Cik jāmaksā par Cosmos, cik par Fredi, cik par Skaruli?
M. Krūmiņš, speciāli PIETIEK26.11.2010.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Cik naudiņu jāsakrāj, lai pie jūsu svētku egles ko nodziedātu grupa Cosmos, jokus plēstu Fredis vai vakaru novadītu Žanete Skarule? Pietiek šajās brīvdienās publicē svētku gaidās īpaši aktuālus datus par to, kādi šā gada rudenī caurmērā bijuši Latvijas aktuālāko (un arī ne tik aktuālo) mūziķu, aktieru, izklaidētāju un vakaru vadītāju komerchonorāri par vienu uzstāšanos vai novadītu pasākumu.
Saskaņā ar šo apkopojumu Latvijas šovbiznesa dārgākās zvaigznes diezgan likumsakarīgi ir Prāta vētra, kuras uzaicināšana uz korporatīvo pasākumu var izmaksāt ap 20 tūkstošiem latu, savukārt otrā homerchonorāra ziņā tikpat stabili atrodas Laima Vaikule (honorārs – ap 25 tūkstošiem eiro).
Cosmos var izmaksāt ap pieciem tūkstošiem eiro, Uldis Marhilēvičs kopā ar pavadošo sastāvu – līdz 3000 latu, Gustavo honorārs sākas no 2000 latu, noteiktās aprindās joprojām pieprasītā Artūra Duboka un grupas A-Eiropa honorārs ir ap 3000 eiro, bet Lindas Leen un pavadošā sastāva uzstāšanās var izmaksāt pat 2300 latu.
Tomēr tās ir pašmāju šovbiznesa zvaigžņu komerchonorāru virsotnes, kurpretī caurmēra Latvijas grupu – vienalga, roka, popa vai šlāgeru – uzstāšanās reti kad maksās virs 1000 latiem, savukārt individuālu mūziķu uzstāšanās reti kad izmaksās dārgāk par 500-600 latiem.
Svarīgi gan apzināties, ka šie dati dod tikai vispārēju priekšstatu par mūziķu, aktieru un TV zvaigžņu un zvaigznīšu komerchnorāriem, taču nav akmenī iecirsti. No vienas puses, bieži ir iespējams vienoties arī par zemākām summām (nedrīkst aizmirst, ka šajā sarakstā minētajām summām jāpierēķina pievienotās vērtības nodoklis), turklāt daudzi no viņiem ir spējīgi laba mērķa vārdā pastrādāt arī par baltu velti. No otras puses, tieši gada nogales korporatīvo pasākumu periods daudziem mūziķiem un izklaidētājiem ir īstais pļaujas laiks, kad daudzām cenām ir tendence arī palielināties.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
