Cik ilgi vēl tiks pieļauts šis "brīvais kritiens" dabas aizsardzībā Latvijā?
Pietiek lasītājs31.01.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Interesantas lietas notiek – izrādās, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) dzēš no savas Facebook lapas komentārus, kas nav ne rupji, ne naidu kurinoši, ne kā citādi aizskaroši! Paradoksālā kārtā pārvalde dzēš precīzi citētu fragmentu no 5.janvāra Latvijas radio 1 raidījuma "Zināmais nezināmajā" - tieši to, ko publiski ēterā teikusi par dabas aizsardzību atbildīgā ierēdne - DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.
Tātad ir dzēsti divi komentāri DAP Facebook lapā 22.01.2023 (aiz DAP posta par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu)
"Aicinām DAPu - mūsu iluzoro dabas aizsardzības normatīvu sargāšanas iestādi pašiem vēlreiz paklausīties pašu publiskajā telpā runāto, konkrēti 5.janvāra LR1. Tie virsraksti jau, Strodes kundze, ir pareizie, tikai tas saturs ir gaužām cits nekā solīts virsrakstā, kā saka viens raidījuma dalībnieks no LDF.
Žurnāliste Kropa: „Par šo dabas daudzveidību es gribēju vēlreiz pārvaicāt – tie ļoti neiepriecinoši dati par Latviju – es saprotu, ka dabas aizsargājamo teritoriju, arī teritoriju ziņā mēs esam vieni no pēdējiem laikam Eiropas Savienībā – tajā, cik ļoti mums tās dabas teritorijas - aizsargājamās ir maz Latvijā.”
Gita Strode: „Ja mēs skatāmies pēc Natura 2000 teritoriju, kas ir Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju pārklājums, tad jā – tad mēs esam priekšpēdējie, izstājoties Lielbritānijai. Ja mēs skatāmies pēc vispārējās aizsargājamo teritoriju statistikas, tad mums ir 18%, jo mums kā īpaši aizsargājamā dabas teritorija ir arī Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts, kur, lai man piedod kolēģi, bet vārds “rezervāts” nu galīgi neraksturo to, kas attiecas uz kaut kādiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem, tur tādu praktiski NAV, ja vien atsevišķu stingrākas aizsardzības teritoriju nav šajā te lielajā Ziemeļvidzemes platībā, nu tad principā saimniekošana notiek tāpat kā jebkur citur. NU BET STATISTIKĀ TAS MUMS SKAITĀS KĀ AIZSARGĀJAMA TERITORIJA!
Ja mēs paņemam aizsargājamās dabas teritorijas – šīs pašas Natura teritorijas, kur ir nepilni 12%, tad mums, protams, ir dažādas kategorijas – mums ir dabas liegumi, mums ir rezervāti, mums ir dabas parku zonas, un ainavu zonas, un neitrālās zonas. Un tad no jau šiem te esošajiem 12% mums apmēram trešdaļu veido ainavu aizsardzības zonas un vēl neitrālās zonas, tad būsim reāli, tur tādi īsti ierobežojumi nepastāv. Tātad tie 11% ir vēl tā kā samazināti. Nu… tas ir, kā mēs uz tiem datiem paskatāmies.”
Nu tad - KĀ MĒS, DĀRGIE, UZ TIEM DAP DATIEM PASKATĪSIEMIES? Turpināsim samierināties ar šīm valsts institūciju manipulācijām? Varētu vēl arī pajautāt jaunajam DAP ģenerāldirektoram Svilāna kungam, kurš no pārvaldes ātri vien aizrotējis uz Saeimu, uz laiku ieņemot deputāta vietu Jēkaba ielas namā (Apvienotais Saraksts), - cik ilgi vēl tiks pieļauts šis "brīvais kritiens" dabas aizsardzībā Latvijā, uz ko kā reālu katastrofu radio raidīju norādījis Pasaules Dabas fonda direktors Jānis Rozītis.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
