Cik ilgi Latvijas iedzīvotājiem nāksies maksāt par enerģētikas balagānu?
Pietiek lasītājs15.12.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau vairākus mēnešus Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji izjūt spiedīgu energoresursu cenu kāpumu. Atbildīgās amatpersonas mūs mierina - tā ir normāla tirgus situācija, ir mežonīgi audzis energoresursu pieprasījums tirgū, un ir samazinājies piedāvājums. Bet neviens nepasaka, ka elektroenerģijas tirgus ir sabrucis.
Paskatoties statistiku, mežonīgo pieprasījuma kāpumu nevar ieraudzīt. Viss notiek kā parasti, pāris procentu izmaiņas. Neatkarīgā pārvades operatora AST paziņojumi gan ir savādi - nav vēja un saules, dārga dabasgāze, dažas termoelektrostacijas atrodas remontā (dīvains Junghāna kunga paziņojums, jo termostacijas remontē vasarā un darbina ziemā). Galvenais, lai tauta tam notic un paklausīgi maksā rēķinus.
Bet neviens nepasaka, ka elektroenerģijas tirgus ir sabrucis. Jau ar to brīdi, kad pārstāja darboties Ignalīnas AES. Aizvietojošas ģenerācijas jaudas netika ieviestas. Viss Baltijas reģions ir elektroenerģijas deficītā.
Kā glābiņš tika izveidoti starpvalstu savienojumi Lietuva-Zviedrija un Igaunija-Somija. Kādu laiku tas darbojās, jo bija pieejama enerģija, ko saražoja Norvēģijas hidrostacija. Bet - ak vai, ļaunie norvēģi izbūvēja savus starpsavienojumus ar Lielbritāniju un Vāciju, un elektrība aizplūst citā virzienā.
To mūsu operators neredz un mierina mūs ar kaut kādām muļķībām. Kā galveno savas darbības mērķi min obligāciju emisiju, kas tautas valodā ir naudas aizņemšanās uz noteiktu laika periodu. Labāk būtu veidojuši starpsavienojumu ar Zviedriju, lai pieslēgtos atomstaciju apgabalam!
Kas notiek tirgū? Latvenergo un Eesti energija ir faktiski vienīgie enerģijas ražotāji. Nedaudz arī Lietuva. Tātad piedāvājumus iesniedz tirgū vairumtirgotāji, un enerģiju nopērk mazumtirgotāji. Shēma ir vienkārša, Latvenergo elektrību pārdod biržā, Elektrum to arī biržā nopērk. Tāpat arī igauņi un lietuvieši, Skandināvija jau vairs nerullē.
Latvenergo savu cenu pamato ar dārgo gāzi, bet nevar izskaidrot, kad un pa kādu cenu to ir iepirkusi. Raidījumā „Kas notiek Latvijā” Baļčūna kungs tikai runāja par līgumiskām attiecībām ar elektrības lietotājiem, un vienīgi Kalvīša kungs aizstāvēja savu lielāko klientu, apgalvojot, ka iepirkumi ir veikti laikus!
Arī Latvijas gāze paziņo, ka sakarā ar negaidīti aukstās ziemas atnākšanu lētā gāze ir iztērēta un tagad ir palikusi tikai dārgā. Un tarifi pieaug dubultā! Regulators nekādus pārkāpumus nesaskata, jo ir tak brīvais gāzes tirgus, kur savā starpā par piegādēm sacenšas Gazprom un Itera. Bēdīgs mums ir tas tirgus gan gāzei, gan elektrībai.
Skaidrs, kas šajā situācijā ir zaudētājs! Bet, ja ir zaudētāji, tad jābūt arī ieguvējiem. Galvenais ieguvējs ir Gazprom, jo ieņēmumi ir daudzkārtojušies bez īpašas piepūles. Latvijas gāze arī iegūst pietiekamus finanšu resursus, jo paejiet pa tirgu un nopērciet lētāk. (Piedāvāju tomēr šim uzņēmumam noņemt vārdu Latvijas, jo neatspoguļo uzņēmuma īstos labuma guvējus.)
Latvenergo arī varētu pieskaitīt pie ieguvējiem, ja ir laikus iepirkuši dabas gāzi (rezultātus varēs redzēt ceturkšņa atskaitēs). Mazo staciju īpašnieki vēl tagad netic savai laimei, par kādu cenu var realizēt savu enerģiju.
Un neaizmirsīsim arī par Latvijas valsti, kas iekasē nodokļus no visas šīs darbības, - gan PVN, gan akcīze, gan peļņas nodoklis iekrīt valsts kasē, un naudas ir tik daudz kā nekad! Ak, jā! Tikko Latvenergo paziņoja par rekonstruēto Aiviekstes HES. +1,5MW. Tieši šīs jaudas pietrūkst, lai samazinātu enerģētisko atkarību.
Bet paliek viens galvenais jautājums! Cik ilgi šis balagāns turpināsies? Cik ilgi Latvijas iedzīvotāji maksās par uzņēmumu un valsts vadītāju neizdarību un kļūdām?
Seko mums 
Paralēles starp krīzē esošo Rietumu pasauli un Romas impēriju pēdējām dienām kairināja filozofu un analītiķu prātus jau 100 gadus atpakaļ.
Šopavasar fonds negaidītā kārtā saņēmis vairākas sabiedrībā pazīstamu cilvēku grēksūdžu vēstules, kuru saturu šeit pārstāstīsim īsi un koncentrētā veidā, jo mūsdienās sāpinošu un dvēseles dzīles atkailinošu tekstu palagus, kādas savulaik uzrakstījuši, piemēram, Svētais Augustīns (“Grēksūdze”) vai Mišels Fuko (“Miesas grēksūdze’) – tik garus gabalus lasīt nevienam nav laika.
Valsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Konkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
