Cik ilgi Kultūras ministrijas paspārnē netraucēti darbosies staļinismu un krievu imperiālismu atbalstoša Valsts akadēmiskā kora „Latvija” mākslinieciskā vadība?
Pietiek lasītājs29.10.2025.
Komentāri (57)
Iesaki rakstu: 
Nolēmu decembrī doties nelielā ceļojumā, citu valstu starpā arī apmeklēšu Monako. Līdz šim nebiju neko sīkāk dzirdējis par profesionālās kultūras norisēm šajā valstiņā, tādēļ liels bija mans pārsteigums, ieraugot Montekarlo filharmonijas orķestra koncertsezonas mājaslapu, kur lasāms “Rīgas kora” vārds.
Kas tas tāds? Šostakoviča oratorijas “Dziesma par mežiem” atskaņojumā ar orķestri? Diez vai, jo tas būtu pa spēkam tikai kādam no vadošiem koriem, kam ir pieredze lielo vokāli simfonisko darbu atskaņošanā. Valsts akadēmiskais koris (VAK) “Latvija”? Tas ticamāk, bet kādēļ tāds nosaukums? Šeit iespējamas divas versijas, un pat iespējams, ka abas ir patiesas. Nolēmu apklaušināties pie man pazīstamiem kora dziedātājiem.
Taču vispirms par pašu oratoriju, ko Šostakovičs sarakstījis 1949.gada vasarā, mēģinot izkalpoties Staļina un komunistiskā režīma priekšā. Dolmatovska tekstos slēptā un neslēptā veidā tiek slavināts Staļins un tā kliķe (Staļins kā pats galvenais dārznieks!), ko mūsdienās jebkuram, kas nav putinists, grūti klausīties, nemaz nerunājot par faktu, ka jādzied krieviski un jāpārstāv ārzemēs krievu impērisms un šovinisms. Vai tā ir oficiālā Latvijas ārpolitika?
Pirmā versija ir, ka šis gadījums vienkārši turpina to māksliniecisko repertuāra politiku, kas VAK “Latvija” piemīt, jo nav pirmais šāds gadījums, kad atklātībā nāk fakti, kas apliecina vadības prokrievisko nostāju, kaut vai atceroties pavasarī plānoto koncertu ar prokrievisko diriģentu, kuru izjauca vienīgi sabiedrības protests.
Starp citu, arī tagad pret šo koncertu iebilstošā lielākā kora daļa esot uzrakstījusi protesta vēstuli un jau bijusi tikšanās ar progresīvo Kultūras ministri. Vai šī tikšanās nesīs kādus augļus un beidzot tiks atlaista prokrieviskā vadība – Sirmais un Ošlejs? Diez vai, drīzāk gan tiks paslaucīts viss atkal zem tepiķa, jo Kremļa politiku atbalstošus māksliniekus valdošā koalīcija ļoti mīl un lutina.
Otrā versija skar pavisam citu kora darbības dimensiju, jo iespējams, ka nepilnības ar kora nosaukumu afišā ir tādēļ, ka tā vienkārši bija paredzēta kā… “haltūra” zem cita vārda, papildus nopelnot lielus honorārus. Nē, ne jau kora dziedātājiem, bet gan vadībai, koristi droši vien tiktu atalgoti kā komandējumā esoši mākslinieki. Dāsni no nodokļu maksātāju naudas finansētais un Kultūras ministrijas pienācīgi nepārraudzītais koris dodas tūrē kā anonīma dziedātāju kopa, lai vadība varētu veikt savu “biznesu”? Nekas nav ērtāk kā savs bizness par nodokļu maksātāju naudu.
Koristu pretestība gan esot sasniegusi varen augstu punktu un novedusi pie kolektīvas vēstules rakstīšanas, jo viņu stāvoklis pēc atteikšanās dziedāt šo darbu ir kļuvis nepanesams, sācies mobings un psiholoģiska ietekmēšana no vadības puses, draudot ar iespēju zaudēt darbu. Saprotami, vadībai iespēja zaudēt treknus honorārus radīja paniku un naidu.
Bet varbūt tiešām abas versijas ir patiesas? Vai mēs beidzot sagaidīsim šīs „kremlinu” (koalīcijas tik iecienītais termins) kora vadības atstādīnāšanu un progresīvo vadītās KM ierosināta audita VAK “Latvija”? Visticamāk, ka ne, jo roka roku mazgā.
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
