Cik ilgi ļausim krievu aģentam Ragozinam muļķot Latvijas pseidoliberāļus?
Gačo Krūms26.07.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tiem, kas kaut nedaudz seko līdzi politikai, sevišķi tai, kas skar starptautisko dimensiju un Krievijas virzienu, noteikti nebūs svešs Latvijā mītošā krievu žurnālista Leonīda Ragozina vārds. Šis kungs, kurš ilglaicīgi sadarbojas ar Latvijas „pētnieciskās” žurnālistikas flagmaņiem – projektu „ReBaltica” un ne vienu vien reizi ir izpelnījies vietējās liberālās „inteliģences” ovācijas, manuprāt, ir viens no rafinētākajiem un veiksmīgākajiem Maskavas čekistu projektiem psiholoģisko operāciju jomā.
Pēdējo gadu laikā Ragozins, kurš oficiāli sevi prezentē kā Putina režīma nedraugu, ir sekmīgi „iefiltrējies” ne vien latviešu, bet arī visas Eiropas liberāļu un progresīvo „tusiņā”. Kremlim it kā nedraudzīgais žurnālists no vienas puses patiešām kritizē kaimiņzemē notiekošo, šausminās par tur valdošo korupciju, likumdevēju absurdajiem lēmumiem u.c. rietumniekiem netīkamām lietām, taču tajā pašā laikā slēpti un efektīvi izplata Kremļa propagandas vēstījumus par Austrumeiropas valstīs it kā atdzimstošo nacismu un nacionāli orientēto valstu šaušalīgo izturēšanos pret visa veida minoritātēm. Tieši Ragozina izteikumi par pārlieku lielo austrumeiropiešu nacionālismu un tolerances trūkumu ir raduši dzirdīgas ausis ne vien Eiropas, bet arī vietējās progresīvi orientētās inteliģences vidū.
Palasiet kaut vai Ragozina „Twitter” kontu un palūkojiet, cik proporcionāli daudz kritikas žurnālists velta Kremļa režīmam, kas reāli slepkavo un represē ne tikai savus, bet arī kaimiņvalstu iedzīvotājus, un cik daudz šis žurnālists velta „skarbus” vārdus Austrumeiropas valstīm, kuru sabiedriskajā domā pamatoti figurē negatīva attieksme pret iepriekšminēto asiņaino Putina režīmu. Ir visai skaidrs, ka Ragozina uzdevums, piesedzoties ar Putina kritiku un liberālo vērtību atbalstu, ir šķelt Latvijas sabiedrību un rietumu partneru acīs diskreditēt Kremlim izteikti nelojālos Austrumeiropas režīmus.
Šeit kā ļoti uzskatāmu piemēru var minēt Ragozina un „ReBaltica” pirms pāris gadiem iznākušo publikāciju par Nacionālās apvienības it kā ciešajiem sakariem ar Ukrainas neonacistiem. Ragozina īstenotā psiholoģiskā operācija sacēla vētru ne vien Eiropā, bet arī pašā Krievijā, ļaujot kārtējo reizi nostiprināt Kremļa polittehnologu izdomātu naratīvu par nacistiem Latvijas un Ukrainas valdībā. Tieši tāds arī bija žurnālista uzdevums – aģitējot pie Rietumos valdošās liberālo vērtību histērijas, diskreditēt Latviju un novērst uzmanību no Kremļa pastrādātajiem noziegumiem Ukrainā.
Ja gribat labāk izprast to, kā darbojas Ragozins un viņam līdzīgie Maskavas ietekmes aģenti, varat palasīt laikabiedru liecības par to, kā Aukstā kara laikā Rietumu inteliģenci apstrādāja VDK speciālisti. Iespējams, vislabāk plašākai publikai to ir izklāstījis VDK pārbēdzējs un padomju psiholoģisko operāciju eksperts Jurijs Bezmenovs. Iesaku noklausīties kādu no viņa lekcijām par to, kā padomju aģenti pagājušā gadsimta 70./80.gados skaloja smadzenes amerikāņu kreisajai inteliģencei. Galvoju, ka arī jums pirmās asociācijas būs tieši ar Ragozina un viņam līdzīgo Maskavas pseidoliberāļu aktivitātēm mūsdienās.
Laiki mainās, bet Kremļa aģentu darba metodes paliek tādas pašas. To apliecina arī biedra Ragozina klātbūtne Latvijas un Eiropas informācijas telpā. To mainīt mums nav iespējams. Taču šajā stāstā visšausminošākais ir tas, ka Kremļa aģenti ne vien īsteno operācijas pret mūsu tautiešiem, bet joprojām atrod tām dzirdīgas ausis. Turklāt ne to dumjāko un vieglprātīgāko ļaužu vidū. Atcerēsimies, ka tā paša Ragozina atbalstītāju vidū ir mūsu profesori, lektori, sabiedriskie aktīvisti un žurnālisti.
Vēl jo vairāk, runa nav tikai par kreiso inteliģenci. Ragozinam līdzīgi aģenti darbojas arī ar nacionālo spārnu, kura vidū ar Maskavas ziņu aizvien aktīvāk izplatās neticība pašu valdībai, eiroatlantiskajai sadarbībai, vienotas Eiropas projektam u.c. lietām, pēc kurām tik ļoti kārojām pēc neatkarības atgūšanas
Tāpēc būsim moži, mācīsimies no pagātnes kļūdām un nekļūsim par Kremļa propagandistu upuriem!
Ieteicamie video:
Seko mums 
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
Cienījamā Latvijas Republikas valdība! Ņemot vērā pašreizējo stāvokli valsts izglītības sistēmā, mēs, Rīgas Stradiņa universitātes studenti, lūdzam Jūs izskatīt mūsu priekšlikumus. Mēs ierosinām:
Visu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pastāvēšanas laiku tikai divi politiķi ir saņēmuši reālus sodus. 2007. gadā "Jūrmalgeitas" izmeklēšanas rezultātā Juris Hlevickis tika ieslodzīts uz pieciem gadiem, taču pilnu sodu viņš tā arī nenosēdēja. Pagājušajā gadā Ķekavas vicemērs tika notiesāts par izspiešanu un saņēma četrus gadus.
Demogrāfija mūsdienu pasaulē Latvijai ir svarīga problēma. Latvijas iedzīvotāji pārstāj dzemdēt bērnus, un valdībai vēl nav bijis laika skaidri formulēt šīs problēmas risināšanas iespējas. Tajā pašā laikā valsti pārpludina arābu imigranti. Šī situācija, protams, negatīvi ietekmē latviešu tautu.
