Cik ilgi izdosies melot un izmantot „Maximas” cietušos, Aldi Gobzem?
Dmitrijs Golubevs04.10.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vai varētu būt tā, ka par piedalīšanos KPV LV projektā kāds prasīja atlīdzībā 10 tūkstošus euro mēnesī?
Vai varētu būt tā, ka Zolitūdes lietas atbildētāji, iespējams, ar kāda cita lietā iesaistītā advokāta biroja starpniecību, ir samaksājuši kādam par lietu novilcināšanu?
Vai varētu būt tā, ka visu šo netīro darījumu dēļ kāds slēdza savu personīgo bankas kontu un tagad izmanto tikai sievas kontu, zinot, ka viņa sievai nekad nevajadzēs pildīt amatpersonas deklarāciju?
Vai varētu būt tā, ka maksātnespējas administrators premjera amatā vēlas īstenot klasisko reiderisma shēmu, bet šoreiz nepieredzētajā mērogā - pret valsti?
Paskatīsimies uz faktiem...
1. KPV LV programmā teikts, ka jebkurai tiesvedībai jābūt pabeigtai gada laikā. Lieta C31401515 pret SIA Maxima Latvija, SIA Homburg Zolitude, SIA Tineo un AIG Europe Limited pēdējo reizi tika skatīta 21.04.2017, bet 29.06.2017, 30.01.2018 un 22.03.2018 tā tika atlikta. Atlikta tā tika arī otrdien, 2.10.2018, jo prasītāju advokāts Gobzems neieradās politisko aktivitāšu dēļ. Tātad teju pusotru gadu lietā nav nekādas virzības!
No publiskās informācijas nevar zināt iepriekšējo sēžu atlikšanas iemeslus, taču pēc nesenā TV sižeta par citu lietu (C31217916), kas tika izbeigta bez izskatīšanas, jo Gobzems neieradās vairākkārt, rodas attiecīgās domas. Vai šādi tiks panākta ātrāka iztiesāšana? Cik bieži Gobzems ir piedalījies krimināllietā, kurā arī it kā pārstāv cietušos?
Nav stāsts pat par to, vai Gobzems ir paziņojis tiesai par savu neierašanos, - stāsts ir par traģēdijas upuriem, kas gadiem gaida tiesas spriedumu. Advokātam ir pienākums gadījumā, ja nevar pārstāvēt klientu tiesas sēdē, par to informēt klientu un sameklēt citu aizstāvi.
Gobzems savlaicīgi zināja, ka tiesas sēde ir nozīmēta, tādēļ varēja sameklēt saviem klientiem citu aizstāvi. Konkrētā lieta tika uzsākta 16.12.2015 - tai tūlīt būs jau 3 gadi.
Lai arī Gobzems saka, ka viņš ir nodevis savas lietas citiem advokātiem, šobrīd viņš ir pārstāvis daudzās lietās, piemēram C31268816 (atlikta šogad), C33350414 (atlikta kopš 17.06.2016 8 reizes), C33443716 (atlikta šogad), C31370714 (atlikta šogad divreiz), C29696615 (kopš 17.01.2017 5 no 7 sēdēm atliktas), C07046716 (atlikta šogad), C31296916 (kopš 29.06.2017 atliktas 3 no 4 sēdēm), C28188316 (kopš 09.05.2017 atlikta visas 3 reizes) un citās.
Rodas iespaids, ka taisnība varētu būt tiem cilvēkiem, kas saka, ka kādam ir uzdevums šīs lietas novilcināt.
2. Gobzems ir teicis publiski, ka viņam nav sava privātā bankas konta. Kā viņa advokāta birojs viņam izmaksā honorāru - skaidrā naudā čemodānā? Vai varbūt klienti uzreiz sievai maksā, advokāta biroju apejot?
Kādēļ kādam mūsdienās varētu nebūt sava bankas konta? Jo, kļūstot par deputātu vai Ministru prezidentu, būs jāpilda amatpersonas deklarācija. Turpretī sieva, kura nav valsts amatpersona, to nekad nepildīs. Tādā veidā no vēlētājiem tiek un tiks slēpta visa tā informācija, ko vēlētājiem atklāj visas pārējās valsts amatpersonas. Pat Lembergs.
3. Beigu beigās, kā var nopietni apsvērt tādu Ministra prezidenta kandidatūru, kas, būdams ilglaicīgais maksātnespējas administrācijas vadītājs, pievēra acis uz kliedzošiem maksātnespējas mafijas patvaļas gadījumiem, kas ir strādājis kopā ar apsūdzēto Māri Sprūdu Antonijas ielā pie viena procesa, bet citus pārvaldīja, sēžot vienā birojā ar Gaidi Bērziņu un Ilmāru Krūmu. Viņš ir bijis arī vispārzināms Sprūda pastnieks - viņu vārdus kopā Google atrod, piemēram, saistībā ar Krājbankas maksātnespējas procesu. Šis cilvēks publiski atzinies mēģinājumā iespaidot tiesvedību, ziedojot partijām.
Šie visi ir fakti. Lai lētāk nopirktu uzņēmumu, visām metodēm jāsamazina tā vērtība. KPV LV samazina valsts vērtību, sējot neticību valstij. Vai kāds varētu būt bijis pietiekami izglītots Sprūda shēmās, lai izdomātu vislielāko reiderisma afēru Latvijā: pārņemt un nozagt pašu valsti? Cerams, to nekad neuzzināsim!
Pārpublicēts no Facebook.com
Seko mums 
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
