Cik ilgi Latvijas iedzīvotājiem nāksies maksāt par enerģētikas balagānu?
Pietiek lasītājs15.12.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau vairākus mēnešus Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji izjūt spiedīgu energoresursu cenu kāpumu. Atbildīgās amatpersonas mūs mierina - tā ir normāla tirgus situācija, ir mežonīgi audzis energoresursu pieprasījums tirgū, un ir samazinājies piedāvājums. Bet neviens nepasaka, ka elektroenerģijas tirgus ir sabrucis.
Paskatoties statistiku, mežonīgo pieprasījuma kāpumu nevar ieraudzīt. Viss notiek kā parasti, pāris procentu izmaiņas. Neatkarīgā pārvades operatora AST paziņojumi gan ir savādi - nav vēja un saules, dārga dabasgāze, dažas termoelektrostacijas atrodas remontā (dīvains Junghāna kunga paziņojums, jo termostacijas remontē vasarā un darbina ziemā). Galvenais, lai tauta tam notic un paklausīgi maksā rēķinus.
Bet neviens nepasaka, ka elektroenerģijas tirgus ir sabrucis. Jau ar to brīdi, kad pārstāja darboties Ignalīnas AES. Aizvietojošas ģenerācijas jaudas netika ieviestas. Viss Baltijas reģions ir elektroenerģijas deficītā.
Kā glābiņš tika izveidoti starpvalstu savienojumi Lietuva-Zviedrija un Igaunija-Somija. Kādu laiku tas darbojās, jo bija pieejama enerģija, ko saražoja Norvēģijas hidrostacija. Bet - ak vai, ļaunie norvēģi izbūvēja savus starpsavienojumus ar Lielbritāniju un Vāciju, un elektrība aizplūst citā virzienā.
To mūsu operators neredz un mierina mūs ar kaut kādām muļķībām. Kā galveno savas darbības mērķi min obligāciju emisiju, kas tautas valodā ir naudas aizņemšanās uz noteiktu laika periodu. Labāk būtu veidojuši starpsavienojumu ar Zviedriju, lai pieslēgtos atomstaciju apgabalam!
Kas notiek tirgū? Latvenergo un Eesti energija ir faktiski vienīgie enerģijas ražotāji. Nedaudz arī Lietuva. Tātad piedāvājumus iesniedz tirgū vairumtirgotāji, un enerģiju nopērk mazumtirgotāji. Shēma ir vienkārša, Latvenergo elektrību pārdod biržā, Elektrum to arī biržā nopērk. Tāpat arī igauņi un lietuvieši, Skandināvija jau vairs nerullē.
Latvenergo savu cenu pamato ar dārgo gāzi, bet nevar izskaidrot, kad un pa kādu cenu to ir iepirkusi. Raidījumā „Kas notiek Latvijā” Baļčūna kungs tikai runāja par līgumiskām attiecībām ar elektrības lietotājiem, un vienīgi Kalvīša kungs aizstāvēja savu lielāko klientu, apgalvojot, ka iepirkumi ir veikti laikus!
Arī Latvijas gāze paziņo, ka sakarā ar negaidīti aukstās ziemas atnākšanu lētā gāze ir iztērēta un tagad ir palikusi tikai dārgā. Un tarifi pieaug dubultā! Regulators nekādus pārkāpumus nesaskata, jo ir tak brīvais gāzes tirgus, kur savā starpā par piegādēm sacenšas Gazprom un Itera. Bēdīgs mums ir tas tirgus gan gāzei, gan elektrībai.
Skaidrs, kas šajā situācijā ir zaudētājs! Bet, ja ir zaudētāji, tad jābūt arī ieguvējiem. Galvenais ieguvējs ir Gazprom, jo ieņēmumi ir daudzkārtojušies bez īpašas piepūles. Latvijas gāze arī iegūst pietiekamus finanšu resursus, jo paejiet pa tirgu un nopērciet lētāk. (Piedāvāju tomēr šim uzņēmumam noņemt vārdu Latvijas, jo neatspoguļo uzņēmuma īstos labuma guvējus.)
Latvenergo arī varētu pieskaitīt pie ieguvējiem, ja ir laikus iepirkuši dabas gāzi (rezultātus varēs redzēt ceturkšņa atskaitēs). Mazo staciju īpašnieki vēl tagad netic savai laimei, par kādu cenu var realizēt savu enerģiju.
Un neaizmirsīsim arī par Latvijas valsti, kas iekasē nodokļus no visas šīs darbības, - gan PVN, gan akcīze, gan peļņas nodoklis iekrīt valsts kasē, un naudas ir tik daudz kā nekad! Ak, jā! Tikko Latvenergo paziņoja par rekonstruēto Aiviekstes HES. +1,5MW. Tieši šīs jaudas pietrūkst, lai samazinātu enerģētisko atkarību.
Bet paliek viens galvenais jautājums! Cik ilgi šis balagāns turpināsies? Cik ilgi Latvijas iedzīvotāji maksās par uzņēmumu un valsts vadītāju neizdarību un kļūdām?
Seko mums 
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
