Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vispirms apsveicu Ministru prezidentu un visus Ministru kabineta locekļus ar uzticības balsojumu Saeimā.

I

Jūs izturējāt gan šo divarpus mēnešu ilgo intensīvo darbu, gan arī pirmās ugunskristības – debates ar opozīciju Saeimā un uzticības balsojumu. Es ceru, ka šis balsojums ar 54 balsīm arī iezīmē to, ka vienmēr koalīcijas priekšlikumiem būs šīs balsis, un tas ir ļoti būtiski.

Divarpus mēnešu ilgās sarunās un intensīvā darbā ir izveidota pietiekoši saskanīga koalīcija un sagatavota valdības deklarācija, kas iezīmē šīs koalīcijas darba programmu nākamajiem četriem gadiem.

II

Šai valdībai būs jāveic nopietnas pārmaiņas un jāīsteno reformas krīžu režīmā.

Eiropā un globāli patlaban pārdzīvo vismaz trīs savstarpēji saistītas krīzes vienlaikus – drošības krīzi, enerģētikas krīzi un arī vispārēju ekonomikas krīzi vai vismaz sabremzēšanos. Arī Covid-19 krīzes sekas vēl joprojām ir jūtamas.

Jūs sākat pildīt savus pienākumus šādā sarežģītā globālā situācijā, un jums ir jāvar īstenot arī nopietnas reformas, kas ir grūts un izaicinošs uzdevums. Esmu pārliecināts, ka jūs ar to tiksiet galā.

Šīs reformas, protams, būtu daudz vieglāk īstenot mierīgākos laikos, bet laikus, kad mēs dzīvojam un strādājam, mēs nevaram izvēlēties.

Jums būs jākuģo vētrainos ūdeņos, un es domāju, ka jūs nezaudēsiet kursu, taktiski risinot aktuālās problēmas, bet vienlaikus orientējoties uz stratēģiskiem galamērķiem.

Tas nozīmē – orientēties uz mērķi, ko jūs gribat sasniegt pēc četriem gadiem. Atskaites punkts, kur jums jānonāk, ir 2026. gads – nākamās Saeimas vēlēšanas ar noteiktu rezultātu. Taču, orientējoties uz 2026. gadu, nedrīkst izlaist no acīm arī vēl tālāku mērķi – Latvijas ilgtspējīgu attīstību nākamajos 10 un vairāk gados. Tas ir izaicinošs, bet paveicams uzdevums.

III

Lasot valdības deklarāciju, ir aptuveni saskatāmi tie mērķi, ko valdība vēlas sasniegt. Aprisēs ir nojaušami arī tie mērķi, kas ir tālāki par četru gadu laika ietvaru.

Varētu teikt, ka valdības deklarācijā ietvertā programma ir pietiekoši solīda, lai noturētu esošās pozīcijas un spertu vēl zināmu soli uz priekšu. Kopumā es teiktu, ka deklarācija nav īpaši ambicioza, taču atsevišķās jomās ir saskatāms zināms izrāviena potenciāls. Un tas ir būtiski.

Pirmkārt, tas ir solījums dubultot kopējo valsts un privātā sektora zinātnes un pētniecības finansējumu līdz 1,5% no IKP. Tiesa – nav minēts, kad šis mērķis tiks sasniegts, bet es ļoti ceru, ka tas būs 2026. gads – nākamais Saeimas vēlēšanu gads.

Lai apzinātos šī solījuma mērogu Eiropas Savienības (ES) kontekstā, atgādināšu, ka ES plānotais mērķis tad būs 3%. Protams, 1,5% ir krietni vairāk nekā pašreizējie 0,7%. Es vēlreiz gribu uzsvērt to pašu, ko es teicu Saeimai, ka tikai izglītība, it sevišķi augstākā, zinātne, pētniecība un inovācijas var būt pamats Latvijas attīstībai. Ļoti labi, ka jūs šo reālistisko mērķi esat iekļāvuši valdības deklarācijā.

Otrkārt, valdība ir apņēmusies būtiski palielināt atjaunīgās enerģijas jaudas, piesaistot investīcijas un mazinot birokrātiju. Kopā ar vērienīgu energoefektivitātes programmu tas dotu gan labumu tautsaimniecībai, gan visai sabiedrībai. Tas vēlāk tiks precizēts arī valdības rīcības plānā.

Treškārt, valdība ir apzinājusies, ka ir nepieciešams uzlabot darbinieku prasmes un piedāvāt jēdzīgu pārkvalifikācijas sistēmu. Beidzot atbildība par šo politiku tiks koncentrēta vienās rokās – Ekonomikas ministrijā. Tāpat kā izglītība, darbinieku kvalifikācija ir pamats Latvijas tālākai attīstībai. Protams, arī šajā ziņā vēl jāstrādā pie rīcības plāna.

Ceturtkārt, valdība beidzot ir apņēmusies ieviest mērķētu sociālā atbalsta sistēmu, ņemot vērā konkrētus mājsaimniecību ienākumus. To, ka tas ir nepieciešams, jau sen bija norādījusi Eiropas Komisija, jo pašreizējā situācija nemazina nevienlīdzību sabiedrībā. Šis būs pienesums Latvijas sociālajai attīstībai.

IV

Šī valdība rāda nopietnu vēlmi pārvarēt valsts pārvaldības (governance) mazefektivitāti, kuras saknes meklējamas zemajā izpratnē par modernu valsti un labu pārvaldības struktūru (good governance). Ļoti labi, ka šim jautājumam koalīcijas sarunās ir pievērsta uzmanība.

Tāpat koalīcijas sarunās uzmanība ir pievērsta jaunām, vēl konsolidējamām un augstākā līmenī paceļamām politikas nozarēm. Tāpat arī ir runāts par pārnozaru politikām – līdzšinējo politikas drumslu vietā –, lai iedibinātu efektīvu pārvaldības sistēmu.

Uzskatu, ka tas ir ļoti labi. Jaunā koalīcija beidzot ir apzinājusies šo problēmu. Šis jautājums nav atrisināts līdz galam, bet tas, ka par to tiek runāts, ir intelektuāli nozīmīgs solis uz priekšu.

V

Tāpat es apsveicu to, ka ir apņēmība efektivizēt Ministru kabineta darbu, it sevišķi darbu organizējot Ministru kabineta komitejās. Tādas komitejas jau pastāvēja iepriekš un sevi attaisnoja. Tas efektivizēs visu valdības darbu kopumā, bet it sevišķi tas ļaus labāk koordinēt pārnozaru politiku jautājumus un pārnozaru sadarbību.

Otrkārt, beidzot ir izveidota Enerģētikas un klimata ministrija. Šīs ministrijas izveidošana nozīmē, ka mums valdības līmenī šodien būs tik nepieciešamā enerģētikas un klimata politika, kas iet roku rokā arī ar zaļā kursa tehnoloģiskajām inovācijām.

Tas rāda, ka valdība apzinās šī laika prioritātes un to, ka valdības modelim labas pārvaldības izpratnē ir jāatbilst šīm prioritātēm.

VI

14. Saeima, vēl nenoformējoties kā koalīcija, ir pieņēmusi divus svarīgus likuma grozījumus, tādējādi ieliekot valdības rokās jaunu, efektīvu instrumentu valsts pārvaldības uzlabošanai un mūsdienās trūkstošo politiku nosegšanai – iespēju ministrijās iecelt ministru biedrus. Šis parlamentārajai demokrātijai ļoti raksturīgais institūts pastāvēja jau pirmajā Latvijas valdībā, kas tika izveidota 1918. gada 18. novembrī. Iekšlietu ministram toreiz bija pat divi biedri.

Šāds ministra biedrs ir vajadzīgs četrās jomās: demogrāfijas, bērnu un ģimeņu politikā, digitalizācijas politikā, informācijas telpas politikā un zinātnes, augstākās izglītības, tehnoloģiju un inovāciju politikā.

Tās visas ir modernai valstij raksturīgas jaunās politikas, kas papildina klasiskās, bet mūsu sistēmā vai pašreizējā attīstības stadijā tām nav nepieciešamas atsevišķas ministrijas. Tās ir politikas, ko līdzšinējās valdības gadiem ilgi nav bijušas spējīgas efektīvi risināt. Tagad ir radīta iespēja, un es ceru, ka tas arī tā notiks.

Šis tas valdības deklarācijā ir atstāts pusratā.

Piemēram, atstājot digitalizāciju “augsta līmeņa vadītāju vadības grupas” ziņā bez politiski atbildīgas amatpersonas, tas nozīmē atstāt šo valsts attīstībai izšķirīgi svarīgo jomu ierēdņu konsensa varā. Tas ir absolūti nepietiekoši. Mums digitalizācijas jomā ir vajadzīga skaidra politika un vadība. Tādēļ es aicinu Ministru prezidentu drīzumā izmantot šīs likumā paredzētās tiesības un drīzumā uzaicināt attiecīgā ministra biedrus.

Protams, ar to pārvaldības sistēmas uzlabošana vēl nebūt nebūs pabeigta. Sevišķi svarīgas ir adekvātas civildienesta struktūras, valsts darbinieku mācības un atalgojuma sistēmas ieviešana.

Tāpat būs jādomā arī par Valsts padomi kā institūciju, kas palīdz valdībai un Saeimai veidot valsts pamatiem atbilstošu un uz ilgtspējīgu attīstību vērstu tiesību sistēmu. Par to parīt, 16. decembrī, Rīgas Juridiskajā augstskolā būs lietpratēju konference.

Tāpat koalīcijas sarunās ir daudz runāts par krīzes vadības centru. Taču valdības deklarācijā skaidrs modelis vēl nav iezīmēts.

Būs jārunā arī par to, kā mazināt gandrīz visu Latvijas valdību hronisko problēmu – valdības centra vājumu. Iestājoties Eiropas Savienībā, zināms uzlabojums bija panākts, bet nu tas viss atkal ir aizslīdējis. Par to būs jārunā.

Darba būs daudz, bet es redzu, ka šiem jautājumiem ir beidzot pievērsta uzmanība. Tas ir arī viens no iemesliem, kādēļ koalīcijas sarunas ilga divarpus mēnešus.

VII

Es gribētu pievērst uzmanību vēl vienam aspektam, kur valdība turpinās līdz šim iesākto darbu, t. i., šajā gadā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā mēs redzam, ka ir noticis pagrieziena punkts mūsu krieviskās koloniālās pagātnes pārvarēšanā.

Šī iniciatīva patiešām nāca no tautas.

Līdzšinējā valdība jau daudz ko – bet ne visu – ir izdarījusi.

Šīs valdības laikā ir jāpieliek trekns punkts okupācijas sekām. Pēc 30 gadu gļēvas novilcināšanās beidzot ir pieņemts lēmums skolām pāriet uz mācībām valsts valodā. Vēsturnieki vēlāk to redzēs kā 13. Saeimas un līdzšinējās valdības paliekošāko sasniegumu.

Taču jūsu valdībai būs jānodrošina, ka pēc četriem gadiem mūsu skolās būs pietiekoši daudz latviešu valodas skolotāju. Tāpat būs jārisina jautājums arī par STEM priekšmetu skolotājiem un par Eiropas Savienības valodu skolotājiem.

Publiskā vide būs jāatbrīvo no okupācijas zīmēm, tai skaitā ielu nosaukumos.

Būs jāpanāk, ka valsts valoda ir nostiprināta publiskajā telpā tā, ka neviens latvietis netiek diskriminēts tāpēc, ka viņš jebkurā darbavietā vai ārpus tās runā savas valsts valodā, nevis Krievijas valsts valodā.

VIII

Es vēlos atgādināt, ka Satversmē ir noteikts, kas ir Latvijas valsts virsuzdevumu: nodrošināt latviešu nācijas, tās kultūras un valodas pastāvēšanu cauri gadsimtiem. Jūs esat galvenie atbildīgie par šo jautājumu. Un vispirms ir nepieciešama skaidra jēdzienu izpratne.

Deklarācijas dažādās stadijās parādījās tādi formulējumi kā “Latvijas kultūrtelpa” vai vienkārši “kultūrtelpa”. Tos var lietot kādā atskaitē, lai konstatētu visu, kas Latvijā atrodams, nevis valdības deklarācijā, kur ir apņēmība veidot noteiktu politiku. Šī noteiktā politika ved tieši uz latvisku kultūrtelpu, nevis uz kaut kādu kultūrtelpu.

IX

Tāpat valdības deklarācijā ir labi vārdi par sadarbību ar pilsonisko sabiedrību. Maz ir teikts, kā tas tiks nodrošināts.

Es aicinu izmantot Pašvaldību likumā ietverto mehānismu, kas paredz vēlētas vietējās padomes. Tas ir ļoti efektīvs vietējās demokrātijas un pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanas mehānisms, ko 13. Saeima pieņēma un kas ir jāīsteno.

X

Godātie valdības locekļi!

Koalīcija sastāv no trim atšķirīgiem koalīcijas partneriem, kuriem ir 54 balsis. Vai tas ir daudz vai maz.. vēlams būtu bijis vairāk, bet arī 54 ir pietiekoši, ja ir attiecīga disciplīna. Šī koalīcija ir kompromiss starp šo triju partneru priekšstatiem par to, kādai ir jābūt labai un pareizai valsts politikai.

Labs kompromiss ir tāds, kur atsevišķo dalībnieku idejas tiek sintezētas. Slikts kompromiss ir tāds, kas ir mazāks par katru atsevišķo ideju.

Es šajās ilgstošajās sarunās, kas atspoguļojas valdības deklarācijā, kura vēlāk tiks detalizēta valdības rīcības plānā, varētu saskatīt laba kompromisa iezīmes.

Mēs visi ceram, ka šis kompromiss būs stabils pamats valdības darbam.

Valdība ir komanda, kuras locekļi cits citu atbalsta, cits citam piespēlē, bet Ministru prezidents ir komandas kapteinis. Jo valdība savus mērķus var īstenot tikai kā komanda, un tieši kā komanda valdība arī būs kolektīvi atbildīga sabiedrības priekšā par sava darba rezultātiem, ko ministri nevar sasniegt katrs individuāli.

Vēlu jums labu sadarbību un veiksmi darbā! Paldies jums!

Novērtē šo rakstu:

3
120

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Raidījumam “Nekā personīga” jāatsauc viltus ziņas

FotoStarptautiskais preču tirdzniecības uzņēmums „TELF AG” pieprasa atsaukt uz viltus ziņām balstītus apmelojumus, kurus kā sensacionālu sižetu “Caur Latviju akmeņogles eksportē firma, kas vainota “Vagner” grupas finansēšanā” svētdien, 15. janvārī skatītājiem piedāvāja Artas Ģigas (attēlā) vadītās producentu grupas  RedDotMedia raidījums “Nekā personīga”.
Lasīt visu...

21

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem. Nobeigums

FotoES un ASV stratēģiskie mērķi šobrīd sakrīt, abiem vajadzīga Krievijas paralīze. ES – lai izdzīvotu, bet ASV - lai saistītu Krieviju kā Ķīnas partneri un sabiedroto. Nav noslēpums, ka Ķīnas neitralizēšanai angloamerikāņu pasaule nolēmusi veidot jaunu bloku AUKUS, kur ietilptu visas Britu sadraudzības valstis un, iespējams, Japāna.
Lasīt visu...

21

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem

FotoBezgalīgi var vērot uguni, mākoņus, pa upi peldošus liberāļu līķus un aktīvo idiotu rosību, mēģinot vadīt Latvijas valsti. Acīmredzami, ka šī vadīšana ir pilnīgi ačgārna un nekādus rezultātus nedod. Un tas ir saprotams, jo valsts stūre ir nodevēju, nejēgu, ārzemju aģentu un politisku pigmeju rokās. Savukārt propagandas nomāktie ierindas pigmeji, kas izglītības dēļ nespēj saprast visa notiekošā jēgu, ir cietēji, jo tiek maldināti, izdilst un iet mazumā.
Lasīt visu...

3

Vēsturnieku komisiju es nolikvidēju, bet tagad nāk prezidenta vēlēšanas – varētu vietā uzcirst veselu institūtu

FotoDāmas un kungi! Godātie skolotāji! Es tiešām priecājos par šo vēstures skolotāju konferenci. Tas, manuprāt, Latvijas valstij ir ļoti būtisks temats.
Lasīt visu...

21

Īsumā par “visu ģimeņu” absurdu

FotoValstī, kurā pietiek pavisam reālu un steidzami risināmu problēmu, ir mēģinājumi pacelt dažu jautājumu aktualitāti ar iespējami lielāku troksni. T.s. “partnerattiecību”, “visu ģimeņu” (vienalga, kā tagad sauc mēģinājumus panākt viendzimuma laulību atzīšanu) tēma nav tā, kurai es gribētu veltīt sevišķi daudz uzmanības. Bet troksnis ir liels, un tāpēc ir vērts atkārtot dažas lietas, kas ir aksiomas.
Lasīt visu...

21

Medikamentu pieejamības atslēga – vietējie ražotāji

FotoNav noslēpums, ka nu jau vairākus mēnešus akūti trūkst zāļu gan aptieku plauktos, gan slimnīcās. Kāpēc tā? Lai gan Latvijas farmācijas nozarei ir daudz, ko piedāvāt – izcila zinātniskā bāze, vērtīgas tradīcijas, patiešām kvalitatīvi un konkurētspējīgi produkti, tomēr 95% zāļu tirgus veido importa produkti.
Lasīt visu...

21

Mēs salauzām izglītības mugurkaulu un nogrāvām izglītības pamatus

FotoAtgriežos pie šīs bildes, jo tai ir lielāka jēga, nekā šķiet ar pirmo acu uzmetienu. Pusgadu pastrādājot skolā, es sapratu, ka mani priekšstati par izglītības sistēmas degradācijas procesu ir nepilnīgi. Neteikšu, ka tagad es visu saprotu līdz galam, bet dažas lietas noteikti esmu sapratis labāk. Un viens secinājums ir šāds: mūsu izglītības sistēma tika nolemta kraham nevis tajā brīdī, kad mēs sākām ieviest degradējošas mācību programmas, bet tad, kad mēs salauzām izglītības procesa ētisko mugurkaulu.
Lasīt visu...

21

Izdevusies valsts

Foto1. Es šodien, 2023.gada 18.janvārī saņēmu kārtējo Latvijas Republikas tiesas spriedumu ar tūkstošu eiro sodiem par “distancēšanos neievērošanu” pirms vairāk nekā diviem gadiem. Ar mani “nedistancējās” daži cilvēki, ar kuriem draudzīgi parunājām. Par to mūs izdrāza “izdevusies valsts”, kaut gan neviens necieta, nevienam no klātesošajiem nekas ļauns netika nodarīts un arī šodien pasaulē ir jau pierādīts, ka distancēšanās bija lielākais absurds pasaules vēsturē.
Lasīt visu...

21

Mammu, es gribu, mammu, es gribu, es gribu, gribu, gribu, gribu, gribu!

FotoJaunā Rīgas teātra (JRT) Lāčplēša ielas mājas remonts turpinās jau 5 gadus un ir atkal iestrēdzis. Darbu pabeigšanas termiņš atkal nav zināms, un pašlaik jau tiek runāts par līguma laušanu starp darba pasūtītāju (Valsts nekustamie īpašumi) un celtniekiem (Skonto). Tas savukārt nozīmētu remonta beigu atlikšanu vēl uz 2-3 gadiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai, izmetot no mācību satura vēsturi, neesam rīkojušies līdzīgi kā traks cilvēks, kas stāda ķiršu mīkstumus?

Sākot pārdomas par vēsturnieku tikšanos ar valsts prezidentu (13.01.23.) ienāca...

Foto

Kādu nacionālismu mums vajag?

Ir laiki, kuros notiek viss, kas sakrājies desmitgadēs. Kopš Krievijas pilna apmēra uzbrukuma Ukrainai ir sācies tieši šāds laiks. Prasība pēc atbrīvošanās...

Foto

Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju uzņemties krīzes vadību

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju...

Foto

Kā Ašeradens restartēs VID?

Finanšu ministra postenis pārsvarā pienākas premjera partijai. Bez valsts budžeta vadības finanšu ministra pārziņā ir arī valsts asinsrite – nodokļu maksātāju veiktie...

Foto

Iestājamies pret Andas Nulles reputācijas graušanu un profesionālās darbības ierobežošanu

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) atkārtoti vērsusies pie valsts prezidenta, ministru prezidenta un veselības ministres par atsauktās...

Foto

Stigmatizētājus – pie atbildības!

Pagājušā gada 15. decembrī 14.Saeima noraidīja likumprojektu “Civilās savienības likums”, kam bija jākalpo par tiesisko pamatu visu ģimeņu tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai, lai...

Foto

Bīstamās garšas – veipošanas spožums un posts!

Kopš elektronisko cigarešu izgudrošanas veipošana ir kļuvusi par vienu no pasaulē populārākiem nikotīna uzņemšanas veidiem. Sākotnēji radītas kā viens...

Foto

Kremlini un globālisti vienojas latviešu valodas noniecināšanā

Jautājums par latviešu valodas lomu un vietu Latvijas valstī nepazūd no dienaskārtības jau kopš neatkarības atjaunošanas pirmajām dienām. Lai...

Foto

Trūkst sīko vagariņu

“Nekonkurētspējīga piedāvātā atalgojuma dēļ Ārlietu ministrija saskaras ar darbinieku trūkumu, taču šī problēma ir arī citās valsts pārvaldes iestādēs,” publiski vaimanā ārlietu ministrs...

Foto

Ja vairākums grib tā dzīvot, tad lai arī tā dzīvo

Mani domubiedri. Ļaudis, kuri domā līdzīgi man. Ļaudis, kuri redz nolaisto valsti, nolaisto izglītību, nolaisto visu,...

Foto

Vai īstais brīdis skatīt tarifu pieteikumu?

14. decembra LTV raidījumā Kas notiek Latvijā piedalījās Augstsprieguma tīkla (AST) un Sadales tīkla (ST) vadība, ekonomikas un topošais finanšu ministrs, vairāki eksperti. Vispirms atgādināšu, ka 2000.gadā...

Foto

Marksisms vienmēr centies balstīties tieši uz šīm starpslāņu aprindām

Pēc tam, kad Saeimas Juridiskā komisija 6. decembrī nolēma apturēt darbu pie Civilās savienības likuma, bet Saeima...