Cik ilgi izdosies melot un izmantot „Maximas” cietušos, Aldi Gobzem?
Dmitrijs Golubevs04.10.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vai varētu būt tā, ka par piedalīšanos KPV LV projektā kāds prasīja atlīdzībā 10 tūkstošus euro mēnesī?
Vai varētu būt tā, ka Zolitūdes lietas atbildētāji, iespējams, ar kāda cita lietā iesaistītā advokāta biroja starpniecību, ir samaksājuši kādam par lietu novilcināšanu?
Vai varētu būt tā, ka visu šo netīro darījumu dēļ kāds slēdza savu personīgo bankas kontu un tagad izmanto tikai sievas kontu, zinot, ka viņa sievai nekad nevajadzēs pildīt amatpersonas deklarāciju?
Vai varētu būt tā, ka maksātnespējas administrators premjera amatā vēlas īstenot klasisko reiderisma shēmu, bet šoreiz nepieredzētajā mērogā - pret valsti?
Paskatīsimies uz faktiem...
1. KPV LV programmā teikts, ka jebkurai tiesvedībai jābūt pabeigtai gada laikā. Lieta C31401515 pret SIA Maxima Latvija, SIA Homburg Zolitude, SIA Tineo un AIG Europe Limited pēdējo reizi tika skatīta 21.04.2017, bet 29.06.2017, 30.01.2018 un 22.03.2018 tā tika atlikta. Atlikta tā tika arī otrdien, 2.10.2018, jo prasītāju advokāts Gobzems neieradās politisko aktivitāšu dēļ. Tātad teju pusotru gadu lietā nav nekādas virzības!
No publiskās informācijas nevar zināt iepriekšējo sēžu atlikšanas iemeslus, taču pēc nesenā TV sižeta par citu lietu (C31217916), kas tika izbeigta bez izskatīšanas, jo Gobzems neieradās vairākkārt, rodas attiecīgās domas. Vai šādi tiks panākta ātrāka iztiesāšana? Cik bieži Gobzems ir piedalījies krimināllietā, kurā arī it kā pārstāv cietušos?
Nav stāsts pat par to, vai Gobzems ir paziņojis tiesai par savu neierašanos, - stāsts ir par traģēdijas upuriem, kas gadiem gaida tiesas spriedumu. Advokātam ir pienākums gadījumā, ja nevar pārstāvēt klientu tiesas sēdē, par to informēt klientu un sameklēt citu aizstāvi.
Gobzems savlaicīgi zināja, ka tiesas sēde ir nozīmēta, tādēļ varēja sameklēt saviem klientiem citu aizstāvi. Konkrētā lieta tika uzsākta 16.12.2015 - tai tūlīt būs jau 3 gadi.
Lai arī Gobzems saka, ka viņš ir nodevis savas lietas citiem advokātiem, šobrīd viņš ir pārstāvis daudzās lietās, piemēram C31268816 (atlikta šogad), C33350414 (atlikta kopš 17.06.2016 8 reizes), C33443716 (atlikta šogad), C31370714 (atlikta šogad divreiz), C29696615 (kopš 17.01.2017 5 no 7 sēdēm atliktas), C07046716 (atlikta šogad), C31296916 (kopš 29.06.2017 atliktas 3 no 4 sēdēm), C28188316 (kopš 09.05.2017 atlikta visas 3 reizes) un citās.
Rodas iespaids, ka taisnība varētu būt tiem cilvēkiem, kas saka, ka kādam ir uzdevums šīs lietas novilcināt.
2. Gobzems ir teicis publiski, ka viņam nav sava privātā bankas konta. Kā viņa advokāta birojs viņam izmaksā honorāru - skaidrā naudā čemodānā? Vai varbūt klienti uzreiz sievai maksā, advokāta biroju apejot?
Kādēļ kādam mūsdienās varētu nebūt sava bankas konta? Jo, kļūstot par deputātu vai Ministru prezidentu, būs jāpilda amatpersonas deklarācija. Turpretī sieva, kura nav valsts amatpersona, to nekad nepildīs. Tādā veidā no vēlētājiem tiek un tiks slēpta visa tā informācija, ko vēlētājiem atklāj visas pārējās valsts amatpersonas. Pat Lembergs.
3. Beigu beigās, kā var nopietni apsvērt tādu Ministra prezidenta kandidatūru, kas, būdams ilglaicīgais maksātnespējas administrācijas vadītājs, pievēra acis uz kliedzošiem maksātnespējas mafijas patvaļas gadījumiem, kas ir strādājis kopā ar apsūdzēto Māri Sprūdu Antonijas ielā pie viena procesa, bet citus pārvaldīja, sēžot vienā birojā ar Gaidi Bērziņu un Ilmāru Krūmu. Viņš ir bijis arī vispārzināms Sprūda pastnieks - viņu vārdus kopā Google atrod, piemēram, saistībā ar Krājbankas maksātnespējas procesu. Šis cilvēks publiski atzinies mēģinājumā iespaidot tiesvedību, ziedojot partijām.
Šie visi ir fakti. Lai lētāk nopirktu uzņēmumu, visām metodēm jāsamazina tā vērtība. KPV LV samazina valsts vērtību, sējot neticību valstij. Vai kāds varētu būt bijis pietiekami izglītots Sprūda shēmās, lai izdomātu vislielāko reiderisma afēru Latvijā: pārņemt un nozagt pašu valsti? Cerams, to nekad neuzzināsim!
Pārpublicēts no Facebook.com
Seko mums 
Kas notiek, kad civilā vara netiek galā ar tiem, kuru rokās ir ieroči? Sākas haoss, un taisnība ir tam, kurš stiprāks.
Pēc pēdējā nedēļā izskanējušajiem Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumiem presē, šo rakstu vēlamies sākt ar diviem būtiskiem jautājumiem. Kurš ir atbildīgs par ekspertu ekspertīzes kontroli, un kā pasargāt mūsu bērnus un sabiedrību no stigmatizējošu un veselību apdraudošu naratīvu veidošanās sabiedriskajā domā?
“Nav īstais brīdis eksperimentiem ar koalīciju,” teic Uldis Pīlēns, Valsts prezidenta amata kandidāts, skaidrodams savu pārliecību par to, ka pēc prezidenta ievēlēšanas nevajadzētu veidot citu koalīciju. To viņš uzsver “Neatkarīgās” raidījumā, kurā piedalās visi trīs prezidenta amata kandidāti un kā eksperts – bijušais Valsts prezidenta kancelejas šefs Mārtiņš Bondars (Vairas Vīķes-Freibergas laiki). “Prezidenta dēļ koalīcija sastrīdas? Tas nav nopietni,” Pīlēns pabeidz domu.
Grūti pateikt, kāpēc tieši Saeimas kontekstā Latvijas valsts prezidents Egils Levits ieraudzīja kaut ko tādu, ko nosauca par prokremlisku – proti, nedraudzīgu mūsu kopējam stāstam. Kāpēc neko tādu mēs no viņa nedzirdējām iepriekšējos četrus gadus, lai gan utaino šovinistu grūpijas un virsvadītāji tāpat darīja savu darbu. Un – ne tikai Saeimas namā.
Latvijā virmo diskusijas par vēsturi un tās mācīšanu skolās. Pēc jaunās Skola 2030 programas ieviešanas Latvijas skolās vēsture netiks mācīta atsevišķi no citām disciplīnām/zinātnēm. Arī atsevišķa Latvijas vēsture ne, bet tā tiks mācīta pasaules vēstures kontekstā. Lai plašākai publikai palīdzētu saprast diskusiju, vēlētos dalīties ar to, kas ir vēsture, kāpēc tā jāmāca un kādu vēsturi vajadzētu mācīt mūsu skolās.
Personīgi man nešķiet būtiski, lai valsts prezidents vaļējā automašīnā trauktos pa valsti un sveiktu ceļmalā stāvošos zemniekus vai teiktu iedvesmojošas runas meijām greznotos tautas namos. Pats galvenais ir, lai nākamais prezidents būtu spējīgs vadīt Latviju iespējamā Trešā pasaules kara apstākļos. Lai viņam būtu izveidoti labi personiskie kontakti ar visiem Eiropas, ASV un NATO līderiem un lai viņam vienmēr būtu iespēja ar tiem sazināties un paust savas bažas par Eiropā un pasaulē notiekošo. Un arī lai ārvalstu partneri savukārt cienītu mūsu prezidentu un zinātu, ka viņa domās ir vērts ieklausīties.
Nesen beidzu lasīt latviski izdoto somu žurnālistes Jesikas Aro grāmatu "Putina troļļi", kas stāsta par Krievijas informācijas kara operācijām. Lai arī žurnāliste apraksta Kremļa operācijas citās valstīs, grāmata palīdz labāk saprast arī to, kas notiek Latvijā, tāpēc izlēmu padalīties ar dažiem vērojumiem un secinājumiem.
Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča gadījums Latvijas politikā ir saistāms ar mērķtiecīgu darbu, kur visa pamatā ir ne tikai spēja izmantot apstākļus, bet tos vispirms – izveidot. No viņa var pamācīties gan lapsa kūmiņš, gan pelēkais vilks, gan zaķītis – strupastītis. Turklāt Rinkēvičs saviem uznācieniem ir arī pielāgojis kādu mēbeli – skapi, kas kalpo ne tikai kā drēbju pakaramais, bet arī kā savdabīgs pjedestāls uz kā pakāpties.
Aleksandra Lukašenko sliktais veselības stāvoklis liek domāt par to, kas var notikt, ja viņš nespēs pildīt vadoņa lomu. Pirms tas kļūst skaidrs, atskatīsimies, kas ir bijis aktuāls Baltkrievijas un Krievijas attiecībās pēdējā laikā.
