībās. Atbalsta centrs ir nodrošinājis pieteicējiem regulāras psihologa konsultācijas. Psihologs ir sniedzis viedokli, ka pieteicējiem un [Meitenītei] ir izveidojusies emocionāla piesaiste un bērna interesēs ir tikt adoptētam. [Meitenīte] attīstās atbilstoši vecumam un progresē savā attīstībā, ja bērns nejustos droši un neatrastos mīlošā un gādīgā vidē, šāda attīstība nevarētu notikt. Izvērtējot līdzšinējo sadarbību ar pieteicēju ģimeni, centrs sniedz viedokli, ka [Meitenītei] ir izveidojusies piesaiste pieteicējiem, pieteicēji nodrošina bērna vajadzības un drošību, tāpēc [Meitenītes] labākajās interesēs ir tikt adoptētai pieteicēju ģimenē.

[..] pirmsskolas izglītības iestāde “[..]”, kuru apmeklē [Meitenīte], [...] informējusi bāriņtiesu, ka [Meitenīte] iestādi apmeklē regulāri, bērna adaptācija norit veiksmīgi, meitene grupā jūtas droši, komunikācijā ir atvērta un draudzīga. Vecāki bērnu uz pirmsskolu atved tīru, bērna apģērbts ir kopts. Maiņas apģērbs ir tīrs, skapīti akurāti salocīts, ērti apavi. Vecāki uzklausa pedagogu ieteikumus par apģērba izvēli, iespēju robežās tiek ņemti vērā. Bērns vecākus sagaida ar prieku, sevišķu sirsnību var vērot tēva un bērna komunikācijā. [..] Iestādes rīcībā nav informācijas, kas liecinātu par bērna tiesību pārkāpumiem.

No lietā esošajiem pierādījumiem tiesa secina, ka personas, kuras savas kompetences ietvaros, ir apsekojušas ģimeni, sadarbojas ar pieteicējiem, sniedz atbalstu, ir atzinusi, ka pieteicēju un [Meitenītes] starpā ir izveidojušās patiesas un tuvas vecāku un bērna attiecības. Nav konstatētas nekādas pazīmes, ka [Meitenīte] pieteicēju ģimenē būtu apdraudēta, pastāvētu vardarbības draudi vai pieteicēji veiktu kādas darbības, kas nav bērna interesēs.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka Ropažu novada bāriņtiesa, veicot pirmsadopcijas uzraudzību, ir veikusi visas nepieciešamās darbības, lai konstatētu, vai adopcija pieteicēju ģimenē atbilst bērna interesēm. Minētie pierādījumi apliecina, ka pieteicēji rūpējas par bērnu, ir nodrošinājuši [Meitenītei] pilnvērtīgu, ģimenisku vidi drošai augšanai un attīstībai. Pieteicēju un [Meitenītes] starpā ir izveidojušās patiesas un pilnvērtīgas vecāku un bērna attiecības, pieteicēji savu dzīvi ir sakārtojuši tā, lai varētu pilnvērtīgi rūpēties par [Meitenīti] un nodrošināt viņai visu nepieciešamo.

Tiesa nepiekrīt Jelgavas bāriņtiesas norādītajam, ka Ropažu novada bāriņtiesa, lemjot jautājumu par adopcijas atbilstību bērna interesēm, nav ņēmusi vērā ierosināto kriminālprocesu un nav vērtējusi tā ietekmi uz adopcijas procesu.

No Ropažu novada bāriņtiesas lēmuma izriet un to tiesas sēdē apliecināja arī bāriņtiesas pārstāves, pirms lēmuma pieņemšanas pieteicēji ir iesnieguši bāriņtiesā apsūdzību krimināllietā, ir uzklausīti pieteicēju paskaidrojumi par to, arī lēmumā norādīts uz apsūdzību, atzīstot, ka lēmumā (24.6.punkts) norādīts, ka kriminālprocesa pamatā ir adoptētāju ieilgušais konflikts ar kaimiņiem, bet tikai tiesa var lemt par personu atzīšanu par vainīgiem un bāriņtiesas kompetencē nav pārliecināties, vai norādītie fakti ir patiesi. No psiholoģiskās izpētes atzinuma neizriet, ka adoptētājiem būtu vardarbīgas uzvedības pazīmes vai asociālas rakstura iezīmes. Ar piesardzības principu nevar pamatot patvaļīgu lēmumu. Apstāklis, ka bāriņtiesas lēmumā nav izvērstas argumentācijas par šo jautājumu, neliecina, ka šie apstākļi nav vērtēti. Turklāt lēmumā secinājums ir norādīts.

Attiecībā uz argumentu, ka nav ņemts vērā pieteicēju vecums kopsakarā ar iespējām nodrošināt bērna aprūpi ilgtermiņā, norādāms, ka bāriņtiesa ir izpildījusi Adopcijas kārtībā noteiktos pienākumus un noskaidrojusi pieteicēju veselības stāvokli, kas kā norādīts ģimenes ārstu izziņās atbilst bērna adopcijai. Tiesas ieskatā nekad nevienā adopcijas procesā, ne arī bioloģiskajā ģimenē bērniem netiek un nevar tikt garantēts, ka vecākiem kādā brīdī nebūs kādas veselības problēmas, kas apgrūtinās bērna aprūpi. Šobrīd lietā nav konstatējami apstākļi, kas liecinātu par kādām iespējamām adoptētāju problēmām nodrošināt bērna aprūpi, uzraudzību, interešu ievērošanu ilgtermiņā.

Savukārt konkrētus vecuma ierobežojumus adoptētājiem likums nenoteic.

No Eiropas Padomes 1967.gada 24.aprīļa Konvencijas par bērnu adopciju 8.panta otrās daļas izriet, ka adopcijas uzdevums ir nodrošināt bērnam stabilu un harmonisku dzīves vidi. Valstij, cik vien tas iespējams, jānodrošina, ka bērns šādā vidē arī uzaug (sal. sk. Satversmes tiesas 2019.gada 16.maija sprieduma lietā Nr.2018-21-01 16.2.punktu). Tādējādi gadījumos, kad starp bērnu un pieaugušo izveidojušās faktiskas ģimenes attiecības, valstij jānodrošina to juridiska aizsardzība tādā veidā, lai, bērnam integrējoties ģimenē, šīs attiecības arī turpmāk varētu attīstīties, vienlaikus ievērojot bērna vislabākās intereses (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2007.gada 28.jūnija sprieduma lietā ,,Wagner and J.M.W.L. v.Luxembourg”, pieteikums Nr.76240/01, 119.punktu). Šādi valsts pienākumi ģimenes juridiskās aizsardzības aspektā ir ietverti arī Satversmes 110.pantā. Proti, valstij ir pienākums nodrošināt ģimenes juridisko aizsardzību, citstarp izveidojot adopcijas tiesisko ietvaru un tādā veidā nosakot ģimenes tiesisko attiecību pamatus. Šāda tiesiskā ietvara esība ir viens no veidiem, kā likumdevējs var ne vien īstenot Satversmes 110.panta otrajā teikumā ietverto pienākumu īpaši palīdzēt bez vecāku gādības palikušiem bērniem, bet arī nodrošināt juridisko aizsardzību tām ģimenēm, kuru pamatā ir pieaugušā un viņa laulātās personas bērna faktiskas ģimenes attiecības (sk. Satversmes tiesas 2019.gada 5.decembra spriedumu lietā Nr. 2019-01-01).

[7.4] Viens no Jelgavas novada bāriņtiesas un prokurora izteiktajiem pamatargumentiem, kāpēc adopcija pieteicēju ģimenē nav bērna interesēs, attiecas uz pieteicējiem krimināllietā celtajām apsūdzībām un citiem pieteicēju bijušo kaimiņu izteiktajiem apgalvojumiem par pieteicējiem.

Kā jau norādīts iepriekš pieteicēji likumā noteiktā kārtībā nav atzīti par vainīgiem noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, līdz ar to uz pieteicējiem nav attiecināms likumā noteiktais aizliegums būt par adoptētājiem.

Tomēr, ņemot vērā adopcijas nopietnās sekas, nav apšaubāms prokurora tiesas sēdē paustais viedoklis, ka adoptētāju personības un reputācija ir rūpīgi vērtējamas. Tiesa norāda, ka šāda vērtēšana ir jāveic objektīvi un secinājumiem jābūt balstītiem pierādījumos, nevis vienkāršos personu apgalvojumos.

No lietas materiāliem un tiesas sēdē sniegtajiem pieteicēju un arī Ropažu novada bāriņtiesas pārstāvju paskaidrojumiem izriet, ka pieteicējiem jau vairākus gadus ir ļoti konfliktējošas attiecības ar kaimiņiem. To rezultātā starp pieteicējiem un viņu bijušajiem kaimiņiem bijušas vairākas tiesvedības, ierosinātas vairākas administratīvā pārkāpuma procesa lietas. Arī pret pieteicējiem celtās apsūdzības saistītas ar, iespējams, pieteicēju veiktajā darbībā pret viņu kaimiņiem. Savukārt pieteicēji atzīti par cietušajiem kriminālprocesā, kas ierosināts par, iespējams, kaimiņu [Vasīlija Ļudojeda] un [Darjas Ļudojedas] veiktajām prettiesiskajām darbībām pret pieteicējiem. Konflikta pamatā ir domstarpības par ceļa lietošanas tiesībām, proti, pieteicēji uzskata, ka kaimiņu [Darjas Ļudojedas] un [Vasīlija Ļudojeda] ģimenei nav tiesību lietot adoptētāju īpašumā daļēji esošo ceļu, kā arī pieteicēju viedoklis, ka kaimiņi neievēro dzīvnieku turēšanas noteikumus, ved pastaigās suni bez pavadas, kā arī to dara mazgadīgs bērns, kurš nav spējīgs savaldīt liela auguma suni. Lai fiksētu šos apstākļus, pieteicēji veikuši kaimiņu filmēšanu laikā, kad kaimiņu ģimene pārvietojas pa strīda ceļu ar vai bez suņiem. Konflikts saasinājies, notikusi vārdu apmaiņa, izteikti savstarpēji apvainojumi, gan pieteicēji, gan viņu kaimiņi veic viens otra filmēšanu, lai fiksētu iespējamus pārkāpumus. Pieteicēji nenoliedz, ka savu tiesību aizsardzībai vairakkārt vērsušies tiesībsargājošās iestādēs ar dažādiem iesniegumiem, gan pieteicēji, gan viņu kaimiņi atskaņojuši skaļu mūziku, izteikti savstarpēji apvainojumi.

Arī lēmumā par adoptētāju saukšanu pie kriminālatbildības norādītie apstākļi liecina par ieilgušo savstarpējo kaimiņu konfliktu un tā, iespējams, neatbilstošām risināšanas metodēm. Abām konfliktā iesaistītajām pusēm ir tendence vienam otru provocēt uz konfliktu, censties to fiksēt video un audio, un pēc tam iesniegt sūdzības policijā vai citā iestādē.

Jautājums, vai pieteicēji ir izdarījuši noziedzīgu nodarījumu, tiks izšķirts krimināllietas ietvaros. Konkrētajā civillietā tiesa šādus secinājumus izdarīt nevar, tāpat kā nevar izdarīt secinājumus par to, vai pieteicēji ir vainojami kaimiņu suņa nonāvēšanā vai kaimiņu dēla, kurš pārvietojies pa ceļu ar motociklu, taranēšanā. Vērtējot pieteicēju personības adopcijas sakarā tiesa vērtē lietā iesniegtos pierādījumus.

Lietā atrodas Zemgales rajona tiesas 2020.gada [...] spriedums lietā [...] (lietas 1.sējuma 153.-159.lapa). Lietā izskatīta [V. Ļudojeda] sūdzība par Ropažu novada pašvaldības administratīvās komisijas lēmumu izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu pret [Līgu Kalniņu] par it kā viņas veiktu emocionālo vardarbību pret mazgadīgajiem [...] un [...] viņu klātbūtnē izmēdot viņu māti [Darju Ļudojedu], kas nodarīja bērniem emocionālas ciešanas. Spriedumā ir videoieraksta apraksts, no kura tiesa secinājusi, ka [Līga Kalniņa] sarunā ar [Darju Ļudojedu] nav ne ņirgājusies, ne izmēdījusi [Darju Ļudojedu], kā tas norādīts [Darjas Ļudojedas] paskaidrojumos. Sarunas laikā [Līga Kalniņa] atbildējusi uz [Darjas Ļudojedas] izteiktajiem apgalvojumiem un viedokli. Tiesa [Līgas Kalniņas] teiktajā un veidā, kā viņa atbildējusi uz [Darjas Ļudojedas] sacīto, nav saskatījusi pazīmes, kas liecinātu, ka viņa izsmietu, izmēdītu vai izzobotu [Darju Ļudojedu], izturētos nekaunīgi. Tiesa, izvērtējot video ierakstus, secinājusi, ka nerodas pārliecība, ka konflikts starp [Darju Ļudojedu] un [Līgu Kalniņu] 2019.gada [...] būtu emocionāli ietekmējis mazgadīgos kaimiņu bērnus, kuri bijuši kopā ar māti sarunas ar [Līgu Kalniņu] laikā. Bērnu izturēšanās un uzvedība nav liecinājusi, ka saruna starp viņu māti un [Līgu Kalniņu] zēnus satrauktu un viņi būtu nobijušies.

Līdzīgi secinājumi izdarīti arī Zemgales rajona tiesas 2020.gada [...] spriedumā lietā Nr.[...] ([..]), kurā atzīts, ka administratīvā pārkāpuma lieta pret [Līgu Kalniņu] izbeigta pamatoti. Lieta uzsākta par to, ka [Līga Kalniņa] 2019.gada [...] emocionāli vardarbīgi izturējusies pret nepilngadīgo [...], filmējot viņu un ar to radot emocionālas ciešanas. Lietā ir vērtēts videoieraksts, kurā redzams, ka pa ceļu pārvietojas pusaudzis un skatās uz tālumā aiz žoga esošām personām (vīrieti un sievieti). Sieviete stāv aiz žoga ar pret ceļu pavērstu priekšmetu (iespējams - telefonu). No videoieraksta tiesa nav varējusi izdarīt nekļūdīgus secinājumus par videoierakstā redzamās sievietes veiktajām darbībām, viņas iespējamo filmēto/fotografēto objektu. Pusaudža uzvedība un izturēšanās neliecina par to, ka zēns bija uztraucies vai nobijies.

Ar Zemgales rajona tiesas 2020.gada [...] spriedumu lietā Nr.[...] atstāts negrozīts Ropažu novada pašvaldības Administratīvās komisijas 2019.gada [...] lēmums, ar kuru izbeigta lietvedība pret [Jāni Kalniņu] par to, ka viņš emocionāli vardarbīgi izturējies pret nepilngadīgo [...] - apsaukājis, izmēdījis viņu, kā arī pagrūdis, nodarot nepilngadīgajam emocionālas ciešanas. Tiesa atzinusi par pamatotu Ropažu novada pašvaldības Administratīvās komisijas lēmumu, kurā norādīts, ka nav konstatējama [Jāņa Kalniņa] prettiesiska darbībai vai bezdarbība.

Tiesas sēdē procesa dalībnieki noskatījās videoierakstu (pievienots lietai datu nesējā), kas filmēts ar adoptētāju automašīnā ievietotu videoreģistratoru un kur redzams, ka automašīna brauc pa šauru lauku ceļu, pēc kāda laika mašīna pietuvojas sievietei ar suni, kas iet pa ceļa vidu, sieviete paņem suni rokās un noiet ceļa malā, tālāk ceļa malā stāv zēns, kurš mašīnai pietuvojoties, noliecas. Nogriežoties uz sānu ceļu var dzirdēt, ka mašīnai seko mopēds vai motocikls. Mašīna pabrauc garām aizvērtiem mājas iebrauktuves vārtiem un tad lēnām atpakaļgaitā uzsāk iebraukšanu pagalmā, dzirdama balss no ārpuses, kas kaut ko kliedz. Šajā brīdi mašīnas priekšā labajā pusē apstājas mopēds, no kura nokāpj pusaudzis, kurš plāta rokas, nāk tuvāk mašīnai, kaut ko saka un izrāda neapmierinātību. Mašīna turpina iebraukt pagalmā, bet jaunietis to novēro.

No apsūdzības krimināllietā un prokurora tiesas sēdē sniegtās informācijas par [Darjas Ļudoj edas] paskaidrojumiem izriet, ka viņa minēto notikumu apraksta tādējādi, ka [Līga Kalniņa] izsekojot viņu ar dēlu, lielā ātrumā braukusi pa ceļu, virsū viņai, viņas dēlam un suņiem, ka viņi esot bijuši spiesti ar suņiem lekt grāvī, pēc tam [Kalniņi] esot taranējuši viņas dēlu, kurš brauca ar mopēdu. Minētais ir pretējs videoierakstā redzētajam (minētā epizode norādīta arī kriminālapsūdzībā). No videoieraksta nevar secināt, ka nepilngadīgais izjūt kaut kāda veida bailes no pieteicējiem.

Prokurors tiesas sēdē norādīja, ka, iespējams, iesniegtais videoieraksts ir kaut kādā veidā rediģēts un neataino pilnu notikumu. Šādus argumentus pieteicēju kaimiņi izteikuši arī izskatītajās administratīvajās lietās. Taču tiesa nevar nolēmumu balstīt uz pieņēmumu. Tiesai ir jāvērtē iesniegtie pierādījumi.

Prokurors tiesas sēdē uzsvēra, ka minētajiem pieteicēju kaimiņiem īpaši nežēlīgā veidā nogalināts suns, kura kuņģī atrasti gaļas gabali ar ievietotiem metāla asumiem un, ka vienīgie, kam suns traucējis ir pieteicēji, līdz ar to pastāv varbūtība, ka tieši pieteicēji ir vainojami suņa nāvē. Lai arī adoptētāji nav notiesāti par suņa noindēšanu, minētie apstākļi ir jāņem vērā, jo apstāklis, ka kriminālprocess izbeigts nebūt neliecina, ka pieteicēji nav vainīgi. Tiesa norāda, ka šāds varbūtības līmenī izteikts pieņēmums nevar būt par pamatu pieteikuma par adopcijas apstiprināšanu noraidīšanai.

Visi minētie apstākļi adopcij as procesa kontekstā ir jāvērtē tikai caur bērna labāko interešu ievērošanas prizmu, it īpaši situācijā, kad bērns pirmsadopcijas aprūpē jau atradies ilgu laiku un adoptētājiem ar bērnu izveidojušās ģimeniskas attiecības, bērns adoptētājus uzskata par vecākiem.

Tiesas ieskatā pieteicēji būtu varējuši izvēlēties arī citus konflikta risināšanas paņēmienus un atturēties no atsevišķu darbību veikšanas, taču vērā ņemams apstāklis, ka pēc [Meitenītes] nonākšanas ģimenē pieteicēji ir veikuši darbības, lai turpmāk konflikts neattīstītos un ir pārcēlušies uz citu dzīvesvietu. Turklāt konfliktā ir iesaistītas divas puses.

Lietā nav pierādījumu par pieteicējiem piemītošām rakstura vai personības iezīmēm, vai domāšanas īpatnībām, kas liecinātu par to, ka adoptētāji ir asociāli vai ar tādām domāšanas īpatnībām, kas ļautu izdarīt secinājumus par viņu nespēju izaudzināt un aprūpēt bērnu, ievērojot bērna vislabākās intereses. Lietā ir pierādījumi, kas apliecina tieši pretējo, proti, ka adoptētāji izprot bērna vajadzības, spēj tās apmierināt, spēj sniegt bērnam drošu, atbalstošu un mīlošu vidi un siltas ģimeniskas attiecības, ka adoptētāji zina un pielieto bērna audzināšanā pozitīvas bērna disciplinēšanas metodes, bērns ģimenē jūtas droši un emocionāli labi, ģimenē tiek nodrošināta stabila un harmoniska dzīves vide. Lietā nav pierādījumu, ka adoptētāji būtu bijuši fiziski vai emocionāli vardarbīgi pret bērnu. Turklāt vērā ņemams ir apstāklis, ka vairāki pieteicēju kaimiņu izteikti apgalvojumi par pieteicējiem nav guvuši apstiprinājumu likumā noteiktā kārtībā, piemēram, jau tiesas minētajās administratīvā pārkāpuma lietās.

No lietas materiāliem arī izriet, ka pieteicēji ar bērnu ir pārcēlušies uz citu dzīvesvietu, lai izvairītos no konfliktiem ar kaimiņiem un nodrošinātu [Meitenītei] drošu vidi, kas liecina par to, ka adoptētājiem ir izpratne par to, ka konfliktējošas attiecības ar kaimiņiem var negatīvi ietekmēt bērna pašsajūtu un līdz ar to arī bērna labākās intereses.

[8] [..]

[9] Saskaņā ar Civillikuma 162.panta nosacījumiem nepilngadīga bērna adopcija ir atļauta, ja tā ir bērna interesēs. Nepilngadīgu bērnu var adoptēt, ja ir konstatēta bērna un adoptētāja savstarpējā piemērotība, kā arī ir pamats uzskatīt, ka adopcijas rezultātā starp adoptētāju un adoptējamo izveidosies patiesas bērnu un vecāku attiecības.

Tiesa ir pārliecinājusies, ka adopcija atbilst [Meitenītes] interesēm. Ir pamats uzskatīt, ka starp adoptētājiem ar bērnu ir izveidojušās patiesas vecāku un bērna attiecības (skat. sprieduma 7.2.-7.4.punktu). Pieteicēji rūpējas par [Meitenīti] kopš 2024.gada [..], kad bāriņtiesa ir nodevusi bērnu pirmsadopcijas aprūpē. Bāriņtiesa vairākkārt ir apsekojusi ģimeni un pārliecinājusies, ka bērns pieteicēju klātbūtnē jūtas droši, komfortabli un ir aprūpēts. Savukārt pieteicēji vēlas un spēj nodrošināt bērnam drošus un labvēlīgus dzīves apstākļus, ģimenisku vidi, uztver viņu kā savu bērnu.

Tiesa atzīst, ka [Meitenītes] adopcija atbilst Civillikuma 162.panta nosacījumiem, jo no lietā esošajiem pierādījumiem izriet, ka adopcija ir bērna interesēs, starp pieteicējiem un [Meitenīti] jau ir izveidojušās patiesas vecāku un bērna attiecības.

[10] [..].

[11] Civilprocesa likuma 232.panta pirmā daļa noteic - ja, izskatot lietu, konstatēti apstākļi, kas liecina par iespējamu likuma pārkāpumu, tiesa ir tiesīga pieņemt blakus lēmumu, ko nosūta attiecīgajai iestādei.

Tiesa nekonstatē tādus apstākļus prokurora darbībā, kas norādītu uz objektīvu pamatu pieņemt blakus lēmumu, tāpēc pieteicēju lūgums par blakus lēmuma pieņemšanu tiek noraidīts.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 193., 262.pantu, tiesa

n o s p r i e d a

pieteikumu apmierināt.

Apstiprināt adopciju, ar kuru [Līga Kalniņa], personas kods [..], un [Jānis Kalniņš], personas kods [..], adoptē [Meitenīti], personas kods [..], dzimušu [...].

[..].

Adopcija stājas spēkā no apstiprināšanas brīža.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no tā pasludināšanas dienas - 2025.gada [...] - Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas rajona tiesā.

Tiesnese R.Vernuša

Novērtē šo rakstu: