Cik ilgi Latvijas iedzīvotājiem nāksies maksāt par enerģētikas balagānu?
Pietiek lasītājs15.12.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau vairākus mēnešus Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji izjūt spiedīgu energoresursu cenu kāpumu. Atbildīgās amatpersonas mūs mierina - tā ir normāla tirgus situācija, ir mežonīgi audzis energoresursu pieprasījums tirgū, un ir samazinājies piedāvājums. Bet neviens nepasaka, ka elektroenerģijas tirgus ir sabrucis.
Paskatoties statistiku, mežonīgo pieprasījuma kāpumu nevar ieraudzīt. Viss notiek kā parasti, pāris procentu izmaiņas. Neatkarīgā pārvades operatora AST paziņojumi gan ir savādi - nav vēja un saules, dārga dabasgāze, dažas termoelektrostacijas atrodas remontā (dīvains Junghāna kunga paziņojums, jo termostacijas remontē vasarā un darbina ziemā). Galvenais, lai tauta tam notic un paklausīgi maksā rēķinus.
Bet neviens nepasaka, ka elektroenerģijas tirgus ir sabrucis. Jau ar to brīdi, kad pārstāja darboties Ignalīnas AES. Aizvietojošas ģenerācijas jaudas netika ieviestas. Viss Baltijas reģions ir elektroenerģijas deficītā.
Kā glābiņš tika izveidoti starpvalstu savienojumi Lietuva-Zviedrija un Igaunija-Somija. Kādu laiku tas darbojās, jo bija pieejama enerģija, ko saražoja Norvēģijas hidrostacija. Bet - ak vai, ļaunie norvēģi izbūvēja savus starpsavienojumus ar Lielbritāniju un Vāciju, un elektrība aizplūst citā virzienā.
To mūsu operators neredz un mierina mūs ar kaut kādām muļķībām. Kā galveno savas darbības mērķi min obligāciju emisiju, kas tautas valodā ir naudas aizņemšanās uz noteiktu laika periodu. Labāk būtu veidojuši starpsavienojumu ar Zviedriju, lai pieslēgtos atomstaciju apgabalam!
Kas notiek tirgū? Latvenergo un Eesti energija ir faktiski vienīgie enerģijas ražotāji. Nedaudz arī Lietuva. Tātad piedāvājumus iesniedz tirgū vairumtirgotāji, un enerģiju nopērk mazumtirgotāji. Shēma ir vienkārša, Latvenergo elektrību pārdod biržā, Elektrum to arī biržā nopērk. Tāpat arī igauņi un lietuvieši, Skandināvija jau vairs nerullē.
Latvenergo savu cenu pamato ar dārgo gāzi, bet nevar izskaidrot, kad un pa kādu cenu to ir iepirkusi. Raidījumā „Kas notiek Latvijā” Baļčūna kungs tikai runāja par līgumiskām attiecībām ar elektrības lietotājiem, un vienīgi Kalvīša kungs aizstāvēja savu lielāko klientu, apgalvojot, ka iepirkumi ir veikti laikus!
Arī Latvijas gāze paziņo, ka sakarā ar negaidīti aukstās ziemas atnākšanu lētā gāze ir iztērēta un tagad ir palikusi tikai dārgā. Un tarifi pieaug dubultā! Regulators nekādus pārkāpumus nesaskata, jo ir tak brīvais gāzes tirgus, kur savā starpā par piegādēm sacenšas Gazprom un Itera. Bēdīgs mums ir tas tirgus gan gāzei, gan elektrībai.
Skaidrs, kas šajā situācijā ir zaudētājs! Bet, ja ir zaudētāji, tad jābūt arī ieguvējiem. Galvenais ieguvējs ir Gazprom, jo ieņēmumi ir daudzkārtojušies bez īpašas piepūles. Latvijas gāze arī iegūst pietiekamus finanšu resursus, jo paejiet pa tirgu un nopērciet lētāk. (Piedāvāju tomēr šim uzņēmumam noņemt vārdu Latvijas, jo neatspoguļo uzņēmuma īstos labuma guvējus.)
Latvenergo arī varētu pieskaitīt pie ieguvējiem, ja ir laikus iepirkuši dabas gāzi (rezultātus varēs redzēt ceturkšņa atskaitēs). Mazo staciju īpašnieki vēl tagad netic savai laimei, par kādu cenu var realizēt savu enerģiju.
Un neaizmirsīsim arī par Latvijas valsti, kas iekasē nodokļus no visas šīs darbības, - gan PVN, gan akcīze, gan peļņas nodoklis iekrīt valsts kasē, un naudas ir tik daudz kā nekad! Ak, jā! Tikko Latvenergo paziņoja par rekonstruēto Aiviekstes HES. +1,5MW. Tieši šīs jaudas pietrūkst, lai samazinātu enerģētisko atkarību.
Bet paliek viens galvenais jautājums! Cik ilgi šis balagāns turpināsies? Cik ilgi Latvijas iedzīvotāji maksās par uzņēmumu un valsts vadītāju neizdarību un kļūdām?
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
